Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 37

Ntseeg Cov Kwv Tij Nkauj Muam Siab

Ntseeg Cov Kwv Tij Nkauj Muam Siab

“Tus uas muaj kev hlub . . . muab siab rau ntseeg, cia siab . . . mus li.”​—1 KAULEETHAUS 13:4, 7.

ZAJ NKAUJ 124 Peb Ib Txwm Npuab Siab

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Vim li cas niaj hnub niam no, tej tib neeg ib leeg tsis ntseeg ib leeg siab?

 NYOB rau lub qab ntuj uas Xatas kav no, tib neeg ib leeg tsis ntseeg ib leeg siab. Yeeb vim yog tej tub lag tub luam, tej nom tej tswv, thiab tej thawj coj hauv tej kev ntseeg tsuas pom ua rau lawv tag kev cia siab nkaus nkaus xwb. Muaj tej tug yeej tsis ntseeg lawv tej phooj ywg kwv luag siab, tej neeg zej zog siab, thiab txawm lawv tsev neeg kiag los lawv twb tsis ntseeg siab. Peb pom tias nyob hauv phau Vajlugkub yeej hais ua ntu zus txog tej no tias: “Thaum lub sijhawm uas ntiajteb yuav kawg . . . tej neeg nyias yuav . . . saib tsis taus Vajtswv txoj kevcai . . . nyiam taug xaiv . . . ua neeg ntxeev siab.” Cov tib neeg coj zoo li tej no, twb yog lawv xyaum Xatas uas yog tus vajtswv kav lub ntiaj teb no tus cwj pwm. Peb yeej ntseeg tsis tau Xatas siab ib zaug li.​—2 Timautes 3:1-4; 2 Kauleethaus 4:4.

2. (1) Peb ntseeg tau leej twg siab? (2) Ib txhia xav li cas xwb?

2 Peb yeej ntseeg tau Yehauvas siab. (Yelemis 17:7, 8) Peb yeej xam pom tias Yehauvas yeej hmov tshua peb txhua leej txhua tus thiab nws “yeej tsis muab ib tug twg . . . tso tseg li.” (Phau Ntawv Nkauj 9:10) Tsis tas li ntawd, peb yeej ntseeg tau Yexus Khetos siab tib yam nkaus vim nws muab nws txoj sia los this peb. (1 Petus 3:18) Ntxiv ntawd, peb yeej kawm tau ntau yam nyob hauv phau Vajlugkub los tsav rau peb lub neej. (2 Timautes 3:16, 17) Yog li ntawd, peb yeej ntseeg tau Yehauvas thiab Yexus siab, thiab ntseeg tau tej uas hais nyob rau hauv phau Vajlugkub. Txawm li ntawd los ib txhia tsis ntseeg cov kwv tij nkauj muam uas nyob hauv lub koom txoos siab. Yog hais tias muaj li no tiag, yuav ua li cas peb thiaj ntseeg tau lawv siab?

PEB IB LEEG YUAV TSUM MUAJ IB LEEG

Nyob thoob plaws lub ntiaj teb no, peb thiab ib tsoom kwv tij nkauj muam yeej sib koom siab teev tiam Yehauvas ua ke thiab peb ib leeg yeej ntseeg ib leeg siab (Saib nqe 3)

3. Peb tau txais ib txoj koob hmoov twg uas zoo kawg nkaus li? (Malakaus 10:29, 30)

3 Yehauvas tau xaiv peb los nrog nws tsev neeg ua ib cuab ib yig. Qhov no yog ib txoj koob hmoov zoo kawg nkaus li thiab peb tseem muaj rab peev xwm yuav tau ntau yam los ntawm qhov no. (Nyeem Malakaus 10:29, 30.) Nyob thoob plaws lub ntiaj teb no, yeej muaj cov kwv tij nkauj muam ntseeg xyaum coj lawv lub neej raws li Yehauvas lub siab nyiam thiab peb txhua leej txhua tus yeej kub siab lug teev tiam Yehauvas. Txawm peb tej lus, tej tsoos, thiab tej kev coj noj coj ua tsis zoo sib xws los, thaum peb sib ntsib thawj zaug zoo npaum nkaus li peb yeej ib txwm sib paub. Tsis tas li ntawd, peb yeej thooj siab koom ntsws teev tiam Yehauvas ua ib ke.​—Phau Ntawv Nkauj 133:1.

