Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai jūs esat labi darbabiedri?

Vai jūs esat labi darbabiedri?

”Es biju prasmīgais meistars, kas strādāja kopā ar viņu, ..es allaž līksmoju viņa priekšā.” (Sāl. pam. 8:30.) Šie Bībeles vārdi raksturo Dieva Dēlu tajā ilgajā laikposmā, kad viņš pirms nākšanas uz zemi debesīs darbojās kopā ar savu Tēvu. Pievērsīsim uzmanību, ka šajā pantā ir pieminēts, kā Dēls jutās, strādādams plecu pie pleca ar Dievu, — tur teikts, ka Jēzus ”līksmoja viņa priekšā”.

Jēzus izkopa īpašības, kas viņu padarīja par izcilu darbabiedru, tāpēc vēlāk viņš šajā ziņā varēja rādīt lielisku paraugu saviem sekotājiem uz zemes. Ko mēs varam mācīties no Jēzus? Izpētīsim sīkāk viņa paraugu un pārdomāsim trīs principus, kas mums palīdzēs labāk sadarboties ar citiem. Ievērojot šos principus, mēs veicināsim vienotību un sadarbības garu.

Turot prātā Jehovas un Jēzus piemēru, būsim gatavi dalīties ar darbabiedriem savā pieredzē un zināšanās

1. PRINCIPS. ”APLIECINIET CITIEM CIEŅU”

Labs darbabiedrs ir pazemīgs, viņš augstu vērtē citus un nemēģina sevi izcelt. Šādu pazemību Jēzus mācījās no sava Tēva. Kaut gan vienīgi Jehova ir cienīgs saukties par Radītāju, viņš negribēja, lai tas, ko paveica viņa Dēls un palīgs, paliktu bez ievērības. To var redzēt no Dieva vārdiem: ”Veidosim cilvēku pēc mūsu tēla, pēc mūsu līdzības.” (1. Moz. 1:26.) Jēzum noteikti bija patīkami redzēt šādu Jehovas pazemības izpausmi. (Ps. 18:35.)

Dzīvodams uz zemes, Jēzus bija tikpat pazemīgs. Kad viņu slavēja par labiem darbiem, viņš vienmēr uzsvēra, ka visi nopelni pienākas Dievam. (Marka 10:17, 18; Jāņa 7:15, 16.) Jēzus rūpējās, lai viņa mācekļu starpā valdītu miers un saticība, un uzskatīja tos par draugiem, nevis kalpiem. (Jāņa 15:15.) Viņš pat mazgāja tiem kājas, lai mācītu būt pazemīgiem. (Jāņa 13:5, 12—14.) Arī mums ir augstu jāvērtē savi darbabiedri, nevis jādomā pirmām kārtām par sevi. Mēs spēsim paveikt daudz vairāk, ja centīsimies apliecināt citiem cieņu un neraizēsimies par to, kuram tiks atzinība. (Rom. 12:10.)

Pazemīgs cilvēks arī apzinās, ka tad, ”ja ir daudz padomdevēju, plāni izdodas”. (Sāl. pam. 15:22.) Lai cik pieredzējuši un spējīgi mēs būtu, mums jāatceras, ka neviens cilvēks nezina visu. Pat Jēzus atzina, ka ir lietas, ko viņš nezina. (Mat. 24:36.) Turklāt viņš interesējās par savu nepilnīgo mācekļu viedokli. (Mat. 16:13—16.) Var saprast, kāpēc viņa līdzgaitniekiem bija patīkami ar viņu sadarboties. Ja arī mēs pazemīgi paturēsim prātā, ka nezinām un neprotam visu, un uzklausīsim citu domas, mēs veicināsim labas attiecības ar viņiem un kopīgiem spēkiem ”plāni izdosies”.

Draudzes vecākajiem ir īpaši svarīgi sekot Jēzus paraugam, sadarbojoties savā starpā. Viņi nedrīkst aizmirst, ka draudzes vecāko kolektīvā svētais gars var ietekmēt jebkuru no viņiem. Ja draudzes vecākie rūpēsies, lai viņu sapulcēs ikviens justos brīvi un labprāt izteiktos, viņi kopā spēs pieņemt tādus lēmumus, kas nāks par labu visai draudzei.

2. PRINCIPS. ”JŪSU SAPRĀTĪGUMS LAI KĻŪST ZINĀMS”

Labs darbabiedrs pret citiem izturas saprātīgi. Viņš ir elastīgs un piekāpīgs. Jēzus noteikti daudzkārt bija redzējis, kā izpaužas viņa Tēva saprātīgums. Piemēram, lai gan cilvēki pelnīti ir saņēmuši nāves spriedumu, Jehova sūtīja Jēzu viņus izglābt. (Jāņa 3:16.)

