1. Kad visi svaidītie kristieši būs sapulcēti debesīs?

 DAUDZUS kristiešus jau sen ir interesējis, kad pēdējie svaidītie Kristus sekotāji tiks paņemti uz debesīm. Kādreiz tika uzskatīts, ka daži svaidītie, iespējams, paliks uz zemes vēl kādu laiku pēc Armagedona. Taču 2013. gada 15. jūlija Sargtornī bija rakstīts, ka visi svaidītie būs sapulcēti debesīs pirms Armagedona. (Mat. 24:31.)

2. Kāds jautājums var rasties, un par ko ir runa rakstā?

² Bet kādam var rasties jautājums: kas ”lielā posta” laikā notiks ar kristiešiem, kas pieder pie ”citām avīm”? (Jāņa 10:16; Mat. 24:21.) Dažiem varbūt liekas, ka viņi būs palikuši bez vadības, kad uz zemes vairs nebūs neviena svaidītā kristieša. Apskatīsim divus notikumus no Dieva tautas vēstures, kuri dažiem varbūt liek raizēties par nākotni. Pēc tam uzzināsim, kāpēc mums tomēr nav nekāda pamata bažām.

KAS NENOTIKS, KAD PĒDĒJIE SVAIDĪTIE BŪS NONĀKUŠI DEBESĪS

3., 4. Par ko daži var bažīties, un kāpēc?

³ Vai kristieši, kas pieder pie ”citām avīm”, nenovērsīsies no Jehovas, kad uz zemes vairs nebūs svaidīto kristiešu, kas veido Vadošo padomi? Kādam var rasties šādas bažas, kad viņš atceras, kas dažreiz notika Dieva tautā. Lūk, kāds piemērs. Ķēniņa dēlu Joasu, kad tas vēl bija pavisam mazs, no drošas nāves izglāba augstais  priesteris Jojada kopā ar savu sievu Jehošebu. Jojada bija ļoti dievbijīgs vīrs, un viņš palīdzēja Joasam kļūt par labu valdnieku. Kamēr gados vecais Jojada bija dzīvs, Joass bija uzticīgs Jehovam un rīkojās pareizi. Bet pēc Jojadas nāves Joass drīz vien novērsās no Jehovas, jo sāka klausīt nekrietnajiem tautas vadoņiem. (2. Laiku 24:2, 15—19.)

⁴ Kādam varbūt nāk prātā arī tas, kas otrajā gadsimtā notika ar kristiešiem. Jau pirmajā gadsimtā draudzēs parādījās daži, kas centās izplatīt nepareizas mācības, bet apustuļi sekmīgi ar to cīnījās. (1. Jāņa 2:18; 2. Tes. 2:7.) Piemēram, apustulis Jānis daudz darīja, lai palīdzētu ticības biedriem palikt uzticīgiem Jehovam. (3. Jāņa 4.) Kad Jānis, pēdējais no apustuļiem, bija nomiris, draudzēs strauji sāka izplatīties atkritēju mācības, un jau pēc dažiem gadu desmitiem kristieši atradās nepareizu mācību varā.

5. Kas nebūtu jāsecina, domājot par dažiem notikumiem no Dieva tautas vēstures?

⁵ Vai minētie notikumi liecina, ka kaut kas līdzīgs ir gaidāms, kad uz zemes vairs nebūs palicis neviena svaidītā kristieša? Vai tiešām kristieši, kas pieder pie ”citām avīm”, aizmirsīs visu, kas tiem bija mācīts, kā tas notika ar Joasu, un novērsīsies no Jehovas kā daudzi kristieši otrajā gadsimtā? Nekādā gadījumā! Mums nav jāšaubās par to, ka tad, kad svaidītie būs devušies uz debesīm, Jēzus sekotāji uz zemes joprojām saņems vadību un saglabās uzticību Jehovam. Kāpēc mēs varam par to būt pārliecināti?

JEHOVAS TAUTA NO VIŅA NENOVĒRSĪSIES

6. Kādi trīs laika posmi ir apskatīti rakstā?

⁶ Kāpēc mēs varam ticēt, ka drīzumā gaidāmajos grūtajos laikos tīrā pielūgsme uz zemes neizzudīs? Tāpēc, ka laiks, kurā dzīvojam tagad, būtiski atšķiras kā no vēstures posma, kad Dieva tauta bija senie izraēlieši, tā arī no otrā gadsimta. Apskatīsim sīkāk, ar ko ir iezīmīgi šie trīs laika posmi: 1) laiks, kad Dieva tauta bija senie izraēlieši; 2) laiks, kad vairs nebija apustuļu; 3) mūsdienas — ”laiks, kad tiks atjaunots viss”. (Ap. d. 3:21.)

