Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 9

Txaus Siab Hlo Pab Lwm Tus Li Yexus

Txaus Siab Hlo Pab Lwm Tus Li Yexus

“Thaum yus pub rau luag yus zoo siab heev dua thaum yus tau luag li.”​—TES HAUJLWM 20:35.

ZAJ NKAUJ 17 Kuv Xav Pab

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Yehauvas Cov Timkhawv muaj tus cwj pwm zoo li cas?

 NYOB hauv phau Vajlugkub tau hais tseg lawm tias, Vajtswv cov tibneeg yuav mloog Yexus thiab “yuav yeem tuaj” Vajtswv tog. (Phau Ntawv Nkauj 110:3) Zaj lus faj lem samsim muaj tshwm sim niaj hnub niam no lawm ntag. Nyob rau ib xyoos twg, Yehauvas Cov Timkhawv lauj sijhawm ntau heev mus qhia txoj moo zoo. Lawv ua tes haujlwm no vim lawv kub siab lug mus xwb. Tsis muaj leejtwg them ib npib ib xus rau lawv. Tsis tas li ntawd, lawv kuj siv dag sib zog mus pab cov kwvtij nkauj muam ntseeg thiab txhawb lawv lub zog kom rau siab teev tiam Yehauvas. Cov txwj laus thiab cov tub leg num niaj zaug npaj rau tej kev sib txoos thiab lauj sijhawm mus txhawb cov ntseeg tsis so. Ua li cas Yehauvas Cov Timkhawv yuav sib zog ua tes haujlwm no ua luaj li? Yeeb vim yog lawv txojkev hlub rau Yehauvas thiab tej kwvtij zej zog.​—Mathais 22:37-39.

2. Raws li Loos 15:1-3, Yexus tso tau tus yam ntxwv zoo li cas tseg cia?

2 Yexus txhawj xeeb txog luag lwm leej lwm tus dua nws txhawj xeeb txog nws tus kheej. Yog li ntawd, peb yuav ua npaum li peb ua tau kom taug tau nws tus hneev taw. (Nyeem Loos 15:1-3.) Cov uas xyaum Yexus li no yuav muaj kev kaj siab dua. Yexus tau hais tias: “Thaum yus pub rau luag yus zoo siab heev dua thaum yus tau luag li.”​—Tes Haujlwm 20:35.

3. Nyob hauv zaj kawm no, peb yuav piav txog tej twg?

3 Nyob rau hauv zaj kawm no, peb yuav piav txog seb Yexus pab luag lwm leej lwm tus li cas rau li cas thiab seb peb yuav xyaum nws li cas. Tsis tas li ntawd, peb yuav tham txuas ntxiv seb yuav ua li cas peb thiaj muaj lub siab pab lwm tus.

XYAUM YEXUS TUS YAM NTXWV

Txawm Yexus sab sab lim lim los thaum nws pom cov neeg coob coob, nws ua li cas xwb? (Saib nqe 4)

4. Yexus txawj xav txog luag li cas?

4 Txawm Yexus sab sab lim lim los nws tseem ua tiag pab lwm leej lwm tus tsis so. Puag thaum ub, muaj tibneeg coob coob tuaj cuag Yexus ntawm ib nta roob uas nyob ze lub nroog Kapena-us. Ntshe thaum ntawd, nws sab los sab lim los lim. Tiamsis thaum nws pom cov neeg muaj mob thiab cov txom nyem tuag txog ntawd, ua rau nws hmov tshua lawv kawg nkaus li. Thaum ntawd, nws tsis yog kho lawv tej mob kom zoo xwb, tiamsis nws tseem cev tau ib zaj lus qhuab qhia zoo kawg nkaus rau lawv mloog.​—Lukas 6:12-20.

Qhov uas Yexus xav pab luag lwm leej lwm tus pab tau peb li cas? (Saib nqe 5)

5. Cov txiv tsev kawm tau Yexus tus yam ntxwv li cas tab txawm sab sab lim lim?

5 Cov txiv tsev xyaum Yexus li no. Xws li, muaj ib tus yam ntxwv hais tias: Muaj ib tug txiv tsev tabtom mus ua haujlwm los txog tsev sab sab lim lim. Nws xav muab qhov uas lawv tsev neeg pe hawm Vajtswv ua ke ncua tseg. Tiamsis nws thov Yehauvas kom pab nws ua tiag qhia nws cov niam tub. Yehauvas yeej hnov nws tej lus thov. Yog li ntawd, lawv tsev neeg thiaj li pe hawm Vajtswv ua ke yam li txhia niaj txhia zaus. Hmo ntawd ob tug menyuam kawm tau ib yam uas yog pom nkawv niam nkawv txiv saib txojkev teev tiam Yehauvas tseem ceeb tshaj.

