Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 5

ZAJ NKAUJ 27 Vajtswv Cov Tub Tshwm Los

“Kuv Yuav Tsis Muab Koj Povtseg Ib Zaug Li”!

“Kuv Yuav Tsis Muab Koj Povtseg Ib Zaug Li”!

Vajtswv hais tias, ‘Kuv yuav tsis tso koj tseg lossis kuv yuav tsis muab koj povtseg ib zaug li.’”​—HENPLAIS 13:5.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Zaj no pab kom Vajtswv cov tib neeg uas nyob hauv ntiaj teb cia siab tias Vajtswv yuav tsis muab lawv pov tseg thaum nws coj cov xaiv tseg mus saum ntuj tas lawm.

1. Thaum twg cov xaiv tseg mam mus huv si rau saum ntuj?

 NTAU xyoo los no, Yehauvas cov tib neeg tau nug tias, ‘Thaum twg Vajtswv mam coj cov xaiv tseg mus huv si rau saum ntuj?’ Yav tas los peb xav tias tom qab Amankedoos, ib co xaiv tseg yuav nyob ib ntus hauv lub Vaj Kaj Siab. Tiam sis Phau Tsom Faj lub 7 Hli tim 15 xyoo 2013 hais tias Vajtswv yuav saws cov xaiv tseg uas tseem nyob hauv ntiaj teb mus huv si rau saum ntuj ua ntej pib Amankedoos.​—Mathais 24:31.

2. Ib txhia nug li cas, thiab peb yuav tham txog dab tsi hauv zaj no?

2 Tej zaum peb ib txhia xav paub tias: Yuav ua li cas rau cov uas yog “lwm pab yaj” uas muab siab npuab Yehauvas rau lub sij hawm muaj “kev txom nyem loj kawg nkaus”? (Yauhas 10:16; Mathais 24:21) Niaj hnub no ib txhia txhawj tias tom qab cov xaiv tseg mus saum ntuj tag lawm es leej twg yuav pab peb thiab coj peb. Cia peb mus nyeem ob zaj hauv phau Vajlugkub uas ua rau ib txhia xav li ntawd. Tom qab ntawd, peb mam tham tias vim li cas peb tsis tas txhawj txog tej ntawd.

YUAV TSIS MUAJ LI NO RAU LWM PAB YAJ

3-4. Ib txhia txhawj txog dab tsi thiab yog vim li cas?

3 Ib txhia txhawj tias thaum tsis muaj Pab Uas Ntaus Thawj ua cov coj lawd ces ntshe lwm pab yaj yuav tso Yehauvas tseg. Lawv txhawj li ntawd vim tej uas lawv nyeem hauv phau Vajlugkub. Cia peb mus kawm txog ob zaj uas ua rau lawv txhawj li ntawd. Thawj zaj hais txog tus pov thawj hlob Yehauyadas. Yehauyadas muab siab npuab Yehauvas heev. Yehauyadas thiab nws tus poj niam Yehausenpas tau tiv thaiv ib tug me tub hu ua Yau-ases thiab pab tau nws loj hlob los ua ib tug zoo vaj ntxwv thiab muab siab npuab Yehauvas. Thaum Yehauyadas tseem ua neej nyob, Yau-ases yeej teev tiam Yehauvas ruaj nreeg. Tiam sis tom qab Yehauyadas tuag lawm, Yau-ases txawm pib ua phem. Nws tig mus mloog cov nom tswv uas phem hais ces txawm tso Yehauvas tseg.​—2 Xwmtxheej Vajntxwv 24:2, 15-19.

