Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 27

Cia Siab Rau Yehauvas

Cia Siab Rau Yehauvas

“Cia siab rau [Yehauvas]! Cia li ntseeg, tsis txhob poob siab.”​—PHAU NTAWV NKAUJ 27:14.

ZAJ NKAUJ 144 Nco Ntsuj Ntsoov Vajtswv Tej Lus Cog Cia!

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? *

1. (1) Peb muaj txoj kev vam kev cia siab twg? (2) Txoj kev “cia siab rau [Yehauvas]” yog li cas tiag? (Mus saib “Txhais Tawm.”)

 COV neeg uas nrog Yehauvas sib raug zoo, nws cia lawv muaj ib txoj kev vam kev cia siab rau yav tom ntej. Nws yuav muab txoj kev mob kev nkeeg, kev quaj ntsuag, thiab kev tuag tshem huv tib si mus. (Tshwmsim 21:3, 4) Nws yuav pab “cov neeg txo hwjchim” txhim kho lub ntiaj teb ua lub vaj kaj siab. (Phau Ntawv Nkauj 37:9-11) Nyob rau lub sij hawm ntawd, txhua leej txhua tus yuav nrog nws muaj kev sib raug zoo dua li niaj hnub niam no. Txoj kev vam kev cia siab no zoo tiag tiag li. Tiam sis Vajtswv tej lus cog tseg no puas yuav muaj tiag? Yehauvas yeej ib txwm tsis tau rhuav nws tej lus cog tseg. Yog li ntawd, peb yuav tau “cia siab rau [Yehauvas].” * (Phau Ntawv Nkauj 27:14) Peb zoo siab hlo tos rawv rau Yehauvas tej lus cog tseg.​—Yaxayas 55:10, 11.

2. Yehauvas twb tau ua li cas lawm?

2 Yehauvas twb tau ua raws li nws cog lus tseg lawm tiag. Xws li muaj ib zaj nyob rau huav phau ntawv Tshwmsim qhia tias Yehauvas cog lus tias muaj ib hnub nws yuav coj txhua haiv neeg hais txhua yam lus los sib koom siab teev tiam nws. Niaj hnub niam no, cov tib neeg ntawd yog cov “neeg coob coob suav tsis txheeb.” (Tshwmsim 7:9, 10) Txawm tias cov neeg no yog poj niam, txiv neej, me nyuam nyob rau qhov txhia qhov chaw los puav leej yog tib tse neeg. (Phau Ntawv Nkauj 133:1; Yauhas 10:16) Cov neeg coob coob suav tsis txheeb no rau siab ntso mus tshaj tawm txoj moo zoo. Lawv yeej npaj siab qhia rau txhua leej txhua tus uas xav mloog lawv piav txog txoj kev vam kev cia siab txog lub qab ntuj tshiab. (Mathais 28:19, 20; Tshwmsim 14:6, 7; 22:17) Yog koj yog ib feem ntawm cov neeg coob coob suav tsis txheeb no, koj yeej tos ntsoov rau txoj kev vam kev cia siab yuav los yav tom ntej.

3. Xatas lub hom phiaj yog li cas?

3 Xatas xav rhuav tshem peb txoj kev vam kev cia siab yav tom hauv ntej. Nws xav kom peb ntseeg hais tias Yehauvas tsis quav ntsej peb thiab Yehauvas yuav tsis ua raws li Nws cog tseg. Yog Xatas ntxias tau kom peb tsis muaj kev vam kev cia siab ces peb yuav qaug zog zis thiab muab Yehauvas tso tseg. Xatas twb tau sim Yauj yam li hais tas los no lawm.

4. Nyob rau hauv zaj kawm no, yuav piav txog dab tsi? (Yauj 1:9-12)

4 Nyob rau hauv zaj kawm no, yuav piav txog tias Xatas siv ntau yam los quab yuam Yauj kom tso Yehauvas tseg. (Nyeem Yauj 1:9-12.) Peb yuav piav seb peb khaws tau Yauj tus yam ntxwv li cas thiab vim li cas peb yuav tau nco ntsoov tias Yehauvas hmov tshua peb heev thiab nws yeej yuav ua raws li nws cog tseg.

XATAS XAV UA RAU YAUJ TAG KEV CIA SIAB

5-6. Tib vuag xwb Yauj lub neej hloov hlo li cas?

