Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 3

Yehauvas Yuav Pab Kom Koj Vam Meej Ntxhias

Yehauvas Yuav Pab Kom Koj Vam Meej Ntxhias

“[Yehauvas] nrog nraim Yauxej thiab pub nws tes haujlwm vammeej heev . . . , thiab ua rau txhua tes haujlwm uas Yauxej ua puavleej tiav.”​—CHIVKEEB 39:2, 3.

ZAJ NKAUJ 30 Vajtswv Tsom Kwm Kuv

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1-2. (1) Vim li cas thaum peb raug kev sim siab, peb ho tsis ceeb sob? (2) Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?

 PEB uas yog Yehauvas cov tib neeg yeej raug kev sim siab tiam sis peb tsis ceeb sob. Peb yeej paub zoo tias nyob hauv phau Vajlugkub hais tseg li no, “peb cov ntseeg yeej yuav raug ntau yam kev txomnyem, peb thiaj tau mus [rau hauv Vajtswv lub Nceeg Vaj].” (Tes Haujlwm 14:22) Peb yeej paub ntsoov tias peb tej teeb meem yeej yuav tsis txawj dua mus txog thaum peb nyob rau hauv lub qab ntuj tshiab uas “kev tuag, kev ntxhov siab, kev quaj ntsuag thiab kev mob kev nkeeg yuav tsis muaj ib zaug li lawm.”​—Tshwmsim 21:4.

2 Yehauvas yuav tsis ntis peb kom tsis txhob raug kev sim siab tiam sis nws yeej pab kom peb thev taus tej uas peb raug. Xws li tej uas tus tub txib Povlauj tau hais rau cov ntseeg nyob hauv Loos. Povlauj piav ib nqes zuj zus txog tej uas nws thiab nws cov kwv tij tau raug rau lawv mloog. Nws sau li no tias: “Peb yuav kov yeej txhua yam rau qhov muaj tus uas hlub peb heev.” (Loos 8:35-37) Cov lus no txhais tau tias Yehauvas yuav pab kom peb vam meej ntxhias tab txawm peb tab tom raug kev sim siab. Cia peb mus saib seb Yehauvas tau pab Yauxej vam meej ntxhias li cas thiab Yehauvas ho pab peb li cas.

THAUM TXHUA YAM HLOOV NTHAWV NTHAV

3. Muaj dab tsi hloov nthawv nthav hauv Yauxej lub neej?

3 Yakhauj ua rau txhua leej txhua tus paub tias nws hlub nws tus tub Yauxej kawg nkaus li. (Chivkeeb 37:3, 4) Yog li ntawd, Yauxej cov tij laug thiaj li ntxub nws heev. Thaum lawv pom tias muaj caij nyoog zoo ces lawv thiaj muab Yauxej muag rau cov tub lag tub luam Midias. Cov tub lag tub luam thiaj muab Yauxej coj mus dua puag tim teb chaws Iyiv lawm. Lawv txawm muab Yauxej muag dua ib tom ntxiv rau Pautifas uas yog Falaus tus thawj tub rog. Ib sij huam xwb, Yauxej lub neej txawm hloov nthawv nthav tag. Nws leej txiv Yakhauj tus me tub txawm rais mus ua ib tug qhev hauv teb chaws Iyiv lawm.​—Chivkeeb 39:1.

4. Tej uas Yauxej raug ho raug tau peb li cas thiab?

4 Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias txhua tus yeej yuav ntsib kev phem. (Tej Lus Qhia 9:11) Muaj qee zaug peb yeej yuav raug tej kev sim siab “uas sawvdaws raug.” (1 Kauleethaus 10:13) Los sis tej zaum peb kuj raug kev txom nyem, yeeb vim yog peb ua Yexus cov thwj tim. Xws li peb yuav raug luag thuam, tawm tsam los sis tsim txom vim peb txoj kev ntseeg. (2 Timautes 3:12) Txawm peb yuav raug txoj kev sim siab twg los xij peem, Yehauvas yeej yuav pab kom peb vam meej ntxhias. Ua li Yehauvas ho tau pab Yauxej li cas lawm?

