1., 2. Kas Jehovam ir svarīgi, kad viņu pielūdzam un viņam kalpojam?

 KO, JŪSUPRĀT, nozīmē pielūgt Dievu? Kādu ainu jūs iztēlojaties? Varbūt jūs iztēlojaties pazemīgu kristieti, kurš, noliecis galvu, sirsnīgi lūdz Dievu. Kādam citam, dzirdot vārdu ”pielūgsme”, varbūt nāk prātā ģimene, kas sanākusi kopā, lai iedziļinātos Bībelē.

² Abos gadījumos tiešām ir runa par Dieva pielūgsmi. Bet ir būtiski atcerēties, ka Jehovam ir svarīgi, lai cilvēki, kas viņu pielūdz, pildītu viņa gribu un viņu cienītu un mīlētu. Mēs, protams, ļoti mīlam Jehovu un uzskatām, ka viņš ir jāpielūdz. Tāpēc visu, kas saistīts ar Jehovas pielūgsmi un kalpošanu viņam, mēs cenšamies darīt pēc iespējas labāk un no visas sirds.

3. Par ko ir runa šajā rakstā?

³ Rakstā ir pieminēti vairāki cilvēki, kuri dzīvoja senatnē un kuru kalpošana Jehovam bija patīkama, un pēc tam ir aplūkotas astoņas kristīgās dzīves jomas. Ikvienam no mums būtu jāpārdomā, kā mēs pielūdzam Jehovu un viņam kalpojam, un jāapsver, ko katrā no minētajām jomām mēs varētu uzlabot. Vēl rakstā ir paskaidrots, kāpēc, pielūdzot Jehovu tā, kā viņš to vēlas, mēs varam būt laimīgi.

4. Kā senatnē dievbijīgi cilvēki pielūdza Jehovu?

⁴ Bībelē ir minēti daudzi dievbijīgi cilvēki, kas cienīja un mīlēja Jehovu, piemēram, Ābels, Noass, Ābrahāms  un Ījabs. Šie cilvēki ticēja Jehovam, it visā viņam paklausīja un ziedoja upurus. Mēs nezinām visos sīkumos, kā viņi pielūdza Jehovu, jo Bībelē tas nav aprakstīts, bet ir pilnīgi skaidrs, ka Jehovam viņu kalpošana bija pieņemama. Vēlāk Ābrahāma pēcnācējiem ar Mozus starpniecību tika dots daudz konkrētu likumu, kuros bija norādīts, kas tiem jādara, lai pielūgtu Jehovu un viņam kalpotu tā, kā viņš to vēlas.

5. Kas tiek prasīts no Jehovas kalpiem kopš Jēzus nāves un augšāmcelšanas?

⁵ Pēc Jēzus nāves un augšāmcelšanas Jehovas kalpiem vairs nebija jāpilda Mozus bauslība. (Rom. 10:4.) Kopš tā laika Dieva kalpi ir pakļauti ”Kristus likumam”. (Gal. 6:2.) Pildīt ”Kristus likumu” nozīmē sekot Jēzus priekšzīmei un dzīvot saskaņā ar to, ko viņš mācīja, nevis iekalt no galvas priekšrakstu un aizliegumu sarakstu un pūlēties to ievērot. Kristieši it visā cenšas līdzināties Jēzum, lai iepriecinātu Jehovu un ”atgūtu spēkus”. (Mat. 11:29.)

6. Kā mums var palīdzēt šis raksts?

⁶ Apskatīsim astoņas kristīgās dzīves jomas un padomāsim, kā mums tajās sokas. Mums droši vien ir pamats priecāties par savu garīgo izaugsmi. Tomēr ir vērts apsvērt, vai mēs kaut ko kalpošanā Jehovam nevarētu darīt vēl labāk. Mums ir jālūdz, lai Jehova mums palīdzētu kļūt par labākiem kristiešiem.

