1., 2. a) Kāpēc daudziem ir grūti uzticēties tiem, kam pieder vara? b) Kas ir apskatīts šajā rakstā?

 PASAULĒ daudzi neuzticas nekādai varai. Viņi redz, ka tiesu un politiskā sistēma ir labvēlīga pret bagātajiem un varenajiem, bet netaisnīga pret trūcīgajiem. Bībelē ir trāpīgi sacīts: ”Cilvēks valda pār cilvēku viņam par postu.” (Pulc. 8:9.) Turklāt daļa reliģisko vadītāju rīkojas ļoti nosodāmi, tāpēc miljoniem cilvēku trūkst paļāvības uz Dievu. Visu šo iemeslu dēļ mums ir jāpalīdz Bībeles skolniekiem attīstīt paļāvību uz Jehovu un viņa pārstāvjiem uz zemes.

² Protams, Bībeles skolnieki nav vienīgie, kam jāmācās paļauties uz Jehovu un viņa organizāciju. Pat tie, kas jau daudzus gadus kalpo Jehovam, nekad nedrīkst aizmirst, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi. Reizēm var rasties situācijas, kurās tiek pārbaudīta mūsu paļaušanās uz Jehovu. Šajā rakstā ir apskatīts, kā mūsu ticība tam, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi, var tikt pārbaudīta šādās situācijās: 1) kad lasām kādu konkrētu Bībeles fragmentu, 2) kad saņemam norādījumus no Jehovas organizācijas un 3) kad nākotnē sastapsimies ar dažādām grūtībām.

3. Kāpēc daži Bībeles fragmenti var pārbaudīt mūsu pārliecību par to, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi?

 ³ Reizēm, lasot Bībeli, mums var rasties jautājumi par kādiem Jehovas lēmumiem un viņa izturēšanos pret dažiem cilvēkiem. Piemēram, 4. Mozus grāmatā ir rakstīts, ka Jehova lika sodīt ar nāvi kādu izraēlieti, kas sabatā vāca malku. Bet 2. Samuēla grāmatā stāstīts, ka daudzus  gadsimtus vēlāk Jehova apžēloja ķēniņu Dāvidu, kas bija pārkāpis laulību un organizējis nevainīga cilvēka nonāvēšanu. (4. Moz. 15:32, 35; 2. Sam. 12:9, 13.) Varbūt kāds ir neizpratnē: ”Kāpēc Jehova piedeva Dāvidam tik smagus grēkus, bet lika sodīt ar nāvi cilvēku, kurš, kā varētu šķist, bija izdarījis daudz mazāku pārkāpumu?” Lai atbildētu uz šo jautājumu, aplūkosim, kas mums jāpatur prātā, lasot Bībeli.

4. Kā 1. Mozus 18:20, 21 un 5. Mozus 10:17 stiprina mūsu pārliecību, ka Jehovas lēmumi ir taisnīgi un pareizi?

⁴ Bībelē ne vienmēr ir iekļauta pilnīgi visa informācija par kādu notikumu. Piemēram, mēs zinām, ka Dāvids no sirds nožēloja savus grēkus. (Ps. 51:2—4.) Taču mēs gandrīz neko nezinām par izraēlieti, kurš pārkāpa likumu par sabatu. Vai viņš nožēloja savu rīcību? Vai viņš jau agrāk nebija pārkāpis Jehovas likumus? Vai nevarētu būt, ka viņš jau iepriekš nebija ņēmis vērā brīdinājumus? Bībelē par to nekas nav teikts. Bet viens ir skaidrs: Jehova ir ”Dievs, kurā nav netaisnības”. (5. Moz. 32:4.) Pieņemot lēmumus, viņš apsver visus faktus, un viņa lēmumu pamatā nekad nav baumas, aizspriedumi vai jebkas cits, kas bieži vien neļauj cilvēkiem skaidri spriest. (Nolasīt 1. Mozus 18:20, 21; 5. Mozus 10:17.) Jo vairāk mēs uzzinām par Jehovu un viņa normām, jo vairāk nostiprinās mūsu pārliecība, ka Jehovas lēmumi un spriedumi vienmēr ir pareizi. Pat tad, ja lasot Bībeli, mēs nevaram atrast atbildes uz kādiem jautājumiem, mēs zinām par Dievu pietiekami daudz, lai būtu pārliecināti, ka viņš ir ”taisns visos savos ceļos”. (Ps. 145:17.)

