1. Kā senatnē Dievs darīja stiprus savus kalpus?

 KĀ VAR lasīt Bībelē, daudzi Dieva kalpi bija stipri cilvēki. Bet viņi ne vienmēr sevi uzskatīja par stipriem. Piemēram, ķēniņš Dāvids reizēm jutās ”stiprs kā kalns”, bet reizēm — izbijies. (Ps. 30:7.) Samsons, kas bija ļoti spēcīgs, kad viņā darbojās Dieva gars, labi apzinājās, ka bez šī gara viņš ”kļūtu tikpat vājš kā visi citi cilvēki”. (Tiesn. 14:5, 6; 16:17.) Šo dievbijīgo vīru spēka avots bija Jehova.

2. Kāpēc apustulis Pāvils teica, ka viņš ir gan vājš, gan stiprs? (2. Korintiešiem 12:9, 10.)

² Arī apustulis Pāvils saprata, ka viņam ir vajadzīgs spēks, ko dod Jehova. (Nolasīt 2. Korintiešiem 12:9, 10.) Pāvils, tāpat kā daudzi no mums, cīnījās ar nopietnām veselības problēmām. (Gal. 4:13, 14.) Turklāt dažreiz viņam bija smagi jāpūlas, lai spētu rīkoties pareizi. (Rom. 7:18, 19.) Un brīžiem viņš bija noraizējies un viņu māca neziņa. (2. Kor. 1:8, 9.) Tomēr, būdams vājš, Pāvils bija stiprs. Tas bija iespējams tikai tāpēc, ka Pāvilam spēku deva Jehova.

3. Kādi jautājumi ir aplūkoti šajā rakstā?

³ Jehova noteikti darīs stiprus arī mūs. (1. Pēt. 5:10.) Bet mēs nevaram cerēt, ka saņemsim Dieva spēku, ja paši neko nedarīsim. Minēsim kādu piemēru. Automašīnu darbina dzinējs, bet, lai automašīna virzītos uz priekšu, vadītājam ir jāspiež gāzes pedālis. Jehova labprāt dod saviem kalpiem spēku, bet mums pašiem ir konkrēti jārīkojas,  lai to saņemtu. Kā Jehova mūs var darīt stiprus? Kas tieši mums jādara, lai saņemtu spēku? Lai to noskaidrotu, apskatīsim, kā Jehova darīja stiprus trīs cilvēkus, par kuriem stāstīts Bībelē, — pravieti Jonu, Jēzus māti Mariju un apustuli Pāvilu. Vēl rakstā ir aplūkots, kā tagad Jehova savus kalpus dara stiprus.

4. Kas mums jādara, lai saņemtu no Jehovas spēku?

⁴ Lai saņemtu no Jehovas spēku, mums pirmām kārtām jālūdz, lai viņš mums to dāvātu. Jehova atbild uz šādām lūgšanām un dod saviem kalpiem ”neparastu spēku”. (2. Kor. 4:7.) Kas vēl mums jādara? Ir jālasa Bībele un jāpārdomā izlasītais. (Ps. 86:11.) ”Dieva vārdi ir.. spēcīgi.” (Ebr. 4:12.) Ja lūgsim Jehovu un iedziļināsimies Bībelē, mēs saņemsim spēku, lai visu izturētu, nezaudētu prieku un tiktu galā ar grūtiem uzdevumiem kalpošanā.

5. Kādā situācijā bija nonācis Jona, un kāpēc viņš varēja cerēt vienīgi uz Jehovu?

⁵ Pievērsīsim uzmanību tam, kā Jehova darīja stipru pravieti Jonu. Jehova viņam bija uzticējis sarežģītu uzdevumu, bet Jona bija centies no tā izvairīties. Kuģis, kurā viņš bija iesēdies, nonāca stiprā vētrā, un visiem, kas atradās uz kuģa, draudēja bojāeja. Kad jūrnieki iemeta Jonu jūrā, Jona nonāca milzu zivs vēderā. Kā Jona jutās? Droši vien viņš domāja, ka viņa pēdējā stundiņa ir klāt. Iespējams, viņam likās, ka Jehova no viņa ir novērsies. Jonu noteikti plosīja dažādas emocijas.

