Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 40

“Qhia Tau Ntau Leej Los Ua Neeg Ncaj Ncees”

“Qhia Tau Ntau Leej Los Ua Neeg Ncaj Ncees”

“Cov neeg uas qhia tau ntau leej los ua neeg ncaj ncees yuav ci ntsa iab ib yam li tej hnubqub mus ibtxhis.”​—DANIYEES 12:3.

ZAJ NKAUJ 151 Vajtswv Yuav Tsa Sawv Rov Los

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1. Muaj tej yam zoo zoo yuav tshwm sim thaum 1,000 xyoo li cas?

 THAUM Khetos Kav 1,000 Xyoo uas yog lub caij Yehauvas pib tsa tib neeg sawv rov qab los, ntshe hnub ntawd yuav yog ib hnub zoo siab tshaj plaws li. Peb tos tsis hnyu yuav rov pom cov neeg uas peb hlub tshua. Yehauvas los kuj xav pom lawv dua thiab. (Yauj 14:15) Lub sij hawm ntawd txhua leej txhua tus nyob thoob plaws hauv ntiaj teb no yuav nyob luag ntxhwb ntxhi. Raws li zaj uas peb tau kawm tag los lawm, “cov ncaj ncees” uas muaj npe nyob rau hauv phau ntawv uas tau txoj sia yuav “sawv los tau txojsia.” (Tes Haujlwm 24:15; Yauhas 5:29) Tej zaud tsis ntev tom qab Amankedoos, coob leej ntau tus nrog rau cov neeg uas peb hlub tshua yuav sawv rov qab los muaj txoj sia nyob hauv ntiaj teb no. b Tsis tas li ntawd, “cov tsis ncaj” ncees uas tsis tau hnov thiab tsis tau teev tiam Yehauvas dua ua ntej lawv nruam sim, yuav “sawv los raug kev txiav txim.”

2-3. (1) Raws li Yaxayas 11:9, 10, txoj kev los cob qhia sawv daws uas zoo heev thoob plaws lub ntiaj teb no yog li cas tiag? (2) Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?

2 Yuav muaj kev cob qhia rau txhua tus neeg uas sawv rov qab los. (Yaxayas 26:9; 61:11) Vim li cas lawv yuav tsum tau kawm txoj kev cob qhia uas zoo tshaj plaws no? (Nyeem Yaxayas 11:9, 10.) Vim hais tias cov tsis ncaj uas sawv rov los yuav tau kawm kom paub Yexus Khetos, tus nqe txhiv, Vajtswv lub Nceeg Vaj, Vajtswv lub npe tseem ceeb npaum li cas thiab vim li cas Vajtswv thiaj tsim nyog kav noob neej. Txawm cov ncaj ncees los yuav tau kawm tej yam Yehauvas tau qhia nws cov tib neeg vim ib txhia twb nruam sim ua ntej sau tau phau Vajlugkub. Yog li ntawd, cov ncaj ncees thiab cov tsis ncaj yuav tau kawm ntau yam.

3 Nyob rau hauv zaj kawm no yuav pab teb cov lus nug no: Txoj kev cob qhia no yuav pib li cas rau li cas? Qhov uas tib neeg mloog thiab tsis mloog puas yuav qhia tau tias lawv tej npe yuav nyob hauv phau ntawv uas tau txoj sia los tsis nyob? Yeej yog ib yam zoo rau peb paub txog cov lus nug no ua ntej. Peb yuav kawm txog tej faj lem hauv phau Daniyees thiab phau Tshwmsim kom peb thiaj nkag siab txog lub caij uas tsa cov neeg nruam sim lawm sawv rov qab los. Cia peb mus tham txog zaj faj lem nyob hauv Daniyees 12:1, 2 ua ntej.

“COV NEEG UAS TUAG LAWM . . . YUAV SAWV ROV QAB LOS”

4-5. Raws li Daniyees 12:1, yuav muaj dab tsi tshwm nyob rau lub sij hawm kawg?