7. Kā Jehova raugās uz savu kalpu lūgšanām, kas teiktas no sirds?

⁷ Lūgšanas. Bībelē Dieva kalpu lūgšanas ir pielīdzinātas rūpīgi sagatavotam kvēpināmajam, ko priesteri dedzināja saiešanas teltī, bet vēlāk — templī. (Ps. 141:2.) Dievam patika kvēpināmā smarža. Dievam ir patīkamas arī mūsu lūgšanas, ja mēs lūdzam no sirds. Viņš tās uzklausa pat tad, ja tās ir teiktas vienkāršiem vārdiem. (Sāl. pam. 15:8; 5. Moz. 33:10.) Mums nav ne mazākā iemesla šaubīties par to, ka Jehova labprāt klausās, kā mēs viņam apliecinām savu mīlestību un pateicību. Viņš vēlas, lai mēs viņam stāstītu, kas mūs uztrauc un uz ko mēs ceram, un darītu zināmus savus lūgumus. Būtu labi, ja pirms lūgšanām mēs apdomātu, par ko runāsim ar Jehovu, jo tad mūsu lūgšanas būs kā rūpīgi sagatavots kvēpināmais.

8. Kad mēs īpaši varam slavēt Dievu?

⁸ Jehovas cildināšana. (Ps. 34:1.) Mēs apbrīnojam Jehovas īpašības un mūs saviļņo viņa darbi, tāpēc mums patīk par to runāt. Ja mēs bieži pārdomāsim, cik daudz mūsu labā ir darījis Jehova, mums nekad netrūks iemeslu viņu slavēt. Jo īpaši mēs varam slavēt Dievu, kad sludinām citiem Bībeles vēsti. Tad mēs ”nesam.. Dievam slavas upuri, mūsu lūpu augli”. (Ebr. 13:15.) Pirms sludināšanas ir vēlams cītīgi sagatavoties un apdomāt, ko mēs cilvēkiem teiksim. Mēs vēlamies dot Dievam pašus labākos ”slavas upurus”, tāpēc mēs sludinām ar lielu entuziasmu.

9. Ko mēs gūstam, apmeklējot draudzes sapulces?

⁹ Draudzes sapulču apmeklēšana. Senajiem izraēliešiem bija jāpilda šāds norādījums: ”Trīs reizes gadā visiem vīriešiem jānāk jūsu Dieva Jehovas priekšā tajā vietā, ko viņš izraudzīsies.”  (5. Moz. 16:16.) Paklausot šim norādījumam, dievbijīgie izraēlieši trīs reizes gadā devās uz svētkiem, lai gan tas nozīmēja, ka viņu mājas un tīrumi palika nepieskatīti. Viņi ticēja Jehovas solījumam: ”Neviens neiekāros jūsu zemi, kamēr jūs trīs reizes gadā iesiet stāties sava Dieva Jehovas priekšā.” (2. Moz. 34:24.) Tas bagātīgi atalgojās: viņi vēl labāk saprata Dieva likumus un pārdomāja Dieva labestību, kā arī pabija kopā ar citiem Dieva kalpiem. (5. Moz. 16:15.) Tāpat atalgojas arī mūsu pūliņi apmeklēt draudzes sapulces. Turklāt, ja mēs sapulcēs sniedzam īsas, labi pārdomātas atbildes, mūsu debesu Tēvs ļoti priecājas.

10. Kāpēc ir svarīgi slavēt Jehovu dziesmās?

¹⁰ Garīgu dziesmu dziedāšana. (Ps. 28:7.) Izraēlieši Jehovas slavēšanu dziesmās uzskatīja par daļu no kalpošanas Jehovam. Ķēniņš Dāvids izraudzījās 288 levītus un tiem uzdeva dziedāt templī. (1. Laiku 25:1, 6—8.) Arī mēs varam izpaust savu mīlestību pret Dievu, slavējot viņu dziesmās. Lai dziedātu par godu Jehovam, nav jābūt apveltītam ar izcilu balsi. Piemēram, vai nav tā, ka runājot mēs visi ”bieži klūpam”? Bet tas mūs nekavē izteikties draudzes sapulcēs un sludināšanā. (Jēk. 3:2.) Tāpēc pat tad, ja mums šķiet, ka mūsu balss nav skaista, mums nav jākautrējas dziedāt slavas dziesmas Jehovam.

