Skip to content

Skip to table of contents

IKPƐYI ƐLĀ Ō KLƆCƐ ƆMƐ 35

Gɔbu Ku A Yɔ I Gbeyi Cii

Gɔbu Ku A Yɔ I Gbeyi Cii

“Aá . . . gbeyīcíí.”—UKÓL. 3:12.

IJÉ ƆMƐ 114 “Exercise Patience”

ƆDĀ NƐ ALƆ GÁĀ NWU A a

1. Ɔdiya nōó gē jɛ uwɔ eyī eko duuma nɛ ācɛ gē gbeyi cii a?

 Ó GĒ he ɛjɛɛji alɔ ɔtu ɔdaŋ ku alɔ má ācɛ yɔ i gbeyi cii. Ɔdiya nɛ alɔ ka lɛ a? Alɔ gē lɛ ojilima ce ācɛ nōo gē gbeyi odee cii néē gáā cɔnu fiyaa ŋ ma. Ó gē jɛ alɔ eyī nɛhi eko nɛ ācɛ ɔhá gbeyi cii mla alɔ eko nɛ alɔ lɛ inyileyi ya. Ó kē jɛ alɔ eyī nɛhi abɔ ɔcɛ nōo klɔcɛ ku Ubáyíbu mla alɔ a gbeyi cii mla alɔ eko nɛ alɔ yɔ i ceyitikwu ō nwu ɛlā ŋma oklɔcɛ a, ō miyɛ aɛlā ōhī cɛ, amāŋ ō yuklɔ mla ɛlā nɛ alɔ yɔ i nwu ŋma ipu Ubáyíbu a. Amáŋ ɛ̄nɛ̄ o jɛ alɔ eyī fiyɛ duu a, wɛ ɛgɛ nɛ Ujehofa gē gbeyi cii mla ɛjɛɛji alɔ a!—Uróm 2:4.

2. Āhɔ̄ ɛyɛɛyɛyi nyá nōo gbeyi cii lɔfu lɔnɔ tu alɔ a?

2 Naana nōó gē jɛ alɔ eyī nɛhi eko duuma nɛ ācɛ ɔhá gē gbeyi cii a, igbalɛwa ó gē tɔɔtɛ lɛ alɔ ō gbeyi cii ŋ. Ocabɔ mafu, ó gē tɔɔtɛ lɛ alɔ ō gbeyi cii eko nɛ alɔ yɔ ɔgba gáā miyɛ ije ŋma u bank nɛ ācɛ kē nwune ŋ, ofluflu ɔdaŋ ka eko ku odee yɔ i gwu alɔ. Ó lɔfu lɔnɔ tu alɔ ō kwu iyi alɔ bi eko nɛ ācɛ ɔhá lɛ ɔdā okwiye ya alɔ. Ekoohi, ó lɔfu lɔnɔ tu alɔ ō gbeyi cii lɛ Ujehofa kóō kwu ɛcɛ ku alɔ nyā i piya ɛyipɛ ɛgɛ nɛ ó cokonu lɛ alɔ a. A géē dɔka ō lɛ uce kóō gbeyi cii fiyɛ? Ipu ikpɛyi ɛlā nyā, alɔ géē kɛla lɛyikwu ɛgɛ nɛ alɔ lɔfu mafu uce kóō gbeyi cii, mla ɔdā nōo ya ɛɛ nōo ya ɔɔma cɛgbá nɛhi a. Alɔ klla géē kɛla lɛyikwu ɔdā nōo lɔfu ta alɔ abɔ ō lɛ uce kóō gbeyi cii fiyɛ a.

ƆDI NŌÓ WƐ Ō GBEYI CII A?

3. Ɔdi nɛ ɔcɛ nōo lɛ uce kóō gbeyi cii gē ya eko nɛ ācɛ ɔhá lɛ ɔdā okwiye ya ɔ a?