6. Kā Jona atguva spēku, atrazdamies zivs vēderā? (Jonas 2:1, 2, 7.)

⁶ Kā Jona šajā kritiskajā situācijā atguva spēku? Viņš lūdza Jehovu. (Nolasīt Jonas 2:1, 2, 7.) Lai gan viņš nebija klausījis Jehovam, viņš bija pārliecināts, ka Jehova uzklausīs viņa pazemīgo, nožēlas pilno lūgšanu. Jona arī pārdomāja Svētos Rakstus. Kāpēc tā var apgalvot? Tāpēc, ka viņa lūgšanā, kas lasāma Jonas grāmatas 2. nodaļā, ir iekļautas daudzas frāzes no psalmiem. (Piemēram, salīdziniet Jonas 2:2, 5 ar Psalmu 69:1 un 86:7.) Ir skaidrs, ka Jona ļoti labi zināja psalmus. Pārdomas par to, kas teikts psalmos, iedvesa viņā pārliecību, ka Jehova viņam palīdzēs. Pēc kāda laika Jona tika izmests krastā, un viņš bija gatavs pildīt, ko Jehova viņam lika. (Jon. 2:10—3:4.)

7., 8. Kur Džimins smēlās spēku, lai izturētu grūtības?

⁷ Mēs noteikti varam mācīties no tā, kā grūtā brīdī rīkojās Jona. Kāds kristietis, vārdā Džimins b, kas dzīvo Taivānā, pieredz lielas grūtības, jo viņš ir smagi slims un tuvinieki ir naidīgi noskaņoti pret viņa ticību. Viņam dod spēku lūgšanas un iedziļināšanās Bībelē. ”Reizēm mani māc tik lielas raizes, ka es nespēju iedziļināties Bībelē, jo nevaru koncentrēties,” sacīja Džimins. Tomēr viņš nepadodas. ”Tādos gadījumos es vispirms lūdzu Jehovu,” stāstīja Džimins. ”Pēc tam es uzlieku austiņas un klausos mūsu dziesmas. Dažreiz es klusiņām dziedu līdzi. Tā es pamazām nomierinos, un tad es varu sākt lasīt Bībeli.”

 ⁸ Tas, ko Džimins uzzina, iedziļinādamies Bībelē un mūsu organizācijas izdotajā literatūrā, dod viņam spēku izturēt grūtības. Reiz, kad viņš tikko bija pārcietis nopietnu operāciju, medmāsa viņam teica, ka viņam ir krietni samazināts eritrocītu skaits, tāpēc būs jāpārlej asinis. Dienu pirms operācijas Džimins bija lasījis par kādu mūsu māsu, kurai bija veikta tāda pati operācija. Viņai eritrocītu skaits bija bijis vēl mazāks nekā Džiminam, tomēr mūsu māsa nebija piekritusi asins pārliešanai un bija atlabusi. Izlasītais gadījums stiprināja Džimina apņēmību nepārkāpt Jehovas likumu.

9. Ko mēs varētu darīt, kad jūtamies uztraukušies vai noraizējušies? (Sk. arī attēlus.)

⁹ Vai jums nav bijis tā, ka aiz uztraukuma vai raizēm nespējat lūgt Jehovu? Bet varbūt kāds pārbaudījums jūs tā ir izsmēlis, ka jums nav spēka iedziļināties Bībelē. Turēsim prātā, ka Jehova ļoti labi saprot, kā mēs jūtamies. Pat ja mēs pasakām Jehovam lūgšanā tikai dažus vārdus, mēs varam būt pārliecināti, ka viņš mūs uzklausīs un mums atbildēs vislabākajā veidā. (Efes. 3:20.) Ja sāpju vai smagu pārdzīvojumu dēļ mums ir grūti pašiem lasīt Bībeli un mūsu literatūru, mēs varam klausīties audioierakstus. Varbūt mēs varam noklausīties kādu dziesmu vai noskatīties kādu video, kas publicēts vietnē jw.org. Jehova vēlas mūs darīt stiprus, tāpēc sirsnīgi lūgsim viņu, izmantosim visu, ko viņš ir sagādājis garīgā ziņā, un centīsimies saskatīt, kā viņš mums atbild.

10. Kā mums var palīdzēt ticības biedri?

¹⁰ Jehova mums var palīdzēt ar ticības biedru starpniecību. Kad pieredzam pārbaudījumu vai pūlamies paveikt sarežģītu uzdevumu, viņi mums var būt ”īsts atbalsts”. (Kol. 4:10, 11.) Draugu atbalsts jo īpaši ir nepieciešams ”grūtā brīdī”. (Sāl. pam. 17:17.) Kad mums vairs nav  spēka, ticības biedri var palīdzēt fiziski, emocionāli un garīgi. To pieredzēja Jēzus māte Marija.

