Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 14

Cov Txwj Laus Cia Li Xyaum Tus Tub Txib Paulus

Cov Txwj Laus Cia Li Xyaum Tus Tub Txib Paulus

“Nej xyaum ua raws li kuv tus yam ntxwv.”​—1 KAULEETHAUS 11:1.

ZAJ NKAUJ 63 Peb Yog Yehauvas Cov Timkhawv!

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1-2. Vim li cas tus tub txib Paulus tus yam ntxwv ho pab tau cov txwj laus niaj hnub niam no?

 TUS tub txib Paulus zoo siab tias muaj cov kwv tij ntseeg. Txawm nws pab lawv npaum li cas los nws saib twb tsis ua luaj twg. (Tes Haujlwm 20:31) Yog li ntawd, cov kwv tij nkauj muam ntseeg thiaj li cia cia siab rau Paulus. Muaj ib zaug, thaum cov txwj laus hauv lub nroog Efexus paub hais tias lawv yuav tsis pom Paulus ntxiv lawm, lawv txawm sib qawg quaj. (Tes Haujlwm 20:37) Niaj hnub niam no los cov txwj laus yeej zoo siab tias muaj cov kwv tij nkauj muam ntseeg thiab txaus siab hlo lauj sij hawm pab lawv. (Filipis 2:16, 17) Muaj qee lub sij hawm, cov txwj laus nyias yeej ev nyias ib lub nra hnyav ncawv. Yuav ua li cas lawv lub nra thiaj sib me ntsis?

2 Cov txwj laus khaws tau Paulus tus yam ntxwv los xyaum. (1 Kauleethaus 11:1) Paulus tsuas yog noob txaug neeg txhaum tib yam li peb ces txawm nws ua npaum li cas los muaj qho puav tseem tsis tau zoo. (Loos 7:18-20) Tsis tas li ntawd, nws yeej muaj nws kev nyuaj siab txaus txaus rau nws ev. Txawm tias Paulus nws muaj nws nra ev los nws yeej txaus siab hlo lauj zias sij hawm mus pab cov ntseeg. Yog cov txwj laus khaws Paulus tus yam ntxwv los xyaum ces lawv lub nra yuav sib me ntsis thiab lawv yuav txaus siab teev tiam Yehauvas. Cia peb mus saib ntxiv seb yog li cas tiag.

3. Piav seb zaj kawm no yuav tham txog dab tsi thiab ho pab tau peb li cas?

3 Nyob rau hauv zaj kawm no, yuav tham txog 4 yam uas khuam cheem cov txwj laus dhia lawv tes hauj lwm: (1) luj lawv tes hauj lwm tshaj tawm thiab lwm yam hauj lwm kom sib npaug zos, (2) lauj sij hawm mus txhawb cov kwv tij nkauj muam ntseeg, (3) yog noob txaug neeg txhaum ua tsis tau txhua yam zoo, thiab (4) nrog lwm tus uas yog noob txaug neeg txhaum tib yam nkaus. Zaj no piav tias Paulus tau ua li cas rau li cas thiab cov txwj laus yuav kawm tau nws tus yam ntxwv li cas.

LUJ TES HAUJ LWM TSHAJ TAWM THIAB LWM YAM HAUJ LWM

4. Vim li cas ho muaj qho yam khuam cheem cov txwj laus txoj kev tshaj tawm txoj moo zoo?

4 Vim li cas ho khuam cheem tau cov txwj laus? Cov txwj laus tes hauj lwm mas nchuav nthwv xwb. Xws li, ib tug txwj laus twg yeej saib xyuas lub kev sib txoos 1 thiab Lub Koom Txoos Kev Kawm Vajlugkub kom ntws tau zoo zoo. Tsis tas li ntawd, lawv haj tseem muaj lwm yam lus qhuab qhia txhab ntxiv ntawd. Lawv yuav tau cob qhia cov tub leg num dhia lawv tes hauj lwm thiab lawv txaus siab hlo txhawb cov kwv tij nkauj muam txoj kev ntseeg. (1 Petus 5:2) Ib txhia txwj laus mus pab tsim tsa thiab kho tej tsev Nceeg Vaj thiab lwm cov tsev uas siv los pe hawm Yehauvas. Txawm li ntawd los cov txwj laus yuav tau lauj sij hawm mus tshaj tawm txoj moo zoo ib yam li txhua leej txhua tus ntseeg tau mus.

