1. Ko aicina darīt kāds eņģelis, un kādai jābūt mūsu attieksmei pret viņa vārdiem?

 VAI jūs neieklausītos, ja ar jums runātu eņģelis? Noteikti ieklausītos. Bībelē teikts, ka mūsu laikos kāds eņģelis vēršas pie visām ”tautām un ciltīm, cilvēkiem, kas runā dažādās valodās,” un aicina: ”Bīstieties Dievu un godājiet viņu..! Pielūdziet to, kas ir radījis debesis un zemi!” (Atkl. 14:6, 7.) Jehova ir vienīgais patiesais Dievs, un tikai viņš ir pelnījis, ka viņu pielūdz. Visiem, kas vēlas viņu pielūgt, viņš ir dāvājis iespēju to darīt diženā garīgā templī, un mēs par to esam ļoti pateicīgi.

2. Kas ir Jehovas garīgais templis? (Sk. arī ” Garīgais templis nav tas pats, kas...”.)

² Kas ir garīgais templis, un kā uzzināt par to vairāk? Garīgais templis ir kārtība, kādā, balstoties uz Jēzus izpirkuma upuri, tiek pielūgts Jehova. Apustulis Pāvils par to daudz rakstīja savā vēstulē ebreju tautības kristiešiem, kas dzīvoja Jūdejā. b

3., 4. Kāpēc Pāvils bažījās par ebreju tautības kristiešiem, un ko viņš darīja, lai tiem palīdzētu?

³ Kas Pāvilu pamudināja uzrakstīt šo vēstuli? Pirmkārt, viņš vēlējās stiprināt ebreju kristiešu ticību. Lielākā daļa no viņiem bija audzināti jūdaismā, un viņu agrākie reliģiskie vadītāji viņus droši vien izsmēja. Kādu iemeslu dēļ? Kristiešiem nebija iespaidīga tempļa, nebija  altāra, uz kura upurēt Dievam, un nebija priesteru, kas veiktu kalpošanu viņu labā. Tādas nievas varēja vājināt Kristus mācekļu ticību. (Ebr. 2:1; 3:12, 14.) Varbūt daži pat apsvēra domu, vai neatgriezties savā agrākajā ticībā.

⁴ Otrkārt, Pāvilam rūpēja tas, ka ebreju tautības kristieši netiecas pēc ”cietas barības”, proti, nepūlas apgūt ne jaunas, ne dziļas mācības. (Ebr. 5:11—14.) Daļa no viņiem acīmredzot joprojām ievēroja Mozus bauslību. Pāvils viņiem paskaidroja, ka bauslībā prasītie upuri neļāva iegūt pilnīgu grēku piedošanu, tāpēc bauslība ”tika atcelta”. Pēc tam viņš rakstīja par dziļām mācībām. Viņš ticības biedriem atgādināja, ka viņiem ir ”labāka cerība, ko ir dāvājis Dievs”, — cerība, kuras pamatā ir Jēzus nestais upuris, kas viņiem ļauj patiesi tuvoties Dievam. (Ebr. 7:18, 19.)

5. Kāpēc mums jāiedziļinās Vēstulē ebrejiem?

⁵ Pāvils ebreju kristiešiem skaidroja, kāpēc kristietība ir daudz pārāka par jūdaismu, pie kura viņi agrāk bija piederējuši. Kādā citā vēstulē viņš rakstīja: ”Tas viss bija nākamo lietu ēna, bet šo lietu īstā būtība ir Kristus.” (Kol. 2:17.) Priekšmeta ēna iezīmē tikai priekšmeta kontūras. Līdzīgi bija ar kārtību, kādā bija organizēta kalpošana Jehovam senatnē, — tā tikai sniedza priekšstatu par ”nākamo lietu” ”īsto būtību”, proti, par garīgo templi. Šī Jehovas izveidotā kārtība mums ļauj saņemt grēku piedošanu, tāpēc mēs varam kalpot Jehovam viņam pieņemamā veidā. Iedziļināsimies Vēstulē ebrejiem un salīdzināsim ”ēnu” (to, kā bija organizēta Jehovas pielūgsme senatnē) ar ”īsto būtību” (kristietību)! Tā mēs labāk izpratīsim, kas ir garīgais templis un kā tas ir saistīts ar mūsu dzīvi.