4. Vim li cas peb ib leeg yuav tsum muaj ib leeg?

4 Nyob rau lub caij no, peb ib leeg yuav tsum koom siab nrog ib leeg tiag tiag vim hais tias peb yuav tau sib pab ris nra xwv thiaj thev dhau tej kev nyuaj siab. (Loos 15:1; Kalatias 6:2) Peb ib leeg txhawb ib leeg kom rau siab ntso ua Yehauvas tes hauj lwm xwv peb txoj kev ntseeg thiaj li yuav nyob ruaj khov ruaj nreeg. (1 Thexalaunikes 5:11; Henplais 10:23-25) Cia peb muab zaum tsaws xav li no tias, yuav muaj li cas xwb thaum Dab Ntxwg Nyoog thiab lub qab ntuj neeg no sawv tawm tsam yog tias tsis muaj cov kwv tij nkauj muam nyob hauv peb lub koom txoos los txhawb peb? Tiam sis yog thaum ntawd peb muaj cov kwv tij nkauj muam sawv khov kho tuaj peb tog ntshe peb yuav zoo siab heev.

5. Vim li cas muaj qee lub sij hawm peb ho tsis ntseeg cov kwv tij nkauj muam siab?

5 Tos peb ib txhia tsis ntseeg ib txhia siab los yeeb vim yog thaum peb piav ib yam twg qhia tus no, nws txawm siv muab coj mus piav rau tus tod lawm. Tsis tas li ntawd, nws hais tag nws ua tsis tau. Tej zaud kuj muaj tej tug ntseeg nyob hauv lub koom txoos hais tau siab tau qes los sis ua tau rau peb tu siab. Vim muaj raws li tau hais tas los no, nyias thiaj fee nyias lawm ib qho. Yuav ua li cas peb ib leeg thiaj ntseeg ib leeg siab?

KEV HLUB YUAV KHI PEB CIA

6. Yog peb muaj kev hlub, ib leeg yuav ntseeg ib leeg siab li cas? (1 Kauleethaus 13:4-8)

6 Yuav kom ib leeg ntseeg ib leeg siab, yuav tsum muaj kev hlub. Nyob rau hauv 1 Kauleethaus tshooj 13 hais txog tias tus uas muaj kev hlub, nws coj li cas rau li cas. Yog peb coj raws li ntawd ces peb ib leeg yuav ntseeg ib leeg siab. (Nyeem 1 Kauleethaus 13:4-8.) Xws li nyob rau hauv nqe 4 hais tias “tus uas muaj kev hlub, nws ua taus siab ntev, nws muaj lub siab dawb siab zoo.” Txawm peb ua txhaum Yehauvas tag rov ua txhaum dua los Yehauvas yeej ua siab ntev nrog peb. Yog li ntawd, peb yuav tau rub siab ntev thaum cov kwv tij nkauj muam tau hais los sis ua tej yam rau peb xeeb txob los sis tu siab. Nqe 5 hais txuas ntxiv tias: “[Tus uas muaj kev hlub] tsis chim sai; tsis cim ntsoov luag tej kev txhaum rau nruab siab.” Raws li hais no, cia peb tsis txhob cim ntsoov rau nruab siab tias lawv tau ua yam no los sis yam tod ua rau peb tu siab. Nyob rau hauv Tej Lus Qhia 7:9 hais tias kom peb “tsis txhob npautaws sai.” Yog li ntawd, zoo rau peb xyaum coj raws li tau hais hauv Efexus 4:26 uas hais tias: “Tsis txhob cia hnub poob tseem chim.”