4 Nyeem Daniyees 12:1. Nyob rau hauv phau ntawv Daniyees, qhia ua ntu zus txog tej yam muaj tshwm sim nyob rau lub sij hawm kawg. Xws li nyob rau hauv Daniyees 12:1, qhia tias Mikhayees uas yog Yexus Khetos, yuav “tsomkwm [Vajtswv] haivneeg.” Qhov lus faj lem no muaj tshwm sim thaum muab Yexus tsa ua tus Vaj Ntxwv ntawm Vajtswv lub Nceeg Vaj saum ntuj ceeb tsheej rau xyoo 1914.

5 Daniyees tau hais tias Yexus “yuav sawv” rau lub caij “muaj kev txomnyem kawg nkaus. Txij thaum chiv muaj neeg los mus txog niaj hnub no yeej tsis tau muaj dua kev txomnyem loj npaum li zaum no.” Txoj “kev txomnyem kawg nkaus” no yog lub sij hawm “txom nyem loj kawg nkaus” uas hais nyob rau hauv Mathais 24:21. Yexus yuav sawv los sis tiv thaiv Vajtswv cov tib neeg rau thaum txoj kev txom nyem kawg nkaus xaus uas yog thaum Amankedoos. Phau ntawv Tshwmsim hais tias lawv yog cov neeg coob coob suav tsis txheeb uas twb “tiv dhau tej kev tsimtxom uas loj heev los lawm.”​—Tshwmsim 7:9, 14.

6. Piav seb tom qab cov neeg coob coob suav tsis txheeb thev dhau txoj kev txom nyem uas loj kawg nkaus, muaj dab tsi tshwm tuaj. (Mus saib zaj “Tej Uas Peb Xav Paub” txog qhov uas yuav tsa neeg sawv rov los nyob hauv ntiaj teb.)

6 Nyeem Daniyees 12:2. Tom qab cov neeg coob coob suav tsis txheeb thev dhau txoj kev txom nyem uas loj kawg nkaus, muaj dab tsi tshwm tuaj? Yav thaum ub, peb ib txwm ntseeg tias Daniyees 12:2 yog hais txog cov sawv mus saum ntuj ceeb tsheej los sis hais txog thaum Yehauvas cov tib neeg raug luag txwv rau xyoo 1918 tiam sis tom qab ntawd lawv kub siab lug qhia txoj moo zoo. c Nim no peb paub tseeb lawm tias qhov no yog hais txog lub caij Yehauvas tsa cov neeg uas tau tag sim neej lawm sawv rov qab los nyob thaum nws txhim kho lub ntiaj teb dua tshiab. Vim li cas peb ho muab hloov li no? Nyob rau hauv Yauj 17:16 thiab Daniyees 12:2, puav leej hais txog “hmoov av.” Yog li ntawd, “hmoov av” thiab “lub qhov tuag” yog tib lub ntsiab lus xwb. Peb thiaj li paub tseeb tias Daniyees 12:2 yog hais txog thaum Yehauvas tsa tib neeg sawv rov los tom qab Amankedoos.

7. (1) Ua li cas ib txhia ho sawv los tau “txojsia ntev dhawv mus ibtxhis tsis kawg”? (2) Vim li cas ho hais tias lawv “sawv los tau txojsia uas zoo dua”?

7 Nyob rau hauv Daniyees 12:2 hais li cas tiag thaum hais txog “txojsia ntev dhawv mus ibtxhis tsis kawg”? Qhov no yog hais txog lub caij thaum 1,000 xyoo uas cov neeg tau sawv rov qab los paub los sis rau siab ntso kawm, thiab mloog Yehauvas thiab Yexus nkawv lus yuav tau txais txoj sia ib txhis tsis kawg. (Yauhas 17:3) Yog li ntawd, qhov uas tsa sawv rov los no yeej yog “sawv los tau txojsia uas zoo dua” vim cov neeg uas nyob txheej thaum ub tsuas sawv tau rov los nyob ib vuag xwb ces lawv twb rov tag lub neej txoj sia lawm.​—Henplais 11:35.