3 Leyi yɛ ɔwɛ ɛnɛ nɛ alɔ lɔfu mafu uce kóō gbeyi cii a. Aflɛyi, ɔcɛ nōo gē gbeyi cii i gē cɔnu fiyaa ŋ. Eko nɛ ācɛ ɔhá lɛ odee ya nōo kwu ɔ iyē ó gē yɔ cii, ó gē ya ɛlā mla uwa ɔwɛ obɔbi ɛgɛ néē ya mla ɔ a ŋ. Ó klla gē ya ɛlā mla ācɛ ɔhá ipu icɔnu eko duuma nōó yɔ ipu āhɔ̄ olɔnɔ ŋ. Eko aflɛyi nɛ ɛlā nōo ka ka “ń kē ī cɔ̄nū fíya ŋ́” ma bɛɛcɛ ipu Ubáyíbu a, wɛ eko nɛ Ujehofa yɔ i kɛla lɛyikwu ɛdɔ ɔcɛ nɛ ó wɛ a. Ó kahinii: “Ami Óndú ā, wɛ Ɔwɔicō nɛ̄ gbonɛnɛ nɛ̄hi, n kē ī méyīnyi, ń kē ī cɔ̄nū fíya ŋ́.”—Oyɛb. 34:6.

4. Ɔdi nɛ ɔcɛ nōo lɛ uce kóō gbeyi cii gē ya eko nɛ ó cɛgbá ō gbeyi odee a?

4 Ɔmpa, ɔcɛ nōo gē gbeyi cii gē ta ɔtu waajɛ. Ɔdaŋ ka odee gbɔɔ ō kpo eko bonu fiyɛ ɛgɛ nōó cika ō lɛ a, ɔcɛ ɛgɔɔma i gē junwalu lɛ iyi nu fiyɛ ɔfu amāŋ gē cɔnu ŋ. (Umát. 18:26, 27) Ó lɛ āhɔ̄ alɛwa nɛ alɔ cɛgbá ō ta ɔtu waajɛ. Ocabɔ mafu, alɔ cɛgbá ō gbeyi cii ŋma lɛ ō jahɔ lɔɔlɔhi eko nɛ ɔcɛ yɔ i kɛla nɛ alɔ i gáā ŋmo ɛlā tu ɔ okonu ŋ. (Ujób. 36:2) Alɔ klla lɔfu cɛgbá ō gbeyi cii eko nɛ alɔ yɔ i je otabɔ lɛ ɔcɛ nɛ alɔ yɔ i klɔcɛ ku Ubáyíbu mla ɔ a, kóō jɛyi ɛlā nɛ ó yɔ i nwu a amāŋ ō lɛ abɔ ci uce ō ya obɔbi éyi.

5. Ɔdi wɛ ɔwɛ ɔhá nɛ alɔ cɛgbá ō mafu uce kóō gbeyi cii a?

5 Ɔmɛta, ɔcɛ nōo lɛ uce kóō gbeyi cii i gē ya odee gbɔbu ɛɛ kóō gbɛla tu ɔ ŋ. Ó wɛ ɔkwɛyi ka ó lɛ ekoohi nɛ alɔ cɛgbá ō ya odee fiyaa. Amáŋ eko nɛ ɔcɛ nōo lɛ uce kóō gbeyi cii lɛ uklɔ ocɛgbá nɛhi ō ya, ó gē ŋwuleyikwu ō gbɔɔ ɔdā ɔɔma amāŋ ō ŋwuleyikwu ō ŋmɛyi nu ŋ. Ikɔkɔ ɔɔma, ó gē má ka ó lɛ eko nōo géē jɛ ɔ ō ya ōmiya lɛyikwu ɔdā nōo dɔka ō ya a. Cɛɛ ó géē lɛ eko nɛ ɔdā ɔɔma cɛgbá a taajɛ lɛ ɔ ō ya ɔ lɔɔlɔhi.

6. Ɔdi nɛ ɔcɛ nōo lɛ uce kóō gbeyi cii gē ya eko nɛ ó yɔ i má unwalu a?