5. Kā mūsu taisnīguma izjūtu ietekmē mūsu nepilnība? (Sk. arī ” Nepilnības dēļ mums ir izkropļots viedoklis par taisnīgumu”.)

⁵ Mūsu taisnīguma izjūtu ietekmē mūsu nepilnība. Dievs mūs ir radījis pēc sava tēla, tāpēc mēs ilgojamies, lai visi cilvēki pieredzētu taisnīgu izturēšanos. (1. Moz. 1:26.) Taču nepilnības dēļ mums par kaut ko var izveidoties nepareizs viedoklis, un tā var notikt arī tad, ja mums liekas, ka zinām visus ar attiecīgo jautājumu saistītos faktus. Piemēram, varam atcerēties, cik neapmierināts bija Jona, redzot, ka Jehova ir apžēlojies par  nīniviešiem. (Jon. 3:10; 4:1.) Jonam vajadzēja ņemt vērā, cik daudz deva Jehovas žēlsirdība. Nīnivieši — vairāk nekā 120 tūkstoši cilvēku — bija nožēlojuši grēkus, tāpēc viņi negāja bojā. Bija skaidri redzams, ka nepareizs viedoklis par šiem cilvēkiem bija nevis Jehovam, bet Jonam.

6. Kāpēc Jehovam nav jāpaskaidro savi lēmumi?

⁶ Jehovam nav pienākuma paskaidrot cilvēkiem savus lēmumus. Tiesa, Bībelē ir aprakstīti gadījumi, kad Jehova ir ļāvis saviem kalpiem izteikt bažas par kādu viņa lēmumu. (1. Moz. 18:25; Jon. 4:2, 3.) Reizēm viņš pat ir darījis zināmu, kādu iemeslu dēļ viņš ir izlēmis rīkoties tieši tā, nevis citādi. (Jon. 4:10, 11.) Tomēr Jehovam nav pienākuma mums paskaidrot savas rīcības iemeslus. Viņš ir mūsu Radītājs, tāpēc viņam nav jāprasa mūsu piekrišana tam, ko viņš ir nodomājis darīt vai arī jau ir izdarījis. (Jes. 40:13, 14; 55:9.)

7. Par ko varētu šaubīties daži kristieši, un kāpēc?

⁷ Bez šaubām, mēs esam pārliecināti, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi. Bet varbūt kādam no mums nav viegli paļauties uz tiem cilvēkiem, kas pārstāv Jehovu. Kādam var rasties jautājums, vai tie, kam ir uzticēti svarīgi pienākumi Jehovas organizācijā, seko Jehovas vadībai vai arī izdomā paši savus norādījumus. Tā daži varēja domāt arī Bībeles laikos, piemēram, tajos gadījumos, kas minēti  3. rindkopā. Kāds no tiem, kas bija rados ar cilvēku, kurš bija pārkāpis likumu par sabatu, iespējams, šaubījās, vai pirms nāves sprieduma pasludināšanas Mozus bija vērsies pēc vadības pie Jehovas. Un kāds no tiem, kas bija draugos ar hetieti Ūriju, kura sieva stājās netikumīgās attiecībās ar ķēniņu Dāvidu, varbūt nosprieda, ka Dāvids bija izmantojis savu augsto stāvokli, lai izvairītos no pelnītā soda. Taču, ja mēs neuzticētos tiem, kuriem uzticas Jehova un kuri pārstāv viņu uz zemes, nevarētu teikt, ka mēs uzticamies Jehovam.

8. Kādas paralēles var vilkt starp to, kas lasāms Apustuļu darbos 16:4, 5, un to, kā darbojas Jehovas organizācija mūsu laikos?