8. Vim li cas ib txhia yuav sawv los raug “kev txomnyem thiab kev txajmuag mus ibtxhis li”?

8 Tsis yog txhua leej txhua tus uas sawv rov los yuav xav kawm txog Yehauvas. Daniyees tau faj lem hais tias muaj ib txhia sawv rov los yuav raug “kev txomnyem thiab kev txajmuag mus ibtxhis li.” Lawv yuav ua neeg tawv ncauj ces lawv tej npe yuav tsis muaj nyob hauv phau ntawv uas tau txoj sia thiab lawv yuav tsis tau txais txoj sia ntev dhawv mus ib txhis. Yog li ntawd, lawv yuav raug “kev txajmuag mus ibtxhis” uas yog kev ploj kev tuag. Nyob rau hauv Daniyees 12:2 tau hais tias qhov uas lawv yuav tau txoj sia thiab tsis tau los nyob ntawm lawv coj li cas rau li cas tom qab lawv sawv rov qab los. d​—Tshwmsim 20:12.

“QHIA TAU NTAU LEEJ LOS UA NEEG NCAJ NCEES”

9-10. Muaj dab tsi ntxiv yuav tshwm tuaj tom qab txoj kev txom nyem loj kawg nkaus, thiab leej twg “yuav ci ntsa iab ib yam li tej duab ci saum ntuj”?

9 Nyeem Daniyees 12:3. Tom qab “muaj kev txomnyem,” yuav muaj dab tsi tshwm sim ntxiv? Txuas ntxiv rau Daniyees 12:2, ntawm nqe 3 hais txog tej yam yuav muaj tshwm sim tom qab txoj kev txom nyem loj kawg nkaus.

10 Leej twg “yuav ci ntsa iab ib yam li tej duab ci saum ntuj”? Nyob rau hauv Mathais 13:43, Yexus tau hais li no tseg tias: “Thaum ntawd cov ncaj ncees yuav ci ntsa iab ib yam li lub hnub hauv Leej Txiv lub Nceeg Vaj.” Yexus tus nru lus yog nws hais txog “cov uas yuav nrog Vajtswv nyob nws lub Nceeg Vaj” uas yog cov xaiv tseg. Lawv yuav nrog Yexus ua nom ua tswv kav saum ntuj ceeb tsheej tuaj. (Mathais 13:38) Yog li ntawd, Daniyees 12:3 yuav tsum yog hais txog cov xaiv tseg thiab lawv tes hauj lwm uas lawv yuav ua rau thaum 1,000 xyoo.

Nyob rau thaum lub caij 1,000 xyoo, cov xaiv tseg nrog rau Yexus Khetos yuav cob qhia tib neeg thoob plaws ntiaj teb (Saib nqe 11)

11-12. Thaum txog 1,000 xyoo, cov 144,000 leej yuav ua dab tsi?

11 Cov xaiv tseg yuav “qhia tau ntau leej los ua neeg ncaj ncees” li cas? Thaum 1,000 xyoo ntawd, cov xaiv tseg nrog rau Yexus Khetos yuav cob qhia tib neeg thoob plaws ntiaj teb. Cov 144,000 leej tsis yog ua nom xwb tiam sis lawv yuav yog cov pov thawj thiab. (Tshwmsim 1:6; 5:10; 20:6) Lawv yuav pab “kho txhua haiv neeg” uas yog pab kom lawv tsis txhob muaj txhaum zuj zus. (Tshwmsim 22:1, 2; Exekees 47:12) Thaum ntawd, ntshe cov xaiv tseg yuav txaus siab rau tej yam lawv tau ua ntawd.

12 Thaum hais txog “ntau leej,” yog hais txog leej twg tiag? Cov ntau leej uas hais no yuav yog cov uas Yehauvas tsa sawv rov los, cov hla dhau Amankedoos, thiab cov me nyuam uas yug thaum txog lub ntiaj teb tshiab. Lub caij uas 1,000 xyoo kawg, txhua leej txhua tus yuav tsis muaj kev txhaum li lawm. Yog li ntawd, thaum twg thiaj muab tus cwj mem los sau lawv tej npe rau hauv phau ntawv uas tau txoj sia?

TXOJ KEV SIM SIAB ZAUM KAWG

13-14. Cov tib neeg tsis muaj txhaum yuav tau coj li cas xwv lawv thiaj tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis?