Yehauvas pab Yauxej vam meej heev tab txawm nws raug muag mus ua qhev rau Pautifas uas nyob teb chaws Iyiv (Saib nqe 5)

5. Pautifas pom li cas txog qhov ua rau Yauxej vam meej? (Chivkeeb 39:2-6)

5 Nyeem Chivkeeb 39:2-6. Pautifas pom tias Yauxej yog ib tug hluas uas nquag nquag thiab tso siab tau rau, yeeb vim yog “[Yehauvas] nrog nraim Yauxej thiab ua rau txhua tes haujlwm uas Yauxej ua puavleej tiav.” b Ntev mus ntev tuaj, Yauxej txawm rais los mus ua Pautifas tus tub txib thiab Pautifas tso plhuav nws lub cuab tam rau Yauxej ua tus saib. Thaum Pautifas ua li no, nws vam meej ntxhias.

6. Yauxej xav li cas txog nws lub neej uas nrog Pautifas nyob?

6 Cia peb ua zoo soj ntsuas seb Yauxej xav li cas. Yauxej xav tau dab tsi tshaj plaws hauv nws lub neej? Puas yog nws xav kom Pautifas txaus siab thiab muab yam ub yam no rau nws? Tej zaum yam uas Yauxej xav tau tshaj plaws yog dim txoj kev ua cev qhev thiab rov mus cuag nws txiv. Txawm Yauxej tau ua tus saib xyuas txhua yam hauv Pautifas lub vaj lub tsev los nws haj tseem yog ib tug qhev. Tsis tas li ntawd, Pautifas yog ib tug neeg uas tsis teev tiam Yehauvas. Yehauvas tsis tau tshoj kom Pautifas muab Yauxej tso dim dawb dim do mus. Ntxiv ntawd, Yauxej lub neej tseem yuav nyuaj tshaj qhov qub ntxiv.

LUB NEEJ TSEEM NYUAJ TSHAJ QHOV QUB NTXIV

7. Yauxej lub neej nyuaj npaum li cas ntxiv? (Chivkeeb 39:14, 15)

7 Raws li hais nyob rau hauv Chivkeeb tshooj 39, Pautifas tus poj niam nyiag nyiam Yauxej thiab ntxias Yauxej ntau zaus kom nrog nws sib daj sib dee. Txhua txhua zaus los Yauxej yeej tsis kam nrog nws ua phem ua qias. Nws thiaj li npau taws heev rau Yauxej thiab dag tias Yauxej los yuam nws ua phem. (Nyeem Chivkeeb 39:14, 15.) Thaum Pautifas hnov li no, nws thiaj muab Yauxej coj mus kaw rau hauv tsev loj cuj. Yauxej thiaj raug kaw tau ob peb xyoos. (Chivkeeb 39:19, 20) Lub tsev loj cuj ntawd zoo li cas? Lo lus Henplais uas Yauxej siv rau “tsev lojcuj” txhais hais tias “ib lub qhov dej” los sis “ib lub qhov taub.” Qhov no qhia tias lub chaw nws nyob ntawd dub nciab thiab nws tsis muaj chaw tiag siab li. (Chivkeeb 40:15) Tsis tas li ntawd, nyob hauv phau Vajlugkub kuj hais ntxiv tias tau ib nyuag ntu, luag kuj muab saw hlau khi Yauxej ob txhais taw thiab muab khawb hlau khawm nws caj dab. (Phau Ntawv Nkauj 105:17, 18) Yauxej lub neej tseem nyuaj tshaj qhov qub ntxiv lawm, yeeb vim yog nws rais ntawm ib tug qhev uas luag tso siab rau, mus ua ib tug neeg raug txim hauv tsev loj cuj.

8. Txawm kev sim siab nyuaj npaum li cas ntxiv los peb yuav tau nco ntsoov li cas?

8 Puas tau muaj ib zaug uas koj yim thov Yehauvas pab los qhov teeb meem uas koj raug ntawd yim loj ntxiv? Tej zaum qhov no yeej muaj tiag, yeeb vim yog Yehauvas tsis ntis peb ntawm txhua yam uas peb raug hauv lub qab ntuj uas Xatas kav no. (1 Yauhas 5:19) Txawm muaj li no los nco ntsoov tias: Yehauvas yeej paub txhua tsav txhua yam uas koj raug thiab nws yeej hmov tshua koj kawg li. (Mathais 10:29-31; 1 Petus 5:6, 7) Tsis tas li ntawd, Yehauvas cog lus tias: “Kuv yuav tsis tso koj tseg lossis kuv yuav tsis muab koj povtseg ib zaug li.” (Henplais 13:5) Yehauvas yuav pab kom koj thev taus tab txawm zoo li tej uas koj raug ntawd tsis muaj chaw tawm. Cia peb saib seb Yehauvas ho tau pab Yauxej li cas.

