1. Kādus mērķus mēs varētu izvirzīt?

 MĒS ļoti mīlam savu debesu Tēvu Jehovu, tāpēc vēlamies kalpošanā viņam darīt visu, kas mūsu spēkos. Lai to varētu, mums jāizvirza garīgi mērķi b, piemēram, jātiecas izkopt kristīgas īpašības, apgūt kādas prasmes un atbalstīt citus kristiešus.

2. Kāpēc mums jāizvirza garīgi mērķi un jāpūlas tos sasniegt?

² Kāpēc mums jātiecas pēc garīgas izaugsmes? Pirmkārt, tāpēc, ka mēs vēlamies iepriecināt savu mīlošo debesu Tēvu. Jehova priecājas, ja, kalpojot viņam, mēs liekam lietā savas prasmes un spējas. Otrkārt, ja mēs izvirzām un sasniedzam garīgus mērķus, mēs varam vēl lielākā mērā palīdzēt ticības biedriem. (1. Tes. 4:9, 10.) Nevienam kristietim, lai cik ilgi viņš kalpotu Dievam, nebūtu jāapstājas garīgajā izaugsmē. Aplūkosim, kā var veicināt savu garīgo izaugsmi.

3. Uz ko apustulis Pāvils mudināja Timoteju, kā var lasīt 1. Timotejam 4:12—16?

³ Kad apustulis Pāvils Timotejam rakstīja pirmo vēstuli, šis gados jaunais kristietis jau kādu laiku bija draudzes vecākais. Tomēr Pāvils viņu mudināja neapstāties garīgajā izaugsmē. (Nolasīt 1. Timotejam 4:12—16.) Iedziļināsimies Pāvila vārdos! Pāvils Timotejam norādīja uz divām jomām — viņš aicināja Timoteju kļūt ”par paraugu.. mīlestībā, ticībā un nevainībā”, tātad izkopt kristīgas īpašības, un vēl viņš mudināja ”nodoties lasīšanai citu priekšā, pamudināšanai un mācīšanai”, tātad uzlabot noteiktas  prasmes. Pievērsīsim uzmanību Timotejam un pārdomāsim, kā saprātīgu mērķu izvirzīšana mums palīdz kļūt par labākiem Jehovas kalpiem. Tāpat apsvērsim, kā mēs varētu paplašināt savu kalpošanu.

4. Kāpēc Timotejs bija tik labs Jehovas kalps, kā var lasīt Filipiešiem 2:19—22?

⁴ Kāpēc Timotejs bija tik labs Jehovas kalps? Viņam piemita brīnišķīgas kristīgas īpašības. (Nolasīt Filipiešiem 2:19—22.) No Pāvila vārdiem var secināt, ka Timotejs bija pazemīgs, uzcītīgs un uzticams. Viņš mīlēja garīgos brāļus un māsas un patiesi rūpējās par tiem. Tāpēc viņš Pāvilam bija mīļš un Pāvils viņam uzticēja svarīgus pienākumus. (1. Kor. 4:17.) Ja mēs izkopsim sevī kristīgas īpašības, mēs būsim Jehovam ļoti dārgi un būsim liels atbalsts brāļiem un māsām. (Ps. 25:9; 138:6.)

5. a) Kā mēs varam izlemt, kādu īpašību izkopt vēl lielākā mērā? b) Kā rīkojas attēlā redzamā gados jaunākā māsa, lai sasniegtu savu mērķi un kļūtu iejūtīgāka?

⁵ Izvirzīsim konkrētu mērķi. Vērsīsimies lūgšanā pie Jehovas un centīsimies saprast, kas mums savā personībā būtu jāuzlabo. Izraudzīsimies konkrētu īpašību. Piemēram, varbūt mēs gribētu būt iejūtīgāki vai just lielāku vēlēšanos atbalstīt ticības biedrus. Bet varbūt mums jābūt saticīgākiem vai jāmācās labprāt piedot? Mēs varētu aprunāties ar kādu labu draugu un pavaicāt viņam, kā mēs varētu uzlabot savu personību. (Sāl. pam. 27:6.)