6 Ɔmɛnɛ, ɔcɛ nōo lɛ uce kóō gbeyi cii gē lɔtu unwalu nɛ ó gáā ka iŋiŋi ŋ. Ipu āhɔ̄ nyā, ō gbeyi cii mla ɔtu ō lé tɛɛma kwu iyi uwa. Ó wɛ ɔkwɛyi, ka ó wɛ ɔdobɔbi ō kɛla ŋma ɔtu lɛ ɔkpa ku alɔ nōo kwu alɔ ajaajɛ lɛyikwu ɛgɛ nɛ ɔtu yɔ i ya alɔ lɛyikwu ɔdā nōo yɔ i ya da alɔ a ŋ. Amáŋ, ɔcɛ nōo lɛ uce kóō gbeyi cii klla géē gbɛla lɛyikwu aɔdā olɔhi nōo yɔ i ya ipu oyeeyi ku nu, ó klla géē ya ɔdā nɛ ó ya gla ō gɔbu yɔ i gba Ujehofa ɛ̄gbā mla eeye. (Ukól. 1:11) Ācɛ nōo gē gba Ujehofa ɛ̄gbā a cɛgbá ō mafu uce kóō gbeyi cii ipu ɔwɛ ɛyɛɛyɛyi nōo ba nyā. Ɔdiya a? Alɔ kɛla lɛyikwu aɔdā ōhī nōo ya a.

ƆDĀ NŌO YA NŌO GBEYI CII CƐGBÁ NƐHI A

Ɔglɛji gē gbeyi cii klla kpɔtuce ka ikpɔdɛhɔ ku nu géē jɛ eko okpaakpa a. Alɔ abɔyi alɔ lɔfu gbeyi cii, ŋma lɛ ō kpɔtuce lɔfu lɔfu ka Ujehofa géē ya ɛjɛɛji okonu ō ce ku nu jila eko okpaakpa ku nu (Má ogwotu ɔmɛ 7)

7. Ɛgɛ nɛ ɔkpá ku Ujɛ́mīsi 5:7, 8 ka a, ɔdiya nōo gbeyi cii cɛgbá nɛhi a? (Má ifoto a.)

7 Alɔ cɛgbá uce kóō gbeyi cii o ya ɛɛ ku alɔ lɛ oyeeyi opiyoo. Bɛɛka ācɛ nōo gba Ujehofa ɛ̄gbā kpaakpa eko ikee a, alɔ cɛgbá ō gbeyi cii lɛ Ɔwɔico kóō lɛ aokonu ō ce ku nu ya jila. (Uhíb. 6:11, 12) Ubáyíbu lɛ āhɔ̄ ku alɔ gbla ɔglɛji. (Jé Ujɛ́mīsi 5:7, 8.) Ɔglɛji gē yuklɔ lɔfu lɔfu ō nyi ɔkpɔdɛhɔ mla ō wu eŋkpɔ tu ɔ, amáŋ ó jé eko piii nɛ ikpɔdɛhɔ a gáā jɛ a ŋ. Ohigbu ɛnyā, ɔglɛji a gē gbeyi cii klla kpɔtuce ka ikpɔdɛhɔ a géē jɛ. Ɔwɛ ekponu ɔɔma, alɔ gē ceyitikwu lɔfu lɔfu ō wɛ ācɛ o yɛce Ukraist, naana nɛ alɔ i jé “ɛ̄cī nɛ̄ Óndú [alɔ] ā gáā wā ā ŋ́” ma. (Umát. 24:42) Alɔ gē gbeyi cii klla gē lɔtuce lɔfu lɔfu ka eko okpaakpa ku nu, Ujehofa géē ya ɛjɛɛji aɔdā nɛ ó cokonu ku nu a. Ɔdaŋ ku uce ō ya nyā le hɛ alɔ abɔ, ɛmɛɛma alɔ lɔfu gbɔɔ ō lɛ abɔ ci ɛ̄gbā ō gba ku Ujehofa. Alɔ klla lɔfu gbɔɔ ō lɛ ɔtu ku alɔ kwu aɔdā nɛ alɔ gbɛla ka ó lɔfu cɛ lɛ alɔ lɛ eeye babanya a. Amáŋ ɔdaŋ ku alɔ gbeyi cii, alɔ lɔfu lɔtu gā ajaajɛ klla lɛ onyata.—Umáy. 7:7; Umát. 24:13.

