Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 6

ZAJ NKAUJ 10 Cia Li Qhuas Peb Tus Vajtswv Yehauvas!

‘Cia Li Qhuas Yehauvas’

‘Cia Li Qhuas Yehauvas’

“Cia li qhuas [Yehauvas]! Nej txhua tus uas yog [Yehauvas] cov tubtxib.”​—PHAU NTAWV NKAUJ 135:1.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Yuav tham seb dab tsi pab tau peb qhuas Yehauvas lub npe uas dawb huv txhua lub sij hawm.

1-2. Dab tsi pab tau peb to taub seb Yehauvas xav li cas thaum Xatas dag txog nws?

 XAV txog qhov no: Ib tug uas koj hlub tshua hais ib yam phem heev txog koj. Koj paub tias tej uas nws hais yeej tsis muaj tseeb, tiam sis ib txhia txawm cia li ntseeg tej ntawd. Ua li koj yuav xav li cas xwb? Yog koj txhawj txog koj lub koob lub npe ces koj yuav mob siab heev txog tej lus dag ntawd.​—Pajlug 22:1.

2 Zaj uas peb nyuam qhuav hais tas ntawd pab peb to taub tias Yehauvas xav li cas xwb thaum ib tug tau ua rau Yehauvas lub koob lub npe puas. Yehauvas ib tug tub txib saum ntuj tau dag rau thawj tug poj niam uas yog Evas txog Yehauvas. Evas cia li ntseeg cov lus dag ntawd. Vim cov lus dag ntawd, Adas thiab Evas nkawd thiaj tawm tsam Yehauvas. Thaum kawg, tib neeg thiaj muaj txim thiab txawj tuag lawm. (Chivkeeb 3:1-6; Loos 5:12) Txhua yam teeb meem uas muaj niaj hnub nim no xws li kev ploj kev tuag, kev tsov kev rog, thiab kev txom nyem twb yog vim cov lus dag uas Xatas tau hais nyob hauv lub vaj Edees. Xatas cov lus dag thiab tej teeb meem uas Xatas tsim ntawd yeej ua rau Yehauvas mob siab kawg li. Txawm li ntawd los Yehauvas tsis khaws chim. Nws tseem yog tus Vajtswv zoo siab.​—1 Timautes 1:11.

3. Peb muaj txoj koob hmoov twg?

3 Peb muaj txoj koob hmoov los ua pov thawj tias tej uas Xatas hais txog Yehauvas yog dag xwb. Peb ua tau li ntawd yog peb ua raws li cov lus sam hwm no: “Cia li qhuas [Yehauvas]!” (Phau Ntawv Nkauj 135:1) Peb qhuas Yehauvas thaum peb qhia qhov tseeb txog nws rau lwm tus. Ua li koj puas kam qhuas Yehauvas? Cia peb tham txog peb yam uas yuav pab tau peb qhuas peb tus Vajtswv lub npe kom kawg siab kawg ntsws.

YOG PEB QHUAS YEHAUVAS CES NWS YUAV ZOO SIAB

4. Piav seb vim li cas Yehauvas ho zoo siab thaum peb qhuas nws lub npe. (Saib daim duab.)

4 Peb ua rau peb Leej Txiv saum ntuj zoo siab thaum peb qhuas nws lub npe. (Phau Ntawv Nkauj 119:108) Puas yog Yehauvas zoo li tib neeg es xav kom lwm tus qhuas xwv thiaj txhawb tau lawv lub zog? Tsis yog. Cia peb xav txog qhov lus piv txwv no. Ib tug me ntxhais dhia dhia mus khawm nkaus nws txiv thiab hais tias, “Koj yog kuv leej txiv uas zoo tshaj plaws!” Leej txiv txawm luag ntxhi zoo siab kawg li. Vim li cas? Puas yog leej txiv tos nrhw nws tus me ntxhais qhuas nws kom txhawb tau nws lub zog? Tsis yog. Nws zoo siab vim nws hlub nws tus me ntxhais thiab pom tias nws tus me ntxhais kuj hlub nws thiab ris nws txiaj ntsig. Nws paub tias nws tus me ntxhais yuav loj hlob los ua ib tug neeg xyiv fab thiab paub ris luag txiaj ntsig. Tib yam li ntawd, peb Leej Txiv Yehauvas zoo siab thaum peb qhuas nws.

