1. Kādas lieliskas pārmaiņas gaidīja ebreju trimdiniekus?

 EBREJI, kas gadu desmitiem bija atradušies Babilonijā, bija patīkami satraukti un saviļņoti. Dievs Jehova bija pamudinājis Persijas valdnieku Kīru viņus atbrīvot no gūsta. Kīrs izdeva rīkojumu, kas ļāva ebrejiem atgriezties tēvzemē un ”atjaunot Jehovas, Izraēla Dieva, namu”. (Ezr. 1:1, 3.) Tas nozīmēja, ka zemē, ko patiesais Dievs bija dāvājis savai tautai, tiks atjaunota viņa pielūgsme.

2. Ko jau drīz paveica ebreji, kas bija atgriezušies no trimdas?

² 537. gadā p.m.ē. pirmie trimdinieki ieradās Jeruzālemē — kādreizējā Jūdas valsts galvaspilsētā. Viņi ķērās pie darba, un jau nākamajā gadā bija ielikti tempļa pamati.

3. Ko pieredzēja ebreji, kas bija atgriezušies tēvzemē?

³ Pārnākušie trimdinieki drīz saskārās ar sīvu pretestību. Zemes iedzīvotāji, kas nepielūdza Jehovu, ”centās iedragāt Jūdas ļaužu apņēmību un atturēt viņus no nama celšanas”. (Ezr. 4:4.) Situācija aizvien pasliktinājās. 522. gadā p.m.ē. Persijā pie varas nāca Artakserkss b. Ienaidnieki varas maiņu nolēma izmantot savā labā, lai ”likuma aizsegā darītu ļaunu” un pilnībā apturētu tempļa būvniecību. (Ps. 94:20.) Tie pavēstīja Artakserksam, ka ebreji plāno pret viņu sacelties. (Ezr. 4:11—16.)  Viņš noticēja šiem apmelojumiem un aizliedza atjaunot templi. (Ezr. 4:17—23.) Darbs, ko ebreji ar tādu entuziasmu bija uzsākuši, apstājās. (Ezr. 4:24.)

4. Ko darīja Jehova, kad ienaidnieki bija apturējuši tempļa būvniecību? (Jesajas 55:11.)

⁴ Izraēla zemē dzīvojošie cittautieši, kas nepielūdza Jehovu, un daļa Persijas varasvīru negribēja pieļaut, ka būvniecība ritētu tālāk. Bet Jehova vēlējās, lai templis tiktu atjaunots, un viņš vienmēr piepilda savus nodomus. (Nolasīt Jesajas 55:11.) Jehova dievbijīgam vīram, vārdā Zaharja, ļāva redzēt astoņas parādības, kas tam bija jāatstāsta saviem tautiešiem, lai tos stiprinātu. Zaharjas redzējumi palīdzēja ebrejiem saprast, ka tiem nav jābaidās no ienaidniekiem, un mudināja tos atsākt Jehovas uzticēto darbu. Piektajā parādībā Zaharja redzēja gaismekli un divus olīvkokus.

5. Par ko šajā rakstā ir runa tālāk?

⁵ Mums visiem reizēm zūd drosme vai nolaižas rokas, tāpēc arī mēs varam daudz ko gūt, pārdomājot Zaharjas piekto redzējumu. Rakstā ir apskatīts, kā šis redzējums palīdz nelokāmi kalpot Jehovam, kad sastopamies ar pretestību, kad mūsu dzīvē kaut kas mainās un kad mēs no Jehovas organizācijas saņemam norādījumus, kurus līdz galam nesaprotam.