6. Piav seb Yexus muab nws lub sijhawm qee mus pab lwm tus li cas.

6 Txawm Yexus xav nyob ib leeg ntsiag to los nws tseem lauj sijhawm mus pab luag. Thaum Yexus hnov hais tias nws tus phoojywg kwvluag Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej raug luag muab caj dab txiav tuag lawm, thaum ntawd ntshe Yexus lub siab puas tsoj puas tsus. Nyob hauv phau Vajlugkub hais li no: ‘Thaum Yexus hnov hais tias Yauhas tuag lawm, Yexus tib leeg txawm caij nkoj tawm qhov ntawd mus rau ib qho chaw uas tsis muaj neeg.’ (Mathais 14:10-13) Peb yeej paub zoo vim li cas Yexus thiaj xav nyob ib leeg ntsiag to. Muaj tej tug thaum lawv lub siab puas tsoj puas tsus, lawv kuj xav mus nyob ib leeg ntsiag to. Txawm li ntawd los Yexus yeej mus nyob tsis tau ib leeg ntsiag to li. Muaj neeg coob coob txawm siv huas tuaj tav nws ntej. Thaum ntawd Yexus ua li cas xwb? Nws xav txog cov neeg coob coob ntawd thiab nws hlub lawv kawg li. Yexus pom tau hais tias yuav tau pab lawv vim lawv xav tau Vajtswv txojkev pab. Yog li ntawd, Yexus thiaj maj nroos mus pab lawv thiab pib qhia ntau zaj rau lawv mloog.​—Malakaus 6:31-34; Lukas 9:10, 11.

7-8. Piav seb thaum muaj ib yam xwm twg, cov txwj laus xyaum Yexus tus yam ntxwv li cas.

7 Cov txwj laus muaj kev hlub xyaum Yexus. Peb ris cov txwj laus txiaj ntsig kawg nkaus li rau tes haujlwm uas lawv ua pub rau peb. Cov kwvtij nkauj muam ntseeg hauv koom txoos yeej tsis paub txhij txhua txog cov txwj laus tes haujlwm. Xwm li thaum muaj ib qho xwm twg ceev, Pab Kwvtij Sawv Cev Kev Kho Mob yeej maj zoj zeeg mus pab cov ntseeg. Feem ntau tej xwm no kheev muaj nyob rau hmo ntuj. Vim cov txwj laus thiab lawv tsev neeg txhawj xeeb txog cov ntseeg, cov txwj laus thiaj li pom zoo mus pab.

8 Cov txwj laus kuj pab tsa thiab kho tej Tsev Nceeg Vaj los mus rau lwm cov tsev. Tsis tas li ntawd, lawv mus pab tsa tsev thaum muaj xwm txheej los raug ib cheeb tsam twg. Lawv siv sijhawm ntau heev los mus qhia thiab txhawb peb lub zog. Lawv thiab lawv tsev neeg mas xoos peb qhuas kawg nkaus li. Thov kom Yehauvas nrog nraim lawv vim lawv kub siab lug ua haujlwm. Txawm li ntawd los cov txwj laus yuav tau luj kom ob tog sib luag. Xws li, lawv yuav tau pab lub koom txoos thiab lawv tsev neeg kom sib npaug zos.

YUAV UA LI CAS PEB THIAJ TXAUS SIAB HLO PAB LWM TUS?

9. Raws li Filipis 2:4, 5, cov ntseeg yuav tau coj tus cwj pwm zoo li cas?

9 Nyeem Filipis 2:4, 5. Tsis yog cov txwj laus xwb tiamsis peb txhua leej txhua tus yeej xyaum tau Yexus tus yam ntxwv kom txaus siab hlo pab lwm tus. Nyob rau hauv phau Vajlugkub hais tias Yexus “ua nws lub neej zoo li ib tug tubqhe.” (Filipis 2:7) Peb khaws tau li cas los ntawm cov lus no? Ib tug tub qhe yeej nrhiav nrhw kev los ua kom haum nws tus tswv lub siab. Yog li ntawd, peb yog Yehauvas cov tub qhe, peb yeej siv peb lub sijhawm kom muaj nuj nqis mus pab ib tsoom kwvtij ntseeg thiab ua Yehauvas tes haujlwm. Peb muaj peevxwm xyaum tau li yuav hais tom ntej no.