11. Kāpēc ir konkrēti jāieplāno, kad mēs iedziļināsimies Bībelē kopā ar bērniem, kā izriet no Psalma 48:13?

¹¹ Iedziļināšanās Bībelē gan personiski, gan ģimenes lokā. Izraēliešiem bija jāievēro sabats. Tā kā sabatā nedrīkstēja strādāt, viņiem bija iespēja izmantot šo dienu tam, lai stiprinātu attiecības ar Jehovu. (2. Moz. 31:16, 17.) Sabatā dievbijīgie izraēlieši runāja ar bērniem par Jehovu un par viņa labajiem darbiem. Kristiešiem nav jāievēro sabats. Mums pašiem ir konkrēti jāieplāno, kad mēs lasīsim un pētīsim Bībeli. Iedziļināšanās Dieva vārdos pieder pie viņa pielūgsmes, un tā mums palīdz aizvien vairāk tuvoties viņam. (Ps. 73:28.) Kad mēs kopā ar bērniem iedziļināmies Bībelē, mēs tiem palīdzam veidot sirsnīgas un tuvas attiecības ar mīlošo debesu Tēvu. (Nolasīt Psalmu 48:13.)

12. Kā Jehova raudzījās uz svētnīcas celšanu un tās piederumu izgatavošanu, un ko mēs no tā secinām?

¹² Teokrātisku ēku būvniecība un tehniskā apkope. Bībelē svētnīcas celšana un tās piederumu izgatavošana ir saukta par svētu darbu. (2. Moz. 36:1, 4.) Mūsdienās Jehovas liecinieki būvē sapulču namus un citas teokrātiskas ēkas, un Jehova šo darbu uzskata par svētu kalpošanu. Daļa kristiešu tam veltī daudz laika, un mēs viņiem esam ļoti pateicīgi. Protams, šie brāļi un māsas arī sludina, un daži vēlas būt pionieri. Ja šie kristieši atbilst pionieriem izvirzītajām prasībām, draudzes vecākajiem nebūtu jāvilcinās viņus iecelt par pionieriem — tā vecākie var parādīt, ka atbalsta teokrātisko ēku būvniecību. Paturēsim prātā, ka ikviens no mums neatkarīgi no savām iemaņām var dot ieguldījumu tajā, lai ēkas, kurās tiek pielūgts Jehova, būtu tīras un kārtīgas.

13. Kādai ir jābūt mūsu attieksmei pret iespēju ziedot?

 ¹³ Ziedošana. Izraēlieši nedrīkstēja nākt ”Jehovas priekšā tukšām rokām”. (5. Moz. 16:16.) Viņiem bija jāziedo Jehovam atbilstīgi savai rocībai. Tā viņi varēja izpaust Jehovam pateicību par visu, ko viņš tiem bija sagādājis garīgā ziņā. Viens no veidiem, kā mēs varam apliecināt Jehovam savu mīlestību un pateicību par viņa garīgajām veltēm, ir finansiāli atbalstīt savas draudzes darbību un pasaules mēroga darbu. Apustulis Pāvils par šo jautājumu rakstīja: ”Ja vien ir vēlēšanās dot, dāvana tiek augstu novērtēta. Dievs pieņem no cilvēka to, kas viņam ir, nevis prasa to, kā viņam nav.” (2. Kor. 8:4, 12.) Jehova augstu vērtē ikvienu ziedojumu, kas ir dots no visas sirds, lai cik mazs tas būtu. (Marka 12:42—44; 2. Kor. 9:7.)

14. Kā Jehova uzlūko mūsu centienus palīdzēt ticības biedriem, kā izriet no Sālamana pamācībām 19:17?

¹⁴ Palīdzība ticības biedriem. Jehova izraēliešiem bija solījis, ka viņš tos bagātīgi svētīs, ja tie palīdzēs trūcīgiem tautiešiem. (5. Moz. 15:7, 10.) Bībelē ir teikts, ka cilvēks, kas ”iežēlojas par trūcīgo, aizdod Jehovam”. (Nolasīt Sālamana pamācības 19:17.) Kad Filipu draudzes kristieši bija parūpējušies par materiālu atbalstu apustulim Pāvilam, kas tolaik atradās mājas arestā, Pāvils rakstīja, ka viņu sūtījums ir ”gluži kā Dievam pieņemams upuris”. (Filip. 4:18.) Arī mums jācenšas palīdzēt ticības biedriem. Mums jāpadomā, vai kādam mūsu draudzē nav vajadzīgs atbalsts. Jehova priecājas, redzot, ka mēs izmantojam savu laiku, spēku, prasmes, kā arī materiālos līdzekļus, lai palīdzētu tiem, kam neklājas viegli. Palīdzība ticības biedriem pieder pie kalpošanas Jehovam. (Jēk. 1:27.)

