Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 7

ZAJ NKAUJ 51 Muab Peb Lub Neej Cob Rau Vajtswv

Peb Khaws Tau Dab Tsi Los Ntawm Cov Naxis?

Peb Khaws Tau Dab Tsi Los Ntawm Cov Naxis?

“Thaum uas nws tseem ua Naxis, nws yeej yog tus neeg dawbhuv rau ntawm [Yehauvas].”​—TEEV NPE 6:8.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Cov Naxis pab tau peb kom ua siab tawv qhawv thiab cob peb lub neej ua Yehauvas tes hauj lwm.

1. Raws li keeb kwm, cov uas teev tiam Yehauvas muaj tus yam ntxwv zoo li cas?

 KOJ puas saib koj txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas rau nqi? Tsis yog koj ib leeg xwb thiaj saib rau nqi. Yav puag thaum ub, muaj coob leej ntau tus kuj hlub Yehauvas ib yam nkaus li koj. (Phau Ntawv Nkauj 104:33, 34) Muaj ntau tus yeej ua txhua yam kom tau teev tiam Yehauvas, xws li cov Naxis. Ua li cov Naxis ho yog leej twg, thiab peb khaws tau lawv tus yam ntxwv li cas?

2. (1) Cov Naxis yog leej twg? (Teev Npe 6:1, 2) (2) Vim li cas ib co Ixayees ho xav ua cov Naxis?

2 Lo lus Henplais “Naxis” yog muab yus tus kheej cob ua ib teg hauj lwm tseem ceeb. Cov Naxis yog cov Ixayees uas kub siab lug muab lawv lub neej coj los ua ib teg hauj lwm tseem ceeb rau Yehauvas. Nyob rau hauv Mauxes Txoj Kev Cai, yeej cia ib tug txiv neej los sis ib tug poj niam muab nws lub neej cob ua ib teg hauj lwm rau Yehauvas ib ncuas sij hawm. a (Nyeem Teev Npe 6:1, 2.) Thaum ib tug Ixayees cog lus ua ib tug Naxis, nws yuav tau coj raws li tej kev cai uas lwm cov Ixayees tsis tas coj. Vim li cas ib tug Ixayees ho xav ua ib tug Naxis? Nws xav ua vim nws txoj kev hlub rau Yehauvas thiab nws ris txiaj ntsig rau ntau yam zoo uas nws tau.​—2 Kevcai 6:5; 16:17.

3. Vajtswv cov tib neeg niaj hnub nim no zoo thooj li cov Naxis li cas?

3 Thaum “Yexus Khetos txoj kevcai” hloov Mauxes txoj lawm ces Vajtswv cov tib neeg tsis tau ua cov Naxis. (Kalatias 6:2; Loos 10:4) Yehauvas cov tib neeg coj ib yam li cov Naxis. Lawv kub siab lug teev tiam Yehauvas kawg siab kawg ntsws, kawg txoj sia, kawg laj lim tswv yim, thiab kawg dag kawg zog. (Malakaus 12:30) Thaum peb muab peb tus kheej cob rau Yehauvas twb yog peb txaus siab hlo muab peb lub neej los teev tiam nws. Yuav kom peb ua tau li no, peb yuav tau ua li Yehauvas lub siab nyiam thiab ua ib puas tsav yam los teev tiam nws. Yog peb ua tib zoo soj ntsuas cov Naxis lub neej ces peb yuav paub tias peb yuav tau ua li cas peb thiaj ua tau raws li tej lus peb tau cog rau Yehauvas. b (Mathais 16:24) Cia peb mam li piav txog ib co yam ntxwv.

TXAUS SIAB HLO UA RAU YEHAUVAS

4. Raws li Teev Npe 6:3, 4, cov Naxis yeem tso tej twg tseg?

4 Nyeem Teev Npe 6:3, 4. Cov Naxis yuav tau caiv tsis pub haus dej caw thiab noj cov txiv hmab, tsis hais cov nyoos los cov qhuav. Hos lwm cov Ixayees noj thiab haus tau tej no huv tib ntxiag. Tej yam hais no yeej tsis txhaum dab tsi vim nyob rau hauv phau Vajlugkub yeej piav tias dej caw yog ib qho khoom pub uas Yehauvas tau muab kom “ua rau neeg zoo siab.” (Phau Ntawv Nkauj 104:14, 15) Tab txawm tej no yuav ua tau rau tib neeg zoo siab los cov Naxis yeem tso tej ntawd tseg tsis ua. c