10. Peb yuav tau rov tshuaj peb tus kheej li cas?

10 Ua zoo xav txog peb tus cwj pwm. Cia li rov tshuaj peb tus kheej li no: ‘Peb puas txaus siab hlo lauj sijhawm mus pab lwm tus xws li, yog tias peb yuav tau mus xyuas ib tug kwvtij nyob tom tsev laus lossis mus tos ib tug nkauj muam laus lawm tuaj koom txoos. Peb puas txaus siab mus pab tu zoj zeeg tej tsev rau lub rooj sib txoos lossis tej Tsev Nceeg Vaj?’ Thaum peb muab peb tus kheej cob rau Yehauvas, peb tau cog lus tias peb yuav siv txhua yam peb muaj los ua li nws lub siab nyiam. Nws xav kom peb siv peb lub sijhawm, peb lub dag zog, thiab peb tej txhiam laj txhiam xwm los mus pab lwm tus. Nws txaus siab kawg nkaus li thaum peb qhib siab lug ua li no. Yog tias ib qho twg peb tseem ua tsis tau tau, peb yuav ua li cas?

11. Kev thov yuav pab tau peb txaus siab hlo pab lwm tus li cas?

11 Qhib siab lug thov Yehauvas. Tej zaud yog peb yog ib tug neeg qia dub, thov Yehauvas pab kom peb txhob coj li ntawd. Txhob zais zais siab. Cia li phua hlo peb lub siab rau Vajtswv. Vajtswv yeej yuav pab peb kom “ua tau raws li Vajtswv lub siab nyiam.”​—Filipis 2:13.

12. Ib tug kwvtij hluas ua kevcai raus dej lawd, pab tau lub koom txoos li cas?

12 Yog tias koj yog ib tug hluas, ib tug kwvtij ua kevcai raus dej lawm, thov Yehauvas pab kom koj muaj lub siab lub ntsws xav pab cov kwvtij nkauj muam ntseeg hauv koom txoos. Nyob rau hauv tej lub tebchaws, muaj cov txwj laus coob dua cov tub leg num thiab muaj ntau tus tub leg num hnub nyoog kuj nchav lawm. Yog li ntawd, thaum tibneeg los ntseeg coob zuj zus, peb xav tau cov kwvtij hluas los mus pab saib xyuas cov ntseeg nyob hauv tej koom txoos. Yog hais tias koj txaus siab hlo pab, koj yuav muaj kev kaj siab dua. Vim li cas koj ho muaj kev kaj siab? Rau qhov Yehauvas yuav txaus siab rau koj, koj yuav tau lub npe zoo, thiab koj yuav txaus siab tias koj pab tau lwm leej lwm tus.

Cov ntseeg hauv lub xeev Yudas khiav ua sab ua sua hla tus dej Yauladees mus nyob rau lub nroog Pelas. Cov xub xub mus tsuam chaw nyob rau ntawd kuj yais zaub yais mov rau cov los tom qab tau noj (Saib nqe 13)

13-14. Peb ua tau li cas los pab peb cov kwvtij nkauj muam ntseeg? (Saib daim duab ntawm lub khaum.)

13 Ua tib zoo saib seb tus twg xav tau kev pab. Tus tubtxib Paulus tau hais li no rau cov ntseeg nyob hauv lub xeev Yudas: “Nej yuav tsum nco ntsoov ua haujlwm zoo thiab ib tug pab ib tug, rau qhov tej ntawd haum Vajtswv siab.” (Henplais 13:16) Paulus tej lus no pab tau cov ntseeg kawg nkaus li. Tsis ntev tom qab lawv tau txais tsab ntawv no, cov ntseeg nyob hauv lub xeev Yudas yuav tau tso vaj tso tsev tseg, tso lawv tej haujlwm, thiab tso lawv tej nruab ze tseg rau tom qab thiab “khiav mus rau pem tej roob.” (Mathais 24:16) Nyob rau lub sijhawm ntawd, lawv ib leeg yuav tau pab ib leeg. Ua ntej lub sijhawm ntawd, yog tias lawv mloog Paulus tej lus qhia ces lawv ib leeg yuav pab ib leeg thiab txaus siab rau tej yam uas lawv muaj thaum lawv mus nyob rau thaj chaw tshiab ntawd.

14 Feem ntau peb cov kwvtij nkauj muam ntseeg yeej tsis xav taub kaum peb ib tug twg kom peb pab lawv. Xws li, muaj ib tug kwvtij nws tus pojniam tau tag sim neej lawm. Tej zaum nws yuav zoo siab heev yog peb tsis tos nws nug peb tiamsis peb cia li mus pab nws, nqa zaub nqa mov rau nws, dhia haujlwm rau ub rau no, thiab pab nws tu vaj tu tsev. Tos nws tsis tsa ncauj hais peb pab los, yog vim nws tsis xav tab kaum peb. Tiamsis nws yuav txaus siab heev yog peb cia li mus pab ntawg ntiag. Peb tsis txhob xav hais tias tej zaum muaj lwm tus pab lawm. Muab xav li no, ‘Yog tias kuv ho yog nws, kuv xav tau kev pab li cas?’

