Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 25

Zam Txim Thiaj Tau Koob Hmoov

Zam Txim Thiaj Tau Koob Hmoov

“Nej ib tug yuav tsum zam txim rau ib tug, ib yam li Vajtswv twb zam txim rau nej lawm.”​—KAULAUXAIS 3:13.

ZAJ NKAUJ 130 Cia Li Sib Zam Txim

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? *

1. Yehauvas tau cog lus li cas rau tus neeg uas ntxeev dua siab tshiab?

 TXAWM tias Yehauvas yog tus kws tsim, tus phua cai, thiab tus txiav txim los nws haj tseem yog peb ib Leeg Txi nyob rau saum ntuj ceeb tsheej. (Phau Ntawv Nkauj 100:3; Yaxayas 33:22) Thaum peb ua tau ib qho txhaum rau nws es ho muab tej kev txhaum ntawd tso pov tseg ces nws yeej tos tsis hnyu yuav zam peb lub txim. (Phau Ntawv Nkauj 86:5) Yehauvas kom Yaxayas tus uas cev nws lus sau li no hais tias: “Txawm yog nej tej kev txhaum yuav liab cuag ntshav los kuv yuav ua kom dawb paug li daus.”​—Yaxayas 1:18.

2. Yog peb xav muaj kev thaj yeeb nyab xeeb nrog lwm tus, peb yuav tau coj li cas?

2 Peb yog noob txaug neeg txhaum ces peb ib sij hais tau thiab ua tau yuam kev rau lwm tus ib zaug. (Yakaunpaus 3:2) Qhov no tsis yog txhais hais tias kom peb tsis txhob nrog lwm tus sib raug zoo. Tiam sis nco ntsoov sib zam txim. (Pajlug 17:9; 19:11; Mathais 18:21, 22) Yog lwm tus hais tau siab tau qes rau peb lawm los Yehauvas xav kom peb zam txim pub rau nws. (Kaulauxais 3:13) Yeej tsim nyog peb sib zam txim vim Yehauvas twb “zam txim huvsi” rau peb lawm.​—Yaxayas 55:7.

3. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?

3 Noob txaug neeg txhaum yeej xyaum tau Yehauvas txoj kev zam txim. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav tias yog ua txhaum lawd thaum twg mam mus hais rau cov txwj laus paub, Yehauvas xav kom peb sib zam txim, thiab peb khaws tau tej yam twg los ntawm cov kwv tij nkauj muam ntseeg xwv peb thiaj zam tau lwm tus lub txim.

THAUM UA TXHAUM LOJ LAWM

4. (1) Thaum ib tug neeg teev tiam Yehauvas ua txhaum loj lawd, nws yuav tau ua dab tsi? (2) Thaum sib ntsib nrog tus neeg txhaum, cov txwj laus tes hauj lwm yog li cas?

4 Peb yuav tau qhia rau cov txwj laus paub yog ib tug ntseeg twg tau ua txhaum loj lawm. Nyob rau hauv 1 Kauleethaus 6:9, 10 piav txog tias tej twg yog kev txhaum loj. Tej kev txhaum loj ntawd ua tau txhaum Vajtswv txoj cai. Yog ib tug ntseeg twg ua tau txhaum loj lawd, nws yuav tau thov Yehauvas thiab mus cuag cov txwj laus hauv nws lub koom txoos pab. (Phau Ntawv Nkauj 32:5; Yakaunpaus 5:14) Tsuas yog Yehauvas tib leeg nkaus nkaus xwb thiaj muaj tau hwj chim los zam neeg lub txim txhaum yeeb vim yog tus nqe txhiv. Ua li cov txwj laus tes hauj lwm ho yog li cas? Yehauvas tso siab rau cov txwj laus muab nws Txoj Lus los txiav txim seb tus ua txhaum ntawd puas tseem nrog tau cov ntseeg hauv lub koom txoos ua ke. (1 Kauleethaus 5:12) Yog li ntawd, cov txwj laus yuav tau ua zoo tshuaj yam li tau hais no: Puas yog nws txhob txwm ua txhaum? Nws puas zais ntshis nws tej kev txhaum? Nws ua tau txhaum hov ntev lawm? Ua li nws puas tau ntxeev dua siab tshiab rov los cuag Yehauvas? Puas muaj dab tsi qhia tias Yehauvas twb zam nws lub txim lawm?​—Tes Haujlwm 3:19.

