1. Kā Ījabs labāk iepazina Jehovu?

 ĪJABS mūža laikā daudz reižu bija runājis ar citiem, bet viena reize bija ļoti īpaša — tā bija reize, kad viņu uzrunāja Dievs Jehova. Jehova aicināja Ījabu domāt par to, ko Ījabs redz dabā. Tas bija vajadzīgs, lai nostiprinātu Ījaba pārliecību, ka Jehovam piemīt neaptverama gudrība un ka viņš spēj parūpēties par saviem kalpiem. Lai Ījabs par to nešaubītos, Jehova atgādināja, ka viņš gādā par dzīvniekiem. (Īj. 38:39—41; 39:1, 5, 13—16.) Pievērsdams uzmanību Jehovas radītajam, Ījabs ieguva par viņu dziļāku priekšstatu.

2. Kāpēc ne visiem ir viegli atrast iespējas dabas vērošanai?

² Arī mēs varam labāk iepazīt Dievu, vērojot pasauli. Tiesa, ne visiem ir viegli to darīt. Lielpilsētu iedzīvotājiem ir maz saskares ar dabu. Savukārt daļai cilvēku, kas nedzīvo lielpilsētās un ir tuvāk dabai, šķiet, ka viņiem nav laika tās vērošanai. Apskatīsim, kāpēc tomēr ir vērts to darīt. Gan Jehova, gan Jēzus vērsa cilvēku uzmanību uz radītās pasaules brīnumiem, tāpēc aplūkosim, ko no tā var mācīties.

3. Kas liecina, ka Jehova vēlējās, lai apkārtējā pasaule Ādamam sagādātu prieku?

³ Jehova vēlējās, lai tas, ko cilvēki redz, tiem sagādātu prieku. Viņš Ādamam dāvāja iespēju dzīvot paradīzē un uzdeva to kopt un paplašināt. (1. Moz. 2:8, 9, 15.) Ādamam droši vien bija interesanti vērot, kā dīgst asni un kā atveras ziedi. Rūpēties par Ēdenes dārzu bija liels  gods. Vēl Jehova Ādamam lika izdomāt, kā nosaukt visdažādākos dzīvniekus. (1. Moz. 2:19, 20.) Jehova to būtu varējis izdarīt pats, tomēr viņš to ļāva Ādamam. Lai izlemtu, kā nosaukt katru dzīvnieku, Ādams, bez šaubām, tos vēroja, pētīja to uzvedību un paradumus un centās saprast, kas tiem raksturīgs. Domājams, tas viņam sagādāja lielu prieku — viņš redzēja, cik interesants un skaists ir viss, ko Jehova ir radījis, un saprata, cik Jehova ir gudrs.

4. a) Kāpēc jāpievērš uzmanība tam, ko radījis Jehova? b) Kas jūs īpaši piesaista dzīvajā un nedzīvajā dabā?

⁴ Jehovam ir patīkami, ja mēs pievēršam uzmanību it visam, ko viņš ir radījis. Kā var lasīt Bībelē, viņš aicina: ”Paverieties debesīs!” Tad viņš mudina padomāt: ”Kas to visu radījis?” Atbilde ir skaidra. (Jes. 40:26.) Kad vērojam debesis vai domājam par zemes un jūras iemītniekiem, mums tiešām ir pamats izsaukties: ”Cik daudz ir tavu darbu, ak, Jehova!” (Ps. 104:24, 25.) Tie visi mums palīdz vēl labāk iepazīt Jehovu. Bet ko var teikt par mums, cilvēkiem? Dievs mums ir dāvājis spēju uztvert un baudīt skaistumu. Likdami lietā viņa dāvātās maņas — redzi, dzirdi, tausti, garšu un ožu —, mēs spējam priecāties par viņa radīto pasauli.

