Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 38

Lwm Tus Puas Ntseeg Tau Koj Siab?

Lwm Tus Puas Ntseeg Tau Koj Siab?

“Koj yeej tso siab tau rau tus uas koj ntseeg siab.”​—PAJLUG 11:13.

ZAJ NKAUJ 101 Sib Haum Xeeb Koom Tes Ua Haujlwm

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Ua li cas peb thiaj ntseeg tau lwm tus siab?

 TUS neeg peb ntseeg siab rau, nws yeej ua raws li nws tau hais tseg thiab nws tej lus los yeej tseeb. (Phau Ntawv Nkauj 15:4) Tus neeg twg los yeej ntseeg nws siab. Peb yeej xav kom cov kwv tij nkauj muam ntseeg tau peb siab thiab. Yog li ntawd, peb yuav coj li cas lawv thiaj ntseeg peb siab?

2. Yuav ua li cas lwm tus thiaj ntseeg tau peb siab?

2 Peb yuam tsis tau ib tug twg kom ntseeg peb siab. Yog li ntawd tej peb hais thiab tej peb ua, yuav qhia tias peb yog ib tug neeg luag ntseeg tau siab. Kev ntseeg siab zoo ib yam li tej nyiaj txiag. Nyiaj txiag mas laj khwv tau, tiam sis siv mas yooj yim kawg. Peb yeej ntseeg tau Yehauvas siab txhua lub sij hawm vim hais tias “nws tej haujlwm puavleej yog tej uas sawvdaws cia siab tau.” (Phau Ntawv Nkauj 33:4) Nws xav kom peb xyaum nws. (Efexus 5:1) Txuas ntxiv no, cia peb mus tham txog qho tug yam ntxwv seb Yehauvas cov tib neeg tau xyaum nws li cas xwv lwm tus thiaj ntseeg tau lawv siab thiab peb yuav tham txog tsib tug cwj pwm los pab kom lwm tus thiaj ntseeg tau peb siab.

XYAUM COV LUAG NTSEEG SIAB THAUM UB

3-4. Ua li cas Daniyees yog ib tug neeg luag ntseeg siab tau, thiab peb yuav tau tshuaj peb tus kheej li cas?

3 Daniyees tus uas cev Vajtswv lus, yeej tso tau ib tug yam ntxwv zoo heev txog qhov uas luag ntseeg nws siab. Xws li thaum nws raug ntes mus ua cev qhev rau ntawm lub teb chaws Npanpiloos. Muaj ib zaug Yehauvas tau pab nws txhais Vaj Ntxwv Nenpukajnexales zaj npau suav mas tom qab ntawd, tib neeg huab yam ntseeg nws siab. Tsis tas li ntawd, muaj dua ib zaug Daniyees yuav tau ua siab tawv qhawv mus hais rau Nenpukajnexales paub tias Yehauvas tsis txaus siab rau nws tab txawm Nenpukajnexales yog ib tug neeg tsiv heev. (Daniyees 2:12; 4:20-22, 25) Tau ntau ntau xyoo tom qab no nyob rau teb chaws Npanpiloos, Daniyees txhais cov lus uas sau rau ntawm sab phab ntsa tag mas ua rau tib neeg huab yam ntseeg nws siab. (Daniyees 5:5, 25-29) Tom qab no, Dali-us uas yog neeg Medes thiab nws cov tswv xeev yeej pom tau tias Daniyees “ua haujlwm zoo tshaj” lwm tus huv tib si thiab tias “nws tsis ua tej uas txhaum kevcai thiab tej uas tsis ncaj hlo li.” (Daniyees 6:3, 4) Txawm cov ua nom ua tswv uas tsis ntseeg Yehauvas los yeej ntseeg tau Daniyees siab.

4 Cia peb zaum tsaws xav txog Daniyees tus yam ntxwv thiab rov tshuaj peb lub siab li no: ‘Cov neeg tsis paub Yehauvas saib kuv zoo li cas? Kuv puas yog ib tug neeg nquag thiab luag ntseeg siab tau?’ Peb yuav tau tshuaj peb tus kheej ntshuj ntshis seb peb puas yog ib tug neeg luag ntseeg siab xwv luag thiaj qhuas Yehauvas.