5. Cov txwj laus tes hauj lwm pab tau li cas?

5 Thaum ib tug neeg twg ua txhaum, Yehauvas twb txiav txim siab rau tus neeg ua txhaum ntawd tag lawm. Ces thaum cov txwj laus mus ntsib tus neeg txhaum ntawd, lawv lub hom phiaj yog txiav txim kom raws li Yehauvas twb txiav txim ua ntej lawm. (Mathais 18:18) Tej yam cov txwj laus txiav txim siab no pab tau cov ntseeg hauv lub koom txoos li cas? Ua li no thiaj tiv thaiv tau cov ntseeg ntawm tus neeg tsis kam tso nws tej kev txhaum tseg. (1 Kauleethaus 5:6, 7, 11-13; Titus 3:10, 11) Tsis tas li ntawd, kuj pab tau tus neeg ua txhaum tso nws tej kev txhaum xwv Yehauvas thiaj zam tau nws lub txim. (Lukas 5:32) Cov txwj laus thov Yehauvas pab tus neeg txhaum kom rov qab tig los cuag Nws.​—Yakaunpaus 5:15.

6. Piav seb yog ib tug neeg raug rho tawm lawm, puas yuav zam tau nws lub txim.

6 Thaum cov txwj laus mus ntsib ib tug ntseeg uas tau ua txhaum uas cuaj kaum los nws tsis kam tso tej kev txhaum tseg ces yuav tau muab nws rho tawm hauv lub koom txoos mus. Yog ib tug ntseeg twg ua txhaum nom tswv kev cai, cov txwj laus yuav tsis npog nws ntawm tej nom tej tsw tab txawm tus neeg txhaum yuav lees nws tej kev txhaum los tsis lees. Yehauvas yeej tso cai rau tej nom tswv los mus txiav txim rau ib tug twg raws li lawv pom zoo. (Loos 13:4) Yog hais tias ntev mus ntev tuaj tus neeg ntawd ho ras txog es ntxeev dua siab tshiab thiab tig rov los cuag Yehauvas ces Yehauvas yuav zam tus ntawd lub txim, tsis hais nws tej kev txhaum yuav loj npaum twg.​—2 Xwmtxheej Vajntxwv 33:9, 12, 13; Lukas 15:17-24; 1 Timautes 1:15.

7. Thaum ib tug twg tau ua txhaum rau peb, peb ho zam txim tau rau nws li cas?

7 Zoo uas Yehauvas yog tus los mus txiav txim rau tus ua txhaum ntawd tsis yog peb. Txawm li ntawd los, muaj qho yam peb yuav tau txiav txim rau. Xws li thaum ib tug neeg twg ua qho yam tau txhaum peb, tej zaum nws yuav los thov peb zam txim hos muaj tej zaum nws yuav tsis los. Yog muaj li no lawm los, peb yeej muaj peev xwm txiav txim tau hais tias peb yuav zam nws thiab tsis chim. Vim nws tau ua rau peb ntsawv siab ces tej zaud yuav laug caij laug nyoog ib nyuag ntu, peb thiaj zam tau nws lub txim. Nyob rau hauv Phau Tsom Faj lub 9 Hlis tim 15 xyoo 1994 hais tias: “Thaum koj zam ib tug tau ua txhaum, tsis yog hais tias koj pom zoo rau nws tej kev txhaum. Ib tug ntseeg twg zam tau lwm tus twb yog nws muab tso rau Yehauvas ua tus saib xyuas. Vim Yehauvas yog tus txiav txim ncaj ncees tshaj, nws yeej yuav saib xyuas kom peb tau txais kev ncaj ncees.” Ua li cas Yehauvas ho txhawb kom peb zam tus neeg tau ua txhaum rau peb ntawd thiab muab txhua yam tso rau Nws ua tus saib xyuas?

YEHAUVAS TXHAWB KOM SIB ZAM TXIM

8. Yog peb sib zam txim, ua li cas ho qhia tias peb ris Yehauvas txiaj ntsig?

8 Thaum peb sib zam txim, qhia tias peb ris Yehauvas tus txiaj tus ntsig. Nyob rau hauv ib zaj lus piv txwv, Yexus muab Yehauvas piv tam li ib tug vaj ntxwv. Nws xam pom hais tias nws tus qhev them tsis taus tej nuj nqis ces nws txawm zam rau tus qhev ntawd kom tsis txhob them lawm. Tiam sis tus qhev ntawd ho tsis kam zam lwm tus qhev uas tshuav nws nqi. (Mathais 18:23-35) Qhov no, Yexus qhia rau peb hais tias yog peb ris Yehauvas txiaj ntsig ces peb yuav zam lwm tus. (Phau Ntawv Nkauj 103:9) Puag thaum ub, ib Phau Tsom Faj tau hais tias: “Txawm peb yuav zam ib tug twg npaum li cas los tsis cuag li Yehauvas zam peb lub txim es cia Yexus los tuag theej peb lub txhoj.”