15. Peb yuav ua li cas yog tias peb xav pab lwm tus?

15 Tus neeg luag txib tau. Peb yeej paub cov kwvtij nkauj muam ntseeg nyob hauv peb lub koom txoos uas yoojyim txib tau. Lawv yeej tsis xav hais tias peb tab kaum lawv ib qho li. Peb yeej paub hais tias thaum peb hu txog lawv, lawv yeej pab kiag thiab peb yeej xav kom peb coj tau ib yam li lawv. Muaj ib tug txwj laus hu ua Alees (Alan). Nws hnub nyoog muaj 45 xyoos. Nws xav kom luag los txib nws. Alees thiaj piav li no txog Yexus: “Yexus yeej tsis xyeej hlo li tiamsis tus laus tus hluas yeej los cuag tau nws thiab nug nws kom pab lawv. Lawv paub hais tias nws hlub lawv heev. Kuv xav kom kuv zoo li Yexus uas luag los cuag tau thiab paub tias kuv yeej hlub tshua lawv tiag.”

16. Raws li Phau Ntawv Nkauj 119:59, 60, yuav ua li cas peb thiaj coj tau raws li Yexus tus yam ntxwv?

16 Tsis txhob tag kev cia siab yog tias peb ua tsis tau txhua yam li Yexus ua. (Yakaunpaus 3:2) Ib tug neeg kawm ntaus hlau yeej tsis txawj cuag li tus kws ntaus hlau. Yog nws pheej ntaus mus ntaus los tsis so ces ib hnub nws yuav txawj ntaus. Zoo tib yam li ntawd, yog peb khaws tej uas peb niaj hnub nyeem nyob hauv phau Vajlugkub coj los siv ces peb yuav xyaum tau Yexus tus yam ntxwv zoo zuj zus tuaj.​—Nyeem Phau Ntawv Nkauj 119:59, 60.

PAB LWM TUS YUAV PAB PEB MUAJ KEV KAJ SIAB

Thaum cov txwj laus xyaum Yexus tus yam ntxwv ces yuav pab tau cov hluas kom coj tib yam nkaus li lawv thiab (Saib nqe 17) *

17-18. Yog peb xyaum Yexus tus yam ntxwv, thaum kawg yuav zoo li cas?

17 Yog peb txaus siab hlo pab lwm tus ces lwm tus yuav xyaum ua tib yam nkaus li ntawd. Muaj ib tug txwj laus npe hu ua Tim tau hais li no: “Muaj ib co kwvtij hluas hluas twb tau los ua tub leg num lawm vim lawv pom lwm tus pab tibneeg ces lawv xav ua tib yam li ntawd. Cov kwvtij hluas no pab tau cov txwj laus thiab cov nyob hauv lub koom txoos kawg nkaus li.”

18 Tibneeg nyob hauv lub qab ntuj no tsuas xav txog lawv tus kheej xwb. Tiamsis Yehauvas cov tibneeg zoo tsis thooj li ntawd kiag li. Vim peb pom Yexus txaus siab hlo pab tibneeg ces yog li ntawd peb thiaj xav xyaum tib yam li nws tus yam ntxwv. Peb yeej ua tsis tau txhua yam li nws ua tiamsis peb yeej xyaum ua li nws ua. (1 Petus 2:21)Yog peb ua npaum li peb ua tau li Yexus tus yam ntxwv ces peb yuav muaj kev kaj siab vim peb ua tau haum Yehauvas siab.

ZAJ NKAUJ 13 Xyaum Li Khetos

^ nqe 5 Yexus ib txwm txhawj xeeb txog lwm tus dua nws tus kheej. Nyob rau hauv zaj kawm no, peb yuav mus piav txog seb peb yuav xyaum tau Yexus tus yam ntxwv li cas. Tsis tas li ntawd, peb yuav mus kawm ntxiv seb thaum peb coj li nws yuav pab tau peb lub neej npaum li cas.

^ nqe 57 DAIM DUAB: Muaj ib tug kwvtij hluas npe hu ua Das (Dan), pom ob tug txwj laus tuaj xyuas nws txiv hauv tsev kho mob. Ob tug txwj laus no pab tau nws kom muaj lub siab xav pab lwm tus. Muaj dua ib tug kwvtij hluas hu ua Npees (Ben) pom Das tus yam ntxwv. Das tus yam ntxwv pab tau Npees kom pab tu lub Tsev Nceeg Vaj.