6. Kādēļ tika izveidota saiešanas telts?

⁶ Senatnē. Pāvils atsaucās uz saiešanas telti, ko 1512. gadā p.m.ē. izveidoja Mozus. (Sk. ilustrāciju, kurā attēlota saiešanas telts.) Ja izraēlieši vēlējās tuvoties Jehovam un ziedot upurus, viņiem bija jādodas uz saiešanas telti,  kas bija Jehovas pielūgsmes centrs. (2. Moz. 29:43—46.) Kad izraēlieši pārvietojās no vienas vietas uz citu, viņi šo telti nesa līdzi. Saiešanas telti izraēlieši beidza lietot tikai pēc nepilniem 500 gadiem, kad Jeruzālemē tika uzbūvēts templis. (2. Moz. 25:8, 9; 4. Moz. 9:22.)

7. Kad sāka pastāvēt garīgais templis?

⁷ Kristietībā. Saiešanas telts bija ”debesu lietu.. ēna” — tā simbolizēja Jehovas diženo garīgo templi. Pāvils teica, ka tā bija ”uzskatāms piemērs, kurš attēlo to, kas notiek tagad”. (Ebr. 8:5; 9:9.) Kad viņš rakstīja savu vēstuli ebreju kristiešiem, garīgais templis jau pastāvēja. Tas bija sācis pastāvēt mūsu ēras 29. gadā, kad Jēzus kristījās un tika svaidīts ar svēto garu. Tad viņš kļuva par ”izcilo augsto priesteri” un sāka kalpot Jehovas garīgajā templī. c (Ebr. 4:14; Ap. d. 10:37, 38.)

8., 9. Ar ko ”izcilais augstais priesteris” Jēzus Kristus krasi atšķiras no izraēliešu augstajiem priesteriem, kā lasāms Ebrejiem 7:23—27?

⁸ Senatnē. Augstais priesteris pārstāvēja izraēliešu tautu Dieva priekšā. Pirmo augsto priesteri Āronu iecēla Jehova, kad tika iesvētīta saiešanas telts. Kā rakstīja Pāvils, ”par priesteriem bija jākļūst daudziem pēc kārtas, jo nāve tiem neļāva palikt amatā uz visiem laikiem”. d (Nolasīt Ebrejiem 7:23—27.) Tā kā izraēliešu augstie priesteri bija tādi paši grēcīgi cilvēki kā visi citi, viņiem bija jāziedo upuri arī par saviem grēkiem. Ar to viņi krasi atšķīrās no ”izcilā augstā priestera” Jēzus Kristus.

⁹ Kristietībā. Augstais priesteris Jēzus Kristus ”kalpo.. patiesajā teltī, ko ir uzcēlis Jehova, nevis cilvēks”. (Ebr. 8:1, 2.) Pāvils minēja, ka Jēzus ”dzīvo mūžīgi, tāpēc viņu priestera amatā neviens nenomainīs”. Jēzus ir ”neaptraipīts, nošķirts no grēciniekiem”, un atšķirībā no izraēliešu augstajiem priesteriem ”viņam nav jānes upuri ik dienas.. par saviem.. grēkiem”. Tālāk ir pievērsta uzmanība altāriem un upuriem.

10. Ko simboliski attēloja upuri, kas tika ziedoti uz saiešanas telts altāra?

¹⁰ Senatnē. Pie saiešanas telts ieejas atradās vara altāris, uz kura Jehovam tika upurēti dzīvnieki. (2. Moz. 27:1, 2; 40:29.) Taču šie upuri neļāva cilvēkiem iegūt pilnīgu grēku piedošanu. (Ebr. 10:1—4.) Dzīvnieku upuri, kas pastāvīgi tika ziedoti uz saiešanas telts altāra, simboliski attēloja upuri, kam bija pilnībā jāatbrīvo cilvēce no grēka.