6. Kā ebrejiem palīdzēja Zaharjas 4:1—3 aprakstītais redzējums? (Sk. vāka attēlu.)

⁶ Nolasīt Zaharjas 4:1—3. Šis redzējums iedvesa ebrejos drosmi, kas viņiem bija vajadzīga, lai atsāktu tempļa būvniecību. Zaharja redzēja, ka gaismeklim nepārtraukti pieplūda eļļa. Tā no diviem olīvkokiem tecēja traukā, no kurienes tālāk plūda uz ikvienu no gaismekļa septiņām lampām. Tāpēc lampas ne uz brīdi nenodzisa. Zaharja ievaicājās: ”Ko tas viss nozīmē?” Eņģelis viņam nodeva šādu Jehovas vēsti: ””Ne ar karaspēku, ne ar varu, bet ar manu garu!” saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.” (Zah. 4:4, 6.) Tā bija ļoti uzmundrinoša vēsts. No olīvkokiem plūstošā eļļa simbolizē Jehovas vareno svēto garu, ko var saņemt nepārtraukti, bez ierobežojumiem. Salīdzinājumā ar Dieva svēto garu Persijas militārā varenība nebija nekas. Tā kā tempļa būvētājus atbalstīja Jehova, bija skaidrs, ka viņi spēs pabeigt templi, lai kādus šķēršļus liktu ienaidnieki. Ebrejiem bija jāpaļaujas uz Jehovu un jāatsāk darbs. Kaut arī aizliegums joprojām bija spēkā, tauta ar lielu sparu ķērās pie tempļa atjaunošanas.

7. Kāds notikums sekmēja tempļa būvniecību?

⁷ Tempļa būvniecību sekmēja vēl kāds notikumu pavērsiens. Persijā atkal bija mainījies valdnieks — tronī bija kāpis Dārijs I. Savas valdīšanas otrajā gadā (520. gadā p.m.ē.) viņš noskaidroja, ka aizliegums atjaunot templi ir nelikumīgs, un to atcēla. (Ezr. 6:1—3.) Vēl pārsteidzošāk bija tas, ka Dārijs I aizliedza cittautiešiem kavēt tempļa atjaunošanu un pat lika, lai tie piešķir ebrejiem gan naudas līdzekļus, gan jebko citu, kas vajadzīgs darbam. (Ezr. 6:7—12.) No trimdas pārnākušie ebreji turpināja būvniecību, un 515. gadā p.m.ē. templis bija pabeigts. Kopš darba atsākšanas bija pagājuši tikai mazliet vairāk nekā četri gadi. (Ezr. 6:15.)

8. Kas mums palīdz būt drosmīgiem, ja sastopamies ar naidīgu attieksmi vai vajāšanu?

 ⁸ Tāpat kā senatnē, arī tagad daudzi Jehovas kalpi sastopas ar naidīgu attieksmi. Dažās valstīs Jehovas liecinieku darbība ir ierobežota vai pat aizliegta. Šādās zemēs mūsu brāļus mēdz apcietināt un ”vest pārvaldnieku un ķēniņu priekšā”, un tā ”viņiem un tautām” tiek liecināts par Dieva valstību. (Mat. 10:17, 18.) Reizēm, kad šādās zemēs notiek varas maiņa, tā sekmē lielāku reliģisko brīvību. Var notikt arī tā, ka godprātīgi tiesneši pieņem Jehovas kalpiem labvēlīgus lēmumus. Citās zemēs reliģiskā brīvība netiek ierobežota, bet daļa mūsu ticības biedru saskaras ar pretestību no tuvinieku puses. (Mat. 10:32—36.) Tomēr ir bijuši daudzi gadījumi, kad kāds, kas ir centies atturēt no kalpošanas Jehovam savu tuvinieku, ir sapratis, ka viņa pūliņi ir veltīgi, un ir pārstājis to darīt. Ne viens vien no šādiem cilvēkiem, kas ir bijuši noskaņoti naidīgi pret Bībeles patiesību, ir kļuvis par dedzīgu Jehovas liecinieku. Tātad, ja pret mums ticības dēļ izturas naidīgi, centīsimies nezaudēt drosmi! Mūs ar savu svēto garu atbalsta Jehova, tāpēc mums ne no kā nav jābaidās.

9. Kāpēc daļa ebreju bēdājās, kad tika likti jaunā tempļa pamati?

⁹ Kad tika likti jaunā tempļa pamati, daudzi veci vīri, kas bija redzējuši Sālamana uzcelto diženo templi, raudāja. (Ezr. 3:12.) Viņiem šķita, ka, salīdzinot ar iepriekšējo namu, jaunais būs pavisam necils. (Hag. 2:2, 3.) Tas viņus dziļi sarūgtināja. Bet Zaharjas redzētā parādība viņiem palīdzēja atgūt prieku.