13 Peb yuav tau nco ntsoov hais tias txawm tsis muaj txhaum lawm los, tsis yog tias yuav cia li tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis. Puag thaum ub, Adas thiab Evas nkawv twb tsis muaj txhaum tiam sis nkawv yuav tau mloog Vajtswv Yehauvas lus xwv nkawv thiaj tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis. Raws li peb tau pom, nkawv tsis mloog Yehauvas lus.​—Loos 5:12.

14 Thaum 1,000 xyoo kawg, txhua leej txhua tus yuav tsis muaj kev txhaum ntxiv li lawm. Ua li sawv daws puas yuav txhawb nqa Yehauvas txoj kev kav mus ib txhis? Los sis yuav muaj ib txhia coj zoo yam li Adas thiab Evas nkawv es tsis kam mloog Yehauvas lus? Ua li cas peb thiaj teb tau cov lus nug no?

15-16. (1) Thaum twg tib neeg thiaj li muaj lub cij fim los qhia rau Yehauvas tias lawv yeej koom siab nrog nws? (2) Cov uas thev dhau txoj kev sim siab zaum kawg yuav tau txais dab tsi?

15 Xatas yuav raug kaw 1,000 xyoo. Nyob rau ncua sij hawm no, nws yuav dag ntxias tsis tau leej twg ntxiv. Tiam sis thaum 1,000 xyoo kawg, yuav muab Xatas tso tawm rov qab los. Nws yuav rov dag ntxias tib neeg tsis muaj txhaum. Txoj kev sim zaum no, txhua tus tib neeg uas nyob hauv ntiaj teb no yuav tau xaiv seb lawv puas txhawb nqa Vajtswv lub koob lub npe thiab nws txoj kev kav. (Tshwmsim 20:7-10) Nyob rau lub sij hawm ntawd, lawv tej kev txiav txim siab yuav qhia tau tias seb puas tsim nyog muab tus cwj mem los sau lawv tej npe rau hauv phau ntawv uas tau txoj sia.

16 Nyob rau hauv phau Vajlugkub qhia tias yuav muaj ib txhia tib neeg tsis mloog lus ib yam li Adas thiab Evas nkawv thiab lawv yuav sawv tawm tsam Yehauvas txoj kev kav. Yuav muaj li cas los raug rau lawv? Raws li Tshwmsim 20:15 hais tias: “Tus twg lub npe tsis tshwm nyob hauv phau ntawv txheeb txoj sia, mas luag muab nws pov rau hauv lub pas hluav taws ntawd.” Cov tib neeg sawv los cov nyom no yuav raug puas tsuaj mus ib txhis. Tiam sis yuav muaj ib co tib neeg thev dhau txoj kev sim siab zaum kawg. Ces tom qab ntawd, yuav muab tus cwj mem los sau lawv tej npe rau hauv phau ntawv uas tau txoj sia.

THAUM TXOG “LUB SIJHAWM KAWG”

17. Tus tub txib saum ntuj hais li cas rau Daniyees txog peb lub sij hawm no? (Daniyees 12:4, 8-10)

17 Peb tos tsis hnyu txog tej yam yuav muaj tshwm sim los. Muaj ib tug tub txib saum ntuj tau piav rau Daniyees txog peb lub sij hawm no uas yog “lub sijhawm kawg.” (Nyeem Daniyees 12:4, 8-10; 2 Timautes 3:1-5) Tus tub txib saum ntuj hais rau Daniyees tias: “Kev nkag siab yuav huaj vam zuj zus.” Raws li cov lus no, Vajtswv cov tib neeg yeej nkag siab tej faj lem hais nyob rau hauv phau Daniyees zuj zus lawm tiag. Tus tub txib saum ntuj hais ntxiv tias nyob rau ncua sij hawm no, “cov neeg ua phem yuav tsis totaub, tiamsis lawv tsuas muaj ua phem mus li.”

18. Cov tib neeg phem yuav raug li cas?

18 Niaj hnub niam no, zoo yam li cov tib neeg phem tsuas yog vam meej zuj zus xwb. (Malakis 3:14, 15) Tiam sis tsis ntev tom ntej no, Yexus yuav txiav txim rau cov uas coj cwj pwm yam li tshis thiab yuav muab lawv cais tawm ntawm cov coj cwj pwm yam li cov yaj. (Mathais 25:31-33) Cov neeg phem no yuav tsis dim txoj kev txom nyem loj kawg nkaus thiab Yehauvas yuav tsis tsa lawv rov los thaum txog lub ntiaj teb tshiab. Raws li Malakis 3:16, lawv yuav tsis muaj npe rau hauv “phau ntawv . . . [Yehauvas] khaws tseg.”

