1. Kāda gaisotne valda Jehovas tautā?

 BĪBELĒ jau izsenis bija pravietots, ka Jehovas tauta ”labprāt atsauksies”, lai viņam kalpotu. (Ps. 110:3.) Šis pravietojums piepildās mūsu laikos. Jēzus vadībā Jehovas kalpi visā pasaulē sludina labo vēsti un ik gadu tam velta simtiem miljonu stundu. Viņi to dara brīvprātīgi un šajā darbā iegulda paši savus līdzekļus. Viņi arī palīdz cits citam fiziskā, emocionālā un garīgā ziņā. Brāļi, kam ir uzticēti atbildīgi pienākumi, pavada neskaitāmas stundas, gatavojot runas un uzdevumus sapulcēm, kā arī apmeklējot un stiprinot savus ticības biedrus. Kas Jehovas kalpus mudina šādi rīkoties? Tā ir mīlestība pret Jehovu un pret tuvāko. (Mat. 22:37—39.)

2. Kādu paraugu ir rādījis Jēzus, kā izriet no Romiešiem 15:1—3?

² Jēzus dzīve liecināja, ka viņam citu vajadzības bija svarīgākas par savējām. Mēs pēc labākās sirdsapziņas cenšamies viņam līdzināties. (Nolasīt Romiešiem 15:1—3.) Tie, kas rīkojas līdzīgi Jēzum, ir tikai ieguvēji. Jēzus teica: ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.” (Ap. d. 20:35.)

3. Par ko ir runa šajā rakstā?

³ Rakstā ir pievērsta uzmanība tam, ko Jēzus bija gatavs darīt citu labā, un apskatīts, kā mēs varam sekot viņa priekšzīmei. Vēl tajā ir aplūkots, kā ir iespējams vairot vēlmi palīdzēt citiem.

4. Kas liecina, ka Jēzus uzskatīja citu vajadzības par svarīgākām nekā savējās?

⁴ Jēzus palīdzēja citiem arī tad, kad jutās noguris. Reiz kāda kalna pakājē, iespējams, netālu no Kapernaumas, bija sanācis daudz ļaužu, kas gribēja satikt Jēzu. Viņš bija pavadījis lūgšanā visu nakti. Jēzus noteikti bija noguris. Bet kā viņš rīkojās, ieraudzījis ļaužu pulku, kuru vidū bija daudz trūcīgu un slimu? Jēzu pārņēma līdzjūtība, un viņš ne vien izdziedināja slimos, bet arī teica visiedvesmojošāko runu, kāda jebkad ir teikta, — tā bija Kalna runa. (Lūk. 6:12—20.)

5. Kā vīrs, būdams noguris, var rīkoties pašaizliedzīgi?

⁵ Kā vīri var līdzināties Jēzum. Iztēlosimies šādu situāciju: pēc garas darbadienas vīrs pārrodas mājās, pagalam noguris. Viņš labprāt atceltu ieplānoto ģimenes vakaru Jehovas pielūgsmei, taču viņš lūdz Jehovam spēku, lai spētu vadīt šo ģimenes pasākumu. Jehova atbild uz viņa lūgšanu, un ģimenes locekļi kopā iedziļinās Bībelē, kā tas ierasts ik nedēļu. Bērni tajā vakarā saprot kaut ko būtisku, proti, ka vecākiem paklausība Jehovam ir svarīgāka par jebko citu.

6. Miniet kādu piemēru, kas apstiprina, ka Jēzus labprāt veltīja laiku citiem!

⁶ Jēzus labprāt veltīja laiku citiem. Vai varat iztēloties, kā Jēzus jutās, uzzinājis, ka viņa draugam Jānim Kristītājam ir nocirsta galva? Tas viņu noteikti dziļi sāpināja un sarūgtināja. Bībelē var lasīt: ”Saņēmis šīs ziņas, Jēzus laivā aizbrauca uz kādu nomaļu vietu, lai pabūtu viens.” (Mat. 14:10—13.) Var saprast, kāpēc viņš meklēja šādu iespēju. Kad sirdi māc dziļas bēdas, daudzi vēlas pabūt vieni. Bet Jēzum tas neizdevās. Nomaļajā vietā, uz kuru viņš aizbrauca, viņu sagaidīja daudz ļaužu, kas tur bija ieradušies jau pirms viņa. Jēzus šajā situācijā domāja nevis par sevi, bet par to, kas ir vajadzīgs šiem cilvēkiem. Ļaudis garīgā ziņā bija izslāpuši, un ”viņam kļuva to žēl”. Tāpēc Jēzus tiem nekavējoties palīdzēja. Kā teikts Bībelē, ”viņš  tiem sāka daudz ko mācīt”. (Marka 6:31—34; Lūk. 9:10, 11.)

7., 8. Miniet kādu piemēru, kas liecina, ka draudzes vecākie cenšas līdzināties Jēzum un palīdz ticības biedriem, kad vien nepieciešams!