5. Kāds ir vēl viens iemesls, kāpēc ir jāpievērš uzmanība tam, ko radījis Jehova, kā lasāms Romiešiem 1:20?

⁵ Ir vēl kāds iemesls, kāpēc mums jāpievērš uzmanība tam, ko radījis Jehova, proti — tajā visā ir saskatāmas viņa īpašības. (Nolasīt Romiešiem 1:20.) Piemēram, mērķtiecība un sakārtotība, kas atklājas radītajā pasaulē, liecina par Dieva gudrību. Savukārt mums pieejamā uztura milzīgā dažādība skaidri liecina par Dieva mīlestību pret cilvēkiem. Radītā pasaule ļauj iepazīt Jehovu vēl labāk un viņam tuvoties. Tālāk ir aplūkots, kā Jehova, atsaukdamies uz to, ko pats ir radījis, palīdzēja cilvēkiem gūt vērtīgas atziņas.

6. Par ko mums liek domāt putnu migrācija?

⁶ Jehova visam ir paredzējis noteiktu laiku. Ik gadu no februāra beigām līdz maija vidum Izraēlā var redzēt stārķus, kas migrē uz ziemeļiem, un tā tas bija arī senatnē. ”Stārķis zina savu laiku,” Dievs teica izraēliešiem. (Jer. 8:7.) Jehova  ir apveltījis šos putnus ar migrācijas instinktu, kas noteiktā laikā tiem liek doties pārlidojumā. Tieši tāpat Jehova ir noteicis laiku, kad viņš īstenos savus spriedumus. Kad mēs debesīs redzam putnu kāšus, tie mums atgādina, ka Jehova ”noteiktā laikā” darīs galu ļaunajai pasaulei. (Hab. 2:3.)

7. Par ko mēs pārliecināmies, redzot putnu, kas planē augstu gaisā? (Jesajas 40:31.)

⁷ Jehova dod spēku saviem kalpiem. Izraēlieši bieži vien redzēja ērgļus, kas, izmantodami augšupejošās gaisa strāvas, ar minimālu enerģijas patēriņu cēlās debesīs arvien augstāk un augstāk. Ar pravieša Jesajas starpniecību Jehova saviem kalpiem apsolīja, ka viņš tos stiprinās, tāpēc tad, kad tie jutīsies nomākti vai vāji, tie varēs ”celties augšup kā ērgļa spārniem”. (Nolasīt Jesajas 40:31.) Kad mēs redzam varenu putnu, kas planē debesīs un, gandrīz nevēzēdams spārnus, paceļas aizvien augstāk, mēs gūstam pārliecību, ka Jehova mums var dot spēku, lai mēs izturētu grūtības un turpinātu viņam kalpot.

8. Ko saprata Ījabs, kad bija pārdomājis to, ko Jehova ir radījis, un pie kādas atziņas nonākam mēs?

⁸ Uz Jehovu var paļauties. Jehova palīdzēja Ījabam saprast, ka uz viņu var pilnībā paļauties. (Īj. 32:2; 40:6—8.) Vērsdamies pie Ījaba, viņš pieminēja to, ko pats ir radījis, piemēram, zvaigznes, mākoņus un zibeni, kā arī dažādus dzīvniekus, to vidū meža vērsi un zirgu. (Īj. 38:32—35; 39:9, 19, 20.) Tas, uz ko Dievs atsaucās sarunā ar Ījabu, liecina ne vien par Dieva neaptveramo spēku, bet arī par mīlestību un neizmērojamo gudrību. Kad Ījabs bija uzklausījis Dievu, ļoti nostiprinājās viņa paļāvība uz savu Radītāju. (Īj. 42:1—6.) Ja mēs iedziļināmies Jehovas radītajā, mēs saprotam, ka viņš ir nesalīdzināmi gudrāks un varenāks par mums, tātad viņš spēj darīt galu visām ciešanām. Tā nostiprinās mūsu pārliecība, ka viņš noteikti to darīs, un vairojas mūsu paļāvība uz viņu.

9., 10. Ko par Jehovu liecina saules gaisma un lietus?

