Draudzei šāda cilvēka iepriekšējā laulība ir jāuzskata par izbeigtu un jaunā — par spēkā esošu. Kāpēc ir pareizi tā uzskatīt? To palīdz saprast tas, ko par šķiršanos un stāšanos jaunā laulībā teica Jēzus.

Kā var lasīt Mateja 19:9, no Dieva viedokļa ir tikai viens iemesls, kas ļauj izbeigt laulību. Jēzus teica: ”Ikviens, kas šķiras no sievas, ja vien iemesls nav netiklība, un apprec citu, pārkāpj laulību.” No Jēzus vārdiem ir redzams, ka 1) vienīgi tad, ja laulība ir šķirta netiklības dēļ, tā ir izbeigta arī Dieva acīs un 2) vīrietis, kurš šķiras nevis netiklības, bet cita iemesla dēļ un apprecas ar citu sievieti, pārkāpj laulību. a

Kāds secinājums izriet no Jēzus vārdiem? Vai vīrietis, kas ir pārkāpis laulību un izšķīries no sievas, saskaņā ar Bībeli drīkst precēties no jauna? Tas ir atkarīgs no konkrētās situācijas. Ja ir notikusi laulības pārkāpšana, nevainīgais dzīvesbiedrs izlemj, vai piedot otram un turpināt kopdzīvi vai tomēr ne. Ja nevainīgais dzīvesbiedrs grib šķirt laulību, abiem, kad laulības šķiršana ir pabeigta, ir tiesības precēties ar citu cilvēku.

Bet ir kristietes, kas šādā situācijā vēlas saglabāt laulību un dara vīram zināmu, ka viņam piedod. Taču vīrs, iespējams, ignorē sievas vēlēšanos un vienpusēji šķir laulību. Tā kā sieva vēlas viņam piedot un saglabāt laulību, tad viņam nav uz Bībeli pamatotu tiesību precēties ar citu sievieti. Ja viņš tomēr tā rīkojas, viņš vēlreiz pārkāpj laulību, tāpēc draudzes vecākajiem ir vēlreiz jāizveido pārkāpumu izskatīšanas komiteja. (1. Kor. 5:1, 2; 6:9, 10.)

Kā draudzei būtu jāraugās uz jaunizveidoto laulību? Vai saskaņā ar Bībeli iepriekšējā laulība vēl ir spēkā? Vai nevainīgā kristiete joprojām var izlemt, vai piedot bijušajam vīram vai ne? Vai šis vīrietis un viņa jaunā sieva ir jāuzskata par tādiem, kas dzīvo netiklībā?

Kāds uzskats pastāvēja līdz šim? Kamēr iepriekšējā sieva nebija nomirusi vai no jauna apprecējusies, vai rīkojusies netikli, šāds vīrietis un viņa jaunā sieva tika uzskatīti par tādiem, kas dzīvo netiklībā. Bet jāņem vērā, ka, teikdams vārdus, kas lasāmi Mateja 19:9, Jēzus nerunāja par nevainīgo dzīvesbiedru. Jēzus vienkārši sacīja, ka vīrietis, kas šķiras nevis netiklības, bet cita iemesla dēļ un apprec citu sievieti, pārkāpj laulību. Šāda šķiršanās un jaunas laulības izveidošana, ko Jēzus nosauca  par laulības pārkāpšanu, izbeidz iepriekšējo laulību.

Kad laulība ir izbeigta tāpēc, ka neuzticīgais dzīvesbiedrs pēc šķiršanās ir apprecējies ar citu sievieti, vairs nevar būt ne runas par piedošanu vai nepiedošanu. Nevainīgajam dzīvesbiedram vairs nav jāpieņem grūtais lēmums par to, vai piedot laulības pārkāpšanu vai ne. Draudzes attieksme pret jaunizveidoto laulību nav atkarīga no tā, vai iepriekšējā sieva ir nomirusi vai no jauna apprecējusies, vai rīkojusies netikli. b

Iepriekš tika apskatīta situācija, kad vīrs pārkāpa laulību un laulība tika šķirta. Vēl var būt tāda situācija, ka vīrs nav pārkāpis laulību, bet laulība tiek šķirta un vīrs apprec citu sievieti. Vai arī tāda situācija, ka vīrs, kas pirms šķiršanās nav pārkāpis laulību, pēc šķiršanās rīkojas netikli un pēc tam stājas jaunā laulībā, kaut arī sieva ir darījusi vīram zināmu, ka viņam piedod. Šādos gadījumos šķiršanās un stāšanās jaunā laulībā (kas faktiski ir laulības pārkāpšana) izbeidz iepriekšējo laulību. Spēkā ir stājusies jaunā laulība. 1979. gada 15. novembra Sargtornī bija rakstīts: ”Vīrietis ir izveidojis jaunu laulību, un viņš to vairs nevar izbeigt un atgriezties pie iepriekšējās sievas, it kā nekas nebūtu noticis. Iepriekšējā laulība ir izbeigta ar šķiršanos, netiklu rīcību un stāšanos jaunā laulībā.”

Jaunais skaidrojums nemazina laulības svētumu un nenozīmē, ka laulības pārkāpšana vairs netiek uzskatīta par tik smagu grēku kā agrāk. Ja vīrs šķiras no sievas un apprecas ar citu sievieti, kaut gan viņam nav bijis tiesību stāties jaunā laulībā, vecāko kolektīvs jautājuma risināšanai izveido pārkāpumu izskatīšanas komiteju, jo ir notikusi laulības pārkāpšana. (Ja jaunā sieva ir kristiete, tad arī viņas pārkāpumu izskata pārkāpumu izskatīšanas komiteja, jo viņa ir rīkojusies netikli.) Kaut arī šie laulātie netiks uzskatīti par tādiem, kas dzīvo netiklībā, vīrs īpašus pienākumus kalpošanā nevarēs veikt, kamēr nebūs pagājis daudz gadu un kamēr viņš nebūs atguvis citu cilvēku cieņu, ko bija zaudējis, un nebūs iemantojis labu reputāciju. Lemjot par to, vai šādam kristietim uzticēt īpašus pienākumus kalpošanā, draudzes vecākajiem ir jāapsver arī tas, kādi ir iepriekšējās sievas apstākļi un emocionālais stāvoklis, un tādā gadījumā, ja iepriekšējā laulībā bija mazi bērni, kas, iespējams, tika pamesti, arī tas, kādi ir viņu apstākļi un emocionālais stāvoklis. (Mal. 2:14—16.)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, ir gudri uz laulību raudzīties tāpat, kā uz to raugās Jehova, proti, kā uz svētu savienību. (Pulc. 5:4, 5; Ebr. 13:4.)