8. Ɛgɛnyá nōo gbeyi cii gē ta alɔ abɔ eko duuma nɛ alɔ gē ya ɛlā mla ācɛ ɔhá a? (Ācɛ Ukólōsi 3:12, 13)

8 Alɔ cɛgbá uce kóō gbeyi cii o ya ɛɛ ku alɔ lɛ ɛma olɔhi mla ācɛ ɔhá. Ó gē ta alɔ abɔ ō jahɔ lɔɔlɔhi eko duuma nɛ ācɛ ɔhá gē kɛla. (Ujɛ́m. 1:19) Ō gbeyi cii klla gē ta alɔ abɔ ō yɔ ɛbɔ mla ācɛ. Ɔdaŋ ku alɔ gē gbeyi cii, alɔ i gáā ya odee ipu iŋwuleyikwu amāŋ kɛla ipu icɔnu eko duuma nɛ alɔ yɔ ipu āhɔ̄ olɔnɔ ŋ. Ɔdaŋ ku alɔ kē lɛ uce kóō gbeyi cii, alɔ i gáā cɔnu fiyaa eko duuma nɛ ɔcɛ lɛ ɔdā okwiye ya alɔ ŋ. Ikɔkɔ nɛ alɔ géē gwo ɔci a, alɔ géē ‘gɔbu yɔ i lɔtu mla iyi alɔ klla yɔ i je ɛlā ya iyi alɔ ɛhi.’— Ācɛ Ukólōsi 3:12, 13.

9. Ɛgɛnyá nōo gbeyi cii gē ta alɔ abɔ eko duuma nɛ alɔ cɛgbá ō ya ōmiya a? (Aíita 21:5)

9 Ō gbeyi cii klla lɔfu ta alɔ abɔ ō ya ōmiya olɔhi. Ikɔkɔ nɛ alɔ géē ya ɛlā ipu iŋwuleyikwu amāŋ ya ōmiya gbɔbu ɛɛ ku alɔ gbɛla tu ɔ a, alɔ géē lɛ eko taajɛ lɔɔlɔhi o ya ɛɛ ku alɔ gbɛla lipu lipu tu aōmiya ɛyɛɛyɛyi nɛ alɔ lɛ ō ya a, cɛɛ alɔ lɛ ōmiya nɛ alɔ jé ka ó lɔhi lɛ alɔ fiyɛ duu a ya. (Jé Aíita 21:5.) Ocabɔ mafu, ɔdaŋ ku alɔ yɔ i dɔka uklɔ, alɔ lɔfu miyɛ uklɔ aflɛyi nɛ alɔ má a, ɔdaŋ ka ɔɔma kóō wɛ ku alɔ i gáā gā ōjila ku ujɔ ojigogo klla ya nwune ipu uklɔ ku ɔna ō ta ŋ. Amáŋ ɔdaŋ ku alɔ gbeyi cii, alɔ géē gbɛla lɛyikwu ɛgɛ nɛ ɛga uklɔ ɔɔma ligbo lɛ, awa nɛ alɔ géē cɛgbá ō bi le yuklɔ a, mla ɛgɛ nɛ uklɔ ɔɔma géē lɛ abɔ kwu apɔlɛ ku alɔ mla ɛma nɛ alɔ lɛ mla Ujehofa a. Ɔdaŋ ku alɔ gbeyi cii, alɔ i gáā lɔfu ya ōmiya obɔbi ŋ.