11. Ko simbolizēja altāris, uz kura Jēzus ziedoja savu dzīvību? (Ebrejiem 10:5—7, 10.)

¹¹ Kristietībā. Jēzus zināja, ka Jehova viņu ir sūtījis uz zemi tādēļ, lai viņš ziedotu savu dzīvību par izpirkuma upuri cilvēku labā. (Mat. 20:28.) Kristījoties Jēzus apliecināja, ka ir ar mieru darīt to, ko vēlas Jehova. (Jāņa 6:38; Gal. 1:4.) Jēzus bija gatavs upurēt savu pilnīgā cilvēka dzīvību uz simboliska Dieva ”gribas” altāra. Jēzus dzīvība tika  ziedota ”reizi par visām reizēm”, lai uz visiem laikiem izlīdzinātu to cilvēku grēkus, kuri tic Jēzum. (Nolasīt Ebrejiem 10:5—7, 10.) Tālāk ir apskatīts, kā saiešanas telts bija iekārtota un kas tajā atradās.

12. Kas drīkstēja ieiet saiešanas telts svētajā vietā, bet kas — vissvētākajā?

¹² Senatnē. Saiešanas telts un vēlāk Jeruzālemē uzceltie tempļi pēc plānojuma bija līdzīgi. Iekšpusē bija divas telpas — ”svētā vieta” un ”vissvētākā vieta” —, un tās vienu no otras nodalīja grezni izšūts priekškars. (Ebr. 9:2—5; 2. Moz. 26:31—33.) Svētajā vietā atradās zelta gaismeklis, kvēpināšanas altāris un galds Dieva priekšā liekamajām maizēm. Tajā drīkstēja ieiet tikai ”svaidīti priesteri”, lai veiktu savus svētos pienākumus. (4. Moz. 3:3, 7, 10.) Vissvētākajā vietā atradās ar zeltu pārklāts līguma šķirsts, kas simbolizēja Jehovas klātbūtni. (2. Moz. 25:21, 22.) Aiz priekškara vissvētākajā vietā drīkstēja ieiet vienīgi augstais priesteris, turklāt tikai reizi gadā — Izlīdzināšanas dienā. (3. Moz. 16:2, 17.) Gadu no gada viņš tur iegāja, lai ar dzīvnieku asinīm izlīdzinātu savus un visas tautas grēkus. Noteiktā laikā Jehova ar sava svētā gara starpniecību darīja zināmu, ko tas viss nozīmē. (Ebr. 9:6—8.) e

13. Ko attēloja saiešanas telts svētā vieta, un ko — vissvētākā?

 ¹³ Kristietībā. Dievs bija paredzējis svaidīt ar svēto garu 144 tūkstošus Jēzus mācekļu, lai viņi debesīs būtu priesteri un kalpotu kopā ar Jēzu. Svaidītajiem kristiešiem ir īpašas attiecības ar Jehovu. (Atkl. 1:6; 14:1.) Saiešanas telts svētā vieta simbolizēja stāvokli, kāds šiem kristiešiem, ko Dievs ar savu garu ir pieņēmis par bērniem, ir uz zemes. (Rom. 8:15—17.) Saiešanas telts vissvētākā vieta attēloja debesis, kur mīt Jehova. Priekškars, kas nodalīja svēto vietu no vissvētākās, simbolizēja Jēzus fizisko ķermeni. Kamēr Jēzus bija cilvēks, viņš nevarēja ieiet debesīs un veikt garīgajā templī ”izcilā augstā priestera” pienākumus. Upurēdams cilvēces labā savu miesu, Jēzus visiem svaidītajiem kristiešiem pavēra iespēju nonākt debesīs. Viņi varēs saņemt šo balvu tikai tad, kad viņi, tāpat kā Jēzus, vairs nebūs ”miesa un asinis”. (Ebr. 10:19, 20; 1. Kor. 15:50.) Pēc augšāmcelšanas Jēzus iegāja garīgā tempļa vissvētākajā vietā, un tur nonāks arī visi svaidītie.