7. Raws li tej hauv paus ntsiab lus nyob hauv Mathais 7:1-5, pab kom peb ib leeg ntseeg ib leeg siab li cas?

7 Yog peb saib peb cov kwv tij nkauj muam ib yam li Yehauvas saib ces peb yuav ntseeg lawv siab. Yehauvas hlub tshua lawv heev thiab twb tsis cim ntsoov lawv tej kev txhaum. Peb los yuav tau ua ib yam li ntawd. (Phau Ntawv Nkauj 130:3) Tsis txhob xam pom qhov phem uas lwm tus ua xwb tiam sis peb yuav tau xam pom qhov zoo thiab xav tias lawv yeej muaj peev xwm ua tau tej yam zoo. (Nyeem Mathais 7:1-5.) Peb yuav tau nco ntsoov tias lawv tsis nrhiav kev los txo peb tiam sis kev hlub yuav pab kom peb “muab siab rau ntseeg” lawv. (1 Kauleethaus 13:7) Qhov no tsis yog hais tias yog lwm tus hais lawm ces Yehauvas yuav kom peb mloog li ntawd. Tiam sis yog lawv coj tau lub neej raws li Yehauvas lub siab nyiam ces peb yuav tau ntseeg lawv siab. b

8. Yuav ua li cas peb thiaj ntseeg cov kwv tij nkauj muam siab?

8 Peb yuav tau lauj sij hawm nrog cov kwv tij nkauj muam ua ke kom peb thiaj ntseeg lawv siab. Thaum mus kev sib txoos, los hu lawv. Nrog lawv mus qhia txoj moo zoo ua ke. Ua siab ntev rau lawv thiab cia lawv ua tus qhia peb tias peb yeej ntseeg lawv siab. Thaum peb nyuam qhuav ntsib lawv, peb yeej tsis qhia txhua yam nyob nraim nkoos hauv peb nruab siab rau lawv paub. Tiam sis thaum peb sib paub zuj zus lawm, ces peb mam li pib qhia siab zuj zus rau lawv. (Lukas 16:10) Yog hais tias ib tug kwv tij nkauj muam twg ho muab peb tej lus mus piav rau lwm tus lawm los tsis txhob txiav peb txoj kev sib raug zoo tiam sis cia lub caij lub nyoog dhau mus zuj zus seb ho zoo li cas. Tsis txhob cia tej uas ib ob leeg tau ua lawd txwv kom peb tsis ntseeg lwm tus siab. Cia peb mam li mus piav txog cov ntseeg txheej thaum ub seb thaum ib tug twg ua rau lawv tu siab, lawv puas haj tseem ntseeg lwm tus siab.

XYAUM TEJ TUG UAS NTSEEG LWM TUS SIAB

Txawm Elis thuam li cas los, Hanas haj tseem ntseeg tej uas Yehauvas tau npaj tseg (Saib nqe 9)

9. (1) Txawm cov sawv cev Yehauvas ua tau tsis yog los, Hanas haj tseem ntseeg tej uas Yehauvas tau npaj tseg li cas? (2) Tej uas Hanas raug pab tau koj ntseeg tej uas Yehauvas tau npaj tseg li cas? (Saib daum duab.)

9 Yog muaj ib tug kwv tij ntseeg uas tuav hauj lwm hauv lub koom txoos ua rau koj tu siab, tej zaum Hanas tus yam ntxwv yuav pab tau koj. Nyob rau lub sij hawm ntawd, tus Pov Thawj Hlob Elis yog tus coj kev teev tiam Yehauvas hauv teb chaws Ixayees. Nws tsev neeg coj cwj pwm tsis zoo. Nws ob tug tub ua pov thawj tiam sis nkawv ua tej yam tsis raug ntsej muag xws li mus sib daj sib dee. Txawm li ntawd los, nkawv txiv tsis ntuas nkawv ib los li. Yehauvas kuj tsis tau muab Elis rho tawm tsis pub ua tus pov thawj hlob. Thiab Hanas los haj tseem mus teev tiam Yehauvas rau ntawm lub tsev ntaub uas Elis ua tus saib xyuas. Hanas thov Yehauvas ntxhov siab hnyo ua rau Elis xav hais tias yog nws qaug cawv. Nws twb tsis mus xyuas seb Hanas nyob li cas tiam sis nws cia li thuam Hanas xwb. (1 Xamuyees 1:12-16) Txawm muaj li no los Hanas cog lus tias yog nws yug tau ib tug tub, nws yuav coj nws tus tub mus ua hauj lwm rau ntawm lub tsev ntaub thiab Elis yuav yog tus saib xyuas nws tus tub. (1 Xamuyees 1:11) Tej yam uas Elis ob tug tub tau ua ntawd, Yehauvas yeej yuav suav txim rau nkawv ris thaum txog caij txog nyoog. (1 Xamuyees 4:17) Nyob rau ncua sij hawm ntawd, Yehauvas pub rau Hanas muaj ib tug tub ces Hanas txawm muab tus tub ntawd tis npe hu ua Xamuyees.​—1 Xamuyees 1:17-20.