ƐGƐ NƐ ALƆ LƆFU LƐ UCE KÓŌ GBEYI CII FIYƐ A

10. Ɛgɛnyá nɛ Ɔcɛ O Yɛce Ukraist lɔfu lɛ uce kóō gbeyi cii klla lɛ abɔ bi uce ō ya ɔɔma a?

10 Gbɔɔkɔ ku a lɛ uce kóō gbeyi cii fiyɛ. Ō gbeyi cii wɛ éyi ku ikpo ku alelekwu ihɔ ku Ɔwɔico. (Ugal. 5:22, 23) Ohigbu ɛnyā, alɔ gē ba Ujehofa ɛba kóō je alelekwu ihɔ ku nu lɛ alɔ, o ya ɛɛ kóō ta alɔ abɔ ō lɛ uce ō ya nyā. Ɔdaŋ ku alɔ má iyi alɔ ipu āhɔ̄ nōo ya kóō lɔnɔ tu alɔ ō gbeyi cii, alɔ cika ō ‘gɔbu yɔ i ba Ɔwɔico ɛba’ ku alelekwu ihɔ ku nu kóō ta alɔ abɔ ō lɛ uce kóō gbeyi cii. (Ulúk. 11:9, 13) Alɔ klla lɔfu ba Ujehofa ɛba kóō ta alɔ abɔ ō leyi má ɛlā ɛgɛ nɛ ó gē leyi má ɔ lɛ a. Igbihi nɛ alɔ lɛ ɔkɔ gba, alɔ cɛgbá ō ya ɔdā nɛ alɔ ya gla ō gbeyi cii ɛ̄cī doodu. Ɔdaŋ ku alɔ gɔbu yɔ i gbɔɔkɔ ku alɔ lɛ uce kóō gbeyi cii nɛ alɔ klla gē ceyitikwu ō mafu uce ō ya nyā, Ujehofa géē ta alɔ abɔ ō lɛ uce ō ya nyā fiyɛ ɔdaŋ ku alɔ kóō wɛ ācɛ nōó gē gbeyi cii gbɔbu ŋ naana.

11-12. Ɛgɛnyá nɛ Ujehofa mafu uce kóō gbeyi cii a?

11 Gbɛla lipu lipu tu aocabɔ nōo yɔ ipu Ubáyíbu a. Ubáyíbu lɛ ocabɔ alɛwa ku ācɛ nōo lɛ uce kóō gbeyi cii a. Ŋma lɛ ō gbɛla lipu lipu tu aocabɔ nyā, alɔ lɔfu nwu ɛlā lɛyikwu ɔwɛ ɛyɛɛyɛyi nɛ alɔ lɔfu mafu uce kóō gbeyi cii a. Gbɔbu ɛɛ ku alɔ leyi yɛ aocabɔ nyā, alɔ leyi yɛ ocabɔ ku Ujehofa nōo wɛ ɛnɛɛnɛ ocabɔ ku ɔcɛ nōo mafu uce kóō gbeyi cii a.

12 Ipu iga ku Idɛn, Usetan lɛ iye ku Ujehofa biya ŋma lɛ ō kɛmgbɛ ba ɔ, o ya ɛɛ ku Iifu kóō lɛ aafu ipu ɔtu ku nu ɔdaŋ ka Ujehofa wɛ ɔcɛ olɔhi klla wɛ Ɔcɛ́ nōo lɛ ihɔtu. Ikɔkɔ nɛ Ujehofa géē je Usetan cataajɛ boobu a, Ujehofa gbeyi cii klla kwu iyi nu bi ohigbu ka ó jé ka ó géē je eko ligii cɛɛ kóō mafu ka ɔcɛ́ ō lé ku nu lɔhi fiyɛ duu a. Abɔ Ujehofa kē yɔ i gbeyi cii a, ó yɔ i lɔtu ɛkɛmgbɛ ɛyɛɛyɛyi néē yɔ i ka ba ɔ a. O ka tu ɔ, Ujehofa humayi gbeyi cii o ya ɛɛ kóō le tɔɔtɛ lɛ ācɛ alɛwa kéē lɛ ɛnɛɛnɛ ɛga ō lā oyeeyi opiyoo. (2 Upít. 3:9, 15) Ohigbu ɛnyā, ó le tɔɔtɛ lɛ umiliyɔn alɛwa ku ācɛ kéē wa i lɛ ɔ jé. Ɔdaŋ ku alɔ lɛ ɔtu ku alɔ kwu itene kóō gbeyi cii ku Ujehofa, ó géē tɔɔtɛ lɛ alɔ fiyɛ ō gbeyi eko okpaakpa ku nu nɛ ó géē je ɛcɛ obɔbi nyā bi wa oŋmɛyi a.