Yehauvas nrog nraim Yauxej thaum lawv muab nws kaw rau hauv tsev loj cuj thiab lawv tsa nws ua tus saib xyuas cov neeg raug txim (Saib nqe 9)

9. Muaj dab tsi qhia tias Yehauvas yeej nrog nraim Yauxej thaum nws raug kaw hauv tsev loj cuj? (Chivkeeb 39:21-23)

9 Nyeem Chivkeeb 39:21-23. Txawm Yauxej raug kaw hauv tsev loj cuj los Yehauvas yeej pab kom nws ua txhua yam vam meej ntxhias. Ntev mus ntev tuaj, tus uas saib lub tsev loj cuj txawm tso siab plhuav rau Yauxej. Tsis ntev tom qab ntawd, tus saib lub tsev loj cuj txawm muab Yauxej ua tus saib xyuas tag nrho tej neeg raug txim. Nyob rau hauv phau Vajlugkub hais tias “tus uas saib lub tsev lojcuj tso siab plhuav, tsis mus saib tej haujlwm uas nws tso rau Yauxej ua li.” Nyob rau lub sij hawm ntawd Yauxej muaj ub muaj no ua nws thiaj tsis xav ntau tsav ntau yam. Thaum peb muab tej no los zaum tsaws xav mas tsis txaus ntseeg kiag li, yeeb vim yog ib tug neeg uas luag liam txim tias txhom ib tug thawj tub rog tus poj niam ho rais los mus tau ib tes hauj lwm uas luag tso siab tau rau. Nyob hauv Chivkeeb 39:23 tau qhia li no hais tias, twb yog vim muaj “[Yehauvas] nrog nraim Yauxej thiab pub tswvyim rau Yauxej ua tau txhua yam haujlwm tiav huv tibsi.”

10. Piav seb vim li cas Yauxej ho xav tias tej uas nws ua ho tsis vam meej dab tsi li.

10 Cia peb ua zoo soj ntsuas seb Yauxej xav li cas. Tom qab Yauxej raug liam thiab raug kaw, nws puas xav tias txhua yam nws ua puav leej vam meej? Yauxej xav tau dab tsi tshaj plaws hauv nws lub neej? Puas yog nws xav kom tus uas saib lub tsev loj cuj txaus siab rau nws? Tej zaum yam uas Yauxej xav tau tshaj plaws yog dim hauv tsev loj cuj. Nws thiaj li thov ib tug neeg raug txim uas luag yuav muab tso tawm, kom pab mus hais nws zaj rau Falaus paub xwv Falaus thiaj yuav tso tau nws dim. (Chivkeeb 40:14) Tiam sis tus txiv neej ntawd tsis mus hais rau Falaus paub. Yog li ntawd, Yauxej thiaj tau nyob ob xyoos ntxiv hauv tsev loj cuj. (Chivkeeb 40:23; 41:1, 14) Txawm li ntawd los Yehauvas yeej saib ntshis kom txhua yam uas Yauxej ua puav leej vam meej. Nws ua li ntawd li cas rau li cas?

11. Yehauvas cia Yauxej txawj ua dab tsi, thiab tej uas nws ua no ua tau kom Yehauvas lub ntsiab muaj tiav li cas?

11 Thaum Yauxej tseem raug kaw hauv tsev loj cuj, Yehauvas ua rau kom tus vaj ntxwv Iyiv ua ob zag npau suav. Falaus xav paub seb nws ob zag npau suav yog txhais li cas. Thaum vaj ntxwv hnov xov hais tias Yauxej txawj txhais npau suav, nws thiaj li txib kom neeg coj Yauxej los cuag nws. Yehauvas pab Yauxej txhais zaj npau suav mas ua rau Falaus txaus siab kawg li. Falaus pom tias Yehauvas nrog nraim Yauxej, Falaus thiaj li tsa Yauxej ua tus saib xyuas tej khoom noj nyob hauv teb chaws Iyiv. (Chivkeeb 41:38, 41-44) Tsis ntev tom qab ntawd, txawm muaj kev tshaib nqhis los mus raug teb chaws Iyiv thiab teb chaws Kana-as uas yog Yauxej txiv lawv nyob. Thaum Yauxej rais los mus ua tus saib xyuas yam li no, nws thiaj li pab tau nws tsev neeg kom tsis txhob tshaib nqhis thiab thiaj li cawm tau caj ces uas yuav los yug tus Mexiyas.