19. Peb yuav tau ua dab tsi tam sim no thiab vim li cas? (Malakis 3:16-18)

19 Peb cia li ua npaum li peb ua tau tam sim no los qhia tias peb tsis zoo li cov tib neeg phem. (Nyeem Malakis 3:16-18.) Yehauvas yuav sau txhua tus uas yog nws ntiag tug. Cia kom peb yog cov no ib tug.

Peb tos ntsoov txog hnub uas Daniyees, cov neeg peb hlub tshua, thiab lwm cov tib neeg “sawv rov los” nyob rau hauv lub ntiaj teb tshiab (Saib nqe 20)

20. Yehauvas tau cog lus li cas rau Daniyees, thiab vim li cas koj ho tos ntsoov txog hnub cov lus cog tseg ntawd muaj tshwm sim?

20 Peb yeej nyob rau ib lub sij hawm zoo kawg nkaus li. Tiam sis tseem tshuav ntau yam zoo haj tseem yuav tshwm sim tuaj. Tshuav tsis ntev peb yuav pom qhov uas muab txhua yam kev phem rhuav tshem mus. Tom qab ntawd, peb yuav pom tej lus Yehauvas cog tseg rau Daniyees muaj tshwm sim uas hais tias: “thaum lub sijhawm ntiajteb kawg koj yuav sawv rov los txais koj tej nqi zog.” (Daniyees 12:13) Koj puas tos ntsoov txog hnub Daniyees thiab cov neeg koj hlub tshua “sawv rov los”? Yog koj tos ces cia li ua npaum li koj ua tau tam sim no kom koj thiaj muaj npe nyob rau hauv Yehauvas phau ntawv uas tau txoj sia.

ZAJ NKAUJ 80 Tso Siab Rau Yehauvas

a Nyob rau hauv zaj kawm no, yuav hloov qho yam peb ib txwm nkag siab hauv Daniyees 12:2, 3 txog txoj kev cob qhia sawv daws uas zoo tshaj plaws rau yav tom ntej. Peb yuav kawm seb thaum twg tej no mam li muaj tshwm sim thiab yuav tau cob qhia tus twg rau tus twg. Tsis tas li ntawd, peb yuav kawm tias txoj kev cob qhia no yuav npaj txhua tus uas nyob hauv ntiaj teb no rau txoj kev sim siab thaum kawg 1,000 xyoo uas Khetos kav.

b Tej zaud Yehauvas yuav tsa ib phaum zuj zus rov qab, pib ntua cov uas teev tiam Yehauvas nyob ua ntej lub sim ceeb kawg. Yog tias muaj raws li tau hais no ces ib phaum yuav tau tos txais ib phaum zuj zus rov qab. Txawm muaj li cas los xij peem, nyob rau hauv phau Vajlugkub hais tias cov sawv mus saum ntuj sawv “raws li Vajtswv teem tseg.” Yog li ntawd, tej zaud cov sawv hauv ntiaj teb no los nyias kuj muaj nyias ib lub sij hawm sawv.​—1 Kauleethaus 14:33; 15:23.

c Yav thaum ub, peb ntseeg li hais nyob rau hauv phau ntawv Pay Attention to Daniel’s Prophecy! tshooj 17, thiab Phau Tsom Faj lub 7 Hli tim 1 xyoo 1987, sab 21-25 ua lus Askiv. Tiam sis nim no muab hloov lawm.

d Cov lus uas hais txog “cov ncaj ncees” thiab “cov tsis ncaj” nyob rau hauv Tes Haujlwm 24:15, thiab cov lus uas hais txog “cov neeg uas ua zoo” thiab “cov neeg uas ua phem ua qias” nyob rau hauv Yauhas 5:29 puav leej hais txog tej yam uas lawv tau ua tag los lawm ua ntej lawv nruam sim.