Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 5

Ris Txiaj Ntsig Rau Yexus Khetos Txoj Kev Hlub

Ris Txiaj Ntsig Rau Yexus Khetos Txoj Kev Hlub

“Yexus Khetos tus uas muaj lub siab hlub nws kav tagnrho peb lub neej huv tibsi . . . Nws ua li ntawd kom cov neeg uas tseem ua neej nyob lawv tsis txhob ua lawv lub neej raws li lawv lub siab nyiam.”​—2 KAULEETHAUS 5:14, 15.

ZAJ NKAUJ 13 Xyaum Li Khetos

ZAJ NO THAM TXOG DAB TSI? a

1-2. (1) Thaum peb xav txog Yexus lub neej thiab nws tes hauj lwm, ua rau peb xav li cas? (2) Nyob hauv zaj kawm no yuav piav txog dab tsi?

 THAUM muaj ib tug peb hlub tshua nruam sim lawm, ua rau peb nco nws tshaj plaws li. Thaum peb xav txog lub caij uas ze ze rau nws yuav nruam sim, peb lub siab puas tsoj puas tsus thiab ntsim iab qhawv xwb. Muaj qee lub sij hawm, thaum peb xav txog tej yam uas nws tau qhia rau peb, txhawb peb los sis ua rau peb txaus txaus luag ces yuav ua rau peb kaj siab lawm hov ntau tuaj.

2 Zoo ib yam li ntawd, peb yeej tu siab kawg li uas Yexus tau los tuag txom nyem ntsuav. Thaum lub caij ua kev cai nco txog Yexus, peb yuav tau lauj sij hawm los ua zoo xav txog Yexus tus nqe theej txhoj seb muaj nqis npaum li cas rau peb. (1 Kauleethaus 11:24, 25) Peb yuav txaus siab heev thaum peb xav txog tej uas Yexus tau hais thiab tau ua hauv ntiaj teb no. Tsis tas li ntawd, yuav txhawb tau peb lub zog heev yog peb xav txog tej uas nws ua niaj hnub niam no thiab tej uas tseem yuav ua rau yav tom ntej. Yog peb zaum tsaws xav txog tej no thiab nws txoj kev hlub tshua peb ces yuav ua rau peb ua tej yam los mus qhia tias peb ris nws txiaj ntsig yam li zaj kawm no tau hais tseg.

RIS TXIAJ NTSIG UA RAU PEB XYAUM YEXUS

3. Vim li cas peb thiaj ris txiaj ntsig rau Yexus tus nqe txhiv?

3 Thaum peb ua zoo xav txog Yexus lub neej thiab nws txoj kev tuag ces yuav ua rau peb ris txiaj ntsig heev. Lub caij uas nws tseem nyob hauv ntiaj teb no, nws qhia tib neeg tias thaum Vajtswv lub Nceeg Vaj kav ces txhua tus yuav tau txais koob hmoov. Peb ris txiaj ntsig kawg li rau tej lus no hauv phau Vajlugkub kawg nkaus li. Tsis tas li ntawd peb kuj ris txiaj ntsig rau tus nqe txhiv, yeeb vim yog ib txoj hau kev los nrog Yehauvas thiab Yexus nkawd sib raug zoo. Cov uas muaj kev ntseeg rau Yexus yuav muaj kev vam kev cia siab tau nyob mus ib txhis thiab yuav tau rov qab pom cov uas lawv hlub tshua ciaj sawv rov qab los dua. (Yauhas 5:28, 29; Loos 6:23) Peb yeej tsis tau ua ib yam dab tsi uas yuav tsim nyog tau txais qhov koob hmoov no los sis pauj tau Vajtswv thiab Yexus nkawd rau tej uas nkawd tau ua rau peb. (Loos 5:8, 20, 21) Tiam sis peb tsuas qhia tau tias peb ris txiaj ntsig npaum li cas xwb. Ua li peb yuav qhia rau txoj ke twg?

Maivliag Madalas tus yam ntxwv txhawb tau kom koj ris txiaj ntsig li cas? (Saib nqe 4-5)