15. Kāpēc mēs kalpošanu Jehovam neuzskatām par apgrūtinājumu?

¹⁵ Kalpošana Jehovam prasa laiku un spēku, taču mēs to neuzskatām par apgrūtinājumu. (1. Jāņa 5:3.) Iespēja pielūgt Jehovu un viņam kalpot mums sagādā prieku, jo mēs mīlam Jehovu. Ilustrēsim to ar piemēru. Zēns gatavo tēvam dāvanu — viņš stundām ilgi kaut ko zīmē. Viņam nav žēl veltīt zīmējumam tik daudz laika, jo viņš mīl tēvu un vēlas to iepriecināt. Kaut ko līdzīgu var teikt arī par mums. Mēs ļoti mīlam Jehovu, tāpēc ar vislielāko prieku veltījam kalpošanai gan savu laiku, gan spēku.

16. Ko Jehova domā par mūsu pūlēm viņu iepriecināt, kā redzams Ebrejiem 6:10?

¹⁶ Mīloši vecāki negaida no bērniem pilnīgi vienādas dāvanas, jo saprot, ka bērni ir dažādi un katram ir savas spējas. Arī mūsu debesu Tēvs saprot, ka viņa kalpiem ir dažādas spējas un dažādi apstākļi. Varbūt jūs spējat darīt vairāk nekā citi. Bet varbūt ir tieši pretēji — gadu nastas, vājas veselības vai ģimenes pienākumu dēļ jūs nevarat darīt tik daudz kā citi. Ja tā ir, nenokariet galvu. (Gal. 6:4.) Jehova ”neaizmirst jūsu darbu”. Ja jūs, pareizu motīvu vadīti, darāt visu, kas ir jūsu spēkos, Jehova priecājas. (Nolasīt Ebrejiem 6:10.) Jehova ievēro pat savu kalpu labos nodomus.  Viņš vēlas, lai mēs, kalpojot viņam, būtu laimīgi un gandarīti par to, ko paveicam.

17. a) Ko mēs varētu darīt, ja mums nesokas kādā kristīgās dzīves jomā? b) Pastāstiet, kā Jehovas pielūgsme jums ir dāvājusi prieku! (Sk. ” Kā vairot prieku”.)

¹⁷ Bet ja nu mums nesokas kaut kas no tā, kam bija pievērsta uzmanība šajā rakstā? Varbūt kādam Bībeles pētīšana vai sludināšana nav pati mīļākā nodarbošanās. Visticamāk, jo biežāk mēs to darīsim, jo vairāk mums tas iepatiksies. Padomāsim par šādu piemēru. Varbūt mēs sākam nodarboties ar sportu vai cenšamies apgūt kāda mūzikas instrumenta spēli. Ja mēs vingrināsimies tikai paretam, mēs negūsim nekādas lielās sekmes. Būtu labi vingrināties regulāri. Sākumā mēs varētu veltīt nodarbībām tikai dažas minūtes dienā, bet pakāpeniski tām veltīt aizvien vairāk laika. Augot mūsu prasmēm, augs arī mūsu vēlēšanās turpināt iesākto. To pašu var attiecināt uz jebkuru kristīgās dzīves jomu.

18. Ko nozīmē dzīvot saskaņā ar Jehovas nodomu, un ko mēs gūstam?

¹⁸ No visas sirds pielūgdami Jehovu un kalpodami viņam, mēs dzīvojam saskaņā ar viņa nodomu, tāpēc mūsu dzīve ir saturīga un laimīga. Turklāt mums ir izredzes kalpot Jehovam mūžīgi. (Sāl. pam. 10:22.) Tā kā mēs zinām, ka Jehova palīdz saviem kalpiem, kad tie sastopas ar grūtībām, mūs nenomāc pārmērīgas raizes. (Jes. 41:9, 10.) Mums ir daudz iemeslu būt priecīgiem, jo mēs kalpojam mīlošajam debesu Tēvam, kas ir pelnījis, ka viņu slavē un godā. (Atkl. 4:11.)