Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Puas Nyiam Koom Tes Nrog Lwm Tus?

Koj Puas Nyiam Koom Tes Nrog Lwm Tus?

“KUV yeej nyob rawv ntawm nws ib sab ib yam li tus kws tsa tsev ntag. . . . thiab nrog nws nyob sov siab so.” (Pajlug 8:30) Phau Vajlugkub qhia tias Vajtswv thiab nws tus Tub Yexus nkawv tau ua haujlwm ntev nyiaj ntau xyoo saum ntuj ceeb tsheej li cas. Nqe no hais tias Yexus nrog Vajtswv nyob “sov siab so”, lossis nws nyiam nrog Vajtswv ua haujlwm ua ke.

Yexus yeej coj yam ntxwv zoo saum ntuj ceeb tsheej. Thaum nws los rau hauv ntiajteb no, nws nrog tau luag koom tes ua haujlwm ua ke vim nws tus yam ntxwv zoo. Tsis tas li ntawd Yexus tus yam ntxwv pab tau kom peb txawj nrog lwm tus koom tes ua haujlwm tib yam nkaus. Cia peb mus kawm txog Yexus 3 tug yam ntxwv ntawd. Peb yuav ua haujlwm nrog peb cov kwvtij ntseeg zoo dua qhov qub yog peb coj li 3 tug yam ntxwv no.

Nco ntsoov Yehauvas thiab Yexus tus yam ntxwv, rau siab qhia tej uas koj paub rau cov kwvtij nkauj muam ntseeg

YAM 1: “IB LEEG HWM IB LEEG”

Yog peb saib taus cov neeg uas nrog peb ua haujlwm ua ke ces peb yuav tsis muab hlob thiab sib koom tes ua haujlwm. Yexus coj raws li tus yam ntxwv no ntag vim nws xyaum li Yehauvas. Txawm Yehauvas yog tus Tswv Tsim los nws saib nws tus tub muaj nqis heev. Xws li thaum Yehauvas tsim tibneeg nws hais tias: “Nimno [wb] yuav tsim neeg kom muaj yam ntxwv zoo li [wb].” (Chivkeeb 1:26, NWT ) Thaum Yexus hnov Yehauvas cov lus no, nws paub hais tias Yehauvas tsis tsab hlob.​—Phau Ntawv Nkauj 18:35.

Thaum Yexus los rau hauv ntiajteb no nws txo hwjchim qes qes. Thaum luag qhuas nws los nws tsis pub, tiamsis nws kom qhuas Vajtswv nkaus nkaus xwb. (Malakaus 10:17, 18; Yauhas 7:15, 16) Yexus koom tes nrog nws cov thwjtim ua haujlwm ua ke thiab pab kom lawv sawvdaws nyob sib haum xeeb. Nws saib lawv tam li phoojywg tsis yog tam li tubqhe. (Yauhas 15:15) Tsis tas li ntawd nws ntxuav lawv kotaw los qhia kom txo hwjchim. (Yauhas 13:5, 12-14) Cov ua haujlwm nrog peb los peb yuav tau saib taus lawv. Tsis txhob muab peb tus kheej saib hlob. Thaum peb “ib leeg hwm ib leeg” ces peb tsis nco txhawj tias tsam luag ho qhuas tus tod dua. Ua li no peb thiaj nrog lwm tus sib puag xwb pwg ua haujlwm.​—Loos 12:10.

Ib tug neeg txo hwjchim paub tias “yog muaj ntau leej taw qhia mas haujlwm tiav.” (Pajlug 15:22) Txawm peb muaj rab peev xwm npaum li cas los peb yuav tau nco ntsoov tias tsis muaj ib tug neeg twg uas yuav paub thiab txawj ua txhua yam. Yexus yeej lees hlo tias nws tsis paub txhij paub txhua. (Mathais 24:36) Tsis tas li ntawd nws xav paub txog tej nyob nraim nkoos hauv nws cov thwjtim nruab siab. (Mathais 16:13-16) Yog li ntawd lawv thiaj qhib siab lug rau Yexus. Thaum peb paub tias peb tsis paub txhij paub txhua ces peb yuav tso siab rau lwm tus thiab koom siab nrog lawv ua haujlwm. Thaum muaj kev sib koom siab li no ces haujlwm yuav “tiav”.

