1. Kas mums sniedz dziļu prieku?

 JEHOVA vēlas, lai mēs dzīvē izjustu prieku. Kas par to liecina? Piemēram, Bībelē var lasīt, ka prieks ir viens no svētā gara augļiem. (Gal. 5:22.) Tā kā ”lielāka laime ir dot nekā ņemt”, mēs izjūtam dziļu prieku, kad dedzīgi sludinām labo vēsti un palīdzam ticības biedriem. (Ap. d. 20:35.)

2., 3. a) Ko var secināt, lasot Galatiešiem 6:4? b) Par ko ir runa šajā rakstā?

² Lasot Galatiešiem 6:4, var saskatīt divus faktorus, kas palīdz saglabāt prieku. (Nolasīt.) Pirmkārt, no šī panta var secināt, ka mūsu mērķim ir jābūt dot Jehovam to, ko mēs spējam. Ja kalpošanā Jehovam darām visu, kas ir mūsu spēkos, mēs izjūtam prieku. (Mat. 22:36—38.) Otrkārt, mums jāsargās sevi salīdzināt ar citiem. Varbūt mūsu veselība, apgūtās prasmes vai iedzimtās spējas mums ļauj daudz ko paveikt kalpošanā, taču mums par to ir jābūt pateicīgiem Jehovam, jo visu labo mēs esam saņēmuši no viņa. Bet, ja citiem kalpošanā kaut kas izdodas labāk par mums, mums ir jāpriecājas, ka viņi savas spējas un prasmes izmanto, lai slavētu Jehovu, nevis tiektos pēc savtīgiem mērķiem. Mēs no viņiem mācāmies, nevis cenšamies ar viņiem sacensties.

³ Rakstā ir apskatīts, kas mums var palīdzēt, ja jūtamies nomākti tāpēc, ka nevaram kalpošanā darīt tik daudz, cik gribētu. Vēl ir aplūkots, kā likt lietā savas prasmes un spējas un ko mēs šajā ziņā varam mācīties no citiem Dieva kalpiem.

4. Kas var veicināt nomāktību? Miniet piemēru.

⁴ Daudzi Jehovas kalpi jūtas nomākti tāpēc, ka vājas veselības vai vecuma nespēka dēļ vairs nevar darīt kalpošanā tik, cik gribētu. Tā jutās kāda kristiete, vārdā Kerola. Agrāk viņa kalpoja vietā, kur sludināšanā bija vajadzīga palīdzība. Tajā laikā viņa mācīja Bībeli vairāk nekā 30 cilvēkiem, un daudzi no tiem kristījās. Taču tad pasliktinājās viņas veselība, un tagad viņa pārvietojas ar lielām grūtībām. ”Es labi saprotu, ka tieši veselības stāvokļa dēļ es nespēju darīt tik daudz kā citi,” sacīja Kerola, ”taču man ir sajūta, ka es vairs neesmu gana laba kristiete. Manas vēlmes un manas iespējas krasi atšķiras, un šī apziņa mani dziļi nomāc.” Ir skaidrs, ka Kerola vēlas darīt kalpošanā Jehovam visu, ko spēj, un tas ir ļoti slavējami. Bez šaubām, mūsu līdzjūtīgais Dievs augstu vērtē viņas pūles.

5. a) Kas mums jāņem vērā, ja reizēm jūtamies nomākti tāpēc, ka nespējam sludināt tik daudz, cik vēlamies? b) Kā attēlos redzamais kristietis cenšas Jehovam dot pašu labāko?

⁵ Ja arī jūs reizēm jūtaties nomākti tāpēc, ka nespējat sludināt tik daudz, cik vēlaties, padomājiet: ko Jehova prasa no saviem kalpiem? Viņš prasa, lai mēs darītu to, kas mūsu apstākļos ir iespējams. Iztēlosimies šādu situāciju: kāda kristiete, kurai ir 80, jūtas nomākta, jo nespēj sludināt tik daudz, cik tolaik, kad viņai bija 40. Viņai varbūt šķiet, ka Jehova nav apmierināts ar to, ko viņa paveic, lai gan viņa dara visu, kas ir viņas spēkos. Bet vai tiešām Jehova nav apmierināts ar viņas kalpošanu? Ja šī kristiete 40 gadu vecumā darīja to, ko spēja, un savos 80 viņa joprojām cenšas kalpot pēc labākās sirdsapziņas, viņa nav pārstājusi dot Jehovam pašu labāko. Ja mēs sākam domāt, ka Jehova ar mums nav apmierināts, mums jāatceras, ka viņš ir tas, kurš nosaka, kāda kalpošana viņu apmierina un kāda ne. Ja mēs kalpošanā darām visu, ko varam, Jehova noteikti sacīs: ”Labi darīts!” (Salīdzināt Mateja 25:20—23.)

