Bet Jehova vēlas, lai viņa kalpi pacietīgi gaidītu, kad pienāks viņa noteiktais laiks un viņš sāks rīkoties. Kāpēc mums jābūt gataviem gaidīt, un kā gaidot būt laimīgiem?

KĀPĒC MUMS JĀBŪT GATAVIEM GAIDĪT

Bībelē var lasīt: ”Jehova pacietīgi gaida, kad varēs jums parādīt labvēlību, un viņš apžēlosies par jums, jo Jehova ir taisnīgs Dievs. Laimīgi tie, kas gaida uz viņu.” (Jes. 30:18.) Kopumā Jesajas grāmatas 30. nodaļā tika uzrunāti ebreji, kas negribēja klausīt Jehovam. (Jes. 30:1.) Bet viņu vidū bija arī dievbijīgi ļaudis, un 18. pantā lasāmie vārdi tiem sniedza cerību. Šajos vārdos rodam cerību arī mēs.

Ja reiz Jehova pacietīgi gaida, arī mums ir jābūt gataviem pacietīgi gaidīt. Viņš ir noteicis ”dienu un stundu”, kad darīs galu ļaunajai pasaulei, un viņš gaida, kad šis laiks pienāks. (Mat. 24:36.) Tas būs brīdis, kad būs pilnībā atspēkoti Sātana melīgie apgalvojumi par Jehovu un viņa kalpiem. Tad viņš atbrīvos zemi no Sātana un tā atbalstītājiem un darīs galu cilvēku ciešanām.

Kamēr šis Jehovas noteiktais laiks nav pienācis, viņš mūs neatbrīvo no pārbaudījumiem. Taču, gaidot to laiku, mēs varam būt laimīgi. Tas izriet arī no Jesajas vārdiem: ”Laimīgi tie, kas gaida uz viņu.” Kas mums jādara, lai gaidot mēs būtu laimīgi?

KĀ GAIDOT BŪT LAIMĪGIEM

Domāsim par to, kas mūsu dzīvē ir labs. Ķēniņš Dāvids savā dzīvē bija redzējis daudz ļaunuma. (Ps. 37:35.) Tomēr viņš neļāvās negatīvām domām un rakstīja: ”Esi mierīgs un pacietīgi gaidi uz Jehovu. Neiekaisti sašutumā par tiem, kas sekmīgi īsteno savus viltīgos nodomus.” (Ps. 37:7.) Dāvids domāja par to, ka Jehova bija apsolījis viņam palīdzēt, un par visu labo, ko Jehova viņam jau bija dāvājis. (Ps. 40:5.) Ja arī mēs centīsimies vairāk domāt nevis par dažādām nelaimēm un netaisnībām, bet par to, kas mūsu dzīvē ir labs, mums būs vieglāk gaidīt uz Jehovu.

 Izmantosim ikvienu iespēju slavēt Jehovu. 71. psalmā, ko acīmredzot sarakstīja Dāvids, ir lasāmi šādi vārdi, kas teikti Jehovam: ”Es allaž gaidīšu uz tevi un slavēšu tevi arvien vairāk.” (Ps. 71:14.) Dāvids bija apņēmies stāstīt citiem par Jehovu un slavēt Jehovu dziesmās. (Ps. 71:16, 22, 23.) Mēs, tāpat kā Dāvids, gaidot uz Jehovu, varam saglabāt prieku. Mēs slavējam Jehovu sludināšanā, savās ikdienas sarunās un dziesmās, ko dziedam viņam par godu. Kad nākamo reizi dziedāsim kādu valstības dziesmu, pārdomāsim, kādas no dziesmas vārdos ietvertajām domām mūs var īpaši uzmundrināt un stiprināt.

Izmantosim ikvienu iespēju būt kopā ar brāļiem un māsām. Reiz kādā smagā dzīves posmā Dāvids vērsās pie Jehovas ar vārdiem: ”Lai tavi uzticīgie kalpi redz, ka es ceru uz tavu vārdu.” (Ps. 52:9.) Dāvids augstu vērtēja iespēju būt kopā ar citiem Jehovas kalpiem. Arī mēs esam pateicīgi Jehovam, ka mums ir daudz iespēju būt kopā ar saviem garīgajiem brāļiem un māsām. Tiekoties ar viņiem sapulcēs, sludināšanā un saviesīgos pasākumos, mēs gūstam savstarpēju uzmundrinājumu. (Rom. 1:11, 12.)

Stiprināsim savu cerību. Dāvids teica: ”Tik uz Dievu es klusi gaidu, vienīgi viņš ir mana cerība!” (Ps. 62:5.) Ja mūsu cerība ir stipra, mēs nešaubāmies, ka Jehova īstenos visu, ko ir solījis. Lai cik ilgi mums būtu jāgaida, mūsu pārliecība nedrīkst mazināties. Mēs stiprinām cerību, iedziļinoties Bībelē. Mēs varam pētīt tajā ietvertos pravietojumus, uzzināt vairāk, kas liecina par tās iekšējo saskaņu, un labāk iepazīt Jehovu. (Ps. 1:2, 3.) Lai mēs spētu pacietīgi gaidīt uz Jehovu un nekas neaizēnotu mūsu draudzību ar viņu, mums aizvien ”jālūdz saskaņā ar svēto garu”. (Jūd. 20, 21.)

Dāvids bija pārliecināts, ka Jehova ievēro ikvienu, kas cer uz viņu, un ka viņš tādiem cilvēkiem dāvā savu uzticīgo mīlestību. (Ps. 33:18, 22.) Arī mēs nedrīkstam par to šaubīties. Domāsim par to, kas mūsu dzīvē ir labs, izmantosim ikvienu iespēju slavēt Jehovu, kā arī būt kopā ar brāļiem un māsām un stiprināsim savu dārgo cerību! Tad, gaidot uz Jehovu, mēs būsim laimīgi.