10. Kāpēc vārdi, kas lasāmi Zaharjas 4:8—10, palīdzēja ebrejiem atgūt prieku?

¹⁰ Nolasīt Zaharjas 4:8—10. Ko nozīmēja eņģeļa vārdi, ka ebreji ”priecāsies, kad redzēs Zerubābela [Jūdas pārvaldnieka] rokā svērteni”? Ar svērteņa palīdzību nosaka, vai kāds objekts ir vertikāls, pilnīgi statenisks. Tātad eņģelis Dieva tautai pavēstīja, ka templis noteikti tiks pabeigts un ka tas atbildīs Jehovas normām. Lai gan daļai ebreju likās, ka atjaunotais templis nebūs tik ievērojams kā iepriekšējais, Jehova darīja  zināmu, ka būs ar to apmierināts. Jehovam galvenais bija tas, lai jaunajā templī ļaudis viņu pielūgtu tieši tā, kā viņš to vēlas. Ja tas būtu galvenais arī no trimdas pārnākušajiem ebrejiem un ja viņi tiektos iegūt Jehovas labvēlību, viņi atgūtu prieku.

11. Kādās situācijās daudziem Jehovas kalpiem nav viegli?

¹¹ Daudziem no mums nav viegli, kad dzīvē kaut kas mainās. Daļa speciālo pilnas slodzes kalpotāju ir saņēmuši jaunu norīkojumu, un viņiem ir mainījušies uzdevumi kalpošanā. Citiem Jehovas lieciniekiem, kas sasnieguši cienījamu vecumu, ir bijis jāatsakās no kāda pienākuma veikšanas. Ir dabiski, ka šādas izmaiņas apbēdina. Varbūt sākumā mēs nesaprotam, kāpēc tā ir noticis, vai pat neesam ar to apmierināti. Iespējams, mēs ilgojamies pēc saviem agrākajiem pienākumiem un uzdevumiem. Kādam varbūt pat nolaižas rokas, jo viņam šķiet, ka jaunajos apstākļos viņš nevar neko daudz darīt kalpošanā. (Sāl. pam. 24:10.) Kā tādās situācijās var palīdzēt Zaharjas redzējums?

12. Kā mums var palīdzēt Zaharjas redzējums, ja kaut kādu pārmaiņu dēļ jūtamies sarūgtināti?

¹² Lai pielāgotos pārmaiņām dzīvē, mums jācenšas uz visu raudzīties Jehovas acīm. Mūsu laikos tiek veikts iespaidīgs darbs, kas saistīts ar Dieva nodomu, un mums ir liels gods būt Dieva darbabiedriem. (1. Kor. 3:9.) Var mainīties mūsu uzdevumi kalpošanā, bet tas nemaina to, ka Jehova mūs mīl. Ja kādas organizatoriskas pārmaiņas ir skārušas mūs, nav gudri domās nemitīgi kavēties pie tādiem jautājumiem kā: ”Kāpēc ir pieņemti tādi lēmumi? Vai tas tiešām bija vajadzīgs?” Mums nevis ar žēlumu jāatskatās uz agrākajiem ”labajiem laikiem”, bet jālūdz Jehova un jācenšas saskatīt, ko labu ir devušas pārmaiņas. (Pulc. 7:10.) Domāsim nevis par to, ko vairs nevaram darīt, bet gan par to, ko varam! Zaharjas redzējums ļauj saprast, cik svarīgi ir saglabāt pozitīvu attieksmi pret mums uzticētajiem uzdevumiem. Ja mums būs tāda attieksme, mēs nezaudēsim prieku un paliksim uzticīgi Jehovam arī tad, kad mainīsies mūsu pienākumi kalpošanā.

13. Kāpēc daļai ebreju varēja likties, ka norādījums atkal ķerties pie tempļa atjaunošanas ir nesaprātīgs?

¹³ Kad tautas vadītāji — augstais priesteris Ješua (Jozua) un pārvaldnieks Zerubābels — ”atsāka.. būvēt Dieva namu”, aizliegums to darīt joprojām bija spēkā, tāpēc daļai ebreju lēmums turpināt darbu varēja likties nesaprātīgs. (Ezr. 5:1, 2.) Ienaidnieki noteikti ievērotu, ka būvniecība ir atsākusies, un darītu visu iespējamo, lai to apturētu. Jozuam un Zerubābelam bija vajadzīgs apliecinājums, ka Jehova viņus atbalsta, un viņi to saņēma.