Cov txwj laus yuav tau xyaum Yexus tus yam ntxwv thaum lawv ua haujlwm ua ke. Thaum lawv sib sablaj los, lawv yuav tau nco ntsoov tias lub hwj huam dawb huv yuav pab lawv sib tuav tswvyim. Yog tias thaum lawv sablaj ib leeg txhawb ib leeg kom ib leeg mloog ib leeg, ces lawv thiaj yuav sib koom tes pab tau lub koom txoos.

YAM 2: “UA SIAB MOS SIAB MUAG”

Yuav kom peb koom tes tau nrog lwm tus peb yuav tau coj lub siab mos siab muag. Tus neeg siab mos muag nws tsis ua ywj nws siab tiamsis nws yoog lwm tus. Thaum Yexus tseem nyob saum ntuj ceeb tsheej nws yeej pom tau tias nws txiv muaj siab mos siab muag kawg nkaus li. Nws txiv Yehauvas thiaj tso nws los daws tibneeg txojkev txhaum thiab kev tuag.​—Yauhas 3:16.

Yexus paub tias thaum twg thiaj tsim nyog ua siab mos siab muag. Xws li muaj ib zaug nws kuj cev tes mus pab ib tug pojniam Finixias tab txawm tus pojniam ntawd tsis yog cov neeg Yixalayees uas Vajtswv tau txib kom Yexus los pab. (Mathais 15:22-28) Yexus xav kom nws cov thwjtim xyaum tau nws tus xeeb ceem ua siab mos siab muag rau lwm tus. Txawm tias Petus tsis lees yuav Yexus los Yexus yeej zam txim pub rau Petus. Tau tsis ntev tom qab ntawd Yexus txawm faib haujlwm ntxiv rau Petus ua. (Lukas 22:32; Yauhas 21:17; Tes Haujlwm 2:14; 8:14-17; 10:44, 45) Yexus tsis yog tso nws tus yam ntxwv rau cov thwjtim xyaum xwb tiamsis peb sawvdaws xyaum ua tib yam kom “ua siab mos siab muag rau txhua tus.”​—Filipis 4:5.

Yog peb coj lub siab mos siab muag ces peb yuav koom tes tau nrog luag lwm leej lwm tus ua haujlwm ua ke. Vim Yexus muaj lub siab mos siab muag txhua tus thiaj li nyiam nrog Yexus ua ke. Cov neeg uas khib Yexus thiaj iab liam tias Yexus “nrog cov neeg uas sau se thiab cov neeg txhaum ua phoojywg.” (Mathais 11:19) Tiamsis twb yog cov neeg ntawd tuaj mloog Yexus qhia xwb. Peb puas yuav coj tau li Yexus thiab nrog lwm tus nyob sib haum xeeb? Ib tug kwvtij npe hu ua Lu-is (Louis) leg ntau yam haujlwm hauv Npe-ee thiab ncig mus xyuas ntau lub koom txoos. Nws tau ntsib tibneeg coob coob tsis hais xeem twg los yog haivneeg twg. Nws hais tias: “Yeej tsis yoojyim kiag li thaum nrog lwm leej lwm tus sib koom tes ua haujlwm ua ke. Qhov no zoo li thaum peb muab tej pob zeb coj los sib tum ua ke kom tsa tau ua ib phab phob ntsa. Cov pob zeb ib lub zoo tsis sib xws li ib lub, yog li yuav tau muab tum kom zoo zoo phab phob ntsa thiaj ncaj. Kuv yuav tau ua siab mos siab muag thiab yoog lwm tus kom sawvdaws thiaj ua tau haujlwm ua ke.” Yog li ntawd tsim nyog peb xyaum tej tug yam ntxwv zoo li no.