10. Txawm muaj ib txhia yuav ntxeev siab rau Vaj Ntxwv Daviv los nws haj tseem ntseeg lwm tus siab li cas?

10 Yog koj muaj ib tug phooj ywg kwv luag ntxeev siab rau koj, tej zaum Vaj Ntxwv Daviv tus yam ntxwv yuav pab tau koj. Ahithaufees yog nws ib tug phooj ywg kwv luag tiam sis tom qab no Ahithaufees koom siab nrog Daviv tus tub Axaloos txeeb Daviv tus nom ua. Ntshe thaum ntawd Daviv puas siab puas ntsws tas li vim nws tus tub thiab nws tus phooj ywg kwv luag tsis kam txhawb nqa nws lawm. Txawm muaj li no los Daviv yeej tsis tag kev cia siab. Nws haj tseem ntseeg Husais uas kuj yog nws ib tug phooj ywg kwv luag siab. Husais tsis kam mus koom siab nrog cov uas sawv tawm tsam Daviv. Txawm Husais yuav muab nws txoj sia mus this Daviv txoj los nws yeej pom zoo.​—2 Xamuyees 17:1-16.

11. Nanpas ib tug tub qhe ntseeg lwm tus siab li cas?

11 Ntawm no peb yuav mus piav txog Nanpas ib tug tub qhe. Daviv thiab cov txiv neej uas nrog Daviv, pab tiv thaiv Nanpas cov tub qhe. Muaj ib zaug, Daviv thov kom Nanpas pub ib qho zaub mov rau Daviv thiab cov txiv neej nrog nws tau noj. Nanpas txawm tsis kam mas ua rau Daviv chim heev. Daviv thiaj yuav mus muab tag nrho cov txiv neej uas yog Nanpas ntiag tug tua huv tib si pov tseg. Ib tug tub qhe thiaj mus hais rau Anpinkayis uas yog Nanpas tus poj niam paub. Nws paub hais tias tus uas yuav pab txuag tau nws txoj sia ces yog Anpinkayis xwb, nws thiaj tsis khiav. Nws ntseeg tias Anpinkayis yuav daws tau qhov teeb meem no. Txhua tus ntseeg Anpinkayis siab vim Anpinkayis yog ib tug poj niam uas txawj txawj xav. Qhov uas nws ntseeg Anpinkayis siab ntawd yeej tsis tag dawb tag do. Anpinkayis thiaj mus cuag Daviv thiab hais kom Daviv tsis txhob ua raws li tej uas Daviv tau npaj tseg. (1 Xamuyees 25:2-35) Anpinkayis ntseeg tias Daviv yuav txiav txim siab ua qhov ncaj qhov yog.

12. Thaum Yexus cov thwj tim ua yam twg tsis yog los nws qhia li cas tias nws haj tseem ntseeg lawv siab?

12 Txawm Yexus cov thwj tim ua tau tej yam tsis yog los nws yeej ntseeg lawv siab. (Yauhas 15:15, 16) Thaum Yakaunpaus thiab Yauhas nkawv thov kom Yexus cia nkawv zaum ntawm Yexus sab xis thiab sab laug thaum nws sawv ua vaj ntxwv, los Yexus yeej tsis xav qhov phem seb vim li cas nkawv teev tiam Yehauvas los sis muab nkawv rho tawm tsis pub ua nws cov tub txib lawm. (Malakaus 10:35-40) Tom qab no thaum Yexus raug ntes los nws cov thwj tim khiav tag lawm. (Mathais 26:56) Yexus yeej tsis tag kev cia siab rau lawv. Nws nco ntsoov tias lawv yog noob txaug neeg txhaum, nws thiaj “hlub lawv mus txog hnub kawg.” (Yauhas 13:1) Tom qab no thaum Yexus sawv rov los, nws faib hauj lwm rau 11 tug tub txib kom mus coj tib neeg los ua nws cov thwj tim thiab kom pab tu nws cov yaj. (Mathais 28:19, 20; Yauhas 21:15-17) Txawm cov txiv neej no yog noob txaug neeg txhaum los Yexus yeej ntseeg lawv siab thiab lawv yeej teev tiam Yehauvas mus txog ntua hnub lawv tsis muaj txoj sia nyob. Raws li peb pom no, tab txawm lwm tus yuav yog noob txaug neeg txhaum los Hanas, Daviv, Nanpas tus tub qhe, Anpinkayis, thiab Yexus lawv yeej tso tau yam ntxwv rau peb xyaum kom ntseeg lwm tus siab.