4. Maivliag Madalas ris txiaj ntsig li cas rau tej uas Yexus tau ua rau nws? (Saib daim duab.)

4 Cia peb mus piav txog ib tug poj niam Yudais hu ua Maivliag Madalas. Nws txom nyem kawg nkaus li vim muaj xya tus dab tsim txom nws. Ntshe nws xav hais tias yuav tsis muaj neeg pab tau nws li. Thaum Yexus tso nws dim ntawm cov dab, ntshe ua rau nws zoo siab tshaj plaws li. Qhov uas nws ris txiaj ntsig ntawd yog los mus raws Yexus qab thiab siv nws lub sij hawm, lub dag lub zog, thiab qhov txhia chaw uas nws muaj los mus txhawb nqa Yexus tes hauj lwm mus qhia txoj xov zoo. (Lukas 8:1-3) Txawm Maivliag ris txiaj ntsig rau Yexus kawg nkaus li los nws haj tseem tsis tau paub txog yam uas Yexus yuav ua tom ntej uas yog muab nws txoj sia los mus tuag theej noob neej xwv txhua “tus uas ntseeg nws” thiaj tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis. (Yauhas 3:16) Txawm Maivliag tsis paub los nws haj tseem nrog nraim Yexus. Thaum Yexus tab tom raug tsim txom saum tus ncej ntoo los Maivliag yeej nyob nreg nroos ntawd txhawb Yexus thiab lwm tus. (Yauhas 19:25) Tom qab Yexus tuag, Maivliag thiab ob tug poj niam nqa tshuaj tsw qab mus rau ntawm Yexus lub ntxa. (Malakaus 16:1, 2) Yehauvas foom koob hmoov ntau kawg li rau Maivliag, yeeb vim yog nws tsis tso Yexus tseg. Maivliag kuj nyob rau ntawd thaum Yexus sawv rov qab los thiab tau nrog Yexus tham lus ua ke. Muaj ib co thwj tim los twb tsis tau txais txoj koob hmoov no.​—Yauhas 20:11-18.

5. Peb ris Yehauvas thiab Yexus txiaj ntsig li cas rau tej nkawd tau ua?

5 Peb ris Yehauvas thiab Yexus nkawd txiaj ntsig rau tej uas nkawd tau ua los ntawm qhov uas peb lauj sij hawm, siv dag zog, thiab nyiaj txiag los txhawb nqa Yehauvas tes hauj lwm. Xws li lauj sij hawm mus pab tsa vaj tsa tsev thiab kho vaj kho tsev kom thiaj muaj chaw teev tiam Yehauvas.

TXOJ KEV HLUB PEB MUAJ RAU YEHAUVAS THIAB YEXUS PAB TAU KOM PEB HLUB LWM TUS

6. Vim li cas peb ho hais tau tias tus nqe txhiv yog muab rau peb ib tug zuj zus?

6 Thaum peb ua zoo xav txog tias Yehauvas thiab Yexus nkawd hlub peb heev ces yuav ua rau peb tig rov hlub nkawd thiab. (1 Yauhas 4:10, 19) Thaum peb paub hais tias Yexus txoj kev tuag pab tau peb ib tug zuj zus, yuav ua rau peb yim huab hlub tshua nkawd. Tus tub txib Povlauj pom tias tej no yeej muaj tseeb, nws thiaj sau ib tsab ntawv rau cov ntseeg hauv Kalatias txog nws tus txiaj ntsim hais tias: “Vajtswv tus Tub . . . hlub kuv thiab muab nws txojsia los txhiv kuv.” (Kalatias 2:20) Vim Yexus tuag theej peb, Yehauvas thiaj coj koj los nrog nws sib raug zoo. (Yauhas 6:44) Puas raug koj siab thaum koj paub tias Yehauvas pom ib yam zoo uas koj muaj thiab them nqi kim heev kom koj thiaj los nrog nws sib raug zoo? Tej no puas ua rau koj tig los hlub tshua txog Yehauvas thiab Yexus nkawd? Yog hais tias tig tau ces rov ua zoo tshuaj koj tus kheej li no tias, ‘Txoj kev hlub tshua no tshoj tau kuv lub siab kom ua dab tsi?’

Peb txoj kev hlub tshua Vajtswv thiab Yexus Khetos yuav tshoj tau peb qhia txoj xov zoo rau txhua haiv tib neeg (Saib nqe 7)

7. Raws li daim duab, peb qhia txoj kev hlub tshua Yehauvas thiab Yexus nkawd li cas? (2 Kauleethaus 5:14, 15; 6:1, 2)

7 Yog peb hlub tshua Vajtswv thiab Yexus Khetos ces yuav tshoj peb lub siab kom hlub lwm leej lwm tus thiab. (Nyeem 2 Kauleethaus 5:14, 15; 6:1, 2.) Muaj ib yam peb qhia tau peb txoj kev hlub yog kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo. Peb qhia rau txhua tus uas peb ntsib yas kev yas ncua. Peb tsis xaiv ib tug twg ntsej muag tsis hais haiv neeg twg, xeem twg, tus muaj tus pluag los sis tus paub ntaub paub ntawv los sis tsis paub. Yog peb coj yam li no peb thiaj coj raws li Yehauvas lub hom phiaj “kom tej neeg sawvdaws nyias dim nyias lub txim thiab xav kom lawv paub qhov tseeb.”​—1 Timautes 2:4.