4 Zaj ob yog nyob rau thaum thawj 200 xyoo tom qab cov tub txib tuag tag lawm. Tus tub txib kawg nkaus yog tus tub txib Yauhas. Thaum tus tub txib Yauhas tseem muaj txoj sia nyob, nws pab tau cov ntseeg teev tiam Yehauvas ruaj nreeg. (3 Yauhas 4) Yauhas kuj ua ib yam li lwm tus tub txib es siv zog tiv thaiv cov koom txoos kom tsis txhob muaj leej twg qhia tej uas tsis tseeb thiab xyaum coj tej uas tsis zoo. (1 Yauhas 2:18; 2 Thexalaunikes 2:7) Tom qab Yauhas tuag, coob tus hauv cov koom txoos mus mloog cov neeg fav xeeb tej lus qhia thiab raws lawv qab. Kaum tawm xyoo xwb, cov neeg fav xeeb twb qhia tej uas tsis tseeb thiab cia cov ntseeg coj tej uas tsis dawb huv thoob plaws cov koom txoos.

5. Peb yuav tsum tsis txhob yuam kev li cas txog ob zaj uas peb tau tham tag?

5 Puas yog ob zaj no qhia tias tom qab cov xaiv tseg mus saum ntuj tag lawm, tej zaum cov uas yog lwm pab yaj yuav pib ua tej yam tsis zoo li Yau-ases thiab cov ntseeg nyob thawj 200 xyoo tau ua? Yeej tsis yog ib zaug li! Peb yeej tso siab tias thaum cov xaiv tseg mus saum ntuj tag lawm, Yehauvas yeej yuav saib xyuas cov uas yog lwm pab yaj kom lawv pe hawm nws ruaj nreeg. Vim li cas peb thiaj ruaj siab tias yuav muaj li ntawd?

TXOJ KEV PE HAWM TSEEB YUAV NYOB MUS LI

6. Peb yuav tham txog peb lub caij nyoog twg?

6 Vim li cas peb thiaj ruaj siab tias txoj kev pe hawm tseeb yuav nyob mus li txawm yav tom ntej yuav muaj kev nyuaj siab heev? Rau qhov phau Vajlugkub qhia tias lub caij lub nyoog no tsis zoo li cov Ixayees txheej thaud thiab cov ntseeg thawj 200 xyoo ob lub caij lub nyoog. Cia peb ua tib zoo kawm txog peb lub caij nyoog no: (1) Lub caij nyoog cov Ixayees txheej thaud nyob, (2) lub caij nyoog tom qab cov tub txib tuag tag lawm, thiab (3) peb lub caij nyoog tiam no uas yog “thaum uas ib puas tsav yam hloov dua tshiab.”​—Tes Haujlwm 3:21.

7. Vim li cas cov Ixayees uas muab siab npuab Yehauvas ho tsis tag kev cia siab thaum lawv pom lawv cov vaj ntxwv thiab lwm tus ntxeev siab rau Yehauvas?

7 Lub caij nyoog cov Ixayees txheej thaud nyob. Ua ntej Mauxes tuag, nws hais rau cov Ixayees tias: “Kuv paub hais tias thaum kuv tuag lawm, cov Yixalayees yuav ua kev phem kev qias thiab tsis kam ua raws li tej uas kuv twb qhia rau lawv lawm.” (2 Kevcai 31:29) Mauxes kuj ceeb toom rau cov Ixayees tias yog lawv tsis mloog Yehauvas lus ces lawv yuav poob mus ua cev qhev. (2 Kevcai 28:35, 36) Puas muaj tseeb raws li cov lus ntawd? Yeej muaj tseeb li ntawd tiag. Pua pua xyoo tom qab no, coob tus vaj ntxwv Ixayees tau ua tej uas phem thiab coj cov Ixayees mus pe hawm tej vajtswv cuav. Vim li no Yehauvas thiaj li rau txim rau cov Ixayees uas ntxeev siab rau nws, thiab thiaj tsis pub lawv muaj vaj ntxwv ntxiv lawm. (Exekees 21:25-27) Tiam sis cov Ixayees uas muab siab npuab Yehauvas, thaum lawv pom muaj raws li Yehauvas tau hais, haj yam pab tau lawv teev tiam nws ruaj nreeg.​—Yaxayas 55:10, 11.

