Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 16

Ua Npaum Li Peb Ua Tau Rau Yehauvas

Ua Npaum Li Peb Ua Tau Rau Yehauvas

“Txhua tus nyias yuav tsum ua tib zoo xyuas nyias tes haujlwm saib zoo li cas tso.”​—KALATIAS 6:4.

ZAJ NKAUJ 37 Pe Hawm Yehauvas Kawg Siab Ntsws

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Yuav ua li cas peb thiaj muaj kev zoo siab?

 YEHAUVAS tsuas xav kom peb ua neej nyob luag ntxhi. Yog li ntawd, Yehauvas thiaj pub nws lub hwj huam dawb huv kom peb muaj kev zoo siab. (Kalatias 5:22) Vim qhov uas pub rau luag ua rau yus zoo siab dua li tau luag li los, peb thiaj li mus qhia txoj moo zoo thiab pab peb cov kwv tij nkauj muam ntseeg.​—Tes Haujlwm 20:35.

2-3. (1) Raws li Kalatias 6:4, muaj ob yam twg pab tau peb txaus siab hlo ua Yehauvas tes hauj lwm? (2) Zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?

2 Raws li Kalatias 6:4, tus tub txib Paulus tau hais txog 2 yam los pab kom peb txaus siab hlo ua Yehauvas tes hauj lwm. (Nyeem.) Thawj yam yog ua npaum li peb ua tau rau Yehauvas. Yog peb twb muab npaum li peb muab tau lawm, peb yuav tsum zoo siab. (Mathais 22:36-38) Yam 2, peb tsis txhob muab peb piv rau lwm tus. Tsis hais peb txoj kev noj qab haus huv, tej peb paub, los sis tej yam peb txawj ua huv tib si. Yehauvas kom peb ua yam twg peb cia li txaus siab ua yam ntawd. Txhua yam peb tau puav leej yog nws muab pub rau peb. Yog peb pom ib tug twg txawj txawj qhia txoj moo zoo, peb cia li nrog tus ntawd zoo siab tias nws siv tej nws txawj los qhuas Yehauvas tsis yog nws lam ua los qhuas nws tus kheej. Yog li ntawd, peb txhob sib tw nrog nws tab sis cia li kawm nws tej txuj.

3 Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav tias yog peb ua tsis tau npaum li peb lub siab xav, muaj tej yam yuav pab tau peb kom tsis txhob qaug zog. Peb yuav tshuaj seb peb ho txawj yam twg rau yam twg thiab peb kawm tau tej twg ntawm lwm tus.

UA TSIS TAU NPAUM LI LUB SIAB XAV

Yog peb ua npaum li peb ua tau nyob hauv peb lub neej ces Yehauvas yeej txaus siab (Saib nqe 4-6) b

4. Piav seb muaj tej yam twg txo tau peb lub zog.

4 Thaum kev laus thiab kev mob kev nkeeg los raws tau, peb ib txhia yeej nyuaj siab tias peb ua tsis tau npaum li lub siab xav rau Yehauvas. Muaj ib tug nkauj muam ntseeg npe hu ua Khalaum (Carol). Nws tau mus tshaj tawm txoj moo zoo rau tej cheeb tsam tsis tshua muaj cov ntseeg coob pes tsawg. Nws tau qhia 35 tug neeg kawm Vajlugkub thiab nws kuj pab tau ib co ua kev cai raus dej. Ces nws txawm muaj mob muaj nkeeg thiab yuav tau nyob rau hauv vaj hauv tsev lawm xwb. Khalaum hais tias: “Vim kuv muaj mob muaj nkeeg, kuv ua tsis tau npaum li lwm tus ua lawm ces kuv thiaj li xav tias kuv kev ntseeg tsis loj cuag li lwm tus. Kuv ua tsis tau npaum li kuv ib txwm ua mas txo kuv lub zog kawg nkaus li.” Yeej zoo hais tias nws xav ua npaum li nws ua tau rau Yehauvas. Peb paub hais tias Yehauvas yeej txaus siab rau txhua yam uas nws ua tau.

5. (1) Peb yuav tau nco ntsoov li cas yog tias peb ua tsis tau npaum li lub siab xav? (2) Raws li daim duab, tus kwv tij ntseeg rau siab ua npaum li nws ua tau rau Yehauvas li cas?