5. Paulus qhia txoj moo zoo tau zoo npaum li cas?

5 Cov txwj laus khaws tau Paulus tus yam ntxwv li cas? Nyob rau hauv Filipis 1:10, Paulus qhia rau peb paub tias vim li cas nws qhia tau txoj moo zoo rau tib neeg. Nws hais tias: “Paub hais tias yam twg yog yam uas zoo dua ntais.” Paulus yeej phwb teg tsog mus qhia txoj moo zoo tau ntev niaj ntau xyoo. Nws yeej ncig mus xyuas tib neeg hauv lawv tej vaj tej tsev thiab tom tej tshav puam. (Tes Haujlwm 20:20) Nws yeej qhia txoj moo zoo ntuj tsaug tawm plaws ntuj tshiab, ntuj kaj mus txog ntua ntuj tsaus. Xws li, thaum nws haj tseem tos nws cov khub hauv lub nroog Athees. Nws txawm pib qhia txoj moo zoo rau tej neeg tseem ceeb nyob ib ncig nws. Muaj ib txhia kuj tig los mloog nws tej lus. (Tes Haujlwm 17:16, 17, 34) Txawm Paulus “raug kaw” los nws yeej qhia rau tej tib neeg nyob ib ncig nws.​—Filipis 1:13, 14; Tes Haujlwm 28:16-24.

6. Paulus cob qhia lwm tus li cas?

6 Paulus tsis lam nkim sij hawm pov tseg dawb dawb do do. Nws yeej yaum tsis so kom lwm tus nrog nws mus qhia txoj moo zoo. Xws li, thawj zaug nws mus ncig qhia txoj moo zoo, nws coj Yauhas Malakaus nrog nws mus. Zaum tom qab, nws txawm coj Timautes. (Tes Haujlwm 12:25; 16:1-4) Paulus yeej ua npaum li nws ua tau los cob los qhia cov txiv neej no kom txawj tuav hauj lwm hauv koom txoos, txawj mus txhawb cov ntseeg, thiab txawj piav Vajtswv tej lus rau neeg mloog.​—1 Kauleethaus 4:17.

Npaj qhia txoj moo zoo txhua lub sij hawm yam li Paulus (Saib nqe 7) d

7. Raws li Efexus 6:14,15, cov txwj laus ua raws li Paulus qhia tseg li cas?

7 Cov txwj laus khaws tau li cas? Cov txwj laus khaws tau Paulus tus yam ntxwv tias kom tsis txhob qhia rau hauv luag vaj luag tsev nkaus nkaus xwb tiam sis qhia rau txhua txoj hau kev lawv tau mus. (Nyeem Efexus 6:14, 15.) Xws li, qhia thaum mus kav kiab kav khw los sis ntawm lawv tej chaw ua hauj lwm. Yog hais tias lawv mus pab tsa los sis kho tej tsev pe hawm Yehauvas, lawv kuj qhia tau txoj moo zoo rau tej neeg nyob ze ntawd los sis rau tej neeg muag khoom. Zoo ib yam li Paulus, cov txwj laus lauj tau lub sij hawm qhia Vajlugkub los cob qhia cov tub leg num thiab lwm tus kom txawj ua Vajtswv tes hauj lwm.

