Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

44. STUDĒJAMAIS RAKSTS

Iepazīsim Bībeli aizvien labāk!

Iepazīsim Bībeli aizvien labāk!

”Izprast, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums.” (EFES. 3:18.)

95. DZIESMA ”Gaisma kļūst spožāka”

IESKATS a

1., 2. Kā ir jālasa un jāpēta Bībele? Miniet piemēru.

 IZTĒLOJIETIES, ka jūs vēlaties iegādāties māju. Ko jūs pirms lēmuma pieņemšanas gribētu redzēt? Vai tikai mājas fotogrāfiju? Protams, nē. Jūs gribētu paši aplūkot māju, izstaigāt visas istabas un izpētīt visu, kas vien iespējams. Jūs droši vien arī interesētu, no kādiem materiāliem māja ir būvēta. Jūs noteikti censtos uzzināt par savu nākamo mājokli pēc iespējas vairāk.

2 Kaut ko līdzīgu mēs varam darīt, kad lasām un pētām Bībeli. Kādā Bībeles komentārā bija teikts, ka Bībeles vēsts līdzinās ”lielam un plašam namam ar augstiem torņiem un dziļiem pamatiem”. Kā iepazīt visu, kas ietverts Bībelē? Ja Bībeli lasa ātri, var uzzināt tikai galvenos faktus, proti, ”dievišķo vārdu pamatus”. (Ebr. 5:12.) Tēlaini runājot, mums Bībeles ”namā” ir jāieiet iekšā, lai visu sīki izpētītu. Mums jāizprot, Bībeles vēsts daļas ir saistītas savā starpā, un jāsaprot, kam mēs ticam un kāpēc.

3. Uz ko mudināja apustulis Pāvils, un kāpēc? (Efesiešiem 3:14—19.)

3 Apustulis Pāvils mudināja ticības biedrus cītīgi pētīt Svētos Rakstus, lai viņi spētu izprast, kāds ir patiesības ”platums, garums, augstums un dziļums”, un lai viņi ticībā ”iesakņotos un stāvētu uz stipra pamata”. (Nolasīt Efesiešiem 3:14—19.) Arī mums jādara tas pats — mums dziļi jāiepazīst Bībeles patiesība. Noskaidrosim, kā to darīt, lai Bībeles vēsts mums atklātos visā krāšņumā.

IEDZIĻINĀSIMIES BĪBELES PATIESĪBĀ

4. Ko mēs varam darīt, lai tuvotos Jehovam?

4 Kristieši neapmierinās ar virspusīgām, paviršām Bībeles zināšanām. Ar Dieva svētā gara palīdzību mēs gribam iepazīt ”pat Dieva dziļumus”. (1. Kor. 2:9, 10.) Mēs varētu izvēlēties kādu tēmu, kuras pētīšana mūs tuvinātu Jehovam. Piemēram, mēs varētu iedziļināties šādā jautājumā: kā Jehova senatnē ir apliecinājis, ka mīl savus kalpus? Un kā tas pierāda, ka viņš mīl arī mūs? Vēl mēs varētu izpētīt, ko Jehova prasīja no senajiem izraēliešiem un ko viņš prasa no kristiešiem. Bet varbūt mēs varētu padziļināti pētīt pravietojumus, kas piepildījās Jēzus Kristus dzīvē.

5. Kādus jautājumus jūs gribētu izpētīt dziļāk?

5 Dažiem Jehovas lieciniekiem, kam patīk pētīt Bībeli, tika vaicāts, kādos jautājumos viņiem patīk iedziļināties. Daļu no viņu atbildēm var lasīt papildmateriālā ” Ko pētīt dziļāk”. Ja ņemsim talkā Pētīšanas palīgu Jehovas lieciniekiem, iedziļināšanās Bībelē mums sagādās daudz prieka. Bet galvenais — nostiprināsies mūsu ticība un mēs ”iepazīsim Dievu”. (Sāl. pam. 2:4, 5.) Tālāk ir pievērsta uzmanība dažām svarīgām tēmām, kuras noteikti ir vērts izpētīt dziļāk.

DIEVA NODOMS

6. a) Paskaidrojiet, ar ko nodoms atšķiras no plāna! b) Kāpēc Jehovas nodoms par cilvēkiem un zemi Bībelē ir saukts par mūžīgu? (Efesiešiem 3:11.)