⁹ Kad Jehova radīja Visumu, tā radīšanā piedalījās Jēzus — ”prasmīgais meistars”. (Sāl. pam. 8:30.) Tāpēc Jēzus ļoti labi pārzina dzīvo un nedzīvo pasauli. Kad Jēzus dzīvoja uz zemes, viņš ne reizi vien vērsa savu sekotāju uzmanību uz to, kas redzams dabā. Tā viņš tiem palīdzēja labāk iepazīt Dievu. Aplūkosim dažus piemērus.

¹⁰ Jehova izrāda mīlestību visiem cilvēkiem. Kalna runā Jēzus pieminēja saules gaismu un lietu — divas parādības, ko daudzi cilvēki uzskata par pašsaprotamām. Bet dzīvība bez tām nevar pastāvēt. Jehova būtu varējis tās liegt cilvēkiem, kas viņam nekalpo. Taču viņš tā nerīkojas — viņš ar mīlestību dāvā sauli un lietu ikvienam. (Mat. 5:43—45.) To pieminēdams, Jēzus palīdzēja mācekļiem saprast, ka Jehova vēlas, lai viņi mīlētu visus cilvēkus. Ikreiz, kad mēs sajūsmināmies par krāšņu saulrietu vai priecājamies par lietu, kas veldzē zemi, mēs varam atcerēties, ka Dievs nešķiro cilvēkus un viņa mīlestību var sajust pilnīgi visi. Mums jāmācās no viņa un jācenšas stāstīt Bībeles vēsti visiem cilvēkiem.

11. Kāpēc ir noderīgi pievērst uzmanību putniem?

 ¹¹ Jehova gādā par mums fiziskā ziņā. Vēl Kalna runā Jēzus sacīja: ”Pavērojiet putnus: tie nedz sēj, nedz pļauj, nedz savāc klētīs ražu, tomēr jūsu debesu Tēvs tos baro.” Droši vien Jēzus klausītāji tobrīd varēja redzēt laižamies putnus. Jēzus turpināja: ”Vai jūs neesat vērtīgāki par putniem?” (Mat. 6:26.) Tā viņš norādīja, ka Jehova noteikti gādās par saviem kalpiem. (Mat. 6:31, 32.) Šie Jēzus vārdi Jehovas kalpiem joprojām sniedz lielu uzmundrinājumu. Lūk, kāds piemērs. Spānijā kāda gados jauna pioniere nevarēja atrast piemērotu dzīvesvietu un tāpēc jutās nomākta. Bet kādu dienu viņa ievēroja putnus, kas knābā sēklas un ogas. ”Tas man atgādināja, ka Jehova rūpējas par putniem, un nostiprināja manu pārliecību, ka viņš noteikti parūpēsies arī par mani,” teica šī kristiete. Viņa vairs nejutās tik nomākta un drīz vien pārliecinājās, cik patiesi ir iepriekšminētie Jēzus vārdi, un atrada dzīvesvietu.

12. Kāda ir Jehovas attieksme pret ikvienu savu kalpu, kā redzams Mateja 10:29—31?

¹² Jehova augstu vērtē ikvienu no mums. Sūtīdams apustuļus sludināt, Jēzus tos iedrošināja, lai tie nebaidās no negatīvas attieksmes. (Nolasīt Mateja 10:29—31.) Viņš pievērsa apustuļu uzmanību zvirbuļiem — vieniem no visizplatītākajiem putniem Apsolītajā zemē. Naudas izteiksmē to vērtība bija pavisam niecīga. Bet Jēzus saviem apustuļiem teica: ”Neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva ziņas,” — un piebilda: ”Jūs esat vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi.” Ar šiem vārdiem Jēzus uzsvēra, ka Jehova augstu vērtē ikvienu savu kalpu, tāpēc apustuļiem nebija jābaidās no vajāšanas. Vēlāk, kad apustuļi sludināja pilsētās un ciemos un redzēja zvirbuļus, viņiem noteikti nāca prātā tas, ko bija teicis Jēzus. Ikreiz, kad mēs redzam zvirbuli vai kādu citu mazu putniņu, varam atcerēties, ka mēs Jehovam esam ļoti dārgi, jo ”esam vērtīgāki nekā daudzi zvirbuļi”. Tā kā viņš ir ar mums, mums nav jābaidās no pretiniekiem. (Ps. 118:6.)