8. Muaj qee lub sij hawm, cov txwj laus yuav tau ua li cas?

8 Cov txwj laus yuav tau txhob cia lawv tes hauj lwm hauv koom txoos los tab kaum lawv txoj kev mus tshaj tawm txoj moo zoo. Muaj tej thaum lawv yuav tau yig qee txoj hauj lwm hauv koom txoos. Thov Yehauvas pab ua ntej seb yuav yig tej hauj lwm twg thiaj zoo xwv lawv thiaj muaj sij hawm ua lwm yam. Xws li, nrog tsev neeg pe hawm Vajtswv ua ke, muaj sij hawm mus qhia txoj moo zoo, thiab cob qhia tej tub tej kiv kom txawj qhia Vajtswv Txoj Lus rau lwm tus. Muaj tej tug txwj laus tsis tshua kam yig hauj lwm hauv koom txoos tiam sis lawv yuav tau nco ntsoov tias Yehauvas yeej paub tias lawv ua tsis tau ib puas tsav yam.

TXAWJ TXHAWB COV NTSEEG

9. Cov txwj laus muaj ntau txog hauj lwm, thiaj li khuam cheem lawv ua tsis tau tej twg?

9 Vim li cas ho khuam cheem tau cov txwj laus? Yehauvas cov tib neeg nyias yeej muaj nyias kev nyuaj siab ntxhov plawv. Nyob rau tiam yuav kawg no, peb txhua tus ntseeg xav tau kev txhawb siab, kev pab, thiab kev nplig siab. Tsis tas li ntawd, muaj qee lub sij hawm qee tug kuj xav tau kev txhawb kom txhob poob tsag. (1 Thexalaunikes 5:14) Cov txwj laus yeej muab tsis tau txhua tsav txhua yam uas Yehauvas cov tib neeg raug dua rhe mus. Txawm li ntawd los Yehauvas haj tseem xav kom cov txwj laus txhawb nws cov tib neeg npaum li lawv txhawb tau. Yog li ntawd, cov txwj laus yuav ua li cas lawv thiaj lauj tau sij hawm los mus pab txhua leej txhua tus?

Nco ntsoov txhawb thiab qhuas lwm tus (Saib nqe 10, 12) e

10. Raws li 1 Thexalaunikes 2:7, Paulus tau ua li cas los mus pab Yehauvas cov tib neeg?

10 Cov txwj laus khaws tau Paulus tus yam ntxwv li cas? Paulus ib txwm nrhiav txhua txoj hau kev los mus qhuas thiab txhawb lwm tus. Zoo tib yam li ntawd, cov txwj laus yuav tau rub lub siab ntuj ntev thiab ua siab mos siab muag rau cov kwv tij nkauj muam ntseeg. (Nyeem 1 Thexalaunikes 2:7.) Paulus yeej nco ntsoov hais rau cov ntseeg hais tias nws zoo siab tias muaj lawv thiab Yehauvas hmov tshua lawv kawg nkaus li. (2 Kauleethaus 2:4; Efexus 2:4, 5) Paulus suav cov ntseeg tam li nws tej kwv tij kwv npawg thiab lauj sij hawm nrog lawv ua ke nraim. Nws yeej tsis zais ib yam dab tsi li thiab tab meeg qhia nws tej kev txhawj kev ntshai rau lawv paub. (2 Kauleethaus 7:5; 1 Timautes 1:15) Txawm hais tias Paulus qhia ntau yam rau lawv mloog los twb yog nws xav nrhiav kev los pab lawv, tsis yog nws hais kom lawv txhawj xeeb txog nws.

11. Vim li cas muaj qee lub caij Paulus ho yuav tau ntuas cov kwj tij nkauj muam ntseeg?

11 Muaj qee lub caij Paulus yuav tau ntuas cov kwv tij nkauj muam ntseeg. Nws tsis yog ntuas lawv los ntawm kev tshawj chim. Tos nws ntuas lawv los twb yog nws txhawj thiab tsis xav kom lawv poob tsag. Nws hais phua hlo rau lawv mloog thiab nws xav kom lawv khaws tau nws tej ntsiab lus. Xws li, Paulus tsab ntawv uas xa mus rau cov ntseeg hauv lub nroog Kauleethaus. Nws yeej qhuab ntuas lawv hnyav ncawv. Tom qab nws xa tsab ntawv ntawd tag, nws txib kom Titus mus cuag lawv. Nws xav paub seb tsab ntawv nws xa rau lawv ntawd puas ua kev tshawj kev chim. Thaum nws hnov xov tias lawv khaws nws tej lus ntuas mas ua rau nws zoo siab kawg nkaus li.​—2 Kauleethaus 7:6, 7.