Ō gbeyi cii géē ta alɔ abɔ ō cɔnu fiyaa ŋ eko néē lɛ ɔdā okwiye ya alɔ (Má ogwotu ɔmɛ 13)

13. Ɛgɛnyá nɛ Ujisɔsi gbla ocabɔ kóō gbeyi cii ku Adā nu ya mɛɛlɛ a? (Má ifoto a.)

13 Ujisɔsi gbla uce kóō gbeyi cii ku Adā nu ya mɛɛlɛ, ó kē mafu uce ō ya nyā eko nɛ ó yɔ ipu ɛcɛ nyā a. Ó wɛ ɔdā nōo tɔɔtɛ lɛ Ujisɔsi eko doodu ō gbeyi cii ŋ, ofluflu lɛ aitica ku íne a mla ācɛ Ufarisii nōo wɛ ācɛ o lɛ eyī ɛpa a. (Ujɔ́n. 8:25-27) Amáŋ bɛɛka Adā nu a, Ujisɔsi i gē cɔnu fiyaa ŋ. Ó gwo ɔci eko néē ca ɔ ɛca klla ya ɔ ɔdā okwiye a ŋ. (1 Upít. 2:23) Ujisɔsi gbeyi cii ŋma lɛ ō lɔtu unwalu ɛyɛɛyɛyi nɛ ó má a nɛ ó klla ka iŋiŋi ŋ. Ɔɔma ya ɛɛ nɛ Ubáyíbu ta alɔ ɔtu kwu ɔtu ō “gbɛlá kwu odúúdú ɔdā nōó má eko nɛ̄ ācobīyíne yá ɔ̄ ɔdōbɔ́bí nɛ̄ɛ̄nɛ̄hi ā”! (Uhíb. 12:2, 3) Mla otabɔ ku Ujehofa, alɔ abɔyi alɔ lɔfu lɔtu unwalu nɛ alɔ lɔfu má a duu.

Ɔdaŋ ku alɔ gbla uce kóō gbeyi cii ku Ebraham ya, alɔ lɔfu lɔtuce kpɔcii ka Ujehofa géē hɔha ce alɔ babanya klla géē hɔha ce alɔ fiyɛ ipu ɛcɛ ɛyipɛ ku nu a (Má ogwotu ɔmɛ 14)

14. Ɔdi nɛ alɔ lɔfu nwu ŋma ō gbeyi cii ku Ebraham a? (Ācɛ Uhíbru 6:15) (Má ifoto a.)