Nehemis xaiv cov txiv neej uas nws ntseeg siab los tuav hauj lwm (Saib nqe 5)

5. Vim li cas Hananiyas ho yog ib tug luag ntseeg siab tau rau?

5 Nyob rau xyoo 455 ua ntej Yexus yug, tus Tswv Xeev Nehemis txhim kho tus ntsa loog hauv lub nroog Yeluxalees tag lawm, nws txawm nrhiav ib co txiv neej los saib xyuas thiab tu lub nroog ntawd. Nehemis xaiv Hananiyas uas yog tus thawj tub rog loj saib tej chaw faj xwm. Nyob rau hauv phau Vajlugkub, piav txog Hananiyas li no tias nws “yog ib tug uas ncaj ncees thiab hwm Vajtswv dua lwm tus huv tibsi.” (Nehemis 7:2) Hananiyas xam muaj Yehauvas ua nws tus Vajtswv thiab nws xav ua haum Yehauvas siab, nws thiaj tuav tej hauj lwm uas tau muab tso rau nws kom zoo heev. Cov cwj pwm no yuav pab tau peb ua tej hauj lwm uas muab tso rau peb lawm.

6. Vim li cas Tikhikus ho yog ib tug neeg uas Paulus ntseeg siab?

6 Cia peb mus piav txog Tikhikus, tus uas tus tub txib Paulus ntseeg siab. Thaum Paulus raug kaw nyob rau hauv tsev, nws ntseeg Tikhikus siab thiab hais tias Tikhikus yog ib tug “muaj siab xib” ua tus Tswv tes hauj lwm. (Efexus 6:21, 22) Paulus ntseeg Tikhikus siab tias nws yuav xa cov ntawv Paulus sau kom mus txog cov ntseeg hauv lub nroog Efexus thiab lub nroog Kaulauxais, thiab nws yuav txhawb lawv lub zog thiab yuav nplig lawv lub siab. Tikhikus tus yam ntxwv ua rau peb nco txog cov kwv tij uas saib xyuas peb txoj kev ntseeg niaj hnub niam no tus yam ntxwv thiab.​—Kaulauxais 4:7-9.

7. Peb yeej ntseeg tau cov txwj laus thiab cov tub leg num siab li cas?

7 Niaj hnub niam no, peb ris cov txwj laus thiab cov tub leg num txiaj ntsig vim lawv yog ib co neeg peb ntseeg tau siab. Lawv yeej saib lawv tes hauj lwm tseem ceeb heev zoo yam li Daniyees, Hananiyas, thiab Tikhikus. Thaum peb mus txoj kev sib txoos 1, peb yeej tsis nco txob nco txhawj tsam tsis muaj neeg los cob los qhia. Cov txwj laus yeej ris cov kwv tij nkauj muam txiaj ntsig heev thaum cov txwj laus muab ib zaj kawm faib rau lawv ua los lawv yeej ua. Tsis tas li ntawd, thaum peb caw ib tug kawm Vajlugkub nrog peb mus txoj kev sib txoos 2, los peb yeej paub ntsoov tias yuav muaj ib tug kwv tij los cev lus qhuab qhia. Txuas ntxiv ntawd, peb yeej tsis txob tsis txhawj nyob tsam tsis muaj ntaub ntawv rau peb siv mus tshaj tawm txoj moo zoo. Peb ua Yehauvas tsaug tias muaj cov kwv tij no los saib xyuas peb. Yuav kom lwm tus ntseeg tau peb siab, peb yuav tau ua li cas?

TSIS TXHOB NTAU NCAUJ

8. Thaum peb nrog lwm tus tham lus, peb yuav tau nco ntsoov li cas? (Pajlug 11:13)

8 Peb yeej hlub tshua txog peb cov kwv tij nkauj muam, peb thiaj xav paub seb lawv noj nyob li cas. Tiam sis peb yuav tau nco ntsoov tias yog lawv tsis yeem qhia dab tsi rau peb los peb tsis txhob ua neeg ncauj ntau. Nyob rau thawj 100 xyoo, muaj ib txhia ntseeg “ua neeg taug xaiv, ua neeg thab plaub thiab hais tej lus uas tsis tsimnyog hais.” (1 Timautes 5:13) Peb tsis xav coj zoo yam li lawv. Tiam sis yog muaj ib tug ho piav nws lub neej rau peb tiam sis ho tsis xav kom peb muab piav rau lwm tus paub, peb puas tswj peb lub qhov ncauj? Xws li muaj ib tug muam ntseeg tau piav tias nws muaj mob los sis nws ho raug kev nyuaj siab li cas tiam sis nws tsis xav kom muab piav rau lwm leej lwm tus paub. Yog li ntawd, peb tsis txhob ua neeg ntau ncauj. b (Nyeem Pajlug 11:13.) Txuas ntxiv no, peb yuav mus piav txog ib co yam ntxwv thiaj pab tau kom peb tsis txhob ua neeg ntau ncauj.