8. Yuav ua li cas peb cov kwv tij nkauj muam thiaj paub tias peb hlub tshua lawv?

8 Qhov uas peb qhia tau tias peb hlub Vajtswv thiab Yexus Khetos nkawd tiag yog peb cov kwv tij nkauj muam yuav tsum pom peb txoj kev hlub. (1 Yauhas 4:21) Thaum lawv muaj kev sim siab, peb yeej txhawj xeeb thiab txhawb nqa lawv. Peb mus nplig lawv thaum muaj ib siab ob qeg, mus xauj lawv thaum lawv muaj mob muaj nkeeg, thiab txhawb lawv thaum lawv qaug zog. (2 Kauleethaus 1:3-7; 1 Thexalaunikes 5:11, 14) Peb thov Yehauvas pab lawv tsis tseg tsis tu rau qhov peb paub tias “tej lus uas tus neeg ncaj ncees thov Vajtswv, tej lus ntawd muaj hwjchim heev.”​—Yakaunpaus 5:16.

9. Muaj dua ib txoj hau kev uas peb qhia kev hlub tshua rau cov kwv tij nkauj muam yog li cas?

9 Muaj dua ib txoj hau kev uas peb qhia kev hlub tshua rau peb cov kwv tij nkauj muam yog txhawb kom sawv daws nyob sib haum xeeb. Peb xyaum Yehauvas tus yam ntxwv uas zam txim pub rau luag. Yog Yehauvas twb txaus siab hlo muab nws tus Tub los tuag theej peb lub txhoj ces peb yuav tau zam peb cov kwv tij nkauj muam thaum lawv ua txhaum peb. Cia peb tsis txhob ua li tus qhev uas lim hiam nyob hauv Yexus zaj lus piv txwv. Txawm tus vaj ntxwv zam nws tej nuj nqis uas ntau heev tag lawm los nws tsis kam zam tus tub qhe uas tsis ua luaj twg tshuav nws nqi. (Mathais 18:23-35) Yog koj muaj lus nrog ib tug twg hauv lub koom txoos ces zoo rau koj mus nrog nws tham kom neb muaj lus sib haum ua ntej mus ua kev cai nco txog Yexus. (Mathais 5:23, 24) Thaum koj ua li no ces qhia tau tias koj hlub tshua Yehauvas thiab Yexus nkawd npaum li cas.

10-11. Cov txwj laus qhia lawv txoj kev hlub rau Yehauvas thiab Yexus nkawd li cas? (1 Petus 5:1, 2)

10 Ib yam uas cov txwj laus qhia tau lawv txoj kev hlub rau Yehauvas thiab Yexus nkawd yog saib xyuas Yexus cov yaj. (Nyeem 1 Petus 5:1, 2.) Yexus tau qhia tus tub txib Petus tseeb tseeb txog qhov no lawm. Tom qab Petus tsis lees Yexus peb zaug, nws thiaj ua npaum li nws ua tau los qhia qhov uas nws hlub tshua Yexus. Thaum Yexus sawv rov qab los, nws thiaj hais li no rau Petus tias: “Ximoos Yauhas tus tub, koj puas hlub kuv?” Peb paub hais tias Petus yeej ua npaum li nws ua tau los qhia nws txoj kev hlub tshua rau nws tus Tswv. Yexus hais rau Petus tias: “Koj cia li yug kuv pab yaj.” (Yauhas 21:15-17) Yog li ntawd, tas Petus lub neej nws thiaj li saib xyuas tus Tswv cov yaj thiab qhia tias nws muaj kev hlub tshua rau Yexus tiag.

11 Cov txwj laus, lub caij ua kev cai nco txog Yexus, nej saib Yexus cov lus hais rau Petus tseem ceeb npaum li cas rau nej? Qhov uas nej qhia nej txoj kev hlub tshua Yehauvas thiab Yexus nkawd yog lauj sij hawm mus txhawb cov kwv tij nkauj muam tsis tseg tsis tu. Tsis tas li ntawd, nej mus pab cov uas tseg tsis tuaj kev sib txoos thiab mus qhia Vajlugkub tau ntev loo lawm kom lawv rov qab los cuag Yehauvas. (Exekees 34:11, 12) Nej kuj mus txhawb tau cov uas tseem tab tom kawm Vajlugkub thiab cov uas tuaj ua kev cai nco txog Yexus thawj zaug. Peb xav kom lawv paub hais tias peb yeej tos txais lawv. Tej zaum ib hnub nram ntsis lawv yuav los ua Yexus cov thwj tim los muaj.