6 Bībelē ir teikts, ka Dievam ir noteikts nodoms. Ar ko nodoms atšķiras no plāna? Plāns ir kā konkrēti nosprausts maršruts no punkta A uz punktu B. Ja gadās kāds neparedzēts šķērslis, plāns var neizdoties. Savukārt nodoms ir galamērķis, ko vēlamies sasniegt. Mēs skaidri zinām, kur vēlamies nokļūt, taču mums uz turieni nav jādodas tikai pa vienu noteiktu ceļu. Ja apstākļi prasa, mēs varam pielāgoties. Jehova laika gaitā pakāpeniski ir atklājis, kāds ir viņa ”mūžīgais nodoms”, un par to ir stāstīts Bībelē. (Efes. 3:11.) ”Jehova it visu izmanto, lai īstenotu savu nodomu”, tāpēc tas, ko viņš ir iecerējis, vienmēr izdodas. (Sāl. pam. 16:4.) Turklāt viņa veikums pastāvēs mūžam. Kāds ir Jehovas diženais nodoms, un kā viņš ir pielāgojies, lai to īstenotu?

7. Ko Jehova darīja, kad pirmie cilvēki bija sacēlušies pret viņu? (Mateja 25:34.)

7 Pirmajiem diviem cilvēkiem Dievs darīja zināmu, kāds ir ar viņiem saistītais nodoms. Dievs viņiem teica: ”Radiet pēcnācējus un vairojieties, piepildiet zemi un esiet noteicēji pār to, un valdiet.. pār visiem dzīvniekiem.” (1. Moz. 1:28.) Kad Ādams un Ieva sacēlās pret Jehovu un kļuva grēcīgi, Jehova neatteicās no sava nodoma. Viņš tikai mainīja veidu, kā tas tiks piepildīts. Tūlīt pat viņš nolēma, ka tiks izveidota debesu valstība, ar kuras starpniecību tiks īstenots viss, ko viņš bija paredzējis cilvēcei un zemei. (Nolasīt Mateja 25:34.) Kad bija pienācis Dieva noteiktais laiks, viņš sūtīja uz zemi savu pirmdzimto Dēlu, lai tas mācītu cilvēkiem par debesu valstību un izpirktu cilvēkus no grēka un nāves. Pēc augšāmcelšanas Jēzus atgriezās debesīs, lai kļūtu par Dieva valstības ķēniņu. Bet ir vēl daudz kas cits, ko ir vērts uzzināt par Dieva nodomu.

Iztēlosimies laiku, kad visas saprātīgās būtnes debesīs un uz zemes būs uzticīgas Jehovam! (Sk. 8. rindkopu)

8. a) Kāda ir Bībeles galvenā tēma? b) Ko Jehova paveiks, kā var lasīt Efesiešiem 1:8—11? (Sk. arī vāka attēlu.)

8 Kāda ir Bībeles galvenā tēma? Galvenais, kam Bībelē pievērsta uzmanība, ir Dieva vārda svētīšana. Jehova to panāks ar savas valstības starpniecību, kura īstenos viņa diženo nodomu. Jehovas nodoms nemainās. Viņš ir apsolījis, ka viss notiks tieši tā, kā viņš ir lēmis. (Jes. 46:10, arī zemsv. piez., 11; Ebr. 6:17, 18.) Ar laiku zeme tiks pārveidota par paradīzi, kur Ādama un Ievas pēcnācēji, kas būs kļuvuši par pilnīgiem cilvēkiem, dzīvos mūžīgi. (Ps. 37:29.) Viņa nodoms ir galu galā apvienot vienā saimē visas saprātīgās būtnes — gan tās, kas debesīs, gan tās, kas uz zemes. Tad ikviens atzīs Jehovu par augstāko valdnieku un viņam pakļausies. (Nolasīt Efesiešiem 1:8—11.) Vai mūs nesajūsmina tas, kā Jehova īsteno savu nodomu?