11. Kā Marija jutās, un kāpēc?

¹¹ Mēģināsim iztēloties, kā jutās Marija, kad eņģelis Gabriēls paziņoja, ka viņai iestāsies grūtniecība. Viņa taču nebija precējusies, un viņai nebija pieredzes bērnu audzināšanā. Bet eņģeļa vārdi nozīmēja, ka viņai būs jāuzņemas rūpes par mazuli, kam vēlāk būs jākļūst par Mesiju. Kā viņa savam līgavainim Jāzepam paskaidros, ka viņa gaida bērnu, kaut arī viņai ”nav bijis tuvības ar vīrieti”? (Lūk. 1:26—33.)

12. Kur Marija smēlās spēku? (Lūkas 1:39—45.)

¹² Kur Marija smēlās spēku īpašajam uzdevumam? Viņa vērsās pēc atbalsta pie citiem Dieva kalpiem. Piemēram, viņa lūdza, lai eņģelis Gabriēls pastāsta par šo uzdevumu nedaudz vairāk. (Lūk. 1:34.) Drīz pēc tam Marija ”devās uz pilsētu Jūdas kalnos”, lai apciemotu savu radinieci Elizabeti. Tas bija tā vērts. Kad Marija tur ieradās, Elizabete, Jehovas iedvesmota, teica pravietiskus vārdus par vēl nedzimušo Marijas bērnu un cildināja pašu Mariju. (Nolasīt Lūkas 1:39—45.) Marija sacīja, ka Jehova ”ar savu roku.. ir paveicis varenus darbus”. (Lūk. 1:46—51.) Ar eņģeļa Gabriēla un Elizabetes starpniecību Jehova Mariju bija stiprinājis.

13. Par ko pārliecinājās rindkopā minētā kristiete?

¹³ Arī mūs Jehova var stiprināt ar ticības biedru starpniecību. To izjuta kāda kristiete, ko sauc Dasuri un kas dzīvo Bolīvijā. Kad viņas tēvam atklāja nedziedināmu slimību un tēvu ievietoja slimnīcā, viņa par to pašaizliedzīgi rūpējās. (1. Tim. 5:4.) Dasuri sacīja: ”Daudzkārt es biju tuvu spēku izsīkumam.” Tomēr sākumā viņa vilcinājās lūgt ticības biedriem palīdzību. ”Es nevienu negribēju apgrūtināt,” viņa paskaidroja. ”Es spriedu, ka Jehova man noteikti palīdzēs. Bet pēc kāda laika es sapratu, ka patiesībā es norobežojos no citiem un cenšos ar savām problēmām tikt galā viena pati.” (Sāl. pam. 18:1.) Dasuri nolēma uzrakstīt pāris draugiem un pastāstīt par savu situāciju. ”Nav vārdos izsakāms, cik daudz man nozīmēja viņu atbalsts,” teica Dasuri. ”Ticības biedri nesa uz slimnīcu ēdienu un uzmundrināja mani ar vārdiem no Bībeles. Ir brīnišķīgi apzināties, ka Jehovas kalpi ir liela, draudzīga saime. Grūtā brīdī brāļi un māsas steidzas palīgā, jūt līdzi un sniedz tik ļoti vajadzīgo pleca sajūtu, tāpēc mēs spējam nepadoties.”

14. Kādai jābūt mūsu attieksmei pret draudzes vecāko piedāvāto palīdzību?

¹⁴ Jehova mums ir devis īpašu dāvanu — draudzes vecākos. Viņi daudz dara ticības biedru labā, lai tos stiprinātu un uzmundrinātu. (Jes. 32:1, 2.) Ja mūs māc raizes, stāstīsim par tām draudzes vecākajiem! Ar vecāko starpniecību Jehova mūs var darīt stiprus. Tāpēc neatsacīsimies no viņu piedāvātās palīdzības.

15. Kādas brīnišķīgas izredzes ir visiem kristiešiem?

¹⁵ Bībelē lasāmie solījumi iedveš cerību, un tā mums dod spēku kalpot Jehovam. (Rom. 4:3, 18—20.) Kristiešiem ir  izredzes dzīvot mūžīgi. Daļa no mums cer dzīvot mūžīgi paradīzē uz zemes, bet daļa — debesīs. Šī brīnišķīgā cerība mums palīdz izturēt pārbaudījumus, neatlaidīgi sludināt labo vēsti un pildīt dažādus pienākumus draudzē. (1. Tes. 1:3.) Cerība dzīvot mūžīgi stiprināja arī apustuli Pāvilu.