7. Kāpēc dievbijīgie izraēlieši nezaudēja ticību, kad ķēniņi un daudzi citi viņu tautieši novērsās no Jehovas?

⁷ Kad Dieva tauta bija senie izraēlieši. Neilgi pirms nāves Mozus izraēliešiem teica: ”Es zinu, ka pēc manas nāves jūs rīkosieties nekrietni un novērsīsieties no ceļa, ko es jums liku iet.” (5. Moz. 31:29.) Mozus arī brīdināja izraēliešus, ka tad, ja viņi neklausīs Jehovam, viņi tiks aizvesti gūstā. (5. Moz. 28:35, 36.) Vai tas, ko Mozus teica, piepildījās? Jā, piepildījās. Izraēliešu vēsturē bija daudz ķēniņu, kas paši rīkojās nekrietni un novērsa no Jehovas arī savu tautu. Tāpēc Jehova izraēliešus atmeta un vairs nepieļāva, ka viņiem būtu sava valsts un savs ķēniņš. (Eceh. 21:25—27.) Taču dievbijīgie izraēlieši, redzēdami, ka tas, ko Dievs bija teicis, piepildās, juta vēl lielāku pamudinājumu palikt viņam uzticīgiem. (Jes. 55:10, 11.)

8. Kāpēc nav jābrīnās par to, kas otrajā gadsimtā notika ar kristiešu draudzēm?

⁸ Kad vairs nebija apustuļu. Jēzus bija  paredzējis, ka sāksies atkrišana no patiesās kristietības, un tā patiešām notika. (Mat. 7:21—23; 13:24—30, 36—43.) Gan Pāvils, gan Pēteris, gan Jānis savās vēstulēs pieminēja, ka Jēzus pravietotā atkrišana jau bija sākusies. (2. Tes. 2:3, 7; 2. Pēt. 2:1; 1. Jāņa 2:18.) Otrajā gadsimtā tā bija pārņēmusi visas draudzes. Izkropļotā kristietība kļuva par daļu no lielās Babilonas — pasaules viltus reliģiju kopuma. Tas, ko bija pravietojis Jēzus, piepildījās.

9. Pastāstiet, ar ko atšķiras mūsu laiks no laika, kad Dieva tauta bija senie izraēlieši, un no otrā gadsimta!

⁹ ”Laiks, kad tiks atjaunots viss.” Mūsu laiks ļoti atšķiras no laika, kad Dieva tauta bija senie izraēlieši, un no laika, kad atkrišana bija pārņēmusi visas kristiešu draudzes, tas ir, no otrā gadsimta. Ja domā par to, kā Bībelē ir saukts mūsu laiks, pirmais, kas nāk prātā, ir apzīmējums ”pēdējās dienas”. (2. Tim. 3:1.) Bet, kā liecina Bībele, līdz ar pēdējo dienu iesākšanos 1914. gadā sākās arī ”laiks, kad tiks atjaunots viss”. (Ap. d. 3:21.) Šis laikposms ilgs līdz brīdim, kad Dieva valstība būs palīdzējusi cilvēkiem sasniegt pilnību un visa zeme būs pārveidota par paradīzi. Kas jau ir atjaunots kopš 1914. gada? Atkal valda ķēniņš, kas pārstāv Jehovu un ir cēlies no Dāvida dzimtas, — tas ir Jēzus Kristus. Viņš valda debesīs. Bet tas vēl nav viss. Drīz pēc Jēzus kāpšanas tronī sākās arī tīrās pielūgsmes atjaunošana. (Jes. 2:2—4; Eceh. 11:17—20.) Vai būtu jāraizējas, ka tīrā pielūgsme atkal tiks sabojāta?

10. a) Kas Bībelē ir pravietots par tīro pielūgsmi pēdējās dienās? (Jesajas 54:17.) b) Kāpēc šie pravietojumi iedveš drosmi?