5 Yauj ua neej nyob sov siab so. Nws kuj nrog Yehauvas sib raug zoo, nws tsev neeg loj heev, txhua tus noj sib hlub haus sib ce thiab nws muaj txiag nplua nuj tshaj plaws. (Yauj 1:1-5) Tiam sis ib hnub xwb, Yauj yuav luag poob ib puas tsav yam. Thawj yam nws poob yog tej tsiaj tej txhu. (Yauj 1:13-17) Ces tom qab ntawd, tag nrho nws cov me nyuam txawm tuag huv si. Yog peb ua tib zoo xav txog lub caij ntawd mas ntshe Yauj nkawv ob niam txiv lub siab puas tsoj puas tsus. Niaj hnub niam no, yog ib khub niam txiv twg ib tug me nyuam tsis muaj txoj sia nyob xwb, nkawv twb quaj tsis txawj tag. Yauj thiab nws poj niam nkawv kaum leej me nyuam ua ib txhij tuag tam sid, ntshe mob nkawv siab kawg. Yog li ntawd, Yauj thiaj dua rhe nws lub tsho pw nthi rau hauv av.​—Yauj 1:18-20.

6 Xatas txawm ua rau Yauj ib ce mob thoob plaws, ua rau Yauj txaj muag kawg nkaus li. (Yauj 2:6-8; 7:5) Yav tag los, tej neeg zej zog yeej hwm Yauj thiab tuaj thov nws tuav tswv yim pab lawv. (Yauj 31:18) Tiam sis thaum Yauj mob ntsuav li no, luag twb tsis xav ntsia nws. Nws tej kwv tij, nws tej npawg thiab nws tej tub mab tub qhe twb tsis lees paub nws li.​—Yauj 19:13, 14, 16.

Muaj coob leej ntau tus kwv tij nkaum muam ntseeg, yeej tau raug ib yam li Yauj nkawv ob niam txiv (Saib nqe 7) *

7. (1) Yauj xav hais tias nws tej kev tsim txom yog tim li cas, thiab nws tsis kam ua dab tsi? (2) Raws li daim duab, ib tug ntseeg twg kuj raug kev sim siab li cas?

7 Xatas txhob txwm ua kom Yauj ntseeg hais tias tos nws raug kev nyuaj siab los yog Yehauvas rau txim rau nws. Xws li Xatas siv ib nthwv cua ntsawj tom tiaj suab puam los ntaus lub tsev uas Yauj kaum leej me nyuam mus noj mov ua ke nyob rau hauv, puas ntsoog tag nrho. (Yauj 1:18, 19) Tsis tas li ntawd, Xatas ua hluav taws poob saum ntuj los mus hlawv Yauj tej tsiaj txhu thiab cov tub mab tub qhe uas zov Yauj tej tsiaj txhu tuag tag. (Yauj 1:16) Vim nthwv cua thiab hluav taws poob saum ntuj los ces Yauj txawm xav hais tias ntshe yog Yehauvas ua tej no. Yauj thiaj li xav hais tias nws ua tau ib yam twg tsis haum Yehauvas siab lawm. Txawm li ntawd los, nws tsis tsawm foom Yehauvas ib los li. Yauj hais tias Yehauvas ib txwm foom koob hmoov rau nws lub neej. Yog nws twb zoo siab hlo txais qhov zoo ces nws yuav tau txais qhov phem thiab. Nws thiaj hais li no txog Yehauvas tias: “Thov kom sawvdaws qhuas nws lub npe.” (Yauj 1:20, 21; 2:10) Txawm Yauj poob nyiaj poob txiaj, tej me nyuam tuag tas thiab muaj mob ntsuav los nws yeej tsis muab Yehauvas tso pov tseg. Xatas fab zoj zeeg nrhiav dua lwm txoj hau kev los txo Yauj dua.

8. Zaum no Xatas ho sim Yauj li cas?

8 Muaj peb tug tib neeg uas Xatas siv, ua txuj tuaj ntaus phooj ywg nrog Yauj kom txo tau nws lub zog. Cov txiv neej no tau hais rau Yauj tias tos nws raug li nws raug los twb yog nws tau ua txhaum lawm. (Yauj 22:5-9) Lawv hais tias txawm Yauj yuav ua zoo npaum twg los twb tsis muaj nuj nqis rau Vajtswv li. (Yauj 4:18; 22:2, 3; 25:4) Lawv tej lus twb yog ua rau kom Yauj xav hais tias Vajtswv twb tsis hmov tshua Yauj, Vajtswv tsis saib xyuas Yauj, thiab txawm Yauj yuav teev tiam Vajtswv los tsis muaj qab hau dab tsi. Tej lus lawv tau hais no yog hais los mus kom chob chob Yauj thiab ua rau Yauj tsis muaj chaw tiag siab rau leej twg.