Ib leej txiv yeej zoo siab heev thaum nws tus me nyuam qhia nws tias nws tus me nyuam hlub nws thiab ris nws txiaj ntsig heev. Yehauvas los yeej zoo siab ib yam li ntawd thaum peb qhuas nws lub npe (Saib nqe 4)


5. Thaum peb qhuas Yehauvas ces peb ua tau pov thawj txog cov lus dag twg?

5 Thaum peb qhuas peb Leej Txiv saum ntuj lub npe kuj yog peb ua pov thawj tias tej uas Xatas liam txog peb tsis muaj tseeb. Xatas liam tias yeej tsis muaj ib tug tib neeg yuav muab siab npuab Yehauvas thaum raug sim. Xatas hais tias peb tsuas teev tiam Yehauvas vim nws foom koob hmoov rau peb. (Yauj 1:9-11; 2:4) Tiam sis Yauj twb muab siab npuab Yehauvas thiab twb ua tau pov thawj tias Xatas yog tus dag. Ua li koj puas yuav muab siab npuab Vajtswv? Peb txhua leej txhua tus yeej muaj txoj koob hmoov los tiv thaiv peb Leej Txiv Yehauvas lub npe thiab muab siab npuab nws.​—Pajlug 27:11.

6. Peb xyaum tau Vaj Ntxwv Daviv thiab cov Levis li cas? (Nehemis 9:5)

6 Cov uas hlub Yehauvas yeej xav qhuas nws lub npe kom kawg siab kawg ntsws. Vaj Ntxwv Daviv sau tias: “Kuv lub siab, cia li qhuas [Yehauvas]! Tagnrho kuv lub cev, cia li qhuas nws lub npe uas dawbhuv!” (Phau Ntawv Nkauj 103:1) Daviv paub tias yog peb qhuas Yehauvas lub npe ces twb yog peb qhuas Yehauvas. Thaum peb hnov lub npe Yehauvas ua rau peb xav txog tej yeeb yam uas Yehauvas muaj thiab txhua yam zoo kawg nkaus uas nws tau ua. Daviv yeej hwm Yehauvas lub npe thiab qhuas nws. Daviv yeej qhuas Yehauvas “tagnrho [nws] lub cev” los sis kawg siab kawg ntsws. Cov Levis los kuj qhuas Yehauvas ib yam li Daviv. Lawv lees hlo tias Yehauvas lub npe mas dawb huv kawg nkaus yeej tsis muaj leej twg qhuas txaus. (Nyeem Nehemis 9:5.) Cov uas txo hwj chim es qhuas Yehauvas yeej ua rau nws zoo siab kawg nkaus.

7. Peb qhuas tau Yehauvas thaum peb mus tshaj tawm thiab hauv peb lub neej li cas?

7 Niaj hnub no peb ua rau Yehauvas zoo siab thaum peb mus nrog tib neeg tham es lawv pom tias peb ris Yehauvas txiaj ntsig thiab hlub nws npaum li cas. Thaum peb mus tshaj tawm, peb lub hom phiaj yog pab kom lwm tus txav ze rau Yehauvas thiab hlub nws ib yam li peb hlub. (Yakaunpaus 4:8) Peb yeej zoo siab hlo siv phau Vajlugkub los qhia tib neeg txog Yehauvas txoj kev hlub, txoj kev ncaj ncees, lub laj lim tswv yim, lub hwj chim, thiab lwm yam yeeb yam uas nws muaj. Peb kuj qhuas Yehauvas thaum peb xyaum nws li peb xyaum tau. (Efexus 5:1) Thaum peb xyaum Yehauvas, tej zaum yuav ua rau tib neeg pom peb txawv ntawm lwm tus hauv lub qab ntuj phem no ces lawv yuav xav paub tias yog vim li cas. (Mathais 5:14-16) Ces thaum peb nrog lawv tham, peb mam piav tias vim li cas peb thiaj coj txawv. Thaum kawg, yuav pab tau cov muaj lub siab xib Vajtswv txav ze rau nws. Thaum peb qhuas Yehauvas li no yuav ua rau nws zoo siab heev.​—1 Timautes 2:3, 4.

THAUM PEB QHUAS YEHAUVAS LUB NPE UA RAU YEXUS ZOO SIAB

8. Yexus ntaus thawj hlo qhuas Yehauvas lub npe li cas?

8 Tsis muaj ib tug twg tsis hais saum ntuj los sis hauv ntiaj teb no yuav paub Yehauvas zoo tshaj Yexus. (Mathais 11:27) Yexus hlub nws Leej Txiv heev thiab nws yog tus ntaus thawj hlo qhuas Yehauvas lub npe. (Yauhas 14:31) Hmo ua ntej Yexus tuag, nws thov nws Leej Txiv thiab qhia txog txhua yam uas nws tau ua thaum nws mus tshaj tawm. Nws hais tias: “Kuv twb qhia koj lub npe rau lawv paub lawm.” (Yauhas 17:26) Yexus ua li ntawd li cas?

