1. Ko Jehova ir apsolījis tiem, kas nožēlo savus grēkus?

 JEHOVA ir ne vien Radītājs, Likumdevējs un Tiesnesis, bet arī mūsu mīlošais debesu Tēvs. (Ps. 100:3; Jes. 33:22.) Ja mēs esam grēkojuši pret viņu, bet no sirds nožēlojam izdarīto, viņš ne tikai spēj, bet arī vēlas mums piedot. (Ps. 86:5.) Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova ir pavēstījis: ”Kaut arī jūsu grēki ir koši sarkani, tie kļūs balti kā sniegs.” (Jes. 1:18.)

2. Kā mums jārīkojas, lai saglabātu ar citiem labas attiecības?

² Tā kā neviens no mums nav pilnīgs, ikviens reizēm pasaka vai izdara kaut ko tādu, kas citus aizvaino. (Jēk. 3:2.) Taču mēs varam saglabāt labas attiecības cits ar citu, ja protam piedot. (Sāl. pam. 17:9; 19:11; Mat. 18:21, 22.) Jehova vēlas, lai mēs piedotu ikvienam, kas mūs ir aizvainojis. (Kol. 3:13.) Kāpēc vēl mums jācenšas to darīt? Tāpēc, ka Jehova labprāt piedod mums. (Jes. 55:7.)

3. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

³ Šajā rakstā ir aplūkots, kā mēs varam līdzināties Jehovam un piedot citiem. Par kādiem nodarījumiem mums ir jāinformē draudzes vecākie? Kāpēc Jehova mūs aicina piedot? Ko mēs varam mācīties no ticības biedriem, kuriem citu dēļ ir bijis ļoti jācieš?

4. a) Kā jārīkojas Jehovas kalpam, kas ir izdarījis nopietnu grēku? b) Kas jānoskaidro draudzes vecākajiem, kad viņi tiekas ar pārkāpēju?

⁴ Kas ir nopietns grēks? Tas ir smags Dieva likumu pārkāpums. Par nopietniem grēkiem, piemēram, tādiem, kas minēti 1. Korintiešiem 6:9, 10, ir jāinformē draudzes vecākie. Ja kristietis izdara nopietnu grēku, viņam jālūdz, lai Jehova viņam piedotu, un jāpastāsta par savu pārkāpumu draudzes vecākajiem. (Ps. 32:5; Jēk. 5:14.) Ir svarīgi paturēt prātā, ka tikai Jehovam ir tiesības pilnībā piedot grēkus. Viņš to dara, balstoties uz Kristus izpirkuma upuri. * Bet kāds ir draudzes vecāko uzdevums? Jehova viņiem ir uzticējis pienākumu noskaidrot, vai pārkāpējs drīkst palikt draudzē, un viņiem tas ir jādara, ņemot vērā Bībelē teikto. (1. Kor. 5:12.) Tālāk ir minēti daži no jautājumiem, kas viņiem jānoskaidro. Piemēram: vai cilvēks ir grēkojis apzināti? Vai viņš bija izplānojis savu rīcību? Cik ilgi viņš ir rīkojies grēcīgi? Pats svarīgākais ir noskaidrot, vai viņš patiesi nožēlo izdarīto. Vai ir kādas pazīmes, kas liecina, ka Jehova viņam ir piedevis? (Ap. d. 3:19.)

5. Kā draudzei nāk par labu tas, ko dara draudzes vecākie, un kā tas nāk par labu pašam pārkāpējam?

⁵ Kad draudzes vecākie tiekas ar pārkāpēju, viņu mērķis ir pieņemt tādu pašu lēmumu, kāds par šo cilvēku jau ir pieņemts debesīs. (Mat. 18:18.) Ko no minētās kārtības gūst draudze? Šī kārtība nodrošina, ka draudzē nepaliek cilvēki, kas nenožēlo savus grēkus. Ja tādiem ļautu palikt draudzē, ciestu Jehovas avis. (1. Kor. 5:6, 7, 11—13; Tit. 3:10, 11.) Šī kārtība palīdz pārkāpējam nožēlot izdarīto un saņemt Jehovas piedošanu. (Lūk. 5:32.) Kad cilvēks ir nožēlojis grēkus, draudzes vecākie lūdz par viņu Jehovu. Šie garīgie gani lūdz, lai Jehova viņam palīdzētu atlabt garīgā ziņā. (Jēk. 5:15.)