13. Kas mums jādara, lai labāk iepazītu Jehovu?

¹³ Vērojot radīto, mēs varam gūt vēl daudz citu vērtīgu atziņu. Kas mums ir jādara? Pirmkārt, mums ir jāatlicina laiks, lai vērotu to, ko Jehova ir radījis. Otrkārt, mums ir jāpārdomā, ko tas par viņu liecina. Ne vienmēr to visu ir viegli izdarīt. Žeraldina, kas dzīvo Kamerūnā, teica: ”Es uzaugu pilsētā. Tāpēc, lai pamanītu kaut ko no dzīvās dabas un to vērotu, man bija apzināti jāpūlas.” Savukārt  draudzes vecākais, vārdā Alfonso, sacīja: ”Es sapratu, ka man speciāli jāieplāno laiks, lai vienatnē vērotu to, ko ir radījis Jehova, un pārdomātu, ko tas par viņu atklāj.”

14. Ko ķēniņš Dāvids saprata, vērodams radīto?

¹⁴ Ķēniņš Dāvids dziļi pārdomāja Jehovas radīto. Vērsdamies pie Jehovas, viņš izsaucās: ”Kad es redzu tavas debesis, tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko tu esi radījis, — kas gan ir cilvēks, ka tu viņu piemini?” (Ps. 8:3, 4.) Kad Dāvids vēroja naksnīgās debesis, viņš ne vien jūsmoja par tām, bet arī pārdomāja, ko tās viņam atklāj par Dievu. Viņš tajās saskatīja Jehovas varenību. Dāvids arī domāja par to, kā viņš pats ir veidojies mātes klēpī. Jo vairāk viņš pārdomāja, cik brīnišķi ir veidots cilvēks, jo skaidrāk viņš saskatīja Jehovas gudrību. (Ps. 139:14—17.)

15. Kādas Jehovas īpašības jūs esat saskatījuši, vērojot dabu? (Psalms 148:7—10.)

¹⁵ Arī mums, tāpat kā Dāvidam, nav tālu jāmeklē, lai rastu iespējas iedziļināties Jehovas darbos. Pavērojot to, kas ir mums apkārt, mēs varam saskatīt Jehovas brīnišķīgās īpašības. Piemēram, kad mēs redzam sauli un sajūtam, kā tā mūs saviem stariem glāsta un silda, mēs varam domāt par Jehovas varenību. (Jer. 31:35.) Savukārt tas, kā putns vij ligzdu, liek domāt par Dieva gudrību. Kucēns, kas mēģina noķert savu asti, atgādina, ka Jehovam piemīt humora izjūta. Bet, redzot māti rūpējamies par savu mazuli, mēs varam domāt par Jehovas mīlestību. Mums ir tik daudz iespēju uzzināt vairāk par Jehovu, jo viss radītais sagādā viņam godu un slavu! (Nolasīt Psalmu 148:7—10.)

16. Uz ko jūs ir pamudinājis šis raksts?

¹⁶ Mūsu Radītājs ir neizmērojami gudrs, varens un gādīgs, un viņš ir īsts mākslinieks. Ja mēs apstājamies un ieskatāmies tajā, kas ir mums apkārt, mēs varam saskatīt daudz Jehovas īpašību. Regulāri atvēlēsim laiku, lai vērotu radīto, un centīsimies saprast, ko tas atklāj par Jehovu! Tā mēs tuvosimies mūsu debesu Tēvam. (Jēk. 4:8.) Nākamajā rakstā ir aplūkots, kā vecāki var palīdzēt bērniem iemīlēt Jehovu.