Tus neeg ua tau haujlwm nrog lwm tus tsis ntshai tsam luag txeeb nws txoj haujlwm tiamsis nws zoo siab hlo qhia tej nws paub rau lawv

Nyob hauv lub koom txoos peb yuav tau ua siab mos siab muag li cas? Nyob rau peb pawg uas sib txoos mus qhia Vajlugkub muaj cov tshaj tawm uas muaj menyuam, cov laus cov hluas, thiab ntau tshaj ntawd hais tsis txhij tsis txhua. Tej thaum peb yuav tau yoog txhua tus kom sawvdaws thiaj muaj kev zoo siab.

YAM 3: “FAIB RAU LWM TUS”

Tus neeg sib koom tes nrog luag ua haujlwm yeej zoo siab hlo faib tej nws paub rau luag tsis zais. (1 Timautes 6:18) Yehauvas muaj siab dawb siab zoo qhia Yexus txhua yam. Xws li thaum Vajtswv “muab lub ntuj mus tso nyob muaj chaw”, los Yexus “nyob ntawd” thiab kawm tau ntau tsav ntau yam. (Pajlug 8:27) Yexus “qhia txhua yam” uas Yehauvas tau qhia nws rau cov thwjtim paub. (Yauhas 15:15) Peb los yuav tau xyaum ua tib yam li nkawv. Yog peb paub ib yam twg los nco ntsoov muab pab qhia rau cov kwvtij nkauj muam ntseeg paub. Tus neeg sib koom tes nrog luag ua haujlwm yeej tsis ntshai tsam luag yuav paub dua nws. Yog li peb yeej txaus siab hlo muab tej peb kawm qhia rau peb cov kwvtij nkaum muam ntseeg.

Tej lus txhawb siab pab tau kom txhua tus sib koom tes ua haujlwm. Peb yeej sov siab so thaum muaj ib tug twg qhuas peb tes haujlwm. Yexus yeej qhuas nws cov thwjtim txog tej yam zoo uas lawv tau ua. (Mus saib Mathais 25:19-23; Lukas 10:17-20) Tsis tas li ntawd Yexus hais tias cov thwjtim “tseem yuav ua tau ntau dua” nws. (Yauhas 14:12) Hmo ua ntej Yexus yuav tuag, nws hais lus los txhawb cov thwjtim tias: “Txhua lub sijhawm uas kuv raug kev txomnyem, nej tsis tau tso kuv tseg.” (Lukas 22:28) Ntshe Yexus cov lus no yuav raug lawv siab thiab txhawb tau lawv lub zog lawm hov ntau. Yog tias peb lauj sijhawm mus txhawb peb cov kwvtij nkauj muam ces lawv yuav muaj kev kaj siab thiab rau siab ua Yehauvas tes haujlwm.

PEB YEEJ NROG TAU LUAG KOOM TES UA HAUJLWM

Ib tug kwvtij npe hu ua Kha Au Dim (Kayode) hais tias: “Peb tsis tas yog neeg zoo tiav tiav peb thiaj ua tau haujlwm nrog lwm tus. Tsuav yog peb xav kom txhua tus muaj kev sib haum xeeb thiab sib pab pes daws.” Thaum peb ua haujlwm nrog lwm tus peb puas yog ib tug neeg zoo li ntawd? Tej zaum peb yuav tau mus nug cov kwvtij nkauj muam ntseeg uas peb ua haujlwm nrog ua ke, seb puas tshuav tej yam twg uas peb yuav tau hloov. Yog tias lawv zoo siab nrog peb ua haujlwm tib yam li cov thwjtim zoo siab nrog Yexus, ces peb yuav hais tib yam li Paulus tias: “Peb xav pab nej kom nej muaj kev kaj siab xwb.”​—2 Kauleethaus 1:24.