⁸ Mūsu laikos Jehova savas organizācijas daļu uz zemes vada ar ”uzticamā un gudrā kalpa” starpniecību. (Mat. 24:45.) Pirmajā gadsimtā Dieva kalpu darbību uz zemes pārraudzīja vadošā padome un tā deva norādījumus draudžu vecākajiem. Tieši to pašu mūsdienās dara ”uzticamais un gudrais kalps” — kristieši, kas veido Vadošo padomi. (Nolasīt Apustuļu darbus 16:4, 5.) Savukārt draudžu vecākie cītīgi seko Jehovas organizācijas norādījumiem un gādā, lai tie tiktu ņemti vērā draudzēs. Ja mēs sekojam norādījumiem, ko saņemam no Jehovas organizācijas un draudzes vecākajiem, mēs apliecinām ticību tam, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi.

9. Kādos gadījumos dažiem varētu būt grūti paklausīt draudzes vecāko lēmumiem, un kāpēc?

⁹ Reizēm kādam no mums varbūt ir grūti paklausīt draudzes vecāko lēmumiem. Apskatīsim kādu piemēru. Pēdējos gados ir reorganizēti daudzi teokrātiskie rajoni un draudzes. Lai valstības zāles tiktu izmantotas efektīvāk, draudžu vecākie ir lūguši daļu sludinātāju pievienoties noteiktai kaimiņu draudzei. Iespējams, kādam kristietim, kam lūdz to darīt, nav viegli šķirties no draugiem un radiniekiem, kas paliek iepriekšējā  draudzē. Vai draudžu vecākie, kas lemj par sludinātāju piederību draudzei, saņem tiešu Dieva vadību šajā jautājumā? Nē, nesaņem. Tāpēc paklausīt šādiem norādījumiem ne vienmēr ir viegli. Bet ņemsim vērā, ka Jehova uzticas vecākajiem, kas pieņem šādus lēmumus, un arī mums jāuzticas šiem brāļiem. b

10. Kāpēc mums jāklausa draudzes vecākajiem, kā redzams Ebrejiem 13:17?

¹⁰ Kāpēc mums jāsadarbojas ar vecākajiem un jāatbalsta viņu lēmumi arī tad, ja tie neatbilst mūsu vēlmēm? Tāpēc, ka, būdami paklausīgi, mēs sekmējam Dieva tautas vienotību. (Efes. 4:2, 3.) Kad sludinātāji paklausa draudzes vecāko pieņemtajiem lēmumiem, kristiešu draudzes zeļ. (Nolasīt Ebrejiem 13:17.) Bet pats galvenais — ja mēs paklausām tiem, kam Jehova ir uzticējis rūpēties par mums, mēs apliecinām savu paļāvību uz Jehovu. (Ap. d. 20:28.)

11. Kā nostiprināt savu apņēmību paklausīt draudzes vecāko norādījumiem?

¹¹ Mūsu apņēmība paklausīt draudzes vecāko norādījumiem nostiprinās, ja paturam prātā, ka vecākie, lemdami par jautājumiem, kas skar draudzi, lūdz svētā gara palīdzību. Turklāt viņi pētī, kādi Bībeles principi attiecas uz konkrēto situāciju, un meklē informāciju Jehovas organizācijas sagādātajos materiālos. Viņi ļoti vēlas rīkoties pa prātam Jehovam un pēc iespējas labāk rūpēties par visiem viņa kalpiem. Šie dievbijīgie vīrieši zina, ka viņi ir atbildīgi Dieva priekšā par to, kā veic savus pienākumus. (1. Pēt. 5:2, 3.) Padomāsim arī par šādu faktu: pasaulē, ko šķeļ nacionālās, reliģiskās un politiskās nesaskaņas, patiesie kristieši ir pilnīgi vienoti Jehovas pielūgsmē. Tas ir iespējams tikai tāpēc, ka Jehova svētī savu organizāciju.

12. Ko apsver draudzes vecākie, lai saprastu, vai cilvēks nožēlo savu grēku?

¹² Jehova draudzes vecākajiem ir uzdevis rūpēties par draudzes tīrību. Ja kāds kristietis ir izdarījis smagu grēku, vecākajiem ir pienākums noteikt, vai šis cilvēks drīkst palikt draudzē. Piemēram, viņiem jānoskaidro, vai cilvēks patiešām nožēlo izdarīto. Iespējams, viņš apgalvo, ka nožēlo savu grēku, bet vai viņa attieksme liecina, ka viņš ienīst izdarīto ļaunumu? Vai viņš ir apņēmies nekad vairs nedarīt šo grēku? Ja viņu uz grēku bija pamudinājuši slikti draugi, vai viņš ir gatavs pārtraukt draudzību ar tiem? Draudzes vecākie vēršas lūgšanās pie Jehovas, izvērtē faktus un Bībeles principus, kā arī šī cilvēka attieksmi pret izdarīto. Pēc tam viņi lemj, vai cilvēks, kas izdarījis smago pārkāpumu, drīkst palikt draudzē vai arī viņš ir jāizslēdz. (1. Kor. 5:11—13.)