TXOJ KEV HLUB RAU YEXUS TSHOJ PEB UA SIAB TAWV

12. Qhov uas peb muab Yexus cov lus uas nws hais hmo ua ntej nws tuag xav mus xav los pab kom peb ua siab tawv qhawv li cas? (Yauhas 16:32, 33)

12 Hmo ua ntej Yexus tuag, nws hais rau nws cov thwj tim tias: “Neeg ntiajteb yuav tsimtxom nej. Tiamsis nej yuav tsum ua siab tawv, rau qhov kuv twb kovyeej lub ntiajteb no lawm.” (Nyeem Yauhas 16:32, 33.) Dab tsi pab tau Yexus muaj lub siab tawv qhawv tawm tsam nws cov yeeb ncuab thiab tuav rawv nws txoj kev ntseeg mus txog hnub tuag? Nws tso siab plhuav rau Yehauvas. Nws paub ntsoov tias nws cov thwj tim yuav raug sim tib yam nkaus li nws, nws thiaj li thov kom Yehauvas tsom kwm lawv. (Yauhas 17:11) Vim li cas qhov no ho pab tau kom peb muaj lub siab tawv qhawv? Rau qhov Yehauvas muaj zog tshaj peb cov yeeb ncuab. (1 Yauhas 4:4) Tsis muaj ib yam uas Yehauvas yuav tsis paub txog. Peb paub tseeb tias yog peb tso siab plhuav rau Yehauvas, peb yuav kov yeej tej uas peb ntshai thiab peb yuav ua taus lub siab tawv qhawv.

13. Yauxej uas nyob hauv lub nroog Alimathias qhia tias nws muaj siab tawv li cas?

13 Cia peb mus piav txog Yauxej uas nyob hauv lub nroog Alimathias. Nws yog ib tug neeg muaj suab muaj npe nyob rau hauv cov neeg Yudais. Tsis tas li ntawd, nws kuj yog ib tug ntawm pab Xahenrees uas yog cov Yudais lub rooj txiav txim qib siab. Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiaj teb no qhia txoj xov zoo, Yauhas hais tias “Yauxej yog Yexus ib tug thwjtim thiab, tiamsis nws tsis qhia rau leejtwg paub, rau qhov nws ntshai cov Yudais.” (Yauhas 19:38) Txawm Yauxej nyiam txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj los nws tsis pub kom leej twg paub tias nws ntseeg tej lus Yexus qhia. Yog tej neeg zej zog paub txog ces nws ntshai nyob tsam nws ho puas koob puas npe. Txawm muaj li cas los xij peem, nyob hauv phau Vajlugkub hais tias tom qab Yexus tuag tas, Yauxej “ua siab tawv qhawv mus cuag Philaj. Nws thov coj Yexus lub cev mus zais.” (Malakaus 15:42, 43) Zaum no Yauxej tsis zais ntshis tias nws yog Yexus ib tug thwj tim lawm.

14. Yog koj ntshai neeg, koj yuav tau ua li cas?

14 Koj puas ntshai neeg ib yam li Yauxej ntshai? Tsis hais hauv tsev kawm ntawv los sis ntawm chaw ua hauj lwm, koj puas txaj muag qhia tib neeg tias koj yog Yehauvas Cov Tim Khawv? Puas yog koj tsis kam ua ib tug tshaj tawm los sis ua kev cai raus dej vim koj ntshai tsam lwm tus xav li cas rau koj? Tsis txhob cia tej uas koj ntshai txwv tau koj ua qhov yog. Tsis txhob ua siab deb, qhib siab lug thov Yehauvas pab. Thov nws pab kom koj muaj siab tawv ua nws tes hauj lwm. Thaum koj pom tias Yehauvas teb koj cov lus thov li cas rau li cas lawm ces yuav ua rau koj lub siab tawv zuj zus ntxiv lawm hov ntau tuaj.​—Yaxayas 41:10, 13.