9. Nyob rau hauv ib tse tib neeg twg, ib leeg ntseeg tau ib leeg siab li cas?

9 Peb tsev neeg yuav tsum ntseeg tau peb siab. Txhua tus nyias yuav tau tswj nyias lub qhov ncauj es tsis txhob muab tej yam tsis zoo piav, coj mus qhia rau tus ub tus no. Xws li, tus niam pheej ua tau qho yam uas txaus tus txiv luag nws. Tus txiv yuav tau tsis txhob muab coj mus piav rau tus ub tus no kom ua rau tus niam txaj muag. Nws tsis xav ua tej yam rau tus poj niam tu siab vim nws hlub tshua nws tus poj niam. (Efexus 5:33) Cov hluas los yeej xav kom lawv niam lawv txiv saib taus lawv. Cov niam txiv yuav tau nco ntsoov tsis txhob muab lawv tej me nyuam mus piav li ub li no kom ua rau lawv cov me nyuam txaj muag. (Kaulauxais 3:21) Tej me nyuam los yuav tau xyaum tswj lawv lub qhov ncauj, tsis txhob lam tau lam muab tej ub tej no mus piav rau lwm leej lwm tus kom ua rau lawv tsev neeg poob ntsej muag. (2 Kevcai 5:16) Yog txhua leej txhua tus hauv tsev neeg tswj lawv lub qhov ncauj ces yuav txhawb tau lawv tsev tib neeg kom ua neej sov siab so.

10. Tus phooj ywg kwv luag zoo coj li cas tiag? (Pajlug 17:17)

10 Peb tej phooj ywg kwv luag yuav tsum ntseeg tau peb siab. Muaj ib zaug twg hauv peb lub neej, peb yeej yuav qhia ib yam dab tsi rau peb ib tug phooj ywg kwv luag paub. Qhov uas piav tej yam nyob nraim nkoos hauv peb nruab siab rau ib tug twg paub yeej tsis yooj yim kiag li. Yog peb hnov tias peb tus phooj ywg kwv luag ntawd coj mus piav rau lwm tus tag lawm, ntshe peb yuav puas siab puas ntsws tas. Tiam sis tus tseem phooj ywg yuav tsis muab peb tej lus coj mus piav rau tus ub tus no mloog. (Nyeem Pajlug 17:17) Yog peb muaj tej tug phooj ywg kwv luag zoo yam li no, ntshe peb yuav zoo siab tsis txawj tag.

Cov txwj laus yeej tsis piav txog tej yam uas nyob hauv lub koom txoos rau lawv tsev neeg paub (Saib nqe 11) c

11. (1) Cov txwj laus thiab lawv cov poj niam coj li cas peb thiaj ntseeg tau lawv siab? (2) Peb khaws tau li cas los ntawm qhov uas tus txwj laus tsis muab tej yam nws sib ntsib txog lub koom txoos coj mus piav rau nws tsev neeg? (Saib daim duab.)

11 Cov kwv tij nkauj muam yuav tsum ntseeg tau peb siab. Cov txwj laus uas tsis ntau ncauj zoo yam nkaus li “lub tsev uas thaiv cua thiab lub chaw nkaum cua daj cua dub” rau cov kwv tij nkauj muam. (Yaxayas 32:2) Peb paub zoo tias tej peb qhia rau cov txwj laus, lawv yeej tsis muab piav rau tus ub tus no. Peb los, kuj tsis txhob kom lawv qhia tej yam lawv qhia tsis tau rau peb paub. Tsis tas li ntawd, peb kuj ris cov txwj laus cov poj niam txiaj ntsig uas lawv tsis txob kom lawv cov txiv qhia tej yam uas qhia tsis tau rau lawv paub. Yog ib yam zoo heev uas cov txwj laus kuj tsis muab tej yam uas lawv paub txog cov kwv tij nkauj muam coj mus piav qhia rau lawv cov poj niam. Muaj ib tug txwj laus tus poj niam tau hais li no tias: “Kuv zoo siab kawg li uas kuv tus txiv tsis qhia rau kuv tias nws mus txhawb tus ntseeg twg, tab txawm lawv lub npe los nws tsis hais rau kuv paub. Kuv zoo siab tias kuv tus txiv tsis qhia rau kuv paub txog tej yam uas kuv twb pab tsis tau, kuv thiaj tsis nyuaj siab. Vim muaj li no, kuv tso siab lug nrog cov ntseeg hauv lub koom txoos sib txuas lus. Tsis tas li ntawd, kuv yeej ntseeg kuv tus txiv siab tias nws yuav tsis muab tej kuv qhia rau nws coj mus piav rau lwm leej lwm tus paub.” Tsis yog cov txwj laus xwb, peb txhua leej txhua tus yeej xav kom lwm tus ntseeg tau peb siab. Cia peb mus kawm txog tsib tug cwj pwm uas peb yuav tau coj.