16. Ko trešā misijas ceļojuma laikā pieredzēja apustulis Pāvils?

¹⁶ Otrajā vēstulē korintiešiem Pāvils sevi salīdzināja ar māla trauku. Viņš pats uz savas ādas bija izjutis, ka kristiešus ”spiež no visām pusēm” un vajā, un, tāpat kā citi, arī Pāvils reizēm bija apjucis un satriekts. Vairākkārt viņa dzīvība bija briesmās. (2. Kor. 4:8—10.) Minēto vēstuli Pāvils rakstīja trešā misijas ceļojuma laikā. Tolaik viņš vēl nezināja, ka viņu gaida daudz lielāki pārbaudījumi. Viņam uzbruka saniknots pūlis, viņu apcietināja, viņš pieredzēja kuģa katastrofu un tika ieslodzīts.

17. Kā Pāvils spēja visu izturēt, kā liecina 2. Korintiešiem 4:16—18?

¹⁷ Pāvils spēja visu izturēt tāpēc, ka turēja prātā savu cerību. (Nolasīt 2. Korintiešiem 4:16—18.) ”Ārēji mēs izdilstam,” viņš rakstīja, tomēr viņš nenolaida rokas. Pāvils domāja par savu nākotni, proti, par mūžīgu dzīvi debesīs. Dieva apsolīto balvu viņš uzskatīja par ”neizsakāmi lielu.. godu”, un tās dēļ viņš bija gatavs izturēt jebkādas grūtības. Pāvils to bieži pārdomāja, tāpēc viņš ”iekšēji.. dienu no dienas atjaunojās”.

18. Kā cerība ir palīdzējusi mūsu brālim Tihomiram un viņa ģimenei?

¹⁸ Bībelē rakstītie Dieva solījumi par nākotni ļoti stiprināja kādu kristieti, vārdā Tihomirs, kas dzīvo Bulgārijā. Pirms dažiem gadiem ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā viņa jaunākais brālis Zdravko, un, kā stāstīja Tihomirs, pirmo laiku viņa bēdas bija neremdināmas. Bet kas viņam palīdzēja? Viņš un viņa ģimenes  locekļi mēģināja iztēloties, kas notiks tad, kad Dievs sāks celt augšā mirušos. Tihomirs teica: ”Piemēram, mēs iztēlojamies, kur mēs satiksim Zdravko, ar ko mēs viņu cienāsim, kurus draugus un tuviniekus pēc Zdravko augšāmcelšanas uzaicināsim ciemos pašus pirmos un ko mēs viņam stāstīsim par pēdējām dienām.” Tihomirs atzina, ka šādas pārdomas par nākotni uzmundrina visu viņa ģimeni un palīdz tai pacietīgi gaidīt laiku, kad Jehova piecels no nāves viņa brāli.

19. Kā mēs varam stiprināt savu cerību? (Sk. arī attēlu.)

¹⁹ Kā mēs varam stiprināt savu cerību? Ja mēs ceram dzīvot mūžīgi uz zemes, tad ir vērts bieži lasīt un pārdomāt to, kas Bībelē teikts par paradīzi. (Jes. 25:8; 32:16—18.) Centīsimies iztēloties, kāda būs dzīve jaunajā pasaulē! Ko mēs redzēsim? Ko dzirdēsim? Kā jutīsimies? Lai rosinātu iztēli, aplūkosim mūsu literatūrā redzamās ilustrācijas, kurās attēlota paradīze, un skatīsimies mūzikas video, piemēram, ”Klāt jaunā pasaule”, ”Tepat, vien roku pastiep!”, ”Vai redzi to laiku?”. Ja pastāvīgi domāsim par lielisko nākotni, ko Dievs ir apsolījis, tagadējās grūtības mums liksies ”īslaicīgas un vieglas” un mēs spēsim visu izturēt. (2. Kor. 4:17.)

20. Kā mēs varam kļūt stipri?

²⁰ Kaut gan reizēm mums liekas, ka esam vāji, atcerēsimies: ”Ar Dievu mēs kļūsim stipri.” (Ps. 108:13.) Jehova mums ir sagādājis visu nepieciešamo, lai mēs būtu stipri. Tāpēc tad, kad mums nebūs viegli pildīt kādu uzdevumu kalpošanā, izturēt grūtības un saglabāt prieku, dedzīgi lūgsim Jehovu un iedziļināsimies Bībelē, lai saprastu, kā rīkoties. Nenoraidīsim brāļu un māsu palīdzību un uzturēsim dzīvu savu cerību uz brīnišķīgo nākotni! Tad ”Dievs savā diženajā varenībā” mums ”piešķirs visu vajadzīgo spēku”, lai mēs ”varētu visu izturēt ar pacietību un prieku”. (Kol. 1:11.)