6. Ko var mācīties no rindkopā minētās Marijas?

⁶ Mums būs vieglāk saglabāt prieku, ja vairāk domāsim par to, ko varam paveikt, un nekavēsimies domās pie tā, ko nevaram darīt. Lūk, kā savu attieksmi mainīja Marija — kāda kristiete, kurai ir nopietnas veselības problēmas. Kādu laiku viņa bija jutusies nomākta un viņu bija pārņēmusi nevērtīguma sajūta. Taču tad viņa sāka domāt par kādu kristieti, kura slimības dēļ ir piesaistīta pie gultas. ”Es sarunāju ar šo māsu sludināt pa tālruni un kopā rakstīt vēstules,” teica Marija. ”Ikreiz pēc sludināšanas ar viņu es jutos priecīga un gandarīta.” Arī mūsu prieks tikai vairosies, ja mēs domāsim par to, ko varam darīt, nevis par to, ko nespējam. Bet tagad pievērsīsim uzmanību kristiešiem, kuru apstākļi un prasmes ļauj viņiem daudz ko paveikt kalpošanā Jehovam.

7. Uz ko mudināja apustulis Pēteris?

⁷ Apustulis Pēteris kristiešus mudināja izmantot savas spējas un prasmes, lai stiprinātu ticības biedrus. Pēteris rakstīja: ”Lai kādu dāvanu ikviens no jums būtu saņēmis, pilnā mērā izmantojiet to, lai kalpotu cits citam. Dievs jums augstsirdīgi ir dāvājis savu labestību, kas  izpaužas dažādos veidos, — esiet krietni tās pārvaldnieki.” (1. Pēt. 4:10.) Mums nav jāvilcinās likt lietā savas ”dāvanas” aiz bažām, ka citi varētu kļūt skaudīgi vai nomākti. Ja mēs vairītos to darīt, mēs nedotu Jehovam pašu labāko.

8. Kāpēc mēs nedrīkstam lielīties ar savām spējām un prasmēm, kā redzams 1. Korintiešiem 4:6, 7?

⁸ Mums ir pilnībā jāliek lietā savas spējas un prasmes, bet mēs nedrīkstam ar tām lielīties. (Nolasīt 1. Korintiešiem 4:6, 7.) Piemēram, mums varbūt sekmīgi izdodas uzsākt Bībeles nodarbības. Ir labi likt lietā šo ”dāvanu”, taču jāpatur prātā, ka likt to lietā ir viens, bet ar to lielīties — pavisam kas cits. Pieņemsim, ka jums nesen sludināšanā bija lieliska saruna ar kādu cilvēku un jūs viņam sākāt mācīt Bībeli. Jūs degat nepacietībā to pastāstīt savai sludinātāju grupai. Pirms jūs sākat stāstīt šo gadījumu, kāda kristiete pastāsta, kā viņai ir izdevies kādam cilvēkam iedot žurnālu. Tātad viņa ir iedevusi žurnālu, bet jūs esat sākuši kādam mācīt Bībeli. Kā jūs rīkosieties? Vai tagad stāstīsiet savu gadījumu? Tas jūsu grupu varētu uzmundrināt, bet varbūt būtu labāk, ja jūs šo gadījumu pastāstītu citreiz, lai nelaupītu prieku māsai, kura sludināšanā izplatīja žurnālu. Tā jūs izpaustu kristīgu mīlestību. Taču noteikti nevilcinieties uzsākt jaunas Bībeles nodarbības. Lieciet savas spējas un prasmes lietā!

9. Kā mums jāizmanto savas spējas un prasmes?

⁹ Paturēsim prātā, ka mūsu spējas ir Dieva dāvana. Tāpēc tās jālieto, lai stiprinātu draudzi, nevis izceltu sevi. (Filip. 2:3.) Ja mēs izmantosim savu spēku un talantus, pildot Dieva gribu, mums būs iemesls priecāties. Mēs būsim priecīgi nevis tāpēc, ka esam pārspējuši citus vai pierādījuši, ka esam labāki, bet tāpēc, ka ar savām spējām sagādājam godu un slavu Jehovam.

10. Kāpēc mums nebūtu jāsalīdzina sevi ar citiem?

¹⁰ Ja neesam uzmanīgi, mēs varam sākt salīdzināt sevi ar citiem tajās jomās, kurās mums kaut kas padodas ļoti labi, bet citiem — ne tik labi. Piemēram, kāds brālis ir izcils orators. Bet viņš sāk raudzīties no augšas uz citu brāli, kas ne tuvu nav tik labs orators. Toties tas brālis, iespējams, ir ļoti viesmīlīgs, labi audzina bērnus vai ir dedzīgs sludinātājs. Ir brīnišķīgi, ka mums ir daudz spējīgu un talantīgu  brāļu un māsu, kas savas ”dāvanas” izmanto, lai kalpotu Jehovam un palīdzētu ticības biedriem.