14. Kāpēc Jehovas garīgais templis ir daudz pārāks par saiešanas telti, kā izriet no Ebrejiem 9:12, 24—26?

¹⁴ Ir skaidri redzams, ka garīgais templis, kurā Jehova tiek pielūgts, balstoties uz Jēzus izpirkuma upuri, un kurā augstais priesteris ir Jēzus, ir daudz pārāks par saiešanas telti. Izraēliešu augstie priesteri, nesdami dzīvnieku asinis, gāja iekšā ”rokām celtā” vissvētākajā vietā, bet Jēzus iegāja ”pašās debesīs” — vissvētākajā no visām vietām —, lai ”nostātos Dieva priekšā”. Tur Jēzus nodeva savas upurētās pilnīga cilvēka dzīvības vērtību Jehovam, lai ”iznīcinātu grēku”. (Nolasīt Ebrejiem 9:12, 24—26.) Jēzus upuris ļauj iegūt pilnīgu grēku piedošanu uz mūžiem. Tālāk rakstā ir apskatīts, ka ikviens Jehovas kalps neatkarīgi no tā, vai viņš cer dzīvot mūžīgi debesīs vai uz zemes, var pielūgt Jehovu garīgajā templī.

15. Kas pildīja pienākumus saiešanas telts pagalmā?

¹⁵ Senatnē. Saiešanas telti ieskāva pagalms, ko norobežoja priekškari. Tur savus pienākumus pildīja priesteri. Pagalmā atradās liels dedzināmo upuru altāris, kā arī vara mazgājamais trauks, kas bija domāts tam, lai priesteri pirms svēto pienākumu pildīšanas varētu nomazgāties. (2. Moz. 30:17—20; 40:6—8.) Tempļiem, kas tika uzcelti vēlāk, bija vēl viens pagalms, ārējais, kurā varēja atrasties un pielūgt Dievu tie, kas nebija priesteri.

16. Kas kalpo garīgā tempļa iekšējā pagalmā, un kas — ārējā?

¹⁶ Kristietībā. Jēzus svaidītie brāļi, kamēr nav devušies uz debesīm, kur būs priesteri un kalpos kopā ar Jēzu, kalpo garīgā tempļa iekšējā pagalmā, kas atrodas uz zemes. Tas, ka saiešanas telts (vēlāk abu tempļu) pagalmā stāvēja mazgājamais trauks, visiem kristiešiem atgādina, cik svarīgi ir būt tīriem gan morālā, gan garīgā  ziņā. Bet kur Jehovam kalpo ”lielais pulks”, kas atbalsta Kristus svaidītos brāļus? Apustulis Jānis ”lielo pulku” ieraudzīja ”troņa.. priekšā” — vietā, kas atbilst garīgā tempļa ārējam pagalmam. Arī ārējais pagalms atrodas uz zemes, un tajā ”lielais pulks” kalpo ”dienu un nakti”. (Atkl. 7:9, 13—15.) Mēs bezgala augstu vērtējam iespēju pielūgt Jehovu viņa dižajā garīgajā templī.

17. Ko mēs varam ziedot Jehovam?

¹⁷ Visiem kristiešiem ir iespēja dāsni ziedot savu laiku, spēku un līdzekļus, lai atbalstītu Dieva valstību. Apustulis Pāvils ebreju kristiešiem rakstīja: ”Vienmēr nesīsim.. Dievam slavas upuri, mūsu lūpu augli, atklāti vēstīdami Dieva vārdu.” (Ebr. 13:15.) Arī mēs varam nest ”slavas upuri”. Ja kalpošanā Jehovam darām visu, kas ir mūsu spēkos, mēs pierādām, ka augstu vērtējam iespēju viņu pielūgt.

18. Kas mums jādara, kā redzams Ebrejiem 10:22—25, un ko mēs nedrīkstam aizmirst?

¹⁸ Nolasīt Ebrejiem 10:22—25. Savas vēstules beigu daļā Pāvils kristiešus aicināja vienmēr tuvoties Dievam lūgšanās, stāstīt par savu cerību citiem, neatstāt novārtā sapulces un uzmundrināt citam citu ”vēl jo vairāk, redzot tuvojamies” Jehovas dienu. Atklāsmes grāmatā var lasīt, ka Jehovas eņģelis apustulim Jānim veselas divas reizes teica: ”Pielūdz Dievu!” (Atkl. 19:10; 22:9.) Centīsimies nekad neaizmirst to, ko esam uzzinājuši par Jehovas diženo garīgo templi, un augstu vērtēsim iespēju pielūgt mūsu Radītāju!