Koj puas txaus siab hlo tso tseg qho yam li cov Naxis? (Saib nqe 4-6)


5. Madias thiab Maxelas yeej tso dab tsi tseg, thiab yog vim li cas?

5 Zoo ib yam li cov Naxis, peb yeem tso qho yam tseg kom thiaj li ua tau hauj lwm ntxiv rau Yehauvas. Xws li Madias (Madián) thiab Maxelas (Marcela) nkawd ob niam txiv. d Nkawd yeej ua tau ib lub neej nyob xws li luag teb luag chaw. Madias muaj ib txoj hauj lwm zoo heev ces nkawd kuj nyob rau ntawm ib qho chaw uas zoo nkauj kawg li. Tiam sis nkawd txiav txim siab ua ntau yam ntxiv rau Yehauvas. Yuav kom nkawd ua tau li no, nkawd yuav tau hloov qho yam hauv nkawd lub neej. Nkawd hais tias, “Wb pib txuag nyiaj txiag, tsiv mus nyob rau ib qho chaw me zog, thiab muab wb lub tsheb muag.” Nkawd ob niam txiv tsis tas yuav ua li ntawd los tau tiam sis nkawd yeem tso tej ntawd tseg kom thiaj ua tau ntau yam rau Yehauvas. Nkawd zoo siab heev thiab nkawd txaus siab tias nkawd txiav txim siab ua li no.

6. Vim li cas cov ntseeg niaj hnub nim no ho yeem tso qho yam tseg? (Saib daim duab.)

6 Yehauvas cov tib neeg niaj hnub nim no yeem tso qho yam hauv lawv lub neej kom lawv thiaj muaj sij hawm teev tiam nws. (1 Kauleethaus 9:3-6) Yehauvas tsis yuam kom peb tso tej ntawd tseg los sis yeej tsis txhaum dab tsi yog peb muaj tej ntawd. Xws li ib txoj hauj lwm yus txaus siab ua, muaj vag muaj tse, los sis muaj tsiaj muaj txhu. Muaj ib txhia kuj tseg tsis yuav txij yuav nkawm los sis tsis muaj tub muaj ki. Lwm cov yeem ncaim lawv tej nruab ze thiab phooj ywg xwv lawv thiaj mus pab tau rau tej thaj chaw uas tsis muaj cov ntseeg coob pes tsawg. Peb coob leej ntau tus yeem ua li no vim peb xav ua npaum li peb ua tau rau Yehauvas. Nco ntsoov tias Yehauvas yeej txaus siab heev rau tej yam uas peb yeem tso tseg huv tib si rau nws.​—Henplais 6:10.

COJ TXAWV DUA LWM TUS

7. Vim li cas ho nyuaj rau ib tug Naxis ua raws li nws tau cog lus tseg? (Teev Npe 6:5) (Saib daim duab.)

7 Nyeem Teev Npe 6:5. Cov Naxis cog lus tsis txiav lawv cov plaub hau. Qhov lawv ua li no qhia tau tias lawv muab lawv lub neej cob tag nrho rau Yehauvas. Nyob ntawm seb ib tug Ixayees yeem ua ib tug Naxis ntev npaum li cas, qhov uas nws tsis txiav plaub hau yuav ua rau lwm tus paub tias nws yog ib tug Naxis. Yog tej tib neeg uas pom nws txhawb nqa qhov uas nws ua ib tug Naxis ces yuav tsis nyuaj ua luaj twg. Tiam sis muaj qee lub sij hawm ib txhia kuj tsis txhawb nqa cov Naxis. Xws li thaum tus cev Vajtswv lus Amaus lub caij. Cov Ixayees uas fav xeeb pheej “yuam kom cov Naxis haus cawv” xwv lawv thiaj ua tsis tau raws li lawv tau cog lus tseg. (Amaus 2:12) Yog li ntawd, muaj qee lub sij hawm cov Naxis yuav tau ua siab tawv qhawv xwv lawv thiaj ua tau raws li lawv cog lus thiab coj txawv dua lwm tus.