9. Yexus siv lus piv txwv li cas los piav meej meej txog nws Leej Txiv?

9 Yexus tsis yog qhia tib neeg tias Vajtswv lub npe hu ua Yehauvas xwb tiam sis nws qhia ntau tshaj ntawd. Cov Yudais uas Yexus qhia rau twb yeej paub Vajtswv lub npe lawm. Tiam sis Yexus yog thawj tug uas “qhia tau Leej Txiv rau peb.” (Yauhas 1:17, 18) Xws li Cov Nqe Lus Henplais qhia tias Yehauvas yog tus muaj kev khuv leej thiab kev hmov tshua. (Khiav Dim 34:5-7) Yexus tseem muab qhov ntawd piav meej tshaj thaum nws tham zaj lus piv txwv txog tus tub loj leeb thiab nws leej txiv. Thaum peb nyeem txog qhov uas leej txiv pom dheev leej tub “los txog deb tsawv” es nws txawm dhia loo mus ntsib leej tub, mus muab nws puag kiag, thiab zam nws lub txim huv si ua rau peb pom meej meej tias Yehauvas khuv leej thiab hmov tshua tib neeg npaum li cas. (Lukas 15:11-32) Thaum Yexus piav li no ua rau lwm tus pom tias Yehauvas zoo li cas tiag.

10. (1) Vim li cas peb thiaj paub tias Yexus siv nws Leej Txiv lub npe thiab xav kom lwm tus ua ib yam li ntawd? (Malakaus 5:19) (Saib daim duab.) (2) Yexus xav kom peb ua dab tsi niaj hnub nim no?

10 Yexus puas xav kom lwm tus siv nws Leej Txiv lub npe? Nws yeej xav. Ib txhia thawj coj ntawm tej kev ntseeg uas nyob rau Yexus lub caij ntseeg tias Vajtswv lub npe dawb huv dhau lawm tsis tsim nyog siv. Tiam sis Yexus tsis cia neeg tej kev cai ntawd txwv tau nws kom txhob siv nws Leej Txiv lub npe. Xws li lub sij hawm thaum Yexus kho tus txiv neej raug dab hauv cheeb tsam Kelaxees. Cov tib neeg ntshai heev thiaj thov kom Yexus tawm hauv lawv cheeb tsam mus ces Yexus thiaj tawm mus lawm. (Malakaus 5:16, 17) Tiam sis Yexus xav kom cov neeg ntawd paub Yehauvas lub npe. Yog li ntawd, Yexus thiaj sam hwm kom tus txiv neej uas nws tau kho mus qhia tib neeg txog tej uas Yehauvas tau ua, tsis yog tej uas Yexus tau ua. (Nyeem Malakaus 5:19.) a Yexus kuj xav kom peb mus qhia nws Leej Txiv lub npe kom tib neeg thoob qab ntuj paub thiab! (Mathais 24:14; 28:19, 20) Yog peb ua li ntawd ces peb yuav ua rau peb tus Vaj Ntxwv Yexus zoo siab.

Yexus hais kom tus txiv neej uas tau raug dab ntawd mus qhia tib neeg tias Yehauvas tau pab nws li cas (Saib nqe 10)


11. Yexus qhia nws cov thwj tim thov txog dab tsi, thiab ua li cas qhov ntawd ho tseem ceeb? (Exekees 36:23)

11 Yexus paub tias Yehauvas lub ntsiab yog los mus daws Yehauvas lub npe kom dawb huv. Vim li no Yexus thiaj qhia nws cov thwj tim thov Vajtswv tias: “Peb Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj ceeb tsheej, thov kom sawv daws hwm koj lub npe.” (Mathais 6:9) Yexus to taub tias qhov ntawd yog qhov teeb meem loj tshaj plaws uas raug txhua leej txhua tus. (Nyeem Exekees 36:23.) Tsis muaj ib tug twg, tsis hais cov saum ntuj los sis cov hauv ntiaj teb, yuav ua tau ntau npaum li Yexus ua los daws Yehauvas lub npe kom dawb huv. Txawm li ntawd los thaum Yexus raug ntes, nws cov yeeb ncuab tseem iab liam tias nws ua saib tsis taus nws Leej Txiv thiab. Yexus paub tias qhov uas ua saib tsis taus nws Leej Txiv lub npe uas dawb huv yog ib lub txim loj heev. Nws txhawj tias lawv yuav muab lub txim ntawd rau nws ris. Tej zaum twb yog vim li no Yexus thiaj “nyuaj siab kawg nkaus li” ua ntej nws raug ntes.​—Lukas 22:41-44.