¹⁰ Nolasīt Jesajas 54:17. Pievērsiet uzmanību vārdiem: ”Lai kādus ieročus pret tevi kaltu, tie tevi nepieveiks.” Tie piepildās jau tagad. Mūsu laikā piepildās arī šie uzmundrinošie vārdi: ”Jehova mācīs visus tavus dēlus, un taviem dēliem būs liels miers. Tu stingri balstīsies uz taisnīgumu. ..tu ne no kā nebaidīsies, un tev arī nebūs iemesla bīties, jo nekas tevi neapdraudēs.” (Jes. 54:13, 14.) Pat Sātans, ”šīs pasaules dievs”, nespēj apturēt Jehovas kalpu īstenoto izglītības darbu. (2. Kor. 4:4.) Tīrā pielūgsme ir atjaunota, un tā netiks iznīcināta. Tā pastāvēs  mūžam! Lai kādus ieročus tās ienaidnieki kaltu, viņi cietīs sakāvi.

KAS NOTIKS, KAD PĒDĒJIE SVAIDĪTIE BŪS NONĀKUŠI DEBESĪS

11. Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka tad, kad pēdējie svaidītie būs nonākuši debesīs, mēs nebūsim palikuši bez vadības?

¹¹ Neaizmirsīsim, ka mūsu Gans ir Jēzus. Viņš ir draudzes galva. Jēzus pats teica: ”Jums ir tikai viens Vadonis, Kristus.” (Mat. 23:10.) Jēzus Kristus vienmēr rūpēsies par savām avīm, tāpēc viņa sekotājiem uz zemes ne no kā nav jābaidās. Protams, mēs pašlaik visos sīkumos nevaram zināt, kā Kristus vadīs savus sekotājus uz zemes tad, kad pēdējie svaidītie būs nonākuši debesīs. Tomēr mēs varam būt pārliecināti, ka nepaliksim bez vadības. Apskatīsim dažus piemērus no Dieva tautas vēstures, kuri ļauj tā secināt.

12. a) Kā Jehova gādāja par savu tautu pēc Mozus nāves? b) Kā Jehova gādāja par izraēliešiem pēc tam, kad Elija bija saņēmis citu uzdevumu? (Sk. arī attēlus.)

¹² Mozus nomira pirms izraēliešu ieiešanas Apsolītajā zemē. Vai tas nozīmēja, ka Dieva tauta palika bez vadības? Nē, tas to nenozīmēja. Jehova par viņiem gādāja, kamēr vien viņi paši turējās pie Jehovas likumiem. Jehova savulaik Mozum bija licis iecelt Jozuu par nākamo tautas vadītāju, un Mozus bija mācījis Jozuu vairāku gadu desmitu garumā. (2. Moz. 33:11; 5. Moz. 34:9.) Turklāt bija iecelti arī ”tūkstošu, simtu, pussimtu un desmitu vadītāji”, kas bija ”gudri un pieredzējuši vīri”. (5. Moz. 1:15.) Tātad izraēlieši saņēma vadību. Kaut kas līdzīgs notika tajā laikā, kad dzīvoja Elija. Viņš daudzu gadu garumā bija rūpējies par to, lai Izraēlas iedzīvotāji pielūgtu Jehovu. Bet pienāca laiks, kad Jehova viņu pārcēla uz Jūdas valsti un uzticēja viņam citu uzdevumu. (2. Ķēn. 2:1; 2. Laiku 21:12.) Vai tas nozīmēja, ka desmit cilšu valsts iedzīvotāji bija atstāti bez garīgas vadības? Nē, tā nebija. Elija jau vairākus gadus bija mācījis Elīsu, kam bija jākļūst par viņa pēcteci. Turklāt Izraēlā darbojās arī ”praviešu dēli” — cilvēki, kas apguva praviešu amatu. (2. Ķēn. 2:7.) Tātad bija pietiekami daudz dievbijīgu vīriešu, kas Dieva tautai sniedza garīgu vadību. Jehova joprojām gādāja par saviem kalpiem.

13. Kāpēc nav jābažījas par nākotni, kā var lasīt Ebrejiem 13:5? (Sk. arī attēlus.)

 ¹³ Vai, ņemot vērā apskatītos gadījumus, mums būtu jābažījas par to, kas notiks, kad uz zemes vairs nebūs palicis neviena svaidītā? Bībeles atbilde ir skaidra: Jehova savus kalpus nekad nepametīs. (Nolasīt Ebrejiem 13:5, panta beidzamo daļu.) Tāpat kā savulaik Mozus un Elija, arī svaidītie kristieši labi apzinās, cik svarīgi ir mācīt citus. Jau daudzus gadu desmitus Vadošās padomes locekļi māca kristiešiem, kuri pieder pie citām avīm, pildīt dažādus svarīgus pienākumus Jehovas organizācijā. Vadošā padome ir organizējusi dažādus kursus, kuros mācās draudzes vecākie, rajona pārraugi, filiāļu komiteju locekļi, Bēteles nodaļu pārraugi, kā arī citi brāļi. Vadošās padomes locekļi personiski apmāca Vadošās padomes komiteju palīgus. Šie palīgi jau patlaban pilda daudz svarīgu pienākumu, un viņi būs gatavi uzņemties rūpes par Kristus avīm.