9. Yehauvas zam txim rau tus twg? (Mathais 6:14, 15)

9 Tus zam txim rau luag yuav tau kev zam txim. Tus uas hmov tshua lwm tus, Yehauvas yuav hmov tshua nws. (Mathais 5:7; Yakaunpaus 2:13) Yeej muaj tseeb li no tiag rau thaum Yexus qhia kom nws cov thwj tim txawj thov Vajtswv. (Nyeem Mathais 6:14, 15.) Muaj ib zaug muaj peb tug txiv neej ua rau Yauj tu siab heev. Cov txiv neej no yog Elifas, Npiledas thiab Xaufes. Yehauvas thiaj li hais kom Yauj thov Nws zam txim pub rau lawv. Tom qab Yauj thov tag, Yehauvas thiaj li foom koob hmoov rau Yauj.​—Yauj 42:8-10.

10. Yog peb pheej khaws chim, ho ua tau li cas rau peb? (Efexus 4:31, 32)

10 Kev tshawj chim tsuas tsub kev mob rau peb. Kev chim yuav yog ib lub nra rau peb ev. Yehauvas xav kom peb muab lub nra ntawd txo peb thiaj li muaj kev kaj siab. (Nyeem Efexus 4:31, 32.) Nws thiaj hais kom peb “tsis txhob nyuaj siab lossis chim.” (Phau Ntawv Nkauj 37:8) Yog peb mloog cov lus hais tas los no, yuav daws tau peb txoj kev nyuaj siab. Yog peb pheej chim rau ib tug twg tas zaj tas zog, peb tsuas rov tsub kev nyuaj siab ntxhov plawv los sis rov ua mob ua nkeeg rau peb tus kheej. (Pajlug 14:30) Kev chim tsuas raug peb xwb tsis raug tus tod. Tib yam li peb haus tej tshuaj ntsuab muaj taug, raug peb xwb tsis raug tus tod. Yog li ntawd, thaum peb zam ib tug twg ces twb yog peb rov ua zoo rau peb tus kheej. (Pajlug 11:17) Peb yuav tsis muaj kev nyuaj siab ntxhov plawv thiab nyob kaj siab lug ua Yehauvas tes hauj lwm.

11. Nyob hauv phau Vajlugkub hais li cas txog pauj kua zaub ntsuab? (Loos 12:19-21)

11 Muab tso rau Yehauvas ua tus pauj kua zaub ntsuab. Yehauvas tsis tau tso cai rau peb ib tug pauj kua zaub ntsuab rau ib tug. (Nyeem Loos 12:19-21.) Peb yog noob txaug neeg txhaum ces peb tsuas ua kom zoo peb siab xwb yuav nyiam siab tus tod los xij peem. Yog li ntawd, tsuas yog Vajtswv xwb thiaj li yuav phua cai ncaj rau ob tog. (Henplais 4:13) Thaum peb lub siab kub kub lawm ces peb yuav ua tau qhov tsis ncaj tsis yog. Yehauvas thiaj li hais kom Yakaunpaus sau li no: “Peb tej kev chim yeej pab tsis tau kom peb ua tau neeg ncaj ncees raws li Vajtswv lub siab nyiam.” (Yakaunpaus 1:20) Nco ntsoov hais tias Yehauvas yeej yuav ua qhov yog thiab nws yeej yuav txiav txim ncaj ncees.

Muab txhua yam kev ntsawv siab tso rau Yehauvas. Nws yeej daws txhua txoj kev ntsim siab (Saib nqe 12)

12. Piav seb peb tso siab tau rau Yehauvas li cas.

12 Txoj kev sib zam txim qhia tau hais tias peb tso siab rau Yehauvas ua tus txiav txim ncaj ncees rau ob tog. Muab txoj kev nyuaj siab khuam rau Yehauvas qhia tau tias peb tso siab rau Yehauvas ua tus los mus daws tej yam peb ib leeg ua rau ib leeg. Thaum peb nyob rau lub ntiaj teb tshiab, txhua tus “yuav tsis nco txog tej uas twb muaj tas los lawm.” (Yaxayas 65:17) Tiam sis yog hais tias peb ho chim siab dhau qhov chim, peb puas yuav muab tej yam uas tus tod ua tau ntsawv peb siab tso tau pov tseg? Muaj ib txhia kuj muab tso taus pov tseg lawm. Cia peb mus piav txog cov ntawd me ntswb me ntsis.