5 Yog hais tias peb muaj ib yam twg txo tau peb lub zog ces peb yuav tau zaum tsaws xav li no, ‘Yehauvas xav kom kuv ua npaum li cas rau nws?’ Peb ua tau npaum li cas, nws tsuas yuav npaum li ntawd xwb. Raws li ib tug nkauj muam ntseeg uas muaj 80 xyoo lawm. Nws ua tsis tau rau Yehauvas npaum li thaum nws muaj 40 xyoo mas txo txo nws lub zog kawg nkaus. Txawm nws ua npaum li nws ua tau los nws xav tias tsis zoo txaus rau Yehauvas. Ua li puas muaj tseeb li ntawd tiag? Yog tias nws twb ua npaum li nws ua tau thaum nws muaj 40 xyoo, es 80 xyoo nws tseem ua npaum li nws ua tau ces nws yeej ua tau zoo lawm. Yog hais tias peb lub siab pheej yws daws dom tias peb ua tsis tau zoo, los peb yuav tau nco ntsoov tias Yehauvas yog tus txiav txim siab seb ntxim nws siab los tsis ntxim. Yog peb ua npaum li peb ua tau lawm ces Yehauvas yuav hais tias: “Zoo heev.”​—Muab piv rau Mathais 25:20-23.

6. Peb kawm tau Malias tus yam ntawv li cas?

6 Peb yuav zoo siab dua yog tias peb xav txog yam peb ua tau. Muaj ib tug nkauj muam ntseeg npe hu ua Malias (Maria). Nws muaj ib tug kab mob ua rau nws mus qhia tsis tau txoj moo zoo li yav thaud. Thaum nws nyuam qhuav pib mob, ua rau nws ua tsis tau dab tsi mas txo txo nws lub zog kawg li. Tiam sis nws xav txog ib tug muam ntseeg nyob hauv nws lub koom txoos tsuas pw ua ib pag lawm xwb. Nws thiaj txiav txim siab mus pab tus muam ntawd. Malias hais tias: “Kuv teem sij hawm nrog nws hu xov tooj thiab sau ntawv mus qhia Vajlugkub rau tib neeg. Txhua zaus wb qhia Vajlugkub li no mas tom qab ntawd ua rau kuv zoo siab heev vim kuv mus pab nws.” Raws li hais tas no, yog peb pheej tsau tsawv rau yam peb ua tau ces peb yuav kaj siab dua. Ua li yog peb ho ua tau ntau dua los sis peb ho txawj ua ib yam twg pub rau Yehauvas, peb yuav ua li cas?

TXAWJ SEEM TWG PAB SEEM NTAWD

7. Tus tub txib Petus tau qhuab ntuas cov ntseeg li cas?

7 Nyob rau tus tub txib Petus thawj tsab ntawv, nws ntuas kom cov kwv tij ntseeg siv tej yam lawv muaj los sis lawv txawj mus txhawb cov kwv tij nkauj muam ntseeg. Petus sau li no tias: “Vajtswv twb pub koob hmoov rau nej txhua tus lawm, yog li ntawd nej yuav tsum siv tej koob hmoov uas nej tau ntawd.” (1 Petus 4:10) Peb tsis txhob xav hais tias nyob tsam muaj neeg lam khib los sis lam txo tau lwm tus lub zog es peb ho nkaum tes tsis kam cev tes pab lwm tus. Yog peb xav li no ces peb tsis kam muab npaum li peb muab tau rau Yehauvas.

8. Raws li 1 Kauleethaus 4:6, 7, vim li cas peb yuav tau txhob khav theeb txog tej yam peb txawj?

8 Peb yuav tau ua npaum li peb ua tau tiam sis ceev faj tsis txhob khav txog tej peb ua tau ntawd. (Nyeem 1 Kauleethaus 4:6, 7.) Xws li koj yog ib tug neeg uas txawj txawj piav Vajlugkub thiab ua rau coob leej ntau tus xav kawm nrog koj. Yog koj txawj los yeej zoo tiam sis nco ntsoov tsis txhob muab coj los khav rau lwm tus. Muab piv tias koj nyuam qhuav pib qhia Vajlugkub rau ib tug neeg. Koj tos tsis taus yuav muab piav rau pawg uas koj mus qhia Vajlugkub nrog. Thaum koj ntsib nrog koj pawg, muaj ib tug muam ntseeg tab tom piav tias nws mus tseb tau ib phau ntawv. Yog li ntawd koj yuav ua li cas xwb? Koj yeej paub ntsoov tias yog koj piav yeej yuav txhawb tau txhua tus tuaj ntawd lub zog tiam sis koj ho tswj tsis piav xwv thiaj tsis txo tus muam ntawd lub zog. Yog koj ua li no, qhia tau tias koj yog ib tug neeg txawj xav. Txawm muaj li no los tsis txhob tseg qhov mus qhia Vajlugkub rau lwm tus. Koj txawj seem twg pab seem ntawd.