ROV NTSEEG LWM TUS SIAB DUA

13. Vim li cas ho tsis yooj yim rau peb ntseeg lwm tus siab?

13 Thaum koj qhia ib yam dab tsi rau ib tug kwv tij ntseeg uas koj tsis xav kom lwm tus paub tiam sis nws ho mus muab piav rau lwm leej lwm tus lawm, ntshe yuav ua rau koj puas siab puas ntsws tag li. Muaj ib zaug, ib tug muam ntseeg piav ib yam uas nws tsis xav kom lwm tus paub txog qhia rau ib tug txwj laus. Hnub tom qab xwb, tus txwj laus ntawd tus poj niam ho hu tuaj txhawb tus muam ntawd zog. Qhov no ua rau tus muam ntawd tsis ntseeg tus txwj laus ntawd siab lawm vim nws muab tej yam tsis pub leej twg paub coj mus piav qhia rau lwm tus. Tus muam ntawd txawm hloov siab mus nrog dua lwm tus txwj laus tham lawm. Tus txwj laus tom qab no pab txhawb tus muam ntawd kom rov ntseeg cov txwj laus siab.

14. Muaj dab tsi pab tau ib tug kwv tij kom rov ntseeg lwm tus siab?

14 Tau ib ntus ntev loo, muaj ib tug kwv tij chim chim rau ob tug txwj laus thiab tsis kam ntseeg nkawv siab hlo li. Muaj ib zaug, tus kwv tij ntawd txawm saib Yehauvas Cov Tim Khawv Tshooj TV. Nws pom ib tug ntawm Pab Uas Ntaus Thawj hais tau ib qho raug nws siab kawg li tias: “Peb cov kwv tij ntseeg tsis yog peb cov yeeb ncuab tiam sis Xatas thiaj yog.” Tus kwv tij thiaj muab cov lus no xav mus xav los thiab nws thov Yehauvas pab. Ces nws thiab ob tug txwj laus thiaj rov muaj kev sib haum xeeb dua lawm.

15. Piav seb ua li cas ho siv sij hawm ib tug thiaj rov ntseeg ib tug siab dua.

15 Puas tau muaj ib zaug, koj tes hauj lwm hauv lub koom txoos raug muab tshem mus lawm? Cia peb mus piav txog ib tug muam ntseeg npe hu ua Nkedas (Grete). Nyob rau lub caij cov Natxi tseem kav tebchaws Ntsaws Mes Nis, uas yog ua ntej Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2, Nkedas thiab nws niam nkawv yeej kub siab lug teev tiam Yehauvas tab txawm lub teb chaws ntawd txwv Yehauvas Cov Tim Khawv tes hauj lwm. Nkedas yeej rau siab ntso siv tej tshuab ntaus ntawv los ntaus Phau Tsom Faj coj mus faib rau cov ntseeg. Thaum cov kwv tij hnov tias nws txiv tsis nyiam Yehauvas Cov Tim Khawv ces lawv txawm tsis pub nws ntaus ntawv mus faib rau sawv daws lawm, nyob tsam nws txiv ho lam coj lawv mus foob. Tsis tas li ntawd, lub caij Ntsuj Rog Thoob Qab Ntuj Zaum 2, cov kwv tij tsis kam muab Phau Tsom Faj rau nws niam nkawv tau nyeem thiab txawm ntsib nkawv yas kev yas ncua los lawv yeej tsis kam nrog ob tug hais lus li. Tej lawv ua no ua rau Nkedas puas siab puas ntsws tas. Twb tau ntev loo Nkedas mam zam txim pub rau lawv. Nws muab xav mus xav los tias yog Yehauvas twb zam txim rau lawv ces nws yuav tau zam txim pub rau lawv thiab. c

“Peb cov kwv tij ntseeg tsis yog peb cov yeeb ncuab tiam sis Xatas thiaj yog”