12. Cov txwj laus txhawb tau ib tug ntseeg twg li cas?

12 Cov txwj laus khaws tau li cas? Cov txwj laus yeej xyaum tau Paulus tus yam ntxwv es lauj sij hawm mus nrog cov ntseeg ua ke thiab. Ib txog ke cov txwj laus ua tau li no yog tuaj kom ntxov rau tej kev sib txoos xwv lawv thiaj muaj caij los nrog lwm tus tsham ua ke. Txawm hais ob peb los xwb los yeej txhawb tau lwm tus lawm. (Loos 1:12; Efexus 5:16) Ib tug txwj laus twg uas xyaum Paulus tus yam ntxwv yeej siv Vajtswv Txoj Lus los txhawb lwm tus thiab qhia rau lawv tias Yehauvas yeej tsis tau tso lawv tseg. Ntxiv ntawd, ib tug txwj laus twg yeej qhia rau lawv tias nws yeej xam muaj lawv nrog nws nyob hauv lub koom txoos. Nws yeej soj lawv qab taug lawv lw thiab nco ntsoov qhuas lawv. Thaum nws ntuas ib tug twg los nws yeej nco ntsoov siv Vajtswv Txoj Lus. Nws yuav hais tsi tsees lub ntsiab tiam sis nws yuav ua zoo xaiv nws tej lus kom tus mloog los thiaj mloog taus.​—Kalatias 6:1.

XAV UA ZOO LOS UA TSIS TAU

13. Kev txaug kev txhaum ua rau ib tug txwj laus xav li cas?

13 Vim li cas ho khuam cheem tau cov txwj laus? Txhua tus txwj laus puav leej yog noob txaug neeg txhaum. Lawv xav ua zoo npaum twg los ua tsis tau. (Loos 3:23) Muaj ntau zaus lawv tsis paub muab luj seb ua qhov twg thiaj yog qhov zoo. Yog li ntawd, muaj ib txhia txwj laus xav ua zoo los ua tsis tau, ces lawv thiaj xav ntau ntau yam ua rau lawv tsis tuaj zog li. Hos ib txhia tsis hloov dab tsi li tab txawm lawv ua tau qho yam tsis zoo.

14. Raws li Filipis 4:13, kev txo hwj chim pab tau Paulus coj li cas?

14 Cov txwj laus khaws tau Paulus tus yam ntxwv li cas? Paulus paub hais tias nws ua tsis tau zoo nws thiaj txo hwj chim. Yog li ntawd, nws thiaj thov Vajtswv kom pab nws. Yav thaum ub, Paulus yog ib tug neeg nyaum thiab tsim txom cov ntseeg. Tiam sis tom qab no nws kuj hloov tsis coj lub siab qub lawm. (1 Timautes 1:12-16) Paulus yog ib tug neeg txo hwj chim, siab dawb siab zoo, thiab muaj kev hmov tshua los twb yog tau Yehauvas pab nws. Paulus yeej paub ntsoov tias nws ua tsis tau txhua yam zoo tiam sis nws yeej tsis tsau tsawv tej yam ntawd tas zaj tas zog. Nws yeej paub zoo tias Yehauvas yeej yuav zam txim pub rau nws. (Loos 7:21-25) Txawm nws ua tsis tau txhua yam zoo los nws yeej rau rau siab hloov tas zaj tas zog thiab tso siab tias Yehauvas yeej yuav pab nws hloov tau.​—1 Kauleethaus 9:27; nyeem Filipis 4:13. b