8. Piav seb vim li cas peb ho tsis ceeb tias thaum thawj 200 xyoo lub koom txoos Khixatias tau fav xeeb rau Yehauvas.

8 Lub caij nyoog tom qab cov tub txib tuag tag lawm. Peb puas ceeb tias thaum thawj 200 xyoo lub koom txoos Khixatias tau fav xeeb rau Yehauvas? Peb tsis ceeb. Yexus twb ceeb toom lawm tias yuav muaj cov fav xeeb rau Yehauvas. (Mathais 7:21-23; 13:24-30, 36-43) Tus tub txib Povlauj, Petus, thiab Yauhas tau hais tias twb pib muaj raws li Yexus cov lus nyob rau thawj 100 xyoo lawm. (2 Thexalaunikes 2:3, 7; 2 Petus 2:1; 1 Yauhas 2:18) Tsis ntev tom qab cov tub txib tuag tag, cov ntseeg uas fav xeeb thiaj los ua ib feem ntawm lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais uas yog kev ntseeg cuav. Qhov no muaj raws li Yexus tau ceeb toom lawm tiag.

9. Peb lub caij nyoog txawv cov Ixayees thaud lub thiab lub caij nyoog thaum thawj 200 xyoo li cas?

9 “Thaum uas ib puas tsav yam hloov dua tshiab.” Peb lub caij nyoog no tsis zoo li cov Ixayees lub caij nyoog thaud thiab tsis zoo li lub caij nyoog thaum thawj 200 xyoo. Ua li peb lub caij nyoog ho hu li cas? Peb ib txwm muab hu ua “tiam kawg” rau lub sim ceeb phem no. (2 Timautes 3:1) Tiam sis phau Vajlugkub qhia txog ib lub caij nyoog ntev uas pib tib lub sij hawm ntawd thiab. Lub caij nyoog ntawd hu ua “thaum uas ib puas tsav yam hloov dua tshiab.” (Tes Haujlwm 3:21) Lub caij nyoog no yuav nyob mus txog ntua thaum lub Nceeg Vaj uas tus Mexiyas kav muab tib neeg kho zoo tiav tiav thiab muab lub ntiaj teb kho ua ib lub vaj kaj siab. Lub caij nyoog no pib thaum xyoo 1914. Ua li tau muab dab tsi kho dua tshiab? Yehauvas tau muab Yexus tsa ua Vaj Ntxwv saum ntuj. Zaum no muaj ib tug los kav nyob Yehauvas chaw thiab tus ntawd yog Daviv ib tug xeeb ntxwv. Tsis tas li ntawd xwb, Yehauvas kuj tau pab nws cov tib neeg hauv ntiaj teb rov los pe hawm nws raws li nws lub siab nyiam! (Yaxayas 2:2-4; Exekees 11:17-20) Ua li, lawv puas yuav ntxeev siab rau Yehauvas thiab?

10. (1) Phau Vajlugkub tau faj lem li cas txog Yehauvas txoj kev pe hawm rau peb lub caij no? (Yaxayas 54:17) (2) Vim li cas peb thiaj tso siab tau rau cov lus faj lem ntawd?

10 Nyeem Yaxayas 54:17. Xav txog zaj lus faj lem no: “Tsis muaj ib yam cuabyeej twg uas yuav tawmtsam tau koj li”! Zaj faj lem no tab tom muaj tiav niaj hnub nim no. Tsis tas li ntawd, cov lus txhawb siab nram no kuj muaj tiav rau peb lub caij nyoog no thiab: “Kuv yuav qhia koj haivneeg thiab yuav pub kev vammeej thiab kev thajyeeb rau lawv. Txojkev ncaj ncees yuav ua rau koj nyob ruaj khov kho; koj yuav . . . tsis muaj kev txhawj kev ntshai.” (Yaxayas 54:13, 14) Txawm “tus vajtswv uas kav ntiajteb no” uas yog Xatas los yeej txwv tsis tau tes hauj lwm uas Yehauvas cov tib neeg niaj hnub ua uas yog mus qhia lwm tus txog Nws. (2 Kauleethaus 4:4) Niaj hnub no Yehauvas cov neeg twb pe hawm nws raws li nws lub siab nyiam lawm. Lawv yeej yuav tsis ntxeev siab rau nws ib zaug li. Yehauvas txoj kev pe hawm yuav nyob mus tsis paub kawg.