6. Vai Jehova var piedot cilvēkam, kurš ir izslēgts no draudzes? Paskaidrojiet.

⁶ Bet kas notiek tad, ja draudzes vecākie, tiekoties ar pārkāpēju, noskaidro, ka viņš nenožēlo izdarīto? Tādā gadījumā viņu izslēdz no draudzes. Ja viņš ir pārkāpis kādu valsts likumu, viņam ir jārēķinās ar to, ka Jehova ir ļāvis valsts institūcijām tiesāt un sodīt ikvienu, kas ir pārkāpis likumus. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks nožēlo izdarīto vai ne, vecākie viņu nesargā no viņa rīcības sekām. (Rom. 13:4.) Ja cilvēks vēlāk aptver, ko ir nodarījis, no sirds to nožēlo un pilnībā mainās, Jehova viņam labprāt piedod. (Lūk. 15:17—24.) Jehova ir gatavs piedot pat ļoti smagus grēkus. (2. Laiku 33:9, 12, 13; 1. Tim. 1:15.)

7. Kādā nozīmē mēs varam piedot cilvēkam, kas mūs ir dziļi sāpinājis?

⁷ Tātad Jehova ir tas, kurš izlemj: piedot grēku vai ne. Taču tad, ja pārkāpēja rīcības dēļ esam cietuši mēs personīgi (un varbūt pat ļoti smagi), mums ir jāizlemj, kā rīkosimies mēs. Iespējams, šis cilvēks mums atvainojas un lūdz piedošanu. Bet varbūt viņš to nedara. Arī tādā gadījumā mēs varam izlemt piedot šim cilvēkam — piedot tādā nozīmē, ka nepaturam sevī aizvainojumu  un dusmas. Tiesa, ja mēs esam dziļi sāpināti, piedot nav viegli. Tas prasa laiku un pūles. 1994. gada 15. septembra Sargtornī bija teikts: ”Piedot tam, kurš ir grēkojis, nenozīmē attaisnot šī cilvēka rīcību. Kristietis, kas piedod, paļaujas uz Jehovu un tālāko atstāj viņa ziņā. Jehova ir absolūti taisnīgs Tiesnesis, un noteiktā laikā viņš nodibinās taisnību.” Kāpēc Jehova mūs aicina piedot un nodot lietu viņa rokās?

8. Kāpēc var teikt, ka, piedodot citiem, mēs apliecinām Jehovam pateicību par viņa žēlsirdību?

⁸ Piedodot citiem, mēs apliecinām Jehovam pateicību par viņa žēlsirdību. Jēzus kādā no savām līdzībām stāstīja par kungu, kurš vienam no saviem kalpiem atlaida milzīgu parādu, ko kalps nemūžam nebūtu varējis samaksāt. Taču šis kalps neapžēlojās par citu kalpu, kas viņam bija parādā samērā nelielu naudas summu. (Mat. 18:23—35.) Ko var mācīties no šīs līdzības? Ja mēs patiešām būsim pateicīgi Jehovam par viņa neizmērojamo žēlsirdību, mēs labprāt piedosim citiem. (Ps. 103:9.) Pirms daudziem gadiem Sargtornī bija rakstīts: ”Lai cik daudz reižu mēs būtu piedevuši citiem, to nevar pat salīdzināt ar to, cik bieži Dievs ir bijis žēlsirdīgs pret mums un uz Kristus izpirkuma upura pamata mums piedevis.”

9. Kam Jehova parāda žēlastību? (Mateja 6:14, 15.)

⁹ Ja mēs piedosim citiem, Jehova piedos mums. Jehova parāda žēlastību tiem, kas ir žēlsirdīgi. (Mat. 5:7; Jēk. 2:13.) Jēzus to skaidri darīja zināmu, kad mācīja saviem sekotājiem lūgt Dievu. (Nolasīt Mateja 6:14, 15.) Arī tas, ko pieredzēja dievbijīgais Ījabs, liecina, ka Jehovam ir svarīgi, lai mēs piedotu citiem. Ījabu bija dziļi sāpinājuši Ēlifasa, Bildada un Cofara apvainojumi, tomēr Jehova viņam lika lūgt par šiem trim vīriem. Tikai tad, kad Ījabs to bija izdarījis, Jehova viņu svētīja. (Īj. 42:8—10.)