KEV ZAM TXIM KHO TXHUA YAM

13-14. Peb khaws tau li cas los ntawm Tooj thiab Xauv nkawv tus yam ntxwv?

13 Muaj coob leej ntau tus yeej tau ua rau peb cov kwv tij nkauj muam ntsawv siab. Txawm li ntawd los cov kwv tij nkauj muam tau muab tso tseg tas lawm. Lawv tau txais tej koob hmoov twg, thaum lawv zam luag lwm tus lub txim?

14 Muaj ib tug kwv tij npe hu ua Tooj * nyob rau teb chaws Fis Liv Pis (Philippines). Puag thaum nws tseem tsis tau los ntseeg Yehauvas, muaj ib tug txiv neej hu ua Xauv tau muab nws tus tij laug tua tuag lawm. Nyob rau lub caij lub nyoog ntawd, Tooj tsiv los tsiv, nyaum los nyaum thiab nws xav mus pauj kua zaub ntsuab rau nws tus tij laug. Vim Xauv tau tua neeg, nws kuj raug mus kaw hauv tsev kaw neeg lawm. Tom qab no thaum Xauv dim hauv nkuaj los lawm, Tooj cog lus hais tias nws yeej yuav mus muab Xauv ntov pov tseg kom tau xwb xwb li. Ces nws txawm mus yuav tau ib rab phom los khaws tseg cia. Nyob rau tib lub caij ntawd, Tooj ho pib kawm Vajlugkub nrog Yehauvas Cov Tim Khawv. Nws hais tias: “Thaum kuv kawm Vajlugkub, kuv pom tau tias kuv yuav tau hloov kuv tus cwj pwm thiab xyaum coj lub siab kom tus tus.” Dhau ntawd mus, Tooj txawm ua kev cai raus dej ces tom qab no nws kuj dhau los mus ua ib tug txwj laus. Tooj hnov xov hais tias Xauv tau ua kev cai raus dej los teev tiam Yehauvas lawm thiab. Muaj ib hnub nkawv txawm sib ntsib thiab sib qawg xwb pwg. Tooj hais rau Xauv tias nws zam Xauv lub txim lawm. Tooj thiaj tau hais tias txoj kev sib zam txim mas ua rau nws zoo siab tshaj plaws li, piav tsis tau qhia rau leej twg. Yog li ntawd, Yehauvas foom koob hmoov rau Tooj thaum nws zam lwm tus lub txim.

Phitawj thiab Xus nkawv tus yam ntxwv qhia tau hais tias kom peb muab kev tshawj chim tso pov tseg (Saib nqe 15-16)

15-16. Peb khaws tau li cas los ntawm Phitawj thiab Xus nkawv tus yam ntxwv?

15 Nyob rau xyoo 1985, muaj ib tug kwvtij npe hu ua Phitawj (Peter) hos nws tus poj niam hu ua Xus (Sue) nkawv tab tom nyob hauv lub Tsev Nceeg Vaj. Lawv tsis paub qab taug hau xauv tiam sis twb muaj ib tug txiv neej tuaj caws hoob pob rau hauv lub Tsev Nceeg Vaj lawm. Tos lawv nco xwb hoob pob txawm tawg nrov poog. Xus raug mob sab sab ces txawm ua rau nws tsis tshua pom kev thiab tsis tshua hnov lus. Tsis tas li ntawd, nws tsis hnov ntxhiab tsw li lawm. Muaj ntau zaug, Phitawj thiab Xus nkawv ob niam txiv xav tias, ‘Cas yuav muaj tej tug neeg coj tau lub siab lim hiam ua luaj li?’ Tau ntau xyoo tom qab no lawv mam li ntes tau tus neeg phem ntawd coj mus kaw hauv nkuaj. Tus txiv neej phem no tsis yog Yehauvas ib tug Tim Khawv. Thaum nug nkawv hais tias ua li nkawv puas tau zam txim rau tus neeg phem ntawd, nkawv teb hais tias: “Yehauvas cob qhia peb hais tias yog pheej chim thiab xav txog tej kev phem los raug peb ces tsuas tsub kev mob kev nkeeg thiab kev nyuaj siab ntxhov plawv rau peb xwb. Tsis ntev tom qab thaum raug hoob pob tag ntawd, wb ob niam txiv tau thov Yehauvas pab kom wb tsis txhob khaws chim wb thiaj ua taus neej nyob kaj siab lug tso siab plhuav.”