YUAV MUAJ LI CAS XWB?

11. Dab tsi pab tau cov uas yog lwm pab yaj ruaj siab tias Vajtswv yeej yuav tsis muab lawv pov tseg thaum cov xaiv tseg mus saum ntuj tag lawm?

11 Yuav muaj li cas xwb thaum cov xaiv tseg mus saum ntuj tag lawm? Nco ntsoov tias Yexus yog peb tus Tswv Yaj. Nws yog lub koom txoos Khixatias lub taub hau. Yexus hais meej tias: “Khetos tib leeg thiaj yog nej tus Thawj Coj xwb.” (Mathais 23:10) Yexus uas yog peb tus Vaj Ntxwv yeej yuav saib xyuas cov uas raws nws qab xwb xwb li. Yexus twb yog tus coj, lawv yeej yuav tsis ntshai ib yam dab tsi li. Peb yeej tsis paub txhua txhua yam uas Yexus yuav ua rau lub sij hawm ntawd. Cia peb mus tham txog ob peb tug yam ntxwv hauv phau Vajlugkub kom peb haj yam ruaj siab.

12. Yehauvas saib xyuas nws cov tib neeg li cas (1) tom qab Mauxes tuag? (2) tom qab Eliyas mus rau lwm qhov lawm? (Saib daim duab.)

12 Mauxes tuag ua ntej cov Ixayees mus rau hauv lub teb chaws uas Vajtswv cog tseg. Muaj li cas rau Vajtswv cov tib neeg xwb? Puas yog Yehauvas tseg tsis pab nws cov tib neeg tom qab Mauxes tuag lawm? Tsis yog. Yog lawv muab siab npuab Yehauvas ces nws yeej tsom kwm lawv. Ua ntej Mauxes tuag, Yehauvas twb hais kom Mauxes mus tsa Yausuas los coj Nws cov tib neeg. Mauxes tau cob qhia Yausuas tau ntau caum xyoo. (Khiav Dim 33:11; 2 Kevcai 34:9) Tsis tas li ntawd xwb, kuj muaj coob tus los coj cov Ixayees xws li cov uas saib xyuas ib txhiab leej, ib puas leej, tsib caug leej, thiab kaum leej. (2 Kevcai 1:15) Vajtswv saib xyuas nws cov tib neeg zoo heev. Nyob rau Eliyas lub caij los kuj zoo tib yam li ntawd. Eliyas rau siab ntso pab cov Ixayees pe hawm Yehauvas tau ntau xyoo. Tom qab no Yehauvas tau muab Eliyas hloov mus ua hauj lwm rau nram Yudas lawm. (2 Vajntxwv 2:1; 2 Xwmtxheej Vajntxwv 21:12) Thaum tsis muaj Eliyas lawm, Yehauvas puas muab kaum xeem Ixayees uas nyob pem qaum teb tso tseg? Tsis muab. Eliyas twb cob qhia Elisas los hloov nws chaw tau ntau xyoo lawm. Tsis tas li ntawd xwb, kuj muaj cov cev Vajtswv lus cov tub uas tau txais kev cob qhia thiab. (2 Vajntxwv 2:7) Yog li ntawd, thiaj muaj coob tus los pab coj Vajtswv cov tib neeg. Yehauvas yeej ua tau raws li nws lub ntsiab, thiab saib xyuas tau cov uas muab siab pe hawm nws.