9. Peb yuav tau siv tej yam peb txawj mus ua dab tsi?

9 Nco ntsoov tej yam peb txawj yog tej koob hmoov Vajtswv muab pub rau peb. Peb yuav tau siv tej yam peb txawj los txhawb lub koom txoos, tsis yog txhawb peb tus kheej. (Filipis 2:3) Yog peb siv peb lub dag lub zog thiab tej peb txawj los ua Yehauvas tes hauj lwm, peb yuav muaj kev zoo siab heev vim peb ua kom Yehauvas tau koob meej tsis yog ua kom zoo tshaj luag.

10. Vim li cas tsis tsim nyog peb muab peb piv rau lwm tus?

10 Yog tsis ceev faj, tej zaum peb yuav muab peb thiab lwm tus sib piv vim lawv tsis txawj cuag peb. Xws li, muaj ib tug kwv tij txawj txawj cev lus qhuab qhia. Tej zaum nyob hauv nws nruab siab nruab plaw, nws ho saib tsis taus lwm tus kwv tij uas tsis txawj cev lus qhuab qhia li nws. Tiam sis nws tsis nco qab txog tias tus kwv tij ntawd txawj tos txais qhua, txawj cob qhia me tub me nyuam, thiab kheev mus qhia Vajlugkub. Yog li ntawd, peb zoo siab tias peb muaj coob tus kwv tij nkauj muam uas nyias txawj lawm nyias ib yam thiab ib leeg txawj siv tej ib leeg txawj los mus teev tiam Yehauvas thiab pab lwm tus.

KAWM NTAWM LWM TUS

11. Vim li cas peb yuav tau xyaum Yexus tus yam ntxwv?

11 Txawm peb tsis muab peb piv rau lwm tus los peb yeej kawm tau ntau ntau yam los ntawm cov neeg uas teev tiam Yehauvas. Yexus los kuj yog ib tug uas peb yuav tau xyaum thiab. Txawm peb yog noob txaug neeg txhaum los peb yeej xyaum tau Yexus tus cwj pwm thiab tej yam nws tau ua dhau los lawm. (1 Petus 2:21) Tsis tas li ntawd, yog peb ua npaum li peb ua tau los coj raws li Yexus tus cwj pwm ces peb yuav ua tau raws li Yehauvas lub siab nyiam thiab txawj mus qhia Vajlugkub.

12-13. Peb khaws tau Vaj Ntxwv Daviv tus yam ntxwv li cas?

12 Nyob rau hauv Vajtswv Txoj Lus, qhia txog ntau tus neeg teev tiam Yehauvas uas tau ua txhaum. Txawm li ntawd los lawv yeej tso tau qho tug yam ntxwv zoo rau peb tau xyaum. (Henplais 6:12) Xws li Yehauvas tau hu Vaj Ntxwv Daviv tias, “tus uas ua haum kuv siab.” (Tes Haujlwm 13:22) Txawm Yehauvas tau hais li no los Daviv tseem ua tau qho yam yuam kev tab sis nws kuj tso tau tej tug cwj pwm zoo rau peb tau xyaum thiab vim hais tias nws tsis cav yeej cav swb los daws nws zaj thaum raug qhuab ntuas. Nws mloog tej lus ntuas ntawd thiab lees tej yam nws tau ua txhaum. Yehauvas thiaj pom zoo zam nws lub txim.​—Phau Ntawv Nkauj 51:3, 4, 10-12.

13 Yog peb zaum tsaws xav li no peb yuav khaws tau qho yam los ntawm Daviv: ‘Kuv puas mloog lwm tus ntuas? Kuv puas lees kuv tej kev txhaum los yog kuv yuav cav yeej cav swb los daws kuv zaj? Kuv puas muab nog rau lwm tus ev? Kuv puas tseg tsis ua kev txhaum?’ Thaum peb mus nyeem txog lwm tus nyob hauv phau Vajlugkub ces peb kuj zaum tsaws xav li no thiab: ‘Lawv puas raug tej kev nyuaj siab ib yam li kuv raug? Lawv ho coj cwj pwm zoo li cas? Kuv yuav xyaum cov muab siab rau teev tiam Yehauvas no li cas?’