13. Par ko kristietis varētu sākt raizēties, ja no draudzes ir izslēgts kāds draugs vai tuvinieks?

¹³ Kādā situācijā var tikt pārbaudīta mūsu uzticēšanās draudzes vecākajiem? Ja no draudzes tiek izslēgts cilvēks, kas nav mūsu draugs vai radinieks, mēs, visticamāk, neapšaubām draudzes vecāko lēmumu. Bet ja nu runa ir par kādu mūsu draugu? Iespējams, mēs sākam raizēties, vai vecākie patiešām ir ņēmuši vērā visus faktus, vai arī sākam šaubīties, vai viņu lēmums atspoguļo Jehovas viedokli. Kas mums var palīdzēt, lai mēs saglabātu pareizu attieksmi pret viņu lēmumu?

14. Kas mums var palīdzēt, ja vecākie ir izlēmuši izslēgt no draudzes kādu mūsu draugu vai tuvinieku?

 ¹⁴ Lūk, kas mums jāpatur prātā: to, ka cilvēks, kas ir izdarījis smagu grēku un nenožēlo izdarīto, ir jāizslēdz no draudzes, ir noteicis Jehova. Šāda kārtība nāk par labu gan draudzei, gan tam, kurš ir grēkojis. Ja cilvēkam, kas nenožēlo izdarīto, ļautu palikt draudzē, viņš varētu slikti ietekmēt visu draudzi. (Gal. 5:9.) Turklāt tādā gadījumā viņš droši vien neaptvertu sava grēka nopietnību, nejustu pamudinājumu mainīt domāšanu un rīcību un necenstos atgūt Jehovas labvēlību. (Pulc. 8:11.) Mēs varam nešaubīties, ka vecākie ļoti rūpīgi izskata katru gadījumu, kad viņiem jālemj, vai izslēgt kādu no draudzes vai ne. Viņi apzinās, ka, tāpat kā senās Izraēlas tiesneši, arī viņi ”tiesā nevis cilvēku, bet Jehovas vārdā”. (2. Laiku 19:6, 7.)

15. Kāpēc mūsu paļāvībai uz Jehovu jākļūst aizvien stiprākai?

¹⁵ Ļaunās pasaules gals ir pavisam tuvu, un mūsu paļāvībai uz Jehovu jākļūst aizvien stiprākai. Kāpēc tas ir svarīgi? Lielā posta laikā mēs varbūt saņemsim tādus norādījumus, kas liksies neizprotami, neatbilstoši situācijai vai neloģiski. Protams, Jehova nerunās ar katru no mums personiski — viņš, visticamāk, dos norādījumus ar to kristiešu starpniecību, kurus viņš ir iecēlis par saviem pārstāvjiem. Tajā laikā būs īpaši bīstami apšaubīt saņemtos norādījumus vai izturēties pret tiem skeptiski, prātojot: ”Vai tiešām tā ir Jehovas vadība? Vai tik atbildīgie brāļi nerīkojas paši pēc sava prāta?” Vai pašā dramatiskākajā cilvēces vēstures posmā mēs pilnībā paļausimies uz Jehovu un viņa organizāciju? Tas ir atkarīgs no tā, kā mēs tagad raugāmies uz teokrātisko vadību. Ja mēs jau tagad uzticēsimies Jehovas pārstāvjiem un būsim pieraduši paklausīt viņu norādījumiem, mums noteikti būs viegli to darīt arī lielā posta laikā. (Lūk. 16:10.)