9. Muaj dab tsi cuab tau thiab txhawb tau Yauj lub zog?

9 Cia peb ua tib zoo xav seb thaum ntawd muaj li cas rau Yauj. Yauj tab tom zaum ntawm cub tshau thiab ntsaj luj laws txog nws tus mob. (Yauj 2:8) Cov tib neeg nyob ntawd pheej hais tas zaj tas zog rau Yauj tias nws tau ua phem thiab lawv hais tej lus rhuav nws lub koob lub npe. Yauj tej kev nyuaj siab mas hnyav cuag li ev ib kawg pob zeb nraum nraub qaum thiab nws haj tseem lwj siab ntsuav txog nws tej me nyuam uas tau nruam sim lawm. Txawm li ntawd los Yauj tsis hais ib los li. (Yauj 2:13–3:1) Tej zaum cov txiv neej no xav hais tias qhov uas Yauj nyob twj ywm ntshe yog Yauj muab Yehauvas tso tseg lawm. Tiam sis lawv tej kev xav no tsis muaj tseeb vim thaum lawv tab tom hais lus ntawd, Yauj tsa hau los ntsia lawv thiab hais tias yog nws tseem ua taus pa ces nws yeej tsis tso Yehauvas tseg. (Yauj 27:5) Ua li cas Yauj raug kev txom nyem nyuaj siab ua luaj los nws ho ua taus siab tawv? Txawm Yauj nyuaj siab tag npaum no los nws yeej tsis tag kev cia siab rau nws tus Vajtswv ua tus pab nws. Nws paub ntsoov tias txawm nws txoj sia tu lawm los ib hnub tom ntej Vajtswv yeej yuav tsa nws sawv rov qab los.​—Yauj 14:13-15.

XYAUM YAUJ

10. Zaj uas sau txog Yauj qhia tau peb li cas?

10 Zaj uas sau txog Yauj lub neej qhia tias Xatas yuam tsis tau kom peb tso Yehauvas tseg thiab Yehauvas yeej paub thiab pom txhua yam. Tsis tas li ntawd, peb khaws tau ntau ntau yam los ntawm tej uas Yauj raug. Cia peb mam mus tham txuas ntxiv seb peb khaws tau dab tsi rau dab tsi.

11. Yog tias peb tso siab plhuav rau Yehauvas ces peb tso siab tau li cas? (Yakaunpaus 4:7)

11 Yauj tus yam ntxwv qhia tau tias yog peb tso siab rau Yehauvas ces peb yeej yuav peem dhau tej kev sim siab uas peb raug thiab Xatas yuav kov tsis yeej peb. Vajtswv Txoj Lus sau hais tias Dab Ntxwg Nyoog yuav khiav tawm ntawm peb mus.​—Nyeem Yakaunpaus 4:7.

12. Txoj kev vam kev cia siab uas muaj ib hnub twg yuav rov qab sawv tau los muaj sia dua txhawb tau Yauj li cas?

12 Peb yuav tau ntseeg tias muaj ib hnub cov neeg nruam sim yuav sawv rov los muaj sia dua. Raws li zaj kawm tag los lawd, muaj ntau zaug Xatas kheev muab kev tuag los hem kom peb muab Yehauvas tso tseg. Thaum hais txog Yauj los Xatas hais tias Yauj yeem muab txhua yam thiab Yehauvas tso pov tseg, tsuav nws muaj txoj sia nyob xwb. Tej Xatas hais tsis muaj tseeb vim hais tias thaum Yauj xav hais tias ntshe nws yuav tuag los nws yeej tsis tso Yehauvas tseg. Qhov uas pab tau Yauj ua siab ntev thev yog nws tso siab plhuav tias Yehauvas yeej yuav ua qhov zoo qhov yog thiab nws vam khom tias Yehauvas yeej yuav kho txhua yam kom ncaj ncees. Nws ntseeg hais tias txawm Yehauvas tsis pab nws es tag nws sim neej lawm los, muaj ib hnub twg Yehauvas yeej yuav tsa nws rov qab muaj txoj sia dua. Yog peb muaj txoj kev ntseeg zoo yam nkaus li Yauj ces txawm yuav raug kev ploj kev tuag los peb yuav tsis tso Yehauvas tseg.