Ua npaum li ua tau los hloov tej yam tsis zoo (Saib nqe 14-15) f

15. Cov txwj laus yuav tau nco ntsoov li cas?

15 Cov txwj laus khaws tau li cas? Thaum tsa ib tug txwj laus twg, tsis yog tias nws nim zoo rau txhua fab lawm. Yehauvas yeej xav kom cov txwj laus xam pom tej yam lawv ua tsis tau thiab hloov. (Efexus 4:23, 24) Ib tug txwj laus twg yuav tau kawm Vajtswv Txoj Lus kom zoo zoo seb muaj yam twg nws tseem ua tsis tau zoo. Tom qab ntawd, Yehauvas yeej yuav pab kom nws muaj kev zoo siab thiab ua tau ib tug zoo txwj laus.​—Yakaunpaus 1:25.

COJ LI CAS THAUM NROG LWM TUS

16. Yuav muaj li cas yog ib tug txwj laus pheej tsom ntsoov tej yam lwm tus ua tsis tau zoo?

16 Vim li cas ho khuam cheem tau cov txwj laus? Vim peb puav leej yog noob txaug neeg txhaum ces peb yuav pom qho yam tsis zoo thaum nrog cov ntseeg ua ke. Yog li ntawd, cov txwj laus yuav tau nco ntsoov tsis txhob ua nruj ua tsiv los sis xav tsis zoo txog cov ntseeg. Paulus yeej tau ceeb toom cov ntseeg lawm tias Dab Ntxwg Nyoog nyiam kom sawv daws tsis txhob nyob sib haum xeeb.​—2 Kauleethaus 2:10, 11.

17. Paulus saib nws cov kwv tij nkauj muam ntseeg zoo li cas?

17 Cov txwj laus khaws tau Paulus tus yam ntxwv li cas? Paulus tsuas saib qhov zoo ntawm cov kwv tij nkauj muam ntseeg. Nws paub ntsoov tias txhua tus yeej ua tau tsis zoo. Muaj qee zaug lawv kuj hais tau siab tau qes rau nws. Paulus paub hais tias qhov lawv ua tau yuam kev ntawd tsis txhais tau tias lawv yog neeg phem. Nws zoo siab tias muaj lawv thiab nws tsuas xav qhov zoo ntawm lawv xwb. Nws paub tias txawm ib tug kwv tij nkauj muam ntseeg twg coj tsis tau tau zoo los yeej tsis yog lawv xib tim ua. Tiam sis sawv daws yuav tau sib pab sib qhia.

18. Koj khaws tau li cas los ntawm tej uas Paulus ntuas E-audias thiab Xitikhes nkawv? (Filipis 4:1-3)

18 Cia peb mus piav me ntswb me ntsis seb Paulus tau ntuas ob tug nkauj muam ntseeg nyob lub koom txoos hauv Filipis li cas. (Nyeem Filipis 4:1-3.) E-audias thiab Xitikhes nkawv ob viv ncaus muaj me ntsis lus sib cov nyom ua rau nyias chim nyias. Paulus tsuas xav qhov zoo txog nkawv. Nkawv yeej teev tiam Yehauvas tau ntev loo lawm. Paulus paub hais tias Yehauvas yeej hlub tshua nkawv kawg nkaus li thiab nkawv yog ob tug neeg zoo, nws thiaj li txhawb kom nkawv ib leeg rov ua zoo rau ib leeg. Vim nws tsuas xav qhov zoo txog luag, nws thiaj li nrog tau txhua tus sib raug zoo thiab nyob kaj siab lug tso siab plhuav.

Nco ntsoov txhob xav qhov phem txog lwm tus (Saib nqe 19) g

19. (1) Yuav ua li cas cov txwj laus thiaj xam pom qhov zoo ntawm cov kwv tij nkauj muam ntseeg? (2) Koj khaws tau li cas los ntawm daim duab uas tus txwj laus pab tu lub Tsev Nceeg Vaj?