16. Kā drīzā nākotnē var tikt pārbaudīta mūsu ticība tam, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi?

¹⁶ Ticība tam, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi, mums būs jāapliecina vēl kādā ziņā. Ir runa par to, kāda būs mūsu attieksme pret Jehovas lēmumiem, kad viņš spriedīs tiesu ļaunajai pasaulei. Pašlaik mēs joprojām ceram, ka daudzi, kas vēl nekalpo Jehovam, to vidū mūsu radinieki, kas nav Jehovas liecinieki, tomēr nostāsies patiesības pusē. Taču Armagedonā kļūs redzams, kādu lēmumu par  viņu nākotni būs pieņēmis Jehovas ieceltais tiesnesis Jēzus. (Mat. 25:31—33; 2. Tes. 1:7—9.) Nav mūsu varā lemt par to, kuram būs jāparāda žēlastība un kuram ne. (Mat. 25:34, 41, 46.) Vai mēs būsim pārliecināti, ka Jehovas spriedumi ir taisnīgi, vai arī mēs no viņa novērsīsimies tāpēc, ka būsim neapmierināti ar viņa lēmumiem? Ir pilnīgi skaidrs — lai mēs spētu nešaubīgi uzticēties Jehovam nākotnē, paļāvība uz viņu mums ir jāstiprina jau tagad.

17. Ko mēs pieredzēsim pēc tam, kad Jehova būs īstenojis spriedumu ļaunajai pasaulei?

¹⁷ Iztēlosimies, kā mēs jutīsimies jaunajā pasaulē, kad redzēsim, kā pēc Jehovas tiesas viss ir mainījies. Vairs nebūs viltus reliģijas, nebūs alkatīgās komerciālās sistēmas un nebūs arī politiskās sistēmas, kuras dēļ visā cilvēces vēsturē ir pastāvējušas neizsakāmas ciešanas un apspiešana. Nevienam vairs nebūs jāsaskaras ar veselības problēmām un novecošanu un nebūs jāpieredz, kā mirst viņu tuvinieki. Sātans un dēmoni būs ieslodzīti uz tūkstoš gadiem. Viņu sacelšanās sekas būs likvidētas. (Atkl. 20:2, 3.) Mēs no sirds priecāsimies, ka būsim paļāvušies uz Jehovu un ticējuši, ka viņš vienmēr rīkojas pareizi.

18. No kā mums jāsargās, kā izriet no 4. Mozus 11:4—6 un 21:5?

¹⁸ Bet vai jaunajā pasaulē būs kādas grūtības, kuru dēļ varētu tikt pārbaudīta mūsu paļāvība, ka Jehova vienmēr rīkojas pareizi? Atcerēsimies, kas notika neilgi pēc tam, kad izraēlieši bija atbrīvoti no Ēģiptes, kur bija atradušies verdzībā. Daudzi sāka žēloties par to, ka viņiem trūkst svaigu produktu, ko viņi bija ēduši Ēģiptē, un nicināt Jehovas sagādāto uzturu. (Nolasīt 4. Mozus 11:4—6; 21:5.) Mums jāuzmanās, lai pēc lielā posta mums nenāktu prātā līdzīgas domas. Mēs nezinām, cik daudz darba būs jāiegulda, lai novāktu vecās pasaules gruvešus un pakāpeniski pārveidotu visu zemi par paradīzi. Domājams, mums būs daudz jāstrādā un sākumā jāpiecieš dažas neērtības. Kāda pret to būs mūsu attieksme? Vai mēs žēlosimies par to, ko Jehova tajā laikā sagādās? Viens ir skaidrs: jo vairāk mēs būsim pateicīgi Jehovam par viņa gādību jau tagad, jo lielāka ir iespēja, ka mēs būsim viņam pateicīgi arī nākotnē.

19. Rezumējiet šī raksta galvenās domas!

¹⁹ Jehova vienmēr rīkojas pareizi. Mums jābūt par to absolūti pārliecinātiem. Mums arī ir jāpaļaujas uz tiem kristiešiem, kuriem Jehova ir uzticējis īstenot vadību. Allaž paturēsim prātā vārdus, ko Jehova teica ar pravieša Jesajas starpniecību: ”Ja jūs neļausieties uztraukumam un paļausieties uz mani, jūs būsiet spēcīgi.” (Jes. 30:15.)