Tus Naxis uas tau cog lus lawm, nws yeej txaus siab hlo coj txawv ntawm lwm tus (Saib nqe 7)


8. Qhov uas Npentsamees ua pab tau koj li cas?

8 Yehauvas yeej pab tau peb kom muaj lub siab tawv qhawv coj txawv dua lwm tus tab txawm peb yog ib tug neeg ncauj lus tsawg tsawg. Cia peb mus piav txog ib tug me tub uas muaj kaum xyoo npe hu ua Npentsamees (Benjamin) uas nyob rau teb chaws Nuavem (Norway). Vim muaj tsov rog nyob rau teb chaws Yus Khees (Ukraine), nws lub tsev kawm ntawv thiaj npaj tseg ib hnub los mus txhawb nqa cov tib neeg uas nyob rau hauv Yus Khees. Lawv kom cov tub ntxhais kawm ntawv hu ib zaj nkauj thiab hnav tej tsoos uas muaj cov xim rau teb chaws Yus Khees. Npentsamees tsis kam koom tes nrog lawv ua ces nws txawm sawv rau ib cag deb tsawv. Muaj ib tug xib hwb pom nws thiab txawm hu nrov nrov tias: “Kav tsij los ntawm no thiab koom nrog sawv daws. Peb tos koj lawm xwb!” Npentsamees thiaj ua siab tawv qhawv mus cuag tus xib hwb ntawd thiab hais tias: “Kuv tsis tuaj ib roog nom tswv twg tog, thiab kuv tsis txhawb nqa tej yam ua rau nom tswv. Muaj coob tus Yehauvas Cov Tim Khawv raug kaw vim lawv tsis kam ua tsov ua rog.” Tus xib hwb nkag siab thiab tso nws mus lawm. Tiam sis tom qab ntawd cov tub ntxhais kawm ntawv txawm nug tias vim li cas Npentsamees ho tsis nrog lawv koom. Npentsamees tshee kawg li ua rau nws yuav luag quaj tiam sis nws ua siab tawv qhawv hais cov lus nws twb hais rau tus xib hwb lawm rau lawv mloog. Tom qab ntawd Npentsamees qhia rau nws niam thiab txiv tias Yehauvas pab nws qhia nws txoj kev ntseeg rau lwm tus.

9. Peb yuav ua tau rau Yehauvas zoo siab li cas?

9 Qhov uas peb mloog Yehauvas lus yeej ua rau lwm leej lwm tus pom tias peb coj txawv dua lawv. Peb yuav tau ua siab tawv qhawv xwv peb thiaj kam qhia rau cov tib neeg uas peb nrog ua hauj lwm los sis kawm ntawv tias peb yog Yehauvas ib tug Tim Khawv. Tsis tas li ntawd, cov neeg hauv lub ntiaj teb no tsuas yuav ua phem zuj zus ntxiv ces yog li ntawd yuav tsis yooj yim rau peb coj raws li phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus thiab qhia txoj xov zoo rau tib neeg. (2 Timautes 1:8; 3:13) Nco ntsoov tias peb yuav ua tau rau Yehauvas “zoo siab” yog peb ua siab tawv qhawv coj txawv ntawm cov neeg uas tsis teev tiam Yehauvas.​—Pajlug 27:11; Malakis 3:18.

MUAB YEHAUVAS TSO UA NTEJ

10. Cov lus sam hwm nyob rau hauv Teev Npe 6:6, 7 ho nyuaj li cas rau cov Naxis?

10 Nyeem Teev Npe 6:6, 7. Cov Naxis mus tsis tau ze rau ntawm tej cev tuag. Tej zaum koj yuav xav tias tsis ua luaj twg tiam sis yeej tsis yooj yim thaum muaj ib tug nruab ze tau tag sim neej. Nyob rau txheej puag thaum ub, yog muaj ib tug twg tau nruam sim mas yeej muaj kev cai seb yuav tu nws li cas rau li cas. (Yauhas 19:39, 40; Tes Haujlwm 9:36-40) Tiam sis cov Naxis ua tsis tau raws li tej kev cai ntawd. Tab txawm yuav yog nws tsev neeg kiag los nws yuav tau ua raws li nws tau cog lus tseg. Yehauvas yeej txhawb cov Naxis lub zog kom lawv thev dhau tej ntwb ntu uas lawv raug zoo li no.