12. Yexus tau daws Yehauvas lub npe kom dawb huv li cas?

12 Yexus thev dhau kev tsim txom, kev thuam, thiab kev iab liam los daws nws Leej Txiv lub npe kom dawb huv. Nws paub tias nws twb ua txhua yam li nws Txiv tau hais lawm ces nws yeej tsis ntshai tsam nws ho ua rau nws Txiv poob ntsej muag li. (Henplais 12:2) Nws kuj paub tias Xatas yog tus uas tsim tej kev lim hiam ntawd rau nws. (Lukas 22:2-4; 23:33, 34) Xatas vam tias tej ntawd yuav ua rau Yexus tso Yehauvas tseg tiam sis tsis muaj raws li Xatas lub siab xav! Yexus ua tau pov thawj tias Xatas yog tus niag dag uas lim hiam heev, thiab Yehauvas yeej muaj cov uas muab siab npuab nws uas raug kev sim loj npaum li cas los tsis tso nws tseg!

13. Koj yuav ua li cas thiaj ua tau rau koj tus Vaj Ntxwv Yexus zoo siab?

13 Koj puas xav ua rau koj tus Vaj Ntxwv Yexus zoo siab? Rau siab ntso qhuas Yehauvas lub npe, thiab mus pab lwm tus kom paub tias Yehauvas zoo npaum li cas. Yog koj ua li ntawd ces twb yog koj xyaum Yexus. (1 Petus 2:21) Thiab koj kuj ua rau Yehauvas zoo siab thiab ua tau pov thawj tias Xatas yog ib tug niag dag uas ntsej muag tuab heev!

QHUAS YEHAUVAS LUB NPE PAB TAU LWM TUS DIM

14-15. Thaum peb qhia Yehauvas rau tib neeg, peb yuav pom tej yam zoo twg?

14 Thaum peb qhuas Yehauvas lub npe ces twb yog peb pab kom tib neeg dim. Ua li cas peb thiaj hais li ntawd? Rau qhov Xatas “ua rau cov uas tsis ntseeg, txojkev xav tsaus ntuj nti.” (2 Kauleethaus 4:4) Vim li ntawd, lawv thiaj ntseeg Xatas tej lus dag tias: Tsis muaj Vajtswv, Vajtswv nyob siab heev thiab tsis quav ntsej txog noob neej, Vajtswv lim hiam thiab muab cov neeg phem tsim txom mus ib txhis. Xatas hais tej lus dag no vim nws xav rhuav Yehauvas lub koob lub npe thiab tsis xav kom tib neeg los paub Yehauvas. Tiam sis thaum peb mus tshaj tawm ces twb yog peb ua kom txhob muaj raws li Xatas lub hom phiaj. Peb qhia tib neeg qhov tseeb txog peb Leej Txiv thiab qhuas peb tus Vajtswv lub npe uas dawb huv. Ua li thaum kawg zoo li cas xwb?

15 Qhov tseeb hauv Vajtswv Txoj Lus muaj hwj chim heev. Thaum peb qhia Yehauvas rau tib neeg thiab qhia tias nws zoo li cas tiag ces peb yuav pom tej yam zoo heev. Peb yuav pom tias lawv tsis qaug rau Xatas txoj kev dag ntxiv lawm thiab lawv yuav pom tias peb Leej Txiv Yehauvas yog ib leej txiv uas zoo heev. Lawv yuav qhuas txog Yehauvas lub hwj chim uas loj kawg nkaus. (Yaxayas 40:26) Lawv yuav tso siab rau nws rau qhov nws yog ib tug Vajtswv uas ncaj ncees heev. (2 Kevcai 32:4) Lawv yuav pom tias Vajtswv muaj laj lim tswv yim heev, kawm tsis paub tag. (Yaxayas 55:9; Loos 11:33) Thiab lawv yuav pom tias Vajtswv yog txoj kev hlub ces qhov no yuav nplig tau lawv siab heev. (1 Yauhas 4:8) Thaum lawv yim txav ze rau Yehauvas ces lawv yim cia siab tias lawv yuav tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis. Peb muaj ib txoj koob hmoov zoo heev los pab kom tib neeg txav ze rau lawv Leej Txiv! Yog peb ua li ntawd ces Yehauvas suav tias “peb koom nrog [nws] ua haujlwm.”​—1 Kauleethaus 3:5, 9.