10. Kāpēc nav gudri paturēt sevī aizvainojumu? (Efesiešiem 4:31, 32.)

¹⁰ Ja mēs paturam sevī aizvainojumu, mēs kaitējam paši sev. Dusmas un aizvainojums ir kā smaga nasta. Jehova vēlas, lai mēs no tās atbrīvotos un izjustu sirdsmieru. (Nolasīt Efesiešiem 4:31, 32.) Viņš aicina: ”Neļaujies dusmām un atmet niknumu.” (Ps. 37:8.) Sekot šim padomam ir gudri. Ja mēs paturam sevī aizvainojumu, mēs kaitējam sev fiziskā un emocionālā ziņā. (Sāl. pam. 14:30.) To palīdz saprast kāds salīdzinājums. Ja cilvēks iedzertu indi, cietējs būtu tikai viņš pats, nevis kāds cits. Līdzīgi ir ar aizvainojumu un dusmām, no kurām mēs neesam tikuši vaļā. Tās kaitē tikai mums pašiem, nevis tam, kurš mums ir nodarījis pāri. Tātad, piedodami citiem, mēs darām labu paši sev. (Sāl. pam. 11:17.) Mēs izjūtam iekšēju mieru un spējam ar visu sirdi un dvēseli nodoties kalpošanai Jehovam.

11. Kas Bībelē teikts par atriebšanos? (Romiešiem 12:19—21.)

¹¹ ”Atriebība ir manā ziņā.., saka Jehova.” Jehova mums nav devis tiesības atriebties tiem, kas ir sagrēkojuši pret mums. (Nolasīt Romiešiem 12:19—21.) Tā kā mēs neesam pilnīgi, mēs nespējam raudzīties uz visu pareizā  gaismā un izdarīt pareizus secinājumus. To spēj tikai Dievs. (Ebr. 4:13.) Reizēm mūsu viedokli un spriedumus ietekmē emocijas. Dieva iedvesmots, māceklis Jēkabs rakstīja: ”Ar cilvēka dusmām nevar panākt Dieva taisnību.” (Jēk. 1:20.) Mēs varam nešaubīties, ka Jehova rīkosies pareizi un galu galā nodibinās absolūtu taisnību.

12. Kā mēs varam apliecināt, ka paļaujamies uz Jehovas taisnīgumu?

¹² Ja mēs piedodam, mēs apliecinām, ka paļaujamies uz Jehovas taisnīgumu. Atstājot visu Jehovas ziņā, mēs apliecinām savu paļāvību uz to, ka Jehova likvidēs postu, ko ir izraisījis grēks. Jaunajā pasaulē nevienu vairs nemocīs sāpīgas atmiņas. Bībelē ir apsolīts: ”To, kas bijis, vairs nepieminēs, un tas vairs nenospiedīs sirdi.” (Jes. 65:17.) Protams, ja kāds mūs ir dziļi sāpinājis, ir dabiski sākt dusmoties un just sarūgtinājumu. Vai no šādām emocijām ir iespējams atbrīvoties? Tālāk ir minēts, kas šajā ziņā ir palīdzējis dažiem kristiešiem.

13., 14. Ko var mācīties no Tonija?

¹³ Daudzus kristiešus ir dziļi sāpinājusi citu cilvēku rīcība, taču viņi ir spējuši piedot. Ko tas viņiem ir devis?

¹⁴ Lūk, ko pieredzēja kristietis, vārdā Tonijs *, kas dzīvo Filipīnās. Daudz gadu pirms tam, kad viņš uzzināja Bībeles patiesību, tika nogalināts viens no viņa vecākajiem brāļiem, un Tonijam kļuva zināms, ka to ir izdarījis vīrietis, ko sauc Hosē. Tolaik Tonijs bija ļoti nesavaldīgs un agresīvs un viņš gribēja atriebties. Hosē par izdarīto noziegumu tika piespriests cietumsods. Vēlāk, kad Hosē atbrīvoja, Tonijs nozvērējās, ka dabūs viņu rokā un nošaus, un Tonijs nopirka ieroci. Bet tad Jehovas liecinieki Tonijam sāka mācīt Bībeli. Iedziļinādamies Bībelē, Tonijs saprata, ka viņam ir jāmainās un jābeidz dusmoties uz Hosē. Tonijs kristījās, un pēc kāda laika viņu iecēla par draudzes vecāko. Reiz viņš uzzināja, ka arī Hosē ir kļuvis par  Jehovas liecinieku. Nav grūti iztēloties viņa pārsteigumu. Satikušies abi apskāvās, un Tonijs teica Hosē, ka ir tam piedevis. Viņš atzīst, ka tagad izjūt milzīgu atvieglojumu un ka tā ir brīnišķīga sajūta, ko ir grūti izteikt vārdos. Ir skaidri redzams, ka Jehova ir svētījis Toniju par šādu attieksmi.

15., 16. Ko var mācīties no Pītera un Sjū Šulciem?