⁷ Kā draudzes vecākie var līdzināties Jēzum. Mēs ļoti augstu vērtējam visu, ko draudzes vecākie pašaizliedzīgi dara mūsu labā. Lielākā daļa no mums pat nenojauš, cik daudz viņi dara. Piemēram, ārkārtas situācijās, kad ticības biedri ir nonākuši slimnīcā, viņiem steidzas palīgā brāļi, kas darbojas komitejās saziņai ar slimnīcām. Reizēm šādas situācijas rodas naktī. Taču vecākie un viņu ģimenes locekļi jūt līdzi ticības biedriem, kas nonākuši nelaimē, un ir gatavi rīkoties pašaizliedzīgi.

⁸ Vēl draudzes vecākie piedalās valstības zāļu un citu teokrātisko ēku būvniecībā, kā arī iesaistās katastrofu seku likvidēšanā. Turklāt viņi pavada neskaitāmas stundas, mācot un uzmundrinot ticības biedrus. Šie brāļi un viņu ģimenes locekļi ir pelnījuši, ka mēs viņus no sirds uzslavējam. Nav šaubu, ka Jehova viņus atalgos par viņu pašaizliedzību. Protams, tāpat kā visiem citiem, arī vecākajiem ir jābūt saprātīgiem. Viņi nedrīkst pieļaut, ka teokrātiskajai darbībai viņi veltītu tik daudz laika, ka ciestu viņu ģimene.

9. Kāds domāšanas veids ir vajadzīgs visiem kristiešiem, kā redzams Filipiešiem 2:4, 5?

⁹ Nolasīt Filipiešiem 2:4, 5. Ne tikai draudzes vecākajiem, bet arī pārējiem  kristiešiem jācenšas būt pašaizliedzīgiem, kāds bija Jēzus. Bībelē sacīts, ka viņš ”tapa līdzīgs kalpam”. (Filip. 2:7.) Ko mēs no tā varam mācīties? Labs kalps vēlas rīkoties pa prātam savam kungam. Tā kā mēs esam Jehovas kalpi un vēlamies kalpot arī saviem brāļiem un māsām, mēs katrā ziņā gribam kļūt arvien noderīgāki kā Jehovam, tā ticības biedriem. Šajā ziņā mums palīdzēs tālāk minētie ieteikumi.

10. Kādi jautājumi būtu jāpārdomā?

¹⁰ Izvērtēsim sevi. Pārdomāsim šādus jautājumus: ”Vai es esmu gatavs kaut ko upurēt, lai palīdzētu citiem? Piemēram, vai es atsauktos, ja mani palūgtu apciemot kādu padzīvojušu ticības biedru vai vest viņu uz draudzes sapulcēm? Vai es labprāt piedāvāju savu palīdzību, kad ir vajadzīgi brīvprātīgie, kas uzkoptu kongresa norises vietu vai veiktu valstības zāles tehnisko apkopi?” Kad devām solījumu kalpot Jehovam, mēs viņam apsolījām, ka veltīsim kalpošanai visu, kas ir mūsu rīcībā. Viņš vēlas, lai mēs izmantotu savu laiku, spēku un līdzekļus, nesavtīgi palīdzot citiem. Ja mēs tā darām, Jehovam ir liels prieks. Bet ja nu mēs atklājam, ka mums trūkst pašaizliedzības?

11. Kāpēc jālūdz Jehova, lai vairotu savu pašaizliedzību?

¹¹ Sirsnīgi lūgsim Jehovu. Varbūt mēs saprotam, ka mums kaut kas būtu jāmaina, bet nejūtam ne mazāko vēlēšanos to darīt. Tādā gadījumā vērsīsimies pie Jehovas sirsnīgās lūgšanās! Atklāti stāstīsim Jehovam par savām izjūtām un lūgsim, lai viņš mums dotu ”gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties”. (Filip. 2:13.)

12. Kā gados jauni kristīti brāļi var būt noderīgi draudzēm?

¹² Gados jauni kristīti brāļi var lūgt Jehovam, lai viņš tiem palīdz vairot vēlēšanos kalpot saviem ticības biedriem. Ne vienā vien valstī mūsu draudzēs ir vairāk vecāko nekā draudzes kalpotāju, un daudzi draudzes kalpotāji jau ir pusmūžā. Tā kā organizācijas darbība nemitīgi vēršas plašumā, ir vajadzīgs aizvien vairāk gados jaunu brāļu, kas palīdzētu draudzes vecākajiem rūpēties par brāļiem un māsām. Ja jūs, gados jaunie brāļi, būsiet gatavi kalpošanā Jehovam darīt jebko, kas ir nepieciešams, jūs būsiet laimīgi. Kāpēc tā var apgalvot? Tāpēc, ka šādi jūs iepriecināsiet Jehovu, iegūsiet labu reputāciju citu kristiešu vidū un izjutīsiet gandarījumu, ko sagādā palīdzēšana saviem garīgajiem brāļiem un māsām.

13., 14. Kā mēs varam palīdzēt garīgajiem brāļiem un māsām? (Sk. vāka attēlu.)