12. Yehauvas pab kom tej uas Yauxej ua vam meej ntxhias li cas?

12 Cia li zaum tsaws xav txog Yauxej lub neej. Leej twg yog tus ua kom Pautifas paub Yauxej uas yog ib tug qhev? Leej twg yog tus ua rau kom tus uas saib lub tsev loj cuj txaus siab rau Yauxej uas yog ib tug neeg raug txim? Leej twg yog tus ua rau Falaus ua ob zag npau suav thiab cia Yauxej muaj rab peev xwm los txhais ob zag npau suav ntawd? Leej twg yog tus ua rau kom Yauxej rais tau los mus ua tus saib xyuas tej khoom noj nyob hauv teb chaws Iyiv? (Chivkeeb 45:5) Twb yog Yehauvas yog tus pab ntag kom Yauxej ua yam twg los tsuas ua tau vam meej ntxhias. Txawm Yauxej cov tij laug ua phem rau Yauxej los Yehauvas muab lawv tej kev phem ntawd ntxeev los ua txhua yam kom raws li Nws lub siab nyiam.

YEHAUVAS UA RAU KOJ VAM MEEJ NTXHIAS

13. Piav seb Yehauvas puas cuam tshuam txhua yam los raug peb.

13 Peb khaws tau li cas los ntawm zaj uas hais txog Yauxej? Yehauvas puas cuam tshuam txhua yam uas yuav raug peb? Puas yog Yehauvas tshoj txhua txhua yam hauv peb lub neej xwv thaum peb raug ib yam phem twg los yeej yog raws li nws pom zoo? Nyob hauv phau Vajlugkub yeej tsis muaj ib qho hais li ntawd li. (Tej Lus Qhia 8:9; 9:11) Tiam sis peb paub tias: Thaum peb raug ib yam kev sim siab twg, Yehauvas yeej paub thiab nws yeej hnov peb thov nws pab. (Phau Ntawv Nkauj 34:15; 55:22; Yaxayas 59:1) Tsis tas li ntawd, Yehauvas kuj pab peb thev txhua yam. Ua li Yehauvas pab peb rau txoj ke twg?

14. Yehauvas pab peb li cas thaum raug kev nyuaj siab?

14 Ib qho uas Yehauvas pab peb yog nplig thiab txhawb peb raws caij raws nyoog. (2 Kauleethaus 1:3, 4) Muaj ib tug kwv tij nyob hauv teb chaws Rhawmenixatees (Turkmenistan) npe hu ua Ezes (Eziz) raug mus kaw ob xyoos vim nws ntseeg Yehauvas. Nws hais tias: “Muaj ib tag kis thaum txog kuv tshaj plaub, muaj ib tug kwv tij nthuav nqe Vajlugkub nyob hauv Yaxayas 30:15 uas hais tias: ‘Nyob twjywm thiab cia siab rau kuv, nej thiaj yuav muaj zog.’ Nqe Vajlugkub no txhawb tau kom kuv ua siab txias txias thiab muab txhua yam tso plhuav rau Yehauvas. Nqe Vajlugkub kuj txhawb tau kuv thaum raug kaw hauv tsev loj cuj tib yam nkaus.” Ua li nyob hauv koj lub neej, koj puas nco qab thaum koj xav tau kev pab ib yam dab tsi twg ces Yehauvas yeej nplig thiab txhawb kiag koj tam sid?

15-16. Koj khaws tau dab tsi los ntawm tej uas Rholis raug?