13. Peb khaws tau li cas los ntawm tej uas Xatas sim Yauj?

13 Peb yuav tau nco ntsoov tej kev Xatas siv los mus sim Yauj vim nws yuav siv los mus sim peb thiab. Nco ntsoov cov lus Xatas hais tias: “Neeg [tsis yog hais txog Yauj xwb] yeem tso txhua tsav yam tseg kom nws tau txojsia xwb.” (Yauj 2:4, 5) Xatas iab liam hais tias peb yeej tsis ntseeg Yehauvas tas tas thiab yeem muab Yehauvas tso tseg tsuav peb muaj txoj sia xwb. Xatas iab liam ntxiv tias Vajtswv twb tsis hmov tshua peb thiab Vajtswv yeej tsis xam pom peb tej dag zog peb ua rau Nws. Peb tsis ntseeg Xatas tej lus dag vim hais tias peb twb paub tej uas Xatas muab coj los sim peb lawm.

14. Piav seb kev sim siab qhia tias peb yog tus neeg coj zoo li cas tiag?

14 Kev sim siab yuav pab peb soj ntsuas peb tus kheej. Thaum Yauj raug kev sim siab, pab tau nws tshuaj ntsuas seb qhov twg nws tseem coj tsis tau zoo pes tsawg. Xws li Yauj xam pom hais tias nws yuav tau ua neeg txo hwj chim. (Yauj 42:3) Tsis hais peb los ib yam nkaus. Thaum raug kev sim siab peb yeej pom qho yam uas peb tseem coj tsis tau zoo pes tsawg thiab. Muaj ib tug kwv tij ntseeg npe hu ua Koob. * Txawm nws muaj mob hnyav heev los nws tseem raug ntes coj mus kaw. Nws hais tias: “Thaum kuv nyob hauv nkuaj kaw neeg mas kuv xav tau ntau ntau yam uas tsim nyog kuv yuav tau hloov.” Thaum peb paub hais tias yam twg peb tseem ua tsis tshua tau zoo ces peb yuav tau kho yam ntawd.

15. Peb yuav tau mloog leej twg lus, thiab vim li cas?

15 Peb yuav tau mloog Yehauvas lus, tsis yog mloog peb cov yeeb ncuab lus. Thaum Yehauvas hais lus rau Yauj, Yauj yeej ua tib zoo mloog. Yehauvas siv tej lus nug los pab kom Yauj xam pom hais tias Yehauvas hlub tshua txog Yauj. Yauj txo nws lub hwj chim qis qis thiab nws xam pom hais tias Yehauvas zoo kawg nkaus li. Nws thiaj tau hais li no: “Yav tas los kuv tsuas paub raws li luag qhia kuv xwb, tiamsis nimno kuv qhovmuag pom koj lawm tiag.” (Yauj 42:5) Lub sij hawm no, tej zaum Yauj haj tseem sam sim zaum rau ntawm cub tshau, nws lub cev los mob thoob plaws, thiab nws haj tseem quaj ntsuag txog nws tej me tub me nyuam uas nruam sim lawm. Txawm muaj li no los Yehauvas qhia rau Yauj paub hais tias Nws hmov tshua Yauj thiab Yauj yeej ua tau zoo.​—Yauj 42:7, 8.

16. Raws li Yaxayas 49:15, 16, thaum peb raug kev sim siab peb yuav tau nco ntsoov li cas?

16 Niaj hnub niam no, tib neeg cem thiab saib peb twb tsis muaj nuj nqis li. Tej thaud lawv yuav rhuav peb lub koob lub npe los sis rhuav Yehauvas lub koom haum thiab “iab hiam ntau yam” txog peb. (Mathais 5:11) Raws li zaj sau txog Yauj, peb khaws tau tias Yehauvas tso siab plhuav tias txawm peb yuav raug kev sim siab li cas los xij peem, peb yeej yuav tsis tso nws tseg. Yehauvas yeej hlub tshua peb thiab nws yeej yuav tsis tso cov uas cia siab rau nws ib zaug li. (Nyeem Yaxayas 49:15, 16.) Tsis txhob tig ntsej mloog Yehauvas cov yeeb ncuab tej lus thuam thiab lus dag ib zaug li. Nyob hauv lub teb chaws Rhawkis (Turkey), muaj ib tug kwv tij npe hu ua Pov. Nws thiab nws tsev neeg raug kev sim siab loj heev nws thiaj hais tias: “Yog peb mloog tej lus dag txog Vajtswv cov tib neeg ces yeej yuav txo tau peb lub zog. Yog li ntawd peb thiaj li xav ntsoov txog tej kev vam kev cia siab rau yav tom hauv ntej thiab rau siab ntso ua Yehauvas tes hauj lwm. Qhov no pab tau peb muaj kev kaj siab heev.” Peb mloog Yehauvas lus ib yam li Yauj. Peb cov yeeb ncuab tej lus dag thiaj rhuav tsis tau peb tej kev vam kev cia siab.