6. Kas mums jādara, lai izkoptu sevī kādu īpašību?

⁶ Centīsimies sasniegt izvirzīto mērķi. Mēs varētu sākt ar to, ka censtos uzzināt vairāk par īpašību, ko esam nolēmuši izkopt. Piemēram, ja vēlamies izkopt prasmi piedot, ir noderīgi uzzināt vairāk par tādiem Bībelē minētiem cilvēkiem, kas nevilcinājās piedot, un par tādiem, kam bija grūti piedot citiem. Vislabākais paraugs, protams, ir Jēzus, jo viņš piedeva labprāt. (Lūk. 7:47, 48.) Jēzus pievērsa uzmanību nevis citu kļūdām, bet labajām īpašībām un saskatīja šo cilvēku potenciālu. Bet farizeji bija pilnīgs pretstats — viņi ”raudzījās uz citiem no augšas”. (Lūk. 18:9.) Kad esam pārdomājuši gan to, kāds bija Jēzus, gan to, kādi  bija farizeji, mums būtu jāizvērtē sevi un jāpadomā, kā mēs raugāmies uz citiem. Kādām īpašībām citos mēs pievēršam uzmanību? Ja mums ir grūti kādam piedot, mēs varētu pamēģināt šādu pieeju: vispirms uzrakstīt visas labās īpašības, kas piemīt šim cilvēkam, un tad censties iztēloties, ko par šo cilvēku domā Jēzus. Vai Jēzus viņam piedotu? Tā mums var izdoties mainīt savu domāšanu. Sākumā mums droši vien nebūs viegli piedot tam, kas mūs ir aizvainojis. Bet, ja mēs pūlēsimies mainīties, mēs noteikti iemācīsimies labprāt piedot.

7. Ko Jehova paveic ar prasmīgu kristiešu starpniecību? (Sālamana pamācības 22:29.)

⁷ Labs mērķis, pēc kā tiekties, ir apgūt kādu vērtīgu prasmi. Bēteles ēku, kongresu namu un valstības zāļu būvniecībā ir vajadzīgi dažādi strādnieki. Daudzi, kas piedalās šādu objektu celtniecībā, vajadzīgās prasmes ir apguvuši darba gaitā, mācoties no pieredzējušiem brāļiem un māsām. Kā var redzēt attēlā, gan brāļi, gan māsas apgūst dažādas iemaņas, kas vajadzīgas kongresu namu un valstības zāļu tehniskās apkopes darbos. ”Mūžības Ķēniņš” Dievs Jehova un ”ķēniņu Ķēniņš” Jēzus Kristus ar prasmīgu kristiešu starpniecību paveic daudz ko patiešām apbrīnojamu. (1. Tim. 1:17; 6:15; nolasīt Sālamana pamācības 22:29.) Mēs visi vēlamies būt čakli un likt lietā savas prasmes, lai sagādātu godu un slavu nevis sev, bet Jehovam. (Jāņa 8:54.)

8. Kā mēs varam izlemt, kāda prasme mums būtu jāattīsta?

⁸ Izvirzīsim konkrētu mērķi. Mēs varam pajautāt draudzes vecākajiem un varbūt arī rajona pārraugam, kādu prasmi, pēc viņu domām, mēs varētu attīstīt. Ja mums iesaka uzlabot prasmi uzstāties auditorijas priekšā un mācītprasmi, mēs varam palūgt, lai mums paskaidro, pie kā tieši mums būtu jāstrādā. Pēc tam mums cītīgi jāpūlas sasniegt izvirzīto mērķi.

9. Kas mums jādara, lai attīstītu kādu prasmi?

⁹ Centīsimies sasniegt izvirzīto mērķi. Pieņemsim, ka mēs vēlamies uzlabot mācītprasmi. Mēs varētu rūpīgi izstudēt brošūru Uzlabosim prasmi lasīt un mācīt. Ja mums ir uzticēts kāds uzdevums darbdienas sapulcē, mēs varam palūgt, lai kāds brālis, kas ir prasmīgs orators, jau iepriekš noklausītos mūsu uzdevumu un ieteiktu, ko uzlabot. Vēl ir svarīgi, lai mums būtu ne vien prasmīga Bībeles skolotāja, bet arī cītīga un uzticama cilvēka reputācija. (Sāl. pam. 21:5; 2. Kor. 8:22.)

10. Pastāstiet, kā Gerijam izdevās kļūt par labu oratoru un ko mēs no viņa varam mācīties!

¹⁰ Bet ja nu mums nav iedzimtu dotību tajā jomā, kurā vēlamies kļūt prasmīgi? Vai mums būtu jāpadodas? Nekādā gadījumā! Kādam kristietim, vārdā Gerijs, bija lasīšanas traucējumi. Viņš joprojām atceras, cik neērti jutās, kad draudzes sapulcēs centās lasīt balsī. Taču Gerijs nepadevās. Viņš cītīgi mācījās, ņēma vērā ieteikumus, un tagad viņš uzstājas ar runām ne vien draudzes sapulcēs, bet arī kongresos.