15 Muaj ntau zaus peb tsis nco qab txog tias Yehauvas pab peb thev taus kev sim siab li cas mus txog thaum tej ntawd twb dua tag lawm. Muaj ib tug nkauj muam npe hu ua Rholis (Tori). Nws tus tub hu ua Mexees (Mason) mob kheeb xawm (cancer) tau rau xyoo, Mexees mam li nruam sim. Rholis puas siab puas ntsws tag li. Nws thiaj hais tias, “Tsis muaj ib zaug uas ib leej niam yuav mob siab tag npaum no. Kuv paub tias lwm cov niam txiv los yeej xav li kuv xav thiab, yus mob yeej tsis cuag li yus tus me nyuam mob.”

16 Txawm tias Rholis tus tub mob txom nyem ntsuav li no ua rau nws puas siab puas ntsws tag los tom qab no nws xav tias muaj Yehauvas pab nws thiaj thev taus. Nws hais tias: “Kuv rov qab xav txog thaum ntawd mas Yehauvas yeej cev tes los pab kuv rau lub sij hawm uas kuv tus tub mob mob ntawd. Xws li thaum kuv tus tub mob mob es ntsib tsis tau ib tug twg los cov kwv tij nkauj muam yeej tsav tsheb li ob txoos teev tuaj nyob ntawm tsev kho mob hauv chav tos txais qhua. Lawv yeej tuaj nyob ntawd txhawb wb lub dag lub zog. Cov kwv tij nkauj muam yeej saib xyuas kom wb muaj txawm peem. Txawm nyuaj npaum li cas los wb yeej tsis tu ncua ib yam dab tsi.” Yehauvas yeej pab Rholis thiab nws tus tub nkawd thev taus txhua yam.​—Saib lub ntsiab “ Yehauvas Pub Kom Wb Muaj Txawm Peem.”

NCO NTSOOV TEJ YEHAUVAS TAU UA

17-18. Thaum raug kev sim siab, yuav ua li cas peb thiaj ris txiaj ntsig rau Yehauvas tej kev pab? (Phau Ntawv Nkauj 40:5)

17 Nyeem Phau Ntawv Nkauj 40:5. Ib tug neeg nce roob yeej muaj lub hom phiaj nce kom mus txog lub ncov roob. Yeej muaj tej qho chaw uas nws nres thiab ntsia mus rau tej tiaj nrag. Zoo ib yam li ntawd thaum peb raug kev sim siab, peb yuav tau xav txog tej ntwb ntu uas Yehauvas tau pab peb. Txhua hnub ua ntej koj yuav mus pw, ua zoo xav txog tej lus nug no tso: ‘Hnub no Yehauvas tau foom koob hmoov dab tsi rau kuv? Txawm kuv tab tom raug kev sim siab los Yehauvas pab kom kuv thev taus li cas?’ Ua zoo tshuaj seb koj puas nco tau ib yam twg uas Yehauvas tau pab koj ua tau rau hnub ntawd.

18 Tej zaum koj yeej thov kom Yehauvas pab tshem koj tej kev sim siab mus. Yog koj thov li ntawd los kuj tsis ua li cas. (Filipis 4:6) Tiam sis peb yuav tau nco ntsoov tej koob hmoov uas Yehauvas tau muab rau peb tam sim no. Yehauvas twb cog lus tias nws yuav txhawb thiab pab peb thev kev sim siab. Nco ntsoov ris Yehauvas tus txiaj tus ntsig rau nws tej kev txhawb zog. Yog koj ua li no, koj yuav pom tias Yehauvas yuav pab koj vam meej ntxhias ib yam li nws tau pab Yauxej.​—Chivkeeb 41:51, 52.

ZAJ NKAUJ 32 Tuaj Hlo Yehauvas Tog!

a Thaum peb raug kev sim siab, peb yuav xav hais tias tos peb tsis “vammeej” los ntshe Yehauvas tsis pab peb lawm. Tej zaum peb yuav xav tias lo lus “vammeej” yog hais rau thaum peb kov yeej ib txoj kev sim siab twg. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog Yauxej lub neej los pab kom peb pom tias Yehauvas yeej yuav pab tau peb muaj kev vam meej ntxhias thaum peb tab tom raug kev sim siab.

b Nyob hauv phau Vajlugkub, tsuas muaj ob peb nqes Vajlugkub piav me ntswb me ntsis txog Yauxej lub neej hloov mus hloov los yam li ib vuag xwb tiam sis lub sij hawm yeej dua lawm ntev kawg li.