11. Kāpēc mums jācenšas sekot Jēzus priekšzīmei?

¹¹ Kaut arī mums jāsargās sevi salīdzināt ar citiem Jehovas kalpiem, mēs no citiem daudz ko varam mācīties. Piemēram, mums jāmācās no Jēzus. Viņš bija pilnīgs cilvēks, un tomēr mēs tiekam mudināti attīstīt tādas pašas īpašības, kādas bija viņam, un rīkoties līdzīgi viņam. (1. Pēt. 2:21.) Ja mēs no sirds cenšamies sekot Jēzus priekšzīmei, mēs kļūstam par labākiem Jehovas kalpiem un esam sekmīgāki sludināšanā.

12., 13. Ko mēs varam mācīties no ķēniņa Dāvida?

¹² Bībelē ir minēts ne mazums dievbijīgu cilvēku, no kuriem var daudz ko mācīties, kaut arī viņiem bija savi trūkumi. (Ebr. 6:12.) Piemēram, ķēniņš Dāvids bija cilvēks, par kuru Jehova teica: ”Vīrs, kurš man ir patīkams.” (Ap. d. 13:22.) Bet Dāvids nebija nevainojams. Viņš savā dzīvē pat pieļāva vairākas smagas kļūdas. Tomēr daudzējādā ziņā viņš mums ir labs paraugs. Kāpēc tā var apgalvot? Kad Dāvidam tika norādīts, ka viņš ir grēkojis, viņš nesāka taisnoties. Viņš pazemīgi atzina savu vainu un dziļi nožēloja izdarīto. Tāpēc Jehova viņam piedeva. (Ps. 51:3, 4, 10—12.)

¹³ Būtu labi pārdomāt šādus jautājumus: ”Kā es reaģēju, kad man norāda uz kļūdām? Vai es, tāpat kā Dāvids, nekavējoties atzīstu, ka esmu kļūdījies, vai arī cenšos attaisnot savu rīcību? Vai es nesāku vainot citus? Vai es visiem spēkiem pūlos neatkārtot iepriekšējās kļūdas?” Līdzīgus jautājumus var pārdomāt, arī lasot par citiem Dieva kalpiem. Varbūt kāds no viņiem saskārās ar tādu pašu situāciju, kādā esat nonākuši jūs. Kādas labas īpašības izpaudās šī Dieva kalpa rīcībā? Lasot par jebkuru no šiem cilvēkiem, mums būtu jāpārdomā, kā mēs varam viņam līdzināties.

14. Ko mēs varam mācīties no citiem brāļiem un māsām?

¹⁴ Arī mūsu laikos ir daudz Dieva kalpu — gan gados jaunu, gan padzīvojušu —, no kuriem daudz ko var mācīties. Varbūt mēs pazīstam kādu kristieti, kas saglabā uzticību Dievam pārbaudījumos, piemēram, pieredzot skolasbiedru  vai kolēģu spiedienu, ģimenes locekļu naidīgo attieksmi vai nopietnas veselības problēmas. Vai mēs ievērojam šajā cilvēkā labas īpašības, kuras mēs paši gribētu attīstīt vēl lielākā mērā? Viņa paraugs mums var palīdzēt izturēt pārbaudījumus, ko pieredzam savā dzīvē. Mēs augstu vērtējam šādus kristiešus, kam ir tik nesatricināma ticība. (Ebr. 13:7; Jēk. 1:2, 3.)

15. Kas, saskaņā ar Pāvila teikto, var veicināt prieku kalpošanā Jehovam?

¹⁵ Lai draudzē valdītu miers un tā būtu vienota, ikvienam ir jāiegulda pūles. Padomāsim par agrīnajiem kristiešiem. Viņiem bija ”dažādas dāvanas” un uzdevumi kalpošanā. (1. Kor. 12:4, 7—11.) Bet tas neizraisīja viņu starpā sāncensību un šķelšanos. Brāļi un māsas rīkojās saskaņā ar Pāvila mudinājumu, kas lasāms Vēstulē efesiešiem, un deva savu ieguldījumu tajā, lai ”stiprinātu Kristus miesu”. Pāvils Efesas kristiešiem rakstīja: ”Katram loceklim pienācīgi pildot savu uzdevumu, tiek sekmēta visas miesas augšana un tā stiprinās mīlestībā.” (Efes. 4:1—3, 11, 12, 16.) Pāvila padomi noteikti palīdzēja veicināt draudzēs mieru un vienotību — iezīmes, kas ir raksturīgas patieso kristiešu draudzēm arī mūsu laikos.

16. Ko mums ir jāpūlas darīt arī turpmāk? (Ebrejiem 6:10.)

¹⁶ Kā tika apskatīts šajā rakstā, mums ir jāsargās salīdzināt sevi ar citiem. Sekosim Jēzus priekšzīmei un centīsimies atspoguļot viņa īpašības! Mācīsimies no dievbijīgiem cilvēkiem, par kuriem varam lasīt Bībelē, un no brāļiem un māsām, kas apliecina stipru ticību mūsdienās. Gūsim prieku, kalpojot Jehovam no visas sirds, un paturēsim prātā apustuļa Pāvila vārdus: ”Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu un mīlestību.” (Nolasīt Ebrejiem 6:10.) Dievs priecājas, redzot, ka mēs kalpošanā viņam darām visu, kas ir mūsu spēkos.