¹³ Centīsimies pamanīt, kad citiem ir vajadzīga palīdzība. Apustulis Pāvils ebreju tautības kristiešiem, kas dzīvoja Jūdejā, rakstīja: ”Neaizmirstiet arī darīt labu un dalīties ar citiem, jo tādi upuri Dievam ir patīkami.” (Ebr. 13:16.) Tas bija īstajā laikā dots padoms. Neilgi pēc Pāvila vēstules saņemšanas šiem kristiešiem bija jāatstāj mājas, ierastais darbs un radinieki, kas nebija kristieši, un jābēg kalnos. (Mat. 24:16.) Tajā laikā bija ļoti nepieciešams, lai viņi cits citam palīdzētu. Tiem, kas jau agrāk bija ņēmuši vērā Pāvila padomu un bija  pieraduši dalīties ar citiem, bija vieglāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

¹⁴ Ne vienmēr ticības biedri mums stāstīs, kas viņiem ir vajadzīgs. Piemēram, kādam kristietim ir nomirusi sieva. Iespējams, ir vajadzīgs, lai kāds viņam pagatavotu ēst, kaut kur viņu aizvestu vai palīdzētu viņam uzkopt māju, bet viņš nevēlas mūs apgrūtināt ar šāda veida lūgumiem un neko mums nesaka. Taču, ja mēs uzņemsimies iniciatīvu un paši piedāvāsim palīdzību, mūsu brālis noteikti būs ļoti pateicīgs. Mums nebūtu jānospriež, ka gan jau brālis mums pateiks, ja viņam kaut ko vajadzēs, vai ka viss nokārtosies pats no sevis. Padomāsim: ja mēs būtu tādā situācijā, kādu palīdzību mēs vēlētos saņemt?

15. Ko sevī ietver pašaizliedzība?

¹⁵ Būsim atsaucīgi. Mūsu draudzē noteikti ir tādi brāļi un māsas, kas vienmēr ir gatavi palīdzēt citiem. Viņi nekad mums neliek justies tā, it kā mēs viņus apgrūtinātu. Ir tik patīkami apzināties, ka mēs varam rēķināties ar viņu palīdzību. Mēs katrā ziņā vēlamies viņiem līdzināties. Kāds draudzes vecākais, vārdā Elans, kam ir pāri četrdesmit, vēlas būt tāds kristietis, kuram ir viegli lūgt palīdzību, tāpēc viņš mēdz domāt par to, kāds bija Jēzus. Elans sacīja: ”Jēzus bija aizņemts cilvēks, bet visdažādākā vecuma ļaudis tiecās pie viņa un nebaidījās viņam lūgt palīdzību. Viņi zināja, ka Jēzum nav vienalga, kā viņiem klājas. Es no sirds vēlos līdzināties Jēzum un būt atsaucīgs, sirsnīgs un gādīgs.”

16. Kā tas, kas teikts Psalmā 119:59, 60, palīdz līdzināties Jēzum?

 ¹⁶ Mums nebūtu jānolaiž rokas, ja mums neizdodas nevainojami līdzināties Jēzum. (Jēk. 3:2.) Minēsim piemēru. Topošie mākslinieki neprot gleznot tik labi kā pieredzējuši gleznotāji. Taču viņi mācās no savām kļūdām un pārņem pasniedzēju pieredzi, un viņu meistarība arvien aug. To pašu var teikt par mums. Ja mēs cenšamies rīkoties saskaņā ar to, ko esam uzzinājuši, iedziļinoties Bībelē, un no sirds pūlamies neatkārtot savas kļūdas, mēs aizvien vairāk līdzināmies Jēzum. (Nolasīt Psalmu 119:59, 60.)

17., 18. Ko mēs gūsim, ja līdzināsimies Jēzum un būsim pašaizliedzīgi?

¹⁷ Mūsu pašaizliedzība var pielipt citiem. Kāds draudzes vecākais, vārdā Tims, teica: ”Mūsu draudzē ir gados jauni brāļi, kuri ir tiekušies pēc garīga brieduma un ir iecelti par draudzes kalpotājiem. Lielā mērā tas ir noticis tāpēc, ka viņi ir pamanījuši, ar kādu pašaizliedzību citi kalpo Jehovam, un ir vēlējušies tiem līdzināties. Šie gados jaunie brāļi ir lielisks atbalsts draudzes vecākajiem un visai draudzei.”

¹⁸ Mēs dzīvojam pasaulē, kurā valda savtīgums. Jehovas kalpi ļoti atšķiras no citiem cilvēkiem. Mūs spēcīgi ietekmē Jēzus pašaizliedzība, un mēs cenšamies viņam līdzināties. Protams, tas ne vienmēr sanāk, tomēr mums jāpūlas ”staigāt viņa pēdās”. (1. Pēt. 2:21.) Ja tā darīsim, mēs izjutīsim prieku, ko sniedz apziņa, ka Jehova pret mums ir labvēlīgs.