Mauxes (sab laug) thiab Eliyas (sab xis) nkawd ib leeg yeej cob qhia ib tug los coj Vajtswv cov tib neeg (Saib nqe 12)


13. Henplais 13:5 pab tau peb ruaj siab li cas? (Saib daim duab.)

13 Raws li ob tug yam ntxwv uas peb tau kawm tas los no, koj xav yuav muaj li cas xwb thaum cov xaiv tseg mus saum ntuj tag lawm? Peb tsis tas yuav txhawj txog qhov ntawd. Phau Vajlugkub qhia tseeb tias: Yehauvas yeej yuav tsis muab nws cov tib neeg hauv ntiaj teb pov tseg. (Nyeem Henplais 13:5.) Pab Uas Ntaus Thawj kuj pom tias tseem ceeb rau lawv los mus cob lwm tus ib yam li Mauxes thiab Eliyas nkawd thiab. Yog li ntawd, Pab Uas Ntaus Thawj thiaj siv sij hawm los cob ib co ntawm cov uas yog lwm pab yaj los mus ua cov coj tau ntau caum xyoo. Xws li, kev kawm rau cov txwj laus, cov saib xyuas thaj tsam, cov Saib Xyuas Ib Ceg, cov saib xyuas hauv Npe-ee, thiab lwm cov. Pab Uas Ntaus Thawj kuj tab tom cob ib co los ua cov pab cuam hauv tej rooj saib xyuas uas lub koom haum muaj. Cov pab cuam no ua hauj lwm ntau heev rau lub koom haum. Lawv yeej ua tau hauj lwm zoo heev los saib xyuas Khetos pab yaj.

Pab Uas Ntaus Thawj siv zog los cob cov pab cuam thiab los npaj kev kawm rau cov txwj laus, cov saib xyuas thaj tsam, cov Saib Xyuas Ib Ceg, cov saib xyuas hauv Npe-ee, thiab cov tub txib tshaj tawm txawv teb chaws uas nyob thoob ntiaj teb (Saib nqe 13)


14. Lub ntsiab rau zaj kawm no yog li cas?

14 Lub ntsiab rau zaj kawm no yog: Thaum txoj kev txom nyem loj kawg nkaus yuav xaus es cov xaiv tseg mus saum ntuj tag lawm, Vajtswv cov tib neeg yeej tseem yuav pe hawm nws ruaj nreeg vim muaj Yexus Khetos ua tus coj. Lub sij hawm ntawd Yehauvas cov tib neeg yeej yuav raug Nkos hauv teb chaws Mankos uas yog ib tsoom teb chaws tawm tsam. (Exekees 38:18-20) Txawm li ntawd los Nkos hauv teb chaws Mankos yeej yuav kov tsis yeej. Yehauvas cov tib neeg yeej yuav teev tiam nws ruaj nreeg. Yehauvas yeej yuav cawm lawv! Tus tub txib Yauhas ua yog toog pom ib pab “neeg coob coob” uas yog cov uas yog lwm pab yaj. Tus uas nrog Yauhas tham hais rau Yauhas tias pab neeg coob coob ntawd yog cov uas “tiv dhau tej kev tsimtxom uas loj heev.” (Tshwmsim 7:9, 14) Yog li ntawd, peb ruaj siab tias Yehauvas yeej yuav cawm nws cov tib neeg!

15-16. Raws li Tshwmsim 17:14, cov xaiv tseg yuav ua dab tsi thaum muaj ntsuj rog Amankedoos, thiab vim li cas qhov ntawd ho txhawb tau peb lub zog?