¹⁵ Jehovas liecinieki Pīters un Sjū Šulci 1985. gadā draudzes sapulcē pieredzēja kaut ko briesmīgu. Valstības zālē nogranda sprādziens, jo tur bija ievietots spridzeklis. Sjū guva smagas traumas, kuru dēļ cieta viņas redze un dzirde un viņa zaudēja ožu. * Pīteru un Sjū bieži nodarbināja jautājums: kā gan cilvēks varēja izdarīt kaut ko tik šausmīgu? Daudz gadu vēlāk vainīgais, kas, protams, nebija Jehovas liecinieks, tika atrasts un apcietināts un viņam tika piespriests mūža ieslodzījums. Kad Pīteram un Sjū vaicāja, vai viņi ir piedevuši šim cilvēkam, viņi sacīja, ka ar Jehovas atbalstu to ir spējuši. ”Jehova mums ir palīdzējis saprast, ka, paturot sevī dusmas un aizvainojumu, cilvēks kaitē sev fiziskā, emocionālā un psihiskā ziņā. Tāpēc mēs sirsnīgi lūdzām, lai Jehova mums palīdzētu atbrīvoties no negatīvām emocijām un mēs spētu dzīvot tālāk.”

¹⁶ Vai viņiem ir bijis viegli neturēt sevī dusmas un aizvainojumu? Ne vienmēr. ”Ik pa laikam sprādziena sekas liek sevi manīt, un tad mūsos uzvirmo dusmas. Bet mēs neļaujam domām kavēties pie šī notikuma, tāpēc negatīvās emocijas ātri pagaist. Mēs ar pārliecību varam teikt, ka tad, ja cilvēks, kas novietoja zālē spridzekli, kļūtu par mūsu ticības biedru, mēs pret viņu izturētos sirsnīgi. Bībeles principi patiešām atbrīvo cilvēkus, turklāt daudzējādā ziņā. Mūs mierina  apziņa, ka Jehova drīz novērsīs visu ļaunumu un postu, kas ir nodarīts cilvēkiem,” savās domās dalījās Šulci.

17. Ko var mācīties no Mairas?

¹⁷ Kāda sieviete, vārdā Maira, sāka mācīties Bībeli, kad viņa jau bija precējusies un viņai bija divi mazi bērni. Viņa kļuva par Jehovas liecinieci, bet vīrs ne. Pēc kāda laika viņš pārkāpa laulību un pameta ģimeni. Maira stāstīja: ”Kad vīrs aizgāja un atstāja mani vienu ar diviem bērniem, es izjutu to pašu, ko daudzi, kuriem ir bijis jāpiedzīvo mīļotā cilvēka nodevība. Man tas bija liels šoks. Es nespēju noticēt notikušajam, es bēdājos un skumu, un mani mocīja vainas apziņa un plosīja dusmas.” Maira nespēja samierināties ar vīra nodevību. ”Mēnešiem ilgi man sirds vai lūza aiz sāpēm,” atcerējās Maira, ”un es aptvēru, ka tas sāk iespaidot manas attiecības ar Jehovu un ticības biedriem.” Ar laiku Maira pārstāja dusmoties uz bijušo vīru, un nu viņa vairs netur uz viņu ļaunu prātu. Viņa cer, ka viņas bijušais vīrs reiz tuvosies Jehovam. Maira nedzīvo pagātnē — viņa raugās uz priekšu. Maira ir palīdzējusi abiem bērniem iemīlēt Jehovu, un tagad viņas bērni kalpo Jehovam kopā ar savām ģimenēm.

18. Kā tiesā Jehova?

¹⁸ Ir lieliski apzināties, ka mums nav jālemj, vai tas, kurš ir izdarījis grēku, ir pelnījis Jehovas piedošanu vai ne. To lemj pats Jehova kā augstākais Tiesnesis. (Rom. 14:10—12.) Viņš vienmēr tiesā saskaņā ar savām nevainojamām normām. (1. Moz. 18:25; 1. Ķēn. 8:32.) Jehova nekad nerīkojas netaisnīgi.

19. Ko Jehova paveiks?

¹⁹ Mēs ar ilgām gaidām to brīnišķīgo laiku, kad Jehova pilnībā novērsīs visas grēka izraisītās sekas. Tad būs izdziedētas ne vien fiziskās kaites, bet arī emocionālās traumas. (Ps. 72:12—14; Atkl. 21:3, 4.) Jehovas izveidotajā jaunajā pasaulē nevienu vairs nemocīs sāpīgas atmiņas. Mēs esam bezgala pateicīgi mūsu debesu Tēvam, ka viņš mums ir dāvājis spēju līdzināties viņam un piedot citiem.