16 Yog yuav zam tus txiv neej ntawd lub txim mas yeej tsis yooj yim rau nkawv kiag li. Nkawv hais tias: “Muaj qee lub caij thaum Xus nroo nroo mob mas ua rau wb chim kawg nkaus li. Txawm li ntawd los wb xav ib txhia, tseg ib txhia ces wb tej kev nyuaj siab txawm ploj zuj zus. Yog ib hnub tus txiv neej ntawd ho los paub Yehauvas los wb tseem yuav tos txais nws. Tej wb raug no qhia tau tias yog wb coj li tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub ces yuav tso tau wb dim. Wb paub hais tias ib hnub nram ntsis Yehauvas mam li kho txhua tsav txhua yam uas tau los raug wb.”

17. Peb khaws tau li cas los ntawm Maiv tus yam ntxwv?

17 Ntawm no peb ho mus tham txog ib tug muam ntseeg hu ua Maiv. Nws twb yuav txiv thiab muaj ob tug me nyuam ua ntej nws los ntseeg Yehauvas tiam sis nws tus txiv tsis kam ntseeg. Muaj ib hnub lawv txiv txawm mus tham hluas nkauj thiab muab lawv cov niam tub tso pov tseg. Maiv hais tias: “Thaum kuv tus txiv tso peb cov niam tub tseg, kuv lub siab tawg ua sab ua sua, xav hais tias ntshe yog tim kuv thiaj zoo li no, chim los chim siab, ntxhov los ntxhov siab tsis pom qab ua zaj twg tsav twg tag.” Txawm nkawv lub neej sib faib tag lawm los haj tseem ua ib thooj lub qas qawv hauv Maiv nruab siab tsis ploj. Maiv hais ntxiv li no tias: “Tau ntau ntau lub hlis, kuv lub siab nyob tsis tus ces txawm ua rau kuv txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas thiab lwm tus tsuag zuj zus lawm.” Tam sim no Maiv tsis chim dab tsi ntxiv lawm. Nws tsuas xav kom nws tus qub txiv tau txais qhov zoo xwb. Nws hais tias cia seb puas muaj ib hnub twg nws tus qub txiv puas los nrhiav Yehauvas. Yog li ntawd, Maiv tsis tshua nws lub neej qub ntxiv lawm. Txawm nws yog ib txhais yim neeg xwb los nws tu nws ob tug me nyuam kom teev tiam Yehauvas. Niaj hnub niam no Maiv thiab nws ob tug me nyuam, nrog rau nkawv tsev neeg kub siab lug teev tiam Yehauvas ua ke.

YEHAUVAS TXIAV TXIM NCAJ TSHAJ

18. Peb tso siab tau rau Yehauvas li cas?

18 Zoo siab tshaj plaws li uas peb tsis yog tus yuav los mus txiav txim rau ib tug twg. Yehauvas yog tus txiav txim ncaj tshaj, nws thiaj tsim nyog tu txhua tsav txhua yam. (Loos 14:10-12) Peb tso siab plhuav tau rau nws ua tus txiav txim vim nws paub qhov yog thiab qhov tsis yog. (Chivkeeb 18:25; 1 Vajntxwv 8:32) Nws yeej tsis ua ib yam nkhib nkhaus li.

19. Yehauvas txoj kev txiav txim ncaj pab tau li cas?

19 Peb tos tsis hnyu txog hnub Yehauvas yuav muab tib neeg tej kev txhaum tshem kom tag du lug mus. Thaum txog lub sij hawm ntawd, txhua leej txhua tus yuav tsis muaj kev ntsawv siab ntxiv li lawm. (Phau Ntawv Nkauj 72:12-14; Tshwmsim 21:3, 4) Tsis tas li ntawd, txawm xav los yeej xav tsis txog. Cheem peb tseem tos lub sij hawm ntawd, peb ris Yehauvas txiaj ntsig tias nws haj tseem cia peb muaj rab peev xwm xyaum nws zam tau luag lwm tus lub txim.

ZAJ NKAUJ 18 Nco Txiaj Ntsig Rau Tus Nqe Txhiv

^ Tus neeg uas ntxeev dua siab tshiab, Yehauvas tos tsis hnyu yuav zam nws lub txim. Peb yuav tau xyaum Yehauvas txoj kev zam txim thaum muaj ib tug twg ua rau peb chim. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog tej yam uas lwm tus ua es peb zam tau thiab muaj tej qho yuav tau piav rau cov txwj laus paub. Tsis tas li ntawd, yuav piav txog tias vim li cas Yehauvas xav kom peb ib leeg zam ib leeg thiab peb yuav tau txais koob hmoov li cas yog peb sib zam txim.

^ Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.