11. Ib tug ntseeg yuav tau ua li cas thaum hais txog nws tsev neeg? (Saib daim duab.)

11 Peb uas yog ib tug ntseeg Yehauvas yuav tau saib qhov uas peb muab peb tus kheej cob rau Yehauvas rau nqi. Qhov no yuav pab tau kom peb txawj txiav txim siab seb yuav ua li cas rau li cas thaum hais txog peb tsev neeg. Peb yeej kub siab lug saib xyuas peb tsev neeg tiam sis peb yuav tau nco ntsoov tsis txhob muab peb tsev neeg tso ua ntej Yehauvas. (Mathais 10:35-37; 1 Timautes 5:8) Muaj tej thaum peb yuav ua tsis tau raws li peb tsev neeg lub siab nyiam tiam sis nco ntsoov tias tej peb ua ntawd haum Yehauvas siab.

Koj puas txaus siab hlo muab Yehauvas tso ua ntej txawm yuav nyuaj npaum li cas? (Saib nqe 11) e


12. Thaum Alexanrum tus poj niam ua nyuaj rau nws, nws ua li cas thiab nws ho tsis ua li cas?

12 Cia peb mus piav Alexanrum (Alexandru) thiab nws tus poj niam Daulinam (Dorina) nkawd me ntswb me ntsis. Nkawd kawm Vajlugkub tau ib lub xyoos ces Daulinam txawm tsis kam kawm Vajlugkub lawm. Nws yuav kom nws tus txiv tseg tsis txhob kawm ntxiv lawm thiab. Alexanrum ua tib zoo piav rau nws tus poj niam tias txawm nws tus poj niam tsis kawm lawm los nws yeej yuav kawm. Qhov no ua rau Daulinam chim heev ces nws thiaj yuam kom nws tus txiv tso tseg. Alexanrum hais tias nws yeej nkag siab vim li cas nws tus poj niam ua li ntawd tiam sis yeej tsis yooj yim rau nws. Thaum Daulinam thuam nws heev kuj ua rau nws puas siab puas ntsws tas thiab tsis xav kawm ntxiv. Txawm Alexanrum muab Yehauvas tso ua ntej hauv nws lub neej los nws haj tseem hlub thiab saib taus nws tus poj niam. Vim Alexanrum coj tau zoo zoo, tom qab no kuj ua rau nws tus poj niam rov qab kawm Vajlugkub dua thiab ua kev cai raus dej lawm.​—Mus saib zaj yeeb yaj kiab Alexandru Thiab Dorina Văcar: Tus Muaj Kev Hlub Ua Taus Siab Ntev Siab Zoo ntawm ntu “Qhov Tseeb Hloov Tau Lub Neej” hauv lub vej xaij jw.org/hmn.

13. Peb qhia tias peb hlub Yehauvas thiab peb tsev neeg li cas rau li cas?

13 Yehauvas yog tus tsim kom muaj lub cuab lub yig thiab nws xav kom peb tsev neeg muaj kev zoo siab. (Efexus 3:14, 15) Yog peb xav kom peb muaj kev zoo siab, peb yuav tau ua raws li Yehauvas qhia kom peb ua. Nco ntsoov tias Yehauvas yeej paub txhua yam koj tau ua los teev tiam nws thiab koj haj tseem saib xyuas koj tsev neeg, hlub lawv thiab saib taus lawv.​—Loos 12:10.