XYAUM TEJ CWJ PWM YAM LI NO

12. Piav seb vim li cas peb ho hais tias kev hlub yog ib yam pab tau kom lwm tus ntseeg peb siab.

12 Yuav kom luag ntseeg tau peb siab, peb yuav tsum hlub luag lwm leej lwm tus. Yexus sam hwm ob nqe lus tseem ceeb tshaj plaws uas hais tias hlub Yehauvas thiab hlub tej kwv tij zej zog. (Mathais 22:37-39) Peb txoj kev hlub tshua Yehauvas yuav pab tau kom peb yog ib tug neeg uas luag ntseeg siab tau rau. Peb txoj kev hlub tshua cov kwv tij nkauj muam ntseeg, yuav pab kom peb tsis txhob muab lawv lub neej coj mus piav rau ub rau no. Peb yuav tau tswj peb lub qhov ncauj kom tsis txhob hais tej yam yuav rhuav tau lwm tus, ua rau lawv txaj muag, los sis ua rau lawv mob siab.​—Yauhas 15:12.

13. Ua neeg txo hwj chim yuav pab kom lwm tus ntseeg peb siab li cas?

13 Ua neeg txo hwj chim yuav pab tau kom lwm tus ntseeg peb siab. Nco ntsoov tsis txhob ua ib yam dab tsi rau neeg qhuas. (Filipis 2:3) Xws li, xav ua thawj tug qhia rau txhua tus paub txog tej ub tej no. Hais lus ya ya kom luag tej xav hais tias yus paub tej yam uas tsis pub hais rau lwm tus. Ua neeg txo hwj chim yuav pab tau peb kom tsis txhob lam tau lam hais txog tej ub tej no uas twb tsis muaj nyob rau hauv phau Vajlugkub los sis tej ntaub ntawv lub koom haum luam tawm.

14. Xyaum ua neeg ntse pab kom lwm tus ntseeg peb siab li cas?

14 Ua neeg ntse yuav pab tau kom peb paub tias “muaj sijhawm nyob ntsiag to thiab muaj sijhawm sib tham.” (Tej Lus Qhia 3:7) Muaj ib txhia tib neeg tau hais li no tias, “txawj hais lus zoo tam li nyiaj, tiam sis nyob ntsiag to zoo tam li kub.” Qhov no txhais hais tias, muaj qee lub sij hawm zoo rau peb nyob twj ywm dua li peb tsa ncauj hais lus. Yog li ntawd, nyob rau hauv Pajlug 11:12 thiaj hais tias: “Yog koj ntse, koj tsis txhob ua neeg ntau ncauj.” Cia peb muab ua piv txwv li no. Muaj ib tug txwj laus uas paub tab tau hais tias thaum lwm lub koom txoos muaj teeb meem, cov txwj laus ntawd yeej nug nws seb yuav tau ua li cas rau li cas thiaj zoo. Muaj dua lwm tus txwj laus tau hais li no txog tus txwj laus paub tab ntawd tias, “Tus txwj laus no, nws yeej tsis lam tau lam muab tej yam uas nyob hauv lwm lub koom txoos coj mus piav rau cov txwj laus hauv nws lub koom txoos li.” Tus txwj laus no muaj tswv yim heev thiaj ua tau rau lwm cov txwj laus hauv nws lub koom txoos saib taus nws. Cov txwj laus yeej ntseeg nws siab tias nws yuav tsis muab tej yam muaj nyob hauv lub koom txoos coj mus piav qhia rau tus ub tus no.