Kad tas bija vajadzīgs un vietā, Jēzus labprāt piekāpās. Piemēram, var atcerēties gadījumu, kad viņš palīdzēja kādai feniķietei, kaut arī bija sūtīts tikai pie Izraēla tautas. (Mat. 15:22—28.) Jēzus bija saprātīgs arī tajā, ko viņš prasīja no saviem mācekļiem. Kad Pēteris, viens no viņa tuvākajiem sekotājiem, publiski viņu noliedza, Jēzus bija gatavs Pēterim piedot un vēlāk pat uzticēja viņam lielu atbildību. (Lūk. 22:32; Jāņa 21:17; Ap. d. 2:14; 8:14—17; 10:44, 45.) Jēzus piemērs skaidri parāda, ka arī mums ir jābūt piekāpīgiem, lai visiem kļūtu zināms mūsu saprātīgums. (Filip. 4:5.)

Ja būsim saprātīgi, mēs būsim gatavi pielāgoties, lai saskanīgi sadarbotos ar visdažādākajiem cilvēkiem. Jēzus labi izturējās pret visiem, tāpēc skaudīgie ienaidnieki, redzot Jēzus attieksmi pret cilvēkiem, kas atsaucās uz viņa vēsti, sauca Jēzu par ”nodokļu ievācēju un grēcinieku draugu”. (Mat. 11:19.) Vai mēs, tāpat kā Jēzus, spējam labi sadarboties ar citiem? Kāds brālis, vārdā Lūiss, kas gadu gaitā, pildīdams ceļojošā pārrauga pienākumus, kā arī kalpodams Bētelē, ir sadarbojies ar ļoti dažādiem cilvēkiem, stāstīja: ”Dažādas grupas, ar kurām man ir jāsastrādājas, es salīdzinu ar atšķirīgas formas akmeņiem, no kuriem ir jāuzceļ mūris. Ja pielāgo akmeņu novietojumu, ir iespējams uzbūvēt taisnu mūri. Es arī pats cenšos pielāgoties citiem, lai mūsu kopīgais mūris galu galā iznāktu taisns.” Tā ir brīnišķīga attieksme!

Labs darbabiedrs nenoklusē informāciju tikai tāpēc, lai paturētu kontroli

Kādās situācijās mēs savā draudzē varam apliecināt, ka esam saprātīgi, sadarbojoties ar citiem? Piemēram, mums šāda izdevība rodas, kad sludinām kopā ar brāļiem un māsām no savas sludinātāju grupas. Sadarbodamies ar sludinātājiem, kas ir krietni jaunāki vai vecāki par mums vai kam ir citi ģimenes pienākumi, centīsimies būt saprātīgi un pielāgoties viņiem. Vajadzības gadījumā mainīsim savu ierasto sludināšanas tempu un metodes, lai viņi gūtu no sludināšanas lielāku prieku un mūsu kalpošana būtu auglīgāka.

3. PRINCIPS. ESIET ”GATAVI DALĪTIES AR CITIEM”

Labs darbabiedrs ir ”gatavs dalīties”. (1. Tim. 6:18.) Darbodamies kopā ar Tēvu, Jēzus noteikti ievēroja, ka Jehova nav noslēpumains un labprāt dalās informācijā. Kad Jehova radīja debesis, Jēzus ”bija tur klāt” un varēja no viņa mācīties. (Sāl. pam. 8:27.) Vēlāk Jēzus atklāti darīja saviem mācekļiem zināmu ”visu, ko bija dzirdējis no Tēva”. (Jāņa 15:15.) Turot prātā šo paraugu, mums jābūt gataviem dalīties ar citiem savās zināšanās un pieredzē. Labs darbabiedrs nenoklusē noderīgu un vērtīgu informāciju tikai tāpēc, lai paturētu kontroli. Viņš labprāt stāsta citiem to, ko ir iemācījies un zina.

Ir svarīgi arī uzslavēt un stiprināt savus darbabiedrus. Ja kāds ievēro mūsu pūles un pasaka sirsnīgu paldies, tas sasilda mūsu sirdi. Jēzus atvēlēja laiku tam, lai izstāstītu saviem darbabiedriem, ko labu viņš tajos saskata. (Salīdzināt Mateja 25:19—23; Lūkas 10:17—20.) Viņš tiem teica, ka tie darīs ”pat vēl lielākus” darbus nekā viņš. (Jāņa 14:12.) Naktī pirms savas nāves Jēzus uzslavēja savus uzticīgos apustuļus, sacīdams: ”Jūs esat palikuši ar mani manos pārbaudījumos.” (Lūk. 22:28.) Šie vārdi noteikti dziļi aizkustināja apustuļus un mudināja rīkoties. Ja arī mēs uzslavēsim savus darbabiedrus, tas vairos viņu prieku un darbs sekmēsies.

JŪS VARAT BŪT LABI DARBABIEDRI

”Labam darbabiedram nav jābūt pilnīgam,” sacīja brālis, vārdā Kajode. ”Taču šāds darbabiedrs izplata ap sevi prieku un padara citiem darbu vieglāku.” Vai jūs esat tādi darbabiedri? Taktiski pajautājiet saviem kristīgajiem brāļiem un māsām, ar kuriem jūs mēdzat sadarboties, ko viņi šajā ziņā par jums domā. Ja viņiem ir patīkami ar jums sadarboties, tāpat kā Jēzus mācekļiem bija prieks sadarboties ar viņu, jūs par sevi varat teikt to pašu, ko sacīja apustulis Pāvils: ”Mēs esam jūsu darbabiedri, kas vairo jūsu prieku.” (2. Kor. 1:24.)