14. Kas ir galvenais, kas mums jāpatur prātā?

¹⁴ Lūk, galvenais, kas mums jāpatur prātā: kad neilgi pirms lielā posta beigām pēdējie svaidītie kristieši būs paņemti uz debesīm, patiesā Dieva pielūgsme uz zemes nebeigs pastāvēt — Jēzus Kristus joprojām vadīs Jehovas kalpus uz zemes. Tajā laikā viņiem uzbruks Gogs no Magogas (tautu apvienotie spēki). Bet šis uzbrukums būs īss un cietīs neveiksmi — Jehovas liecinieki turpinās kalpot savam Dievam. (Eceh. 38:18—20.) Apustulis Jānis parādībā redzēja ”lielu pulku” ļaužu — Kristus ”citas avis”. Viņam tika paziņots, ka šie ļaudis ir ”palikuši dzīvi lielajā postā”. (Atkl. 7:9, 14.) Jehova būs izglābis savus kalpus!

15., 16. Ko svaidītie darīs Armagedonā, kā izriet no Atklāsmes 17:14, un kāpēc šis pants stiprina mūsu ticību?

¹⁵ Bet ko, nonākuši debesīs, darīs svaidītie? Arī uz šo jautājumu atbildi var uzzināt Bībelē. Tur var lasīt, ka pasaules  politiskie spēki ”karos ar Jēru” un ka ”Jērs tos uzvarēs”. Tomēr Jērs šajā cīņā nebūs viens, jo kopā ar viņu cīnīsies ”aicinātie, izredzētie un uzticīgie”. (Nolasīt Atklāsmes 17:14.) Tie ir augšāmceltie svaidītie. Interesanti, ka pirms patiesības uzzināšanas daži svaidītie kristieši bija iesaistījušies dažādās cīņās un daži pat bija dienējuši armijā. Bet viņi visi mainījās, atstāja karošanu pagātnē un attīstīja gara augļus, pie kuriem pieder arī miers. (Gal. 5:22; 2. Tes. 3:16.) Taču, kad neilgi pirms lielā posta beigām pēdējie svaidītie kristieši būs nonākuši debesīs, viens no viņu pirmajiem uzdevumiem būs piedalīties karā — kopā ar Kristu un Dieva eņģeļiem karot pret Dieva ienaidniekiem.

¹⁶ Liela daļa svaidīto kristiešu uz zemes ir sasnieguši cienījamu vecumu, un daudzi no viņiem ir nespēcīgi. Bet debesīs viņi būs varenas un nemirstīgas garīgas būtnes, kam būs uzdots cīnīties kopā ar savu ķēniņu Jēzu Kristu. Pēc Armagedona viņi kopā ar Kristu palīdzēs cilvēkiem sasniegt pilnību. Viņi mūsu labā spēs darīt daudz vairāk nekā tad, kad viņi bija uz zemes.

17. Kāpēc mēs varam nešaubīties, ka Dieva kalpiem Armagedonā nekas nedraudēs?

¹⁷ Kas būs jādara kristiešiem, kas pieder pie ”citām avīm”, kad sāksies Armagedons? Būs jāpaļaujas uz Jehovu un jāseko viņa vadībai. Iespējams, mēs saņemsim arī šādu norādījumu: ”Mana tauta, ieej iekštelpās un aizslēdz durvis! Paslēpies uz īsu brīdi, kamēr rimsies bargās dusmas.” (Jes. 26:20.) Nevienam Dieva kalpam, lai kur viņš būtu — debesīs vai uz zemes —, nekas nedraudēs. Tāpat kā apustulis Pāvils, arī mēs esam pārliecināti, ka ”ne valdības, ne tas, kas ir tagad, ne tas, kas vēl būs, ..mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības”. (Rom. 8:38, 39.) Vienmēr atcerēsimies: Jehova mūs mīl, un viņš mūs nekad nepametīs!