11. Pēc kā mums jātiecas, lai mēs, līdzīgi Timotejam, varētu darīt vairāk kalpošanā Jehovam?

¹¹ Vai Timotejs kļuva par izcilu oratoru un lielisku Bībeles skolotāju? Bībelē par to nekas nav teikts. Bet mēs varam nešaubīties, ka Timotejs viņam uzticētos pienākumus pildīja aizvien labāk, jo  viņš ņēma vērā Pāvila padomus. (2. Tim. 3:10.) Ja mēs tieksimies arvien uzlabot savas prasmes, mēs noteikti varēsim darīt vairāk kalpošanā Jehovam.

12. Kā jums ir palīdzējuši ticības biedri?

¹² Ikviens no mums ir izjutis ticības biedru atbalstu. Tiem, kas nokļuvuši slimnīcā, ir patīkami, ka viņus apciemo draudzes vecākie, kas darbojas komitejā saziņai ar slimnīcām vai ir iekļauti slimnieku apmeklēšanas grupā. Varbūt mēs esam sastapušies ar grūtu situāciju, un kāds draudzes vecākais mums ir veltījis laiku, lai mūs uzklausītu un mierinātu. Varbūt mēs neprotam labi vadīt Bībeles nodarbības, bet kāds pieredzējis pionieris piekrīt nākt mums līdzi uz nodarbībām un pēc tam iesaka, ko mēs varētu uzlabot. Visi šie brāļi un māsas, mums palīdzēdami, izjūt prieku. Mēs varam izjust tādu pašu prieku, ja cenšamies būt noderīgi citiem. Jēzus teica: ”Lielāka laime ir dot nekā ņemt.” (Ap. d. 20:35.) Ja mēs vēlamies paplašināt kalpošanu kādā no iepriekšminētajiem veidiem, mums jāapdomā, kā sasniegt šo mērķi.

13. Kas jāpatur prātā, kad gribam izvirzīt kādu mērķi?

¹³ Pirmām kārtām mums jāraugās, lai mūsu mērķi nebūtu pārāk vispārīgi. Piemēram, ja mēs apņemtos vienkārši darīt vairāk draudzē, būtu grūti saprast, kā šādu mērķi sasniegt, un varbūt pat neiespējami noskaidrot, vai mēs to esam sasnieguši. Tāpēc izvirzīsim skaidrus un konkrētus mērķus! Mēs pat varētu uzrakstīt, ko vēlamies sasniegt un kā plānojam to izdarīt.

14. Kāpēc mums jābūt elastīgiem?

¹⁴ Kas vēl ir svarīgi, ja esam izvirzījuši kādu mērķi? Mums jābūt elastīgiem, jo, kā zināms, ne viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem. Par to liecina kāds gadījums apustuļa Pāvila dzīvē. Viņš Tesalonikā bija palīdzējis izveidot kristiešu draudzi, un mēs varam nešaubīties, ka viņam bija nolūks kādu laiku uzturēties šajā pilsētā un atbalstīt tos, kas nesen bija kļuvuši par kristiešiem. Taču naidīgi  noskaņotu ļaužu dēļ Pāvils bija spiests atstāt Tesaloniku. (Ap. d. 17:1—5, 10.) Ja Pāvils tur būtu palicis, viņš būtu pakļāvis ticības biedrus briesmām. Bet vai viņš atteicās no sava nodoma palīdzēt Tesalonikas kristiešiem? Nē, neatteicās — viņš pielāgojās jaunajiem apstākļiem. Viņš uz Tesaloniku aizsūtīja Timoteju, lai tas palīdzētu turienes kristiešiem nostiprināties ticībā. (1. Tes. 3:1—3.) Tesalonikas kristieši noteikti priecājās, ka Timotejs ir ar mieru kalpot visur, kur vajadzīgs.