TXOJ KEV VAM KEV CIA SIAB YUAV PAB TAU PEB

Yehauvas foom koob hmoov rau Yauj vim nws tsis tso nws txoj kev ntseeg tseg. Nkawv ob niam txiv ua neej nyob ntev loo thiab nyob kaj siab lug tso siab plhuav (Saib nqe 17) *

17. Raws li Henplais tshooj 11, peb khaws tau cov poj niam thiab txiv neej ntseeg puag thaum ub tus yam ntxwv li cas?

17 Yauj yog ib tug ntawm txhua tus uas teev tiam Yehauvas nyob puag txheej thaum ub. Nws ua lub siab tawv qhawv thev thiab tiv dhau txhua yam kev sim siab. Paulus tsab ntawv nws sau mus rau cov ntseeg uas yog neeg Henplais, nws qhia rau lawv tias peb muaj “timkhawv coob nyob puag ncig peb yam li tauv huab laum nkaus peb.” (Henplais 12:1) Txawm cov neeg no raug kev sim siab hnyav heev los lawv txoj kev ntseeg nyob khov khwb kho rau Yehauvas. (Henplais 11:36-40) Tej uas lawv thev dhau no puas yog tas dawb tas do xwb? Yeej tsis tag dawb tag do li vim hais tias tag lawv sim neej lawv tsis pom Vajtswv tej lus cog tseg los lawv txoj kev cia siab rau Yehauvas tseem nyob li qub. Lawv yeej paub tseeb tias Yehauvas yeej txaus siab rau lawv thiab ib hnub nram ntsis lawv yeej yuav pom tej lus cog tseg ntawd xaus. (Henplais 11:4, 5) Lawv cov yam ntxwv yeej txhawb tau kom peb nco ntsoov cia siab rau Yehauvas.

18. Koj yuav tau peem tiag ua dab tsi? (Henplais 11:6)

18 Niaj hnub niam no peb nyob rau lub qab ntuj uas tsuas pom phem zuj zus ntxiv lawm xwb. (2 Timautes 3:13) Xatas haj tseem sim Vajtswv cov tib neeg tas zaj tas zog. Yav tom ntej no peb tseem yuav raug kev sim siab li cas los xij peem, nco ntsoov kub siab lug teev tiam Yehauvas thiab tso siab tias “peb cia siab rau Vajtswv tus uas muaj sia nyob.” (1 Timautes 4:10) Thaum Yauj raug kev sim siab tag, Yehauvas qhia hais tias nws yog tus Vajtswv uas “muaj lub siab hlub thiab hmov tshua.” (Yakaunpaus 5:11) Cia peb txhua leej txhua tus rau siab ntso teev tiam Yehauvas thiab cia siab hais tias nws yeej yuav “muab nqi zog rau tus uas los cuag” nws.​—Nyeem Henplais 11:6.

ZAJ NKAUJ 150 Nrhiav Vajtswv Koj Thiaj Dim

^ Thaum peb xav txog ib tug neeg uas raug kev sim siab loj heev, peb yeej xav txog Yauj. Peb khaws tau Yauj tus yam ntxwv tias Xatas yuam tsis tau ib tug twg kom muab Yehauvas tso tseg, Yehauvas yeej paub txhua yam uas los raug peb, thiab Yehauvas twb tsis pub Yauj raug kev sim siab ntxiv lawm ces muaj ib hnub twg peb tej kev sim siab los yuav tsis muaj ntxiv lawm thiab. Yog peb ntseeg tej yam hais tas los no ces peb yog ib feem ntawm cov tib neeg uas “cia siab rau [Yehauvas].”

^ TXHAIS TAWM: Lo lus Henplais “cia siab” txhais hais tias tos tsis taus ib yam dab tsi twg kom los. Tsis tas li ntawd, lo lus cia siab kuj yog tos ntsoov ib tug twg los sis vam khom ib tug twg.​—Phau Ntawv Nkauj 25:2, 3; 62:5.

^ Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.

^ DAIM DUAB: Yauj nkawv ob niam txiv pom nkawv cov me nyuam tuag tag, ua rau nkawv yoob tas.

^ DAIM DUAB: Yauj thev dhau nws tej kev sim siab. Nws thiab nws poj niam nkawv tham txog tej koob hmoov Yehauvas tau muab rau nkawv thiab nkawv tsev neeg.