IB LEEG TXHAWB IB LEEG KOM XYAUM COV NAXIS

14. Peb yuav tau hais lus los txhawb tej tug twg?

14 Cov uas teev tiam Yehauvas niaj hnub nim no muaj kev hlub rau nws lawv thiaj li tso qho yam tseg. Muaj qee lub sij hawm yeej tsis yooj yim tiam sis peb yuav ua li cas peb ib leeg thiaj pab tau ib leeg kom ua li hais no? Peb ib leeg yuav tau hais lus txhawb ib leeg lub zog. (Yauj 16:5) Puas muaj tej tug nyob hauv koj lub koom txoos uas tau tso qho yam tseg hauv lawv lub neej xwv lawv thiaj ua tau ntau yam hauj lwm rau Yehauvas? Koj puas paub tej tug hluas uas yuav tau ua siab tawv qhawv coj txawv ntawm tej tub ntxhais kawm ntawv tab txawm tsis yooj yim rau nws? Puas muaj tej tug nyuam qhuav kawm Vajlugkub uas raug tsev neeg tawm tsam? Cia peb ua npaum li peb ua tau los mus txhawb cov uas hais no lub zog thiab qhia rau lawv tias peb zoo siab rau tej yam lawv tau ua rau Yehauvas thiab qhuas qhov uas lawv ua siab tawv qhawv.​—Filemoos 4, 5, 7.

15. Muaj ib txhia pab cov ua hauj lwm puv ntoob li cas?

15 Muaj tej thaud peb kuj pab tau cov ua hauj lwm puv ntoob kom lawv ua tau lawv tes hauj lwm rau Yehauvas. (Pajlug 19:17; Henplais 13:16) Nyob rau teb chaws Xis Lakam (Sri Lanka) muaj ib tug muam uas laus heev lawm tau coj li hais no. Nws muaj nyiaj so hauj lwm ntau ntxiv tuaj, yog li ntawd nws thiaj txiav txim siab muab ib qho nyiaj coj mus pab ob tug ntxhais hluas uas tho kev vim lawv lub teb chaws khwv nyiaj nyuaj nyuaj. Txhua txhua lub hlis nws muab me ntsis mus pab nkawd them nqi xov tooj. Tus muam no coj tau zoo kawg li!

16. Peb khaws tau dab tsi los ntawm cov Naxis txheej puag thaum ub?

16 Peb yeej khaws tau cov Naxis tus yam ntxwv! Tsis tas li ntawd, cov Naxis tus yam ntxwv kuj qhia peb ntau yam txog peb Leej Txiv Yehauvas. Nws yeej paub ntsoov tias peb xav ua txhua yam kom haum nws siab thiab ua raws li peb tej lus cog tseg rau nws. Nws yeej cia peb qhia seb peb hlub nws li cas rau li cas. (Pajlug 23:15, 16; Malakaus 10:28-30; 1 Yauhas 4:19) Cov Naxis tus yam ntxwv qhia tias Yehauvas yeej pom txhua yam peb tau ua thiab nws yeej txaus siab rau tej yam peb muab tso tseg rau nws. Cia peb ua npaum li peb ua tau los teev tiam Yehauvas thiab txaus siab hlo muab txhua yam zoo hauv peb lub neej rau nws.

KOJ YUAV TEB LI CAS?

  • Cov Naxis muab lawv lub neej cob rau Yehauvas thiab ua siab tawv qhawv li cas?

  • Niaj hnub nim no peb ib leeg txhawb tau ib leeg li cas kom xyaum cov Naxis?

  • Qhov uas muaj cov Naxis qhia tau tias Yehauvas tso siab li cas rau cov uas teev tiam nws?

ZAJ NKAUJ 124 Peb Ib Txwm Npuab Siab

a Txawm tias Yehauvas xaiv ib co tib neeg los ua cov Naxis los kuj muaj ib co txaus siab hlo muab lawv lub neej mus ua ib tug Naxis ib ncuas sij hawm.​—Saib lub ntsiab “ Cov Naxis Uas Yehauvas Xaiv.”

b Muaj qee lub sij hawm peb cov ntaub ntawv muab cov ua hauj lwm puv ntoob lub neej piv rau cov Naxis. Tiam sis nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham tias txhua tus uas muab lawv lub neej cob rau Yehauvas lawm yeej coj tau ib yam li cov Naxis lub neej.

c Thaum cov Naxis lub caij, lawv tsis muaj lwm txoj hauj lwm tsuas yog caiv qho yam xwb.

d Mus saib zaj We Decided to Simplify Our Lives ntawm ntu “Experiences of Jehovah’s Witnesses” hauv lub vej xaij jw.org ua lus Askiv.

e DAIM DUAB: Tus Naxis saum ru tsev ntsia ntsoov luag coj nws ib tug nruab ze coj mus faus. Vim nws cog lus rau Yehauvas, nws thiaj mus koom tsis tau tej ntees tuag.