MŪSU NĀKOTNES IZREDZES

9. Cik tālā nākotnē ļauj ieskatīties Bībele?

9 Paanalizēsim Ēdenes dārzā izskanējušo pravietojumu, kas lasāms 1. Mozus 3:15. b Tajā ir minēti notikumi, kas saistīti ar Dieva nodoma piepildīšanos un kam bija jārisinās vairākus tūkstošus gadu vēlāk. Liela daļa no šī pravietojuma jau ir piepildījusies. Piemēram, viens no Ābrahāma tālākajiem pēcnācējiem kļuva par Kristu. (1. Moz. 22:15—18.) Kā jau bija pravietots, apsolītajam pēcnācējam tika ”iekosts papēdī” — tas notika mūsu ēras 33. gadā, kad Jēzus tika nonāvēts. (Ap. d. 3:13—15.) Bet vēl ir jāpiepildās tam, ka tiks ”sadragāta” Sātana ”galva”, un tas notiks vairāk nekā pēc 1000 gadiem. (Atkl. 20:7—10.)

10. a) Kādi notikumi ir gaidāmi drīzā nākotnē? b) Kas jādara, lai mēs būtu gatavi nākotnes notikumiem? (Sk. arī zemsvītras piezīmē norādīto materiālu.)

10 Tagad pievērsīsim uzmanību, kas Bībelē ir stāstīts par to, kā Sātana pārvaldītās pasaules naids pret Jehovas organizāciju sasniegs kulmināciju. Vispirms politiskie līderi paziņos: ”Miers un drošība!” (1. Tes. 5:2, 3.) Tad politiskie spēki vērsīsies pret visām viltus reliģijām — tā pavisam ”negaidīti” sāksies lielais posts. (Atkl. 17:16.) Pēc tam, ļoti iespējams, būs redzams kaut kas pārdabisks. Bībelē teikts, ka ”visas tautas.. redzēs Cilvēka dēlu nākam debesu mākoņos ar spēku un lielu godu”. (Mat. 24:30.) Jēzus tiesās cilvēkus — viņš tos ”šķirs.., tāpat kā gans šķir avis no āžiem”. (Mat. 25:31—33, 46.) Taču Sātans neliksies mierā. Naida pārņemts, viņš pamudinās tautu apvienotos spēkus, kas Bībelē saukti par ”Gogu no Magogas”, uzbrukt Jehovas kalpiem. (Eceh. 38:2, 10, 11.) Kādā brīdī lielā posta laikā svaidītie kristieši, kas vēl būs palikuši uz zemes, tiks sapulcēti debesīs, kur viņi pievienosies Jēzum Kristum un debesu karapulkiem, lai dotos Armagedona kaujā, ar ko beigsies lielais posts. c (Mat. 24:31; Atkl. 16:14, 16.) Pēc Armagedona sāksies Kristus tūkstoš gadu ilgā valdīšana. (Atkl. 20:6.)

Cik ciešas būs mūsu attiecības ar Jehovu pēc miljardiem gadu? (Sk. 11. rindkopu)

11. Ko jums nozīmē iespēja dzīvot mūžīgi? (Sk. arī attēlus.)

11 Padomāsim par vēl tālāku nākotni. Bībelē par Dievu ir teikts: ”Pat mūžību viņš ir ielicis cilvēku sirdī.” (Pulc. 3:11.) Pamēģināsim iztēloties, ko mums un mūsu attiecībām ar Jehovu nozīmēs iespēja dzīvot mūžīgi. Grāmatas Tuvojieties Jehovam 319. lappusē ir teikts: ”Kad būsim dzīvojuši simtiem, tūkstošiem, miljoniem un pat miljardiem gadu, mēs par Dievu Jehovu zināsim daudz vairāk nekā tagad. Tomēr arī tad mēs sapratīsim, ka vēl ir ļoti daudz kā tāda, ko mēs nezinām. [..] Mūžīga dzīve būs ārkārtīgi saturīga un daudzveidīga, un iespēja tuvoties Jehovam būs pats labākais, ko tā piedāvās.” Ko vēl mēs varam pētīt dziļāk?

DEBESIS

12. Kā, tēlaini runājot, mēs varam ielūkoties debesīs? Paskaidrojiet.

12 Bībele sniedz ieskatu garīgajās debesīs, kur mīt Jehova. (Jes. 33:5.) Lasot Bībeli, mēs varam uzzināt daudz ko aizraujošu par Jehovu un viņa organizācijas debesu daļu. (Jes. 6:1—4; Dan. 7:9, 10; Atkl. 4:1—6.) Piemēram, ir ļoti iespaidīgi tas, ko vēroja pravietis Ecehiēls, kad ”atvērās debesis” un viņam ”sāka atklāties dievišķas parādības”. (Eceh. 1:1.)