ZOO SIAB UA YEHAUVAS TES HAUJ LWM

15. Tom qab Yexus tshwm rau nws cov thwj tim pom, lawv zoo siab ua dab tsi? (Lukas 24:52, 53)

15 Yexus cov thwj tim nyob mluas mlob thaum nws tuag. Yog koj nyob rau lawv qhov chaw, koj ho yuav xav li cas? Tsis yog lawv ib tug phooj ywg zoo tso lawv tseg xwb tiam sis lawv tsis muaj kev vam kev cia siab ntxiv lawm. (Lukas 24:17-21) Thaum Yexus los tshwm rau lawv pom, nws lauj sij hawm los qhia kom lawv nkag siab tias nws ua kom muaj raws li tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub li cas rau li cas. Yexus kuj muab ib teg hauj lwm tseem ceeb heev tso rau lawv ua. (Lukas 24:26, 27, 45-48) Plaub caug hnub ua ntej Yexus mus saum ntuj ceeb tsheej, cov thwj tim muaj lub ntsej muag luag. Tos lawv zoo siab los lawv paub tias Yexus tseem ciaj sia thiab yeej npaj nreg nroos tos nrhw yuav pab lawv ua tes hauj lwm uas nws muab tso rau lawv. Lawv txoj kev zoo siab no ua rau lawv qhuas Yehauvas tsis tseg tsis tu.​—Nyeem Lukas 24:52, 53; Tes Haujlwm 5:42.

16. Peb xyaum Yexus cov thwj tim tau li cas?

16 Peb xyaum tau Yexus cov thwj tim yog tias peb muaj kev zoo siab teev tiam Yehauvas thawm niaj thawm xyoo, tsis yog thaum ua kev cai nco txog Yexus xwb. Yuav kom peb ua tau li no, peb yuav tau txhawb Vajtswv txoj kev kav ua ntej. Xws li muaj coob leej ntau tus tau muab lawv tej dej num hloov qho me ntsis kom lawv thiaj muaj sij hawm mus tshaj tawm txoj xov zoo, mus kev sib txoos, thiab pe hawm Vajtswv ua ib tse. Hos muaj ib txhia kuj tsis lob khoom ub khoom no ntau ntau kom lawv thiaj muaj sij hawm mus pab lub koom txoos los sis mus pab rau tej cheeb tsam uas tsis tshua muaj cov ntseeg nyob coob pes tsawg. Txawm peb yuav tau thev tiag teev tiam Yehauvas mus li los nco ntsoov tias Yehauvas cog lus yuav foom koob hmoov rau peb yog peb txhawb nqa nws txoj kev kav ua ntej.​—Pajlug 10:22; Mathais 6:32, 33.

Thaum lub caij ua kev cai nco txog Yexus, lauj sij hawm los xav txog tej uas Yehauvas thiab Yexus nkawd tau ua rau koj (Saib nqe 17)

17. Lub caij ua kev cai nco txog Yexus, koj npaj siab zim ua dab tsi? (Saib daim duab.)

17 Peb tos tsis hnyu yuav ua kev cai nco txog Yexus rau Hnub 2 (Tuesday), lub 4 Hlis tim 4. Txawm li ntawd los tsis txhob tos kom txog thaum ntawd mam xav txog Yexus lub neej, nws txoj kev tuag, thiab txoj kev hlub uas nws thiab Yehauvas nkawd tau qhia rau peb. Nco ntsoov lauj sij hawm rau lub caij ua kev cai nco txog Yexus los xav txog tej yam uas hais tas no. Xws li lauj sij hawm los nyeem thiab xav txog daim kom tswj hu ua “Lub Lim Tiam Ua Ntej Yexus Tuag” hauv phau Lub Neej Thiab Tes Hauj Lwm​—Phau Kawm lub 4 Hlis xyoo 2019 ntawm sab 4. Thaum koj sam sim nyeem, nrhiav tej nqe Vajlugkub uas txhawb tau koj ris txiaj ntsig, muaj kev hlub, ua siab tawv, thiab muaj kev zoo siab. Xav seb koj ris txiaj ntsig rau txoj hau kev twg. Nco ntsoov tias txhua yam koj ua rau lub caij ua kev cai nco txog Yexus, nws yeej saib tej ntawd rau nqi heev.​—Tshwmsim 2:19.

ZAJ NKAUJ 17 Kuv Xav Pab

a Lub caij ua kev cai nco txog Yexus, zoo rau peb ua tib zoo xav txog Yexus lub neej, qhov nws tuag theej, txoj kev hlub tshua uas nws thiab nws Txiv tau ua rau peb. Yog peb ua tib zoo xav txog tej no yuav ua rau peb ris txiaj ntsig rau Yehauvas thiab Yexus nkawd. Nyob rau hauv zaj kawm no yuav piav txog ob peb txoj hau kev uas peb ua tau rau Yehauvas thiab Yexus nkawd tias peb ris txiaj ntsig rau Yexus tus nqe txhiv. Peb yuav kawm seb ua li cas peb thiaj hlub tshua txog peb cov kwv tij nkauj muam, ua siab tawv qhawv, thiab zoo siab hlo ua Yehauvas tes hauj lwm.