16. Vim li cas peb yuav tau ua npaum li peb ua tau kom rov ntseeg cov kwv tij nkauj muam siab dua?

16 Yog koj tau raug ib yam twg uas zoo li hais tas los no, kav tsij ua npaum li koj ua tau kom rov ntseeg cov kwv tij nkauj muam siab dua. Tej zaud yuav lauj koj lub sij hawm me ntsis tiam sis yeej tsis nkim koj lub sij hawm li. Muab piv txwv li no tias yog koj noj tau ib qho zaub mov ua rau koj kem plab, lwm zaus koj yuav noj dab tsi koj yeej faj zog lawm. Yog li ntawd, noj tau ib pluag mov ua rau koj kem plab tsis yog hais tias koj yuav caiv tsis noj zaub mov ntxiv lawm. Zoo tib yam li ntawd, tsis txhob cia tej yam uas ib ob tug kwv tij nkauj muam tau ua rau koj tu siab los cais koj ntawm lwm tus. Txhua tus puav leej yog noob txaug neeg txhaum. Yog koj thim rov los ntseeg lwm tus siab dua ces koj yuav kaj siab thiab koj yuav pab tau kom ib leeg ntseeg ib leeg siab hauv lub koom txoos mus li.

17. Vim li cas ho tseem ceeb rau peb ib leeg ntseeg ib leeg siab thiab nyob rau zaj kawm txuas ntxiv tom ntej no yuav piav txog dab tsi?

17 Nyob rau hauv lub qab ntuj Xatas kav no, yeej laj nrhiav tau ib tug neeg uas yus ntseeg siab rau. Tiam sis peb yeej ntseeg tau peb cov kwv tij nkauj muam siab vim peb ib leeg hlub tshua ib leeg. Yog ib tug ntseeg ib tug siab, yuav pab tau kom peb muaj kev kaj siab thiab sib koom siab thiab tseem yuav pab kom peb thev taus kev nyuaj siab rau yav tom hauv ntej. Yog ib tug twg tau ua rau peb tu siab, nco ntsoov Yehauvas saib nws li cas peb saib nws li ntawd, xyaum coj raws li phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus, ua npaum li peb ua tau los nrog cov kwv tij nkauj muam sib raug zoo, thiab nyeem tej tug yam ntxwv hauv phau Vajlugkub los pab peb. Peb yeej yuav thev dhau qhov uas lwm tus ua rau peb tu siab thiab tsis ntseeg lawv siab. Yog peb ua li no, peb yuav muaj tej phooj ywg kwv luag coob heev uas “tseem sib raug zoo dua tej kwvtij txheeb.” (Pajlug 18:24) Tsis yog peb ntseeg lawv siab xwb. Nyob rau zaj kawm txuas ntxiv tom ntej no, yuav piav seb peb yuav tau ua li cas xwv cov kwv tij nkauj muam thiaj ntseeg peb siab.

ZAJ NKAUJ 63 Peb Yog Yehauvas Cov Timkhawv!

a Peb yuav tau ntseeg cov kwv tij nkauj muam siab. Muaj qee zaug, lawv yeej ua tau rau peb tu siab me ntswb me ntsis. Tiam sis nyob rau hauv zaj kawm no, yuav piav txog tej hauv paus ntsiab lus thiab tej yam ntxwv uas nyob hauv phau Vajlugkub los pab txhawb peb kom ib leeg ntseeg ib leeg siab tab txawm yav tag los lawv ib tug twg tau ua rau peb tu siab.

b Nyob hauv phau Vajlugkub ceeb toom tias kom peb tsis txhob ntseeg ib txhia uas nyob hauv lub koom txoos siab. (Yudas 4) Qee zaug, yuav muaj tej tug lam ua txuj tuaj teev tiam Yehauvas thiab hais tej lus “tsis tseeb” los ntxias sawv daws. (Tes Haujlwm 20:30) Yog muaj tej tug coj zoo li hais tas los no, peb yuav tau ceev faj tsis txhob rawm maj ntseeg lawv tej lus.

c Yog xav mus nyeem txog Nkedas lub neej, mus saib phau ntawv ua lus Askiv hu ua 1974 Yearbook of Jehovah’s Witnesses, sab 129-131.