15. Piav seb hais lus tseeb yuav pab kom lwm tus ntseeg peb siab li cas.

15 Hais lus tseeb yuav pab tau kom lwm tus ntseeg peb siab. Yog ib tug twg hais lus tseeb, peb yeej ntseeg nws siab. (Efexus 4:25; Henplais 13:18) Xws li yog koj xav kom koj txawj txawj cev lus qhuab qhia, koj yuav mus nug ib tug kom pab nrog koj mloog seb tseem tshuav qhov twg yuav tau kho. Ua li koj yuav mus nug tus twg? Koj yeej yuav mus nug tus uas qhia qhov tseeb, tsis yog tus uas qhia raws li koj xav hnov. Nyob rau hauv phau Vajlugkub hais tias: “Tabmeeg sib qhia zoo dua li cia nws xav hais tias koj tsis quavntsej nws. Koj tus phoojywg ua rau koj mob siab tsis txog txij twg.” (Pajlug 27:5, 6) Thaum koj ib tug phooj ywg kwv luag qhia qhov tseeb, yeej yuav tsiv mloog tiam sis ntev mus ntev tuaj, nws tej lus yuav pab tau koj.

16. Raws li Pajlug 10:19, hais kom peb tswj peb tus nplaig li cas?

16 Tswj peb tus nplaig yuav pab tau kom lwm tus ntseeg peb siab. Yog peb coj li no, yuav pab kom peb qos peb lub qhov ncauj tsis txhob hais tej yam tsis tsim nyog hais tawm pub rau lwm tus paub. (Nyeem Pajlug 10:19.) Thaum peb siv tej twj ntawm tes, yeej tsis yooj yim tswj peb tus nplaig kiag li. Peb yuav tau ua tib zoo xwv peb thiaj tsis muab tej yam tsis tsim nyog lwm tus paub, coj mus tshaj tawm thoob plaws qhov txhia qhov chaw. Thaum peb muab tshaj tawm lawm, lwm tus yuav muab siv li cas los muaj ces thaum ntawd yuav tsim tau kev kub ntxhov. Muaj tej lub sij hawm, cov neeg ntxub Yehauvas cov tib neeg yuav ua lus mos lus muag los ntxias kom peb qhia ub qhia no tiam sis yog peb tswj peb tus nplaig, yuav pab tiv thaiv tau peb cov kwv tij nkauj muam ntseeg. Yuav muaj li no nyob rau tej lub teb chaws uas txwv Yehauvas Cov Tim Khawv tes hauj lwm. Tej tub ceev xwm yuav thom kom peb qhia ub qhia no. Cia peb nco ntsoov tias peb “yuav tsis hais ib yam dabtsi” thaum raug ib tug twg thom. (Phau Ntawv Nkauj 39:1) Yog li ntawd, cia peb tswj peb tus nplaig xwv peb tsev neeg, peb cov phooj ywg kwv luag, peb cov kwv tij nkauj muam, thiab lwm tus thiaj ntseeg tau peb siab.

17. Peb yuav tau ua li cas xwv thiaj muaj kev sib ntseeg siab nyob hauv lub koom txoos?

17 Peb ris Yehauvas txiaj ntsig kawg li uas nws coj peb los koom nrog nws cov tib neeg uas muaj kev hlub thiab kev sib ntseeg siab. Peb yuav tau ua npaum li peb ua tau kom cov kwv tij nkauj muam thiaj ntseeg tau peb siab. Cia peb xyaum kom muaj kev hlub, kev txo hwj chim, ua neeg ntse, hais lus tseeb, thiab tswj peb tus nplaig xwv peb ib leeg thiaj ntseeg ib leeg siab. Tsis yog ib ntsais muag xwb lwm tus yuav cia li ntseeg peb siab. Tiam sis cia peb xyaum Vajtswv Yehauvas tus yam ntxwv, thiaj qhia tau tias lwm tus yeej ntseeg tau peb siab.

ZAJ NKAUJ 126 Ceev Faj Zov, Sawv Ruaj Nreeg, Ruaj Khov

a Yuav kom lwm tus ntseeg peb siab, lwm tus yuav tsum pom tias peb tsis yog neeg ntau ncauj. Nyob rau zaj kawm no yuav piav tias vim li cas ho tseem ceeb rau peb ib leeg ntseeg ib leeg siab thiab peb yuav tau coj tus cwj pwm zoo li cas lwm tus thiaj ntseeg peb siab.

b Yog peb paub hais tias ib tug twg hauv lub koom txoos ua txhaum loj lawm, peb cia li txhawb kom nws mus qhia rau cov txwj laus paub. Yog nws tsis yeem mus ces peb yuav tau mus qhia rau cov txwj laus paub vim peb xav ua kom haum Yehauvas siab thiab xav tiv thaiv cov ntseeg hauv lub koom txoos.

c DAIM DUAB: Ib tug txwj laus tsis muab tej uas nws mus txhawb lwm tus ntseeg, piav qhia rau nws tsev neeg.