15 Tej zaum ib txhia yuav xav tias: ‘Ua li cov xaiv tseg ne? Tom qab lawv mus saum ntuj lawd, lawv yuav ua dab tsi xwb?’ Phau Vajlugkub qhia tias tej tseem fwv hauv lub qab ntuj no yuav sawv los “tawmtsam tus menyuam Yaj.” Lawv yeej yuav kov tsis yeej tus Me Nyuam Yaj rau qhov phau Vajlugkub hais tias tus Me Nyuam Yaj “yuav tawmtsam yeej cov vajntxwv ntawd.” Leej twg yuav pab tus Me Nyuam Yaj? Nqe ntawd hais ntxiv tias yog “cov neeg ncaj ncees uas tus menyuam yaj xaiv los.” (Nyeem Tshwmsim 17:14.) Cov ntawd yog leej twg? Yog cov xaiv tseg uas ciaj sawv rov los lawm! Yog li ntawd, thaum txoj kev txom nyem loj kawg nkaus yuav xaus es cov xaiv tseg mus saum ntuj tag lawm, thawj tes hauj lwm uas lawv ua yog mus sib ntaus. Yog ib tes hauj lwm uas zoo tshaj plaws! Ib co xaiv tseg yeej yog neeg sib ntaus ua ntej lawv los ua Yehauvas Ib Tug Tim Khawv. Ib txhia kuj tau ua tub rog rau lub qab ntuj no thiab. Tiam sis tom qab no lawv kuj los ua Yexus cov thwj tim thiab kuj nrog lwm tus nyob sib haum xeeb. (Kalatias 5:22; 2 Thexalaunikes 3:16) Lawv tsis nrog lub qab ntuj no ua rog ntxiv lawm. Tiam sis tom qab lawv ciaj sawv rov los mus saum ntuj lawm, lawv yuav nrog Khetos thiab nws cov tub txib saum ntuj tawm tsam Vajtswv cov yeeb ncuab thaum muaj ntsuj rog zaum kawg.

16 Thaum cov xaiv tseg nyob hauv ntiaj teb no, lawv txawj laus thiab lawv lub cev txawj sem zuj zus. Tiam sis thaum lawv mus saum ntuj, lawv yuav yog ib co tub txib uas muaj dag muaj zog thiab tsis txawj tuag uas yuav nrog Yexus Khetos tawm tsam Yehauvas cov yeeb ncuab. Tom qab ntsuj rog Amankedoos, lawv yuav pab Yexus kho kom noob neej zoo tiav tiav. Yog li ntawd, thaum lawv mus saum ntuj, lawv yuav pab tau lawv cov kwv tij nkauj muam tshaj thaum lawv nyob hauv ntiaj teb!

17. Ua li cas peb thiaj paub tias txhua tus uas muab siab npuab Vajtswv yuav tsis raug xwm txheej dab tsi thaum muaj ntsuj rog Amankedoos?

17 Koj puas yog ib tug ntawm cov uas yog lwm pab yaj? Yog koj yog, koj yuav tau ua li cas xwb thaum pib ntsuj rog Amankedoos? Koj yuav tau tso siab rau Yehauvas es mloog nws hais. Phau Vajlugkub hais tias: “Cia li khiav . . . mus rau hauv nej tej tsev thiab kaw qhovrooj rau. Nkaum tos kom Vajtswv txojkev chim dhau tso.” (Yaxayas 26:20) Cov uas muab siab npuab Vajtswv, tsis hais cov nyob saum ntuj los sis cov nyob hauv ntiaj teb, yuav tsis raug xwm txheej dab tsi rau lub sij hawm ntawd. Peb ruaj siab ib yam li tus tub txib Povlauj thaum nws hais tias “tej tseem fwv, tej uas muaj nim no, tej uas tseem yuav muaj los . . . yeej yuav tsis muaj ib yam dab tsi cais tau peb ntawm Vajtswv . . . txoj kev hlub.” (Loos 8:38, 39) Nco ntswb ntsoov tias Yehauvas hlub koj thiab nws yeej yuav tsis muab koj pov tseg ib zaug li!

THAUM COV XAIV TSEG MUS SAUM NTUJ TAG LAWM,

  • yuav tsis muaj li cas?

  • vim li cas peb thiaj paub tseeb tias txoj kev pe hawm tseeb yuav nyob mus li?

  • vim li cas peb thiaj ruaj siab tias Yehauvas yuav saib xyuas nws cov tib neeg?

ZAJ NKAUJ 8 Yehauvas Yog Peb Lub Chaw Cawm Siav