14. Yog peb xyaum cov ntseeg yuav tsav tau peb lub neej npaum li cas?

14 Peb yeej xyaum tau cov ntseeg, tsis hais tus laus tus hluas. Xws li puas muaj tej tug nyob rau hauv peb lub koom txoos uas tab tom raug kev sim siab los ntawm lawv tej npoj, raug tsev neeg tawm tsam los sis raug mob raug ntsaj? Peb puas pom tej tug no tso tau tej tug yam ntxwv zoo rau peb tau xyaum? Yog peb khaws lawv tus yam ntxwv tseg cia ces yuav pab tau peb thev taus tej kev nyuaj siab uas peb raug. Zoo kawg nkaus li uas cov kwv tij nkauj muam no tseg tau yam ntxwv rau peb tau xyaum.​—Henplais 13:7; Yakaunpaus 1:2, 3.

MUAJ KEV KAJ SIAB TEEV TIAM YEHAUVAS

15. Tus tub txib Paulus tej lus ntuas yog li cas tiag, thiaj pab tau peb muaj kev kaj siab teev tiam Yehauvas?

15 Yuav kom txhua tus nyob hauv lub koom txoos muaj kev sib haum xeeb, nyias yuav tau ua npaum li nyias ua tau rau Yehauvas. Zoo ib yam li cov ntseeg nyob thawj 100 xyoo. Nyias muaj nyias ib teg hauj lwm thiab nyias ua li nyias txawj. (1 Kauleethaus 12:4, 7-11) Tiam sis tej no yeej tsis ua rau lawv sib tw los sis sib cav sib ceg. Paulus txhawb kom txhua tus ua npaum li lawv ua tau los pab, “Yexus Khetos lub cev thiaj li yuav txawj loj hlob zuj zus.” Paulus sau ntawv mus rau cov ntseeg nyob hauv lub nroog Efexus tias: “Thaum tej tes taw nyias ua nyias tes haujlwm thiab sib hlub sib pab, ces lub cev thiaj li kheev hlob.” (Efexus 4:1-3, 11, 12, 16) Cov uas mloog Paulus yeej txhawb tau kom cov nyob hauv lub koom txoos sib haum xeeb thiab muaj kev koom siab. Niaj hnub niam no los peb haj tseem pom quj qees li ntawd nyob hauv tej koom txoos.

16. Peb yuav tau sib zog ntsos ua tej twg? (Henplais 6:10)

16 Tsis txhob muab peb piv rau lwm tus. Cia li xyaum Yexus tus yam ntxwv thiab sib zog ntsos coj li nws tus cwj pwm. Xyaum cov ntseeg txheej thaum ub thiab niam no txoj kev ntseeg. Nco ntsoov tias Yehauvas “yeej yuav nco ntsoov tej haujlwm” uas peb tau ua rau nws. (Nyeem Henplais 6:10.) Yehauvas yeej pom hais tias peb yeej ua npaum li peb ua tau rau nws thiab ua rau nws zoo siab heev. Yog li ntawd, cia li txaus siab hlo teev tiam Yehauvas kom kawg siab kawg ntsws.

ZAJ NKAUJ 65 Tau Hau Ntsoov Lawm Tom Ntej!

a Txhua leej txhua tus yeej xyaum tau ntawm lwm tus. Tiam sis peb tsis txhob muab ib tug piv rau ib tug. Zaj kawm no yuav pab kom peb muaj kev zoo siab thiab tsis txhob ua neeg khav theeb los sis tsis zoo siab vim peb muab peb piv rau lwm tus.

b DAIM DUAB: Muaj ib tug kwv tij ua hauj lwm hauv Npe-ee thaum nws tseem hluas. Nws yuav poj niam thiab nkawv ua ob tug tho kev ua ke. Tom qab no nkawv muaj me nyuam ces nws kuj cob qhia ob tug me nyuam kom txawj mus qhia txoj moo zoo. Nws haj tseem sau ntawv mus qhia Vajlugkub quj qees thaum nws laus. Yog li ntawd, nws yeej ua npaum li nws ua tau rau Yehauvas.