14 Ɔdi nɛ alɔ gáā ya ɔdaŋ ka oŋmɛyi ku ɛcɛ obɔbi nyā i wa eko nɛ alɔ leyice a ŋ ma? Ōhī ku alɔ lɔfu leyice ku ɛcɛ obɔbi nyā cika ō le ŋmɛyi gboji gboji ɛ, babanya alɔ kē lɔfu gbɔɔ ō lɛ ɔtooplico ku alɔ i gáā lā ō má eko nɛ oŋmɛyi ku ɛcɛ nyā gáā wa a ŋ. Ɔdi gáā ta alɔ abɔ cɛɛ ku alɔ gɔbu yɔ i gbeyi cii a? Leyi yɛ ocabɔ ku Ebraham. Eko nɛ Ebraham wɛ ihayi ofu ɛta ce igwo ɛhɔ nɛ ó klla ma ɔyi duuma ŋ ma, Ujehofa cokonu lɛ ɔ kahinii: “N géē je uwɔ pīya ádā kú éwo nɛ̄hi.” (Ohút. 12:1-4) Ebraham lɛ ō ya jila ku ɛjɛɛji okonu ō ce nyā má nɛɛ? Ehee. Igbihi nɛ ó le behe isu ku Uyufretiisi nɛ ó klla gbeyi ihayi ofu ce ɛhɔ a, Ebraham lɛ Ayisiki ɔyinɔnyilɔ ku nu ma eko nɛ ó leyice ŋ. Igbihi nɛ ihayi ofu ce ɛta klla le gla a, é lɛ ayaayi ku nu nōo wɛ Isɔ mɛmla Ujekɔpu a ma duu. (Jé Ācɛ Uhíbru 6:15.) Amáŋ Ebraham i má ō ya jila ku okonu ō ce ka ipɔɔma ku nu géē je piya éwo nɛhi klla géē gā ipu Ajɛ Nɛ Ɔwɔico Cokonu lɛ uwa ŋ. Naana a, Ebraham nōo wɛ ɔcɛ o hayi kpaakpa a lɛ ɛnɛɛnɛ ɛma mla Ɔwɔico. (Ujɛ́m. 2:23) Eko néē lɛ Ebraham heyi ŋma ɔlekwu, ó géē gweeye nɛhi ō jé ka ohigbu ō hayi kpaakpa mla ō gbeyi cii ku nu, Ujehofa lɛ ɔhā hɛ ce ɛjɛɛji éwo nōo yɔ ipu ɛcɛ nyā a! (Ohút. 22:18) Ɔdi wɛ ɛlā ō nwu lɛ alɔ a? Alɔ i gáā lɔfu má ɛjɛɛji aokonu ō ce ku Ujehofa ya jila babanya ŋ. Amáŋ ɔdaŋ ku alɔ gbeyi cii bɛɛka Ebraham a, alɔ lɔfu jé kpɔcii ka Ujehofa géē hɔha ce alɔ babanya, klla géē hɔha ce alɔ fiyɛ ipu ɛcɛ ɛyipɛ ku nu nɛ ó cokonu lɛ alɔ a.—Umák. 10:29, 30.

15. Ɔdi nɛ alɔ lɔfu klɔcɛ lɛyikwu ɔ eko nɛ alɔ yɔ i ya oklɔcɛ ku abɔyi alɔ a?

15 Ubáyíbu lɛ ocabɔ alɛwa ɔhá ku ācɛ nōo gbeyi cii. (Ujɛ́m. 5:10) Ó gáā lɔhi nɛhi ɔdaŋ ku a lɛ eko taajɛ ō ya oklɔcɛ lɛyikwu uwa ŋ? b Ocabɔ mafu, Udefidi wɛ ɔyipɛ oklobiya eko néē lɛ anɔ tu ɔ ɛyi ō je piya ɔcɛ́ ku ācɛ ku Isrɛlu a, amáŋ ó gbeyi ihayi alɛwa gbɔbu ɛɛ nɛ ó je piya ɔcɛ́ a. Usimiyɔn mla Ana gɔbu yɔ i gba Ujehofa ɛ̄gbā kpaakpa abɔ é yɔ i gbeyi Umɛsayiya néē cokonu ku nu a. (Ulúk. 2:25, 36-38) Abɔ a yɔ i klɔcɛ ku aɔ̄kā ɛgɛnyā a, dɔka ohi ku aɔka nōo ba nyā: Ɔdi ta ɔcɛ nyā abɔ kóō mafu uce kóō gbeyi cii a? Itene nyá nōó lɛ ŋma lɛ ō gbeyi cii a? Ɛgɛnyá nɛ um lɔfu gbla ɔ ya a? A klla lɔfu lɛ itene ŋma lɛ ō nwu ɛlā ŋma ocabɔ ku ācɛ nōó mafu uce kóō gbeyi cii ŋ ma. (1 Usám. 13:8-14) A lɔfu da iyi uwɔ ɔka kahinii: ‘Ɔdiya ɛɛ néē gbeyi cii ŋ ma? Aɔdā obɔbi nyá ya da uwa ohigbu ka é gbeyi cii ŋ ma?’