15. Kā apstākļu maiņa var ietekmēt mūsu mērķus? Miniet piemēru.

¹⁵ No tā, kā Pāvils rīkojās minētajā gadījumā, mēs daudz ko varam mācīties. Varbūt mēs tiecamies pēc kādiem papildu pienākumiem kalpošanā, bet no mums neatkarīgu apstākļu dēļ mēs nespējam sasniegt savu mērķi. (Pulc. 9:11.) Tādā gadījumā mēs varētu izvirzīt citu mērķi — tādu, ko sasniegt būtu reāli. Tā rīkojās Teds un Haidija — kāds laulāts pāris, kam veselības problēmu dēļ bija jāpārtrauc kalpošana Bētelē. Tā kā viņi abi ļoti mīlēja Jehovu, viņi domāja, kā paplašināt kalpošanu, un kļuva par pionieriem. Pēc kāda laika viņus iecēla par speciālajiem pionieriem, un vēlāk Teds kļuva par rajona pārrauga aizstājēju. Bet tad apstākļi atkal mainījās — tika paziņots, ka rajona pārraugiem, kas sasnieguši noteiktu vecumu, šī kalpošana ir jāpārtrauc. Teds un Haidija saprata, ka vecuma dēļ viņiem būs jāmaina kalpošanas veids. Protams, viņi bija apbēdināti, bet viņi apzinājās, ka tas nav vienīgais veids, kā var kalpot Jehovam. Teds sacīja: ”Mēs esam iemācījušies neaprobežoties tikai ar vienu kalpošanas veidu.”

16. Kā mums jārīkojas, ņemot vērā Galatiešiem 6:4?

¹⁶ Mēs neesam noteicēji pār pilnīgi visu, kas notiek mūsu dzīvē. Tāpēc nevērtēsim sevi pēc tā, kādi pienākumi kalpošanā mums ir uzticēti, un nesalīdzināsim to, ko kalpošanā darām mēs, ar to, kas ir uzticēts citiem. Haidija sacīja: ”Ja tu sāc savu dzīvi salīdzināt ar to, kāda dzīve ir citiem, tu zaudē emocionālo līdzsvaru un sirdsmieru.” (Nolasīt Galatiešiem 6:4.) Tāpēc ir ļoti svarīgi meklēt iespējas, kā mēs varam būt noderīgi. c

17. Ko mēs varam darīt, lai mums kalpošanā uzticētu jaunus pienākumus?

¹⁷ Ja mēs centīsimies dzīvot vienkārši un izvairīsimies no nevajadzīgiem parādiem,  mums būs vairāk iespēju pildīt dažādus pienākumus kalpošanā. Lai sasniegtu kādu lielu mērķi, vispirms izvirzīsim mazākus mērķus. Piemēram, ja kristietis vēlas kļūt par pionieri, sākumā viņš varētu pamēģināt kalpot par pastāvīgo palīgpionieri. Ja kāds brālis vēlas kļūt par draudzes kalpotāju, viņš var sākt ar to, ka cenšas vairāk sludināt un biežāk apciemot kristiešus, kas ir slimi vai krietni gados. Pieredze, ko uzkrājam, sasniedzot nelielus mērķus, var lieti noderēt vēlāk. Lai kāds uzdevums mums būtu uzticēts, pildīsim to centīgi! (Rom. 12:11.)

18. Ko mēs varam mācīties no Beverlijas? (Sk. arī attēlu.)

¹⁸ Neviens nav par vecu, lai tiektos pēc garīgiem mērķiem. Par to pārliecinājās kāda 75 gadus veca kristiete, vārdā Beverlija, kurai smagā veselības stāvokļa dēļ ir grūti staigāt. Viņa gribēja aktīvi piedalīties kampaņā, kurā cilvēki tika aicināti uz Atceres vakaru. Tāpēc viņa izvirzīja konkrētus mērķus. Kad viņai bija izdevies tos sasniegt, viņa ļoti priecājās. Beverlijas dedzīgums un pašaizliedzība pamudināja arī citus kristiešus vairāk sludināt. Gados vecie brāļi un māsas savu apstākļu dēļ varbūt nevar darīt tik daudz, cik gribētu, bet Jehova viņu veikumu vērtē patiešām augstu. (Ps. 71:17, 18.)

19. Kā mēs varam kļūt par vēl labākiem Jehovas kalpiem?

¹⁹ Tātad izvirzīsim tādus mērķus, ko varam sasniegt! Izkopsim īpašības, kas ir patīkamas Jehovam, un apgūsim prasmes, kas mums ļaus ar vēl lielāku atdevi kalpot Dievam viņa organizācijā. Domāsim, kā vēl vairāk atbalstīt ticības biedrus un tiem palīdzēt. d Ja mēs tā darīsim, mūsu ”izaugsme būs skaidri redzama visiem”. (1. Tim. 4:15.)