19 Cov txwj laus khaws tau li cas? Cov txwj laus, cia li nco ntsoov xav txog qhov zoo ntawm cov kwv tij nkauj muam ntseeg. Txawm txhua tus ua tsis tau zoo los ib leeg nyias yeej muaj nyias ib qho zoo. (Filipis 2:3) Muaj qee lub sij hawm cov txwj laus yuav tau tsa ncauj los mus qhuab ntuas ib tug kwv tij nkauj muam twg. Zoo ib yam li Paulus, cov txwj laus yuav tau xav txog qhov zoo ntawm luag lwm tus tab txawm lawv yuav hais tau siab tau qes los sis coj cwj pwm tsis zoo. Yog li ntawd, cov txwj laus yuav tau xam pom luag lwm tus txoj kev ntseeg rau Yehauvas vim lawv thev txhua yam kom tau teev tiam Yehauvas, thiab lawv yeej sib zog ua qhov zoo npaum li lawv ua tau. Cov txwj laus uas xam pom qhov zoo ntawm lwm tus yuav pab tau kom txhua tus hauv lub koom txoos nyob sib haum xeeb.

NCO NTSOOV XYAUM PAULUS TIAG

20. Cov txwj laus yuav nrhiav tau Paulus tus cwj pwm los pab li cas ntxiv?

20 Peb muaj tej ntaub ntawv ntau ntau lub koom haum luam tawm rau cov txwj laus mus tshawb nrhiav txog Paulus tus yam ntxwv. c Thaum ib tug txwj laus twg nyeem cov ntaub ntawv tau sau tseg no, cia li zaum tsaws xav li no, ‘Paulus tus yam ntxwv pab tau kuv kom muaj kev kaj siab ua ib tug txwj laus li cas?’

21. Cov txwj laus yuav tau nco ntsoov li cas?

21 Yehauvas yeej tsis tau tseev kom cov txwj laus ua txhua yam zoo zoo. Nws tsuas xav kom cov txwj laus ua ncaj ua ncees. (1 Kauleethaus 4:2) Yehauvas yeej txaus siab kawg li rau Paulus tes hauj lwm thiab tej nws ua ncaj ua ncees. Zoo tib yam li ntawd, Yehauvas yeej saib nej tes hauj lwm rau nqi kawg li. Yehauvas “yeej yuav nco ntsoov tej haujlwm uas nej tau ua los lawm thiab qhov uas nej pab cov ntseeg ib yam li niaj hnub no nej tseem pab.”​—Henplais 6:10.

ZAJ NKAUJ 93 Thov Foom Koob Hmoov Rau Peb Cov Kev Sib Txoos

a Zoo kawg li uas peb muaj cov txwj laus los saib xyuas sawv daws. Nyob rau hauv zaj kawm no, yuav piav txog 4 yam uas khuam cheem cov txwj laus dhia lawv tes hauj lwm. Tsis tas li ntawd, Paulus tus yam ntxwv los kuj pab cov txwj laus saib xyuas cov ntseeg. Ntxiv ntawd, yuav pab kom peb thiab cov txwj laus ib leeg nkag siab ib leeg thiab sib txhawb nqa.

b Filipis 4:13: “Vim [Vajtswv] txhawb kuv lub zog, kuv thiaj tiv taus txhua tsav yam huv tibsi.”

c Xws li, nyob hauv phau Watch Tower Publications Index ua lus Askiv. Mus rau lub ntsiab “Paul” ces mus xaiv “example for elders.”

d DAIM DUAB: Muaj ib tug kwv tij qhia txoj moo zoo rau ib tug neeg nrog nws ua hauj lwm tom qab nkawv ua hauj lwm tag.

e DAIM DUAB: Muaj ib tug kwv tij pheej cais nws tus kheej nyob ib leeg ces tus txwj laus thiaj li mus txhawb nws.

f DAIM DUAB: Ib tug kwv tij ntseeg pab lwm tus kom txhob xav ntau ntau.

g DAIM DUAB: Thaum ib tug txwj laus pom lwm tus kwv tij tsis cev tes pab los nws tsis khaws chim.