13. Kādus pienākumus debesīs veic Jēzus, kā redzams Ebrejiem 4:14—16, un kāpēc mēs esam par to pateicīgi?

13 Mēs varam pārdomāt arī to, cik svarīga ir Jēzus loma. Viņš ir mūsu ķēniņš, turklāt viņš ir līdzjūtīgs augstais priesteris. Ar viņa starpniecību mēs varam lūgšanās tuvoties Dieva ”augstsirdīgās labestības tronim” un lūgt ”žēlastību un.. palīdzību īstajā laikā”. (Nolasīt Ebrejiem 4:14—16.) Centīsimies ik dienu pārdomāt, ko Jehova un Jēzus ir paveikuši un ko viņi mūsu labā dara. Mums ir jāatsaucas uz Jehovas un Jēzus mīlestību un jābūt dedzīgiem kalpošanā. (2. Kor. 5:14, 15.)

Iztēlosimies, kādu prieku jaunajā pasaulē mums sagādās apziņa, ka esam palīdzējuši citiem sākt kalpot Jehovam un kļūt par Jēzus mācekļiem! (Sk. 14. rindkopu)

14. Kā mēs varam apliecināt, ka esam pateicīgi Jehovam un Jēzum? (Sk. arī attēlus.)

14 Ja mēs būsim pateicīgi Dievam un viņa Dēlam, mēs palīdzēsim arī citiem sākt kalpot Jehovam un kļūt par Jēzus mācekļiem. (Mat. 28:19, 20.) Tieši to aiz pateicības pret Dievu un Kristu darīja apustulis Pāvils. Viņš zināja, ka Jehova ”grib, lai visdažādākie cilvēki tiktu izglābti un pilnībā iepazītu patiesību”. (1. Tim. 2:3, 4.) Viņš ļoti pūlējās, lai sludināšanā palīdzētu pēc iespējas lielākam skaitam cilvēku un ”vismaz kādu daļu izglābtu”. (1. Kor. 9:22, 23.)

LAI IEDZIĻINĀŠANĀS BĪBELĒ MUMS SAGĀDĀ PRIEKU!

15. Kas cilvēku dara laimīgu, kā izriet no 1. psalma 2. panta?

15 Pirmā psalma sacerētājs, aprakstīdams laimīgu cilvēku, minēja, ka šāds cilvēks ”rod prieku Jehovas likumos un pārdomā viņa likumus dienu un nakti”. (Ps. 1:1—3.) Bībeles tulkotājs Džozefs Roterems grāmatā, kurā apkopoja savus pētījumus par psalmiem, rakstīja, ka tad, ja cilvēks ”alkst pēc Dieva norādījumiem, viņš tos cītīgi lasa, cenšas izprast un dziļi pārdomā” (Studies in the Psalms). ”Ikviena diena, kurā cilvēks nav iedziļinājies Dieva vārdos, ir nodzīvota velti,” piebilda Dž. Roterems. Ja mēs rūpīgi pētīsim Bībeli un pūlēsimies izprast, kā Bībeles vēsts daļas ir saistītas savā starpā, tad iedziļināšanās Bībelē mums sagādās lielu prieku. Mēs paši pārliecināsimies, cik brīnišķīgi ir izpētīt patiesības ”platumu, garumu, augstumu un dziļumu”.

16. Par ko ir runāts nākamajā rakstā?

16 Dziļās mācības, ko Jehova ir licis ietvert Bībelē, ir iespējams saprast. Nākamajā rakstā ir apskatīts, ko apustulis Pāvils ebreju tautības kristiešiem rakstīja par Jehovas garīgo templi. Lai iedziļināšanās šajā jautājumā mums sagādā patiesu prieku!

94. DZIESMA ”Pateicība par Dieva Rakstiem”

a Bībele mums palīdz tuvoties mūsu mīļajam debesu Tēvam Jehovam, un iedziļināšanās tajā noteikti var sagādāt prieku. Šajā rakstā ir runāts par to, ka mums jācenšas izprast, kāds ir Bībeles vēsts ”platums, garums, augstums un dziļums”.

b Sk. 2022. gada jūlija Sargtornī publicēto rakstu ”Sens pravietojums, kas skar mūsu dzīvi.

c Sk. grāmatu Dieva valstība valda, 230. lpp., lai uzzinātu, kas jādara, lai mēs būtu gatavi drīzumā gaidāmajiem notikumiem, kas satricinās pasauli.