14. Par ko pārliecinājās augstais priesteris Jozua un pārvaldnieks Zerubābels, kā izriet no Zaharjas 4:12, 14?

¹⁴ Nolasīt Zaharjas 4:12, 14. Eņģelis Zaharjam paskaidroja, ka ar olīvkokiem ir attēloti ”divi svaidītie”, proti, Jozua un Zerubābels, un ka šie vīri, tēlaini runājot, ”stāv blakus visas zemes Kungam” Jehovam. Tas neapšaubāmi bija milzīgs gods! Jehova viņiem abiem uzticējās. Tātad tautai bija jāuzticas viņu lēmumiem un jāpaļaujas, ka viņu norādījumi ir saskaņā ar Dieva gribu.

15. Kā mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam Jehovas norādījumus, kas ietverti Bībelē?

¹⁵ Tagad Jehova savai tautai sniedz norādījumus vairākos veidos. Pirmkārt, Jehovas norādījumi ir ietverti Bībelē. Šajā grāmatā mēs varam uzzināt, kāda kalpošana Jehovam ir pieņemama. Mēs varam apliecināt, ka augstu vērtējam Bībelē ietvertos Jehovas norādījumus, ja lasām Bībeli rūpīgi un iedziļināmies lasītajā. Vai, lasot Bībeli un uz Bībeli balstītu literatūru, mēs ik pa brīdim pārdomājam lasīto? Vai mēs meklējam papildinformāciju par Bībeles fragmentiem, kas ir ”grūti saprotami”? (2. Pēt. 3:16.) Vai arī mēs esam paraduši materiālam tikai pārskriet ar acīm? Tie ir jautājumi, kam jāpievērš nopietna uzmanība. Ja mēs pārdomāsim, ko Jehova mums māca, mums nebūs grūti paklausīt viņa norādījumiem un mēs spēsim sekmīgi sludināt labo vēsti. (1. Tim. 4:15, 16.)

16. Kas mums jāatceras, ja līdz galam nesaprotam kādus ”uzticamā un gudrā kalpa” norādījumus?

¹⁶ Otrkārt, Jehova sniedz vadību ar ”uzticamā un gudrā kalpa” starpniecību.   (Mat. 24:45.) Dažreiz šī kristiešu grupa sniedz tādus norādījumus, ko mēs līdz galam nesaprotam. Piemēram, varbūt mēs esam saņēmuši konkrētus norādījumus, kā rīkoties dabas katastrofas gadījumā, bet mums liekas, ka mūsu reģionā tas nav aktuāli. Varbūt mums šķiet, ka pandēmijas laikā ”uzticamais un gudrais kalps” ir pārāk piesardzīgs. Tādā gadījumā mums jāatceras, cik vērtīgi bija tas, ka izraēlieši paklausīja Jozuam un Zerubābelam, un jāpārdomā arī citi Bībelē aprakstīti notikumi. Dieva kalpi vēstures gaitā bieži vien ir saņēmuši tādus norādījumus, kas, no cilvēciskā viedokļa raugoties, ir likušies neloģiski, bet kas ir palīdzējuši glābt dzīvību. (Tiesn. 7:7; 8:10.)

17. Kā ebrejus iespaidoja Zaharjas piektais redzējums?

¹⁷ Zaharjas piektais redzējums bija ļoti iedarbīgs, jo tas no trimdas pārnākušos ebrejus paskubināja atsākt darbu pie tempļa un dedzīgi kalpot Jehovam. Viņi izjuta, ka Jehova viņus vada un atbalsta. Ar sava varenā svētā gara palīdzību Jehova viņiem palīdzēja atgūt prieku un pabeigt templi. (Ezr. 6:16.)

18. Ko mēs gūstam, pievēršot uzmanību Zaharjas piektajam redzējumam?

¹⁸ Arī mēs daudz ko gūstam, pievēršot uzmanību Zaharjas aprakstītajai parādībai. Kā minēts šajā rakstā, tā mums var dot spēku, kad sastopamies ar naidīgu attieksmi, tā palīdz nezaudēt prieku, kad mūsu dzīvē kaut kas mainās, un palīdz paklausīt visiem mūsu organizācijas norādījumiem, arī tiem, ko līdz galam nesaprotam. Tātad, ja sastopamies ar grūtībām, mums jācenšas saskatīt to, ko saskatīja Zaharja, proti, pierādījumus, kas apstiprina, ka Jehova gādā par saviem kalpiem. Mums jāpaļaujas uz Jehovu un jākalpo viņam no visas sirds. (Mat. 22:37.) Mēs varam nešaubīties, ka Jehova mums palīdzēs saglabāt prieku un kalpot viņam mūžīgi. (Kol. 1:10, 11.)