16. Piav seb thaum ib txhia hnov Vajtswv lub npe ho pab tau lawv li cas.

16 Thaum xub thawj, tej zaum peb yuav qhia tib neeg tias Vajtswv lub npe hu ua Yehauvas. Li no xwb los yeej pab tau tus uas muaj siab mos siab muag hloov nws lub neej. Piv txwv muaj ib tug ntxhais hluas hu ua Hli b uas loj hlob hauv ib tse neeg uas tsis ntseeg phau Vajlugkub. Nws tsis nyiam tej uas nws txoj kev ntseeg qhia thiab nws tsis muaj ib txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv. Tiam sis thaum nws kawm Vajlugkub nrog Yehauvas Cov Tim Khawv, nws tsis xav li ntawd lawm. Nws mam pom tias Vajtswv yog nws tus phooj ywg. Nws ntseeg tsis tau tias ntau phau Vajlugkub muab Vajtswv lub npe tshem tawm thiab muab tej npe meej mom xws li tus Tswv los hloov. Thaum nws paub Yehauvas lub npe ua rau nws lub neej hloov hlo. Nws thiaj hais tias: “Kuv tus phooj ywg zoo kuj muaj ib lub npe thiab! Kuv kaj siab kawg li lawm. Yog ib qho koob hmoov zoo kawg.” Ib tug txiv neej hu ua Xaiv Tuam yog ib tug tub ntaus nkauj thiab yog ib tug neeg Yudais. Nws tsis koom ib txoj kev ntseeg loj twg vim lawv tsis coj li lawv qhia. Tiam sis tom qab nws niam tuag lawm, nws tau mus zaum mloog thaum Yehauvas Cov Tim Khawv tab tom qhia Vajlugkub rau ib tug. Thaum nws paub Vajtswv lub npe raug nws siab heev. Nws hais tias: “Kuv yeej ib txwm tsis paub Vajtswv lub npe. Zaum no yog thawj zaug uas kuv paub tias yeej muaj Vajtswv tiag! Thaum ntawd kuv thiaj pom tias kuv nrhiav tau ib tug phooj ywg.”

17. Ua li cas koj thiaj rau siab ntso qhuas Yehauvas lub npe? (Saib daim duab.)

17 Thaum koj mus tshaj tawm thiab mus qhia Vajlugkub, koj puas qhia Yehauvas lub npe rau tib neeg? Koj puas pab lawv pom tias peb tus Vajtswv zoo npaum li cas tiag? Yog koj ua li ntawd ces twb yog koj qhuas Vajtswv lub npe. Cia peb rau siab ntso qhuas Vajtswv lub npe uas dawb huv es pab kom lawv paub tias nws yog tus zoo li cas tiag. Yog koj ua li no ces koj yuav cawm tau tib neeg txoj sia, thiab koj yuav ua raws li koj tus Vaj Ntxwv Yexus Khetos qab. Tsis tas li ntawd xwb, koj yuav ua rau koj Leej Txiv Yehauvas uas hlub koj zoo siab. Cia li “qhuas [nws] lub npe mus ib txhis tsis kawg”!​—Phau Ntawv Nkauj 145:2.

Thaum peb qhia tib neeg txog Yehauvas lub npe thiab nws yog tus zoo li cas tiag ces twb yog peb qhuas nws (Saib nqe 17)

VIM LI CAS QHUAS VAJTSWV LUB NPE . . .

  • ho ua rau Yehauvas zoo siab?

  • ho ua rau Yexus Khetos zoo siab?

  • ho cawm tau tib neeg txoj sia?

ZAJ NKAUJ 2 Koj Hu Ua Yehauvas

a Muaj pov thawj zoo qhia tias thaum Malakaus sau nws tsab ntawv, nws yeej siv Vajtswv lub npe li Yexus tau hais. Tau muab Vajtswv lub npe rov tso rau nqe ntawd hauv phau Vajtswv Txoj Lus Rau Cov Nyob Lub Qab Ntuj Tshiab lawm.

b Tau muab cov npe hauv zaj no hloov lawm.