16. Itene ōhī nyá nɛ alɔ lɔfu lɛ ɔdaŋ ku alɔ gē gbeyi cii a?

16 Gbɛla lɛyikwu itene nɛ a lɔfu lɛ ɔdaŋ ku a gbeyi cii. Ɔdaŋ ku alɔ gē gbeyi cii, alɔ géē lɛ eeye fiyɛ klla i gáā lɛ ɔtooplico fiyɛ ɔfu ŋ. Ohigbu ɛnyā, ō gbeyi cii lɔfu ya ku alɔ gbɛla lɔhi klla lɛ ɛbɔla ku ɔkpiye. Ɔdaŋ ku alɔ gē gbeyi cii mla ācɛ ɔhá, alɔ géē jɔɔnyɛ ɛnɛɛnɛ ɛma mla uwa. Ujɔ ku alɔ géē piyatɔha fiyɛ. Ɔdaŋ ka ɔcɛ lɛ ɔdā okwiye ya alɔ nɛ alɔ i kē cɔnu fiyaa ŋ, alɔ i gáā ya ku unwalu a kóō je fiyɛ abɔ ŋ. (Aíjē 37:8; Aíit. 14:29) Amáŋ itene nōo fiyɛ duu a, wɛ ka ɔdaŋ ku alɔ gē gbeyi cii, alɔ gē gbla Adā alɔ nōo yɔ ɔkpanco a ya klla gē tubla ɔ ajaajɛ fiyɛ.

17. Ɔdi nɛ alɔ cika ō lɛ ɔtu ku alɔ ya ekponu ō ya a?

17 Ó lɛ aafu ŋ, ō gbeyi cii wɛ ɛnɛɛnɛ uce ō ya nōo gē tiile lɛ ɛjɛɛji alɔ! Ó gē tɔɔtɛ eko doodu ō gbeyi cii ŋ, amáŋ mla otabɔ ku Ujehofa, alɔ lɔfu gɔbu yɔ i lɛ uce ō ya nyā fiyɛ. Abɔ alɔ kē yɔ i gbeyi cii ku ɛcɛ ɛyipɛ a kóō wa a, alɔ lɔfu lɔtuce kpɔcii ka “eyī kú Óndú ā kwu ācɛ nēe gē [gbeyi nu] ā. Ó klla ī gbō uwā ohígbū ihɔtū nɛ̄ ó lɛ lɛ uwá eko dóódu ā.” (Aíjē 33:18) Alɔ lɛ ɔtu ku alɔ ya ekponu eko doodu ō gɔbu yɔ i gbeyi cii.

IJÉ ƆMƐ 41 Please Hear My Prayer

a Ɛyinɛhi ku ācɛ icɛ i gē gbeyi cii ŋ. Amáŋ Ubáyíbu ta alɔ ɔtu kwu ɔtu ō gbeyi cii. Ikpɛyi ɛlā nyā géē mafu lɛ alɔ ɔdā nōo ya nɛ uce ō ya nyā cɛgbá, mla ɛgɛ nɛ alɔ lɔfu lɛ uce kóō gbeyi cii fiyɛ a.

b O ya ɛɛ ku a má ɔ̄kā ku ācɛ nōo gbeyi cii, a lɔfu jila ikpɛyi ɛlā nōo ka u “Patience” ipu Watch Tower Publications Index.