Bībelē ir teikts, ka Jehova var paredzēt nākotni. (Jes. 45:21.) Tomēr tajā nav sīki izskaidrots, kad, kā un cik lielā mērā viņš šo spēju izmanto, tāpēc par šiem jautājumiem nevar izteikt kategoriskus apgalvojumus. Bet kas mums tomēr ir zināms?

Jehovam nav nekādu ierobežojumu, izņemot tos, kurus viņš pats sev nosaka. Viņam piemīt bezgalīga gudrība, tāpēc, ja viņš gribētu, viņš varētu paredzēt itin visu. (Rom. 11:33.) Tomēr viņš to nedara. Viņš pats izvēlas, kad likt lietā savas spējas. (Salīdzināt Jesajas 42:14.)

Jehova īsteno savu gribu. Kā tas ir saistīts ar viņa spēju paredzēt nākotni? Atbilde ir lasāma Jesajas 46:10: ”Jau sākumā es pavēstu, kāds būs iznākums, jau senlaikos es esmu paziņojis, kam vēl jānotiek. Es saku: ”Mans nodoms īstenosies, es paveikšu visu, ko vēlos.””

Tātad viens iemesls, kāpēc Jehova var paredzēt nākotni, ir tas, ka viņš spēj ietekmēt visu, ko vēlas. Lai pateiktu, kas notiks nākotnē, viņam nav, tēlaini runājot, it kā jāpārtin uz priekšu filma un jāpaskatās, kas notiek tālāk. Viņš var nolemt, ka noteiktā laikā kaut kas notiks, un tad likt tam notikt. (2. Moz. 9:5, 6; Mat. 24:36; Ap. d. 17:31.)

Interesanti, ka ebreju valodas vārds, kas pantos, kuros Jehova runā par nākotnes notikumiem, ir tulkots ”nolēmis”, ir radniecīgs vārdam ar nozīmi ”podnieks”. (2. Ķēn. 19:25; Jes. 46:11; Jer. 18:3, 4.) Tāpat kā prasmīgs podnieks no māla pikas var izveidot skaistu vāzi, Jehova var vadīt notikumus tā, lai īstenotos viņa griba. (Efes. 1:11.)

Jehova ciena cilvēku gribas brīvību. Cilvēka dzīve nav atkarīga no likteņa — Jehova nav iepriekš noteicis, kas ar kuru cilvēku notiks, un viņš nevienu nespiež darīt kaut ko tādu, kas izraisītu šī cilvēka bojāeju. Viņš ikvienam ļauj rīkoties tā, kā tas vēlas, tomēr viņš it visus mudina rīkoties pareizi.

Apskatīsim divus piemērus. Jehova pasludināja, ka Nīnives iedzīvotāju ļaunuma dēļ pilsēta tiks nopostīta. Kā nīnivieši reaģēja? Viņi nožēloja savus ļaunos darbus un mainījās. Tāpēc Jehova mainīja savu lēmumu. Kā teikts Bībelē, Jehova ”iežēlojās [vai ”mainīja savas domas”, zemsv. piez.] un nelika nākt pār viņiem nelaimei, par ko bija paziņojis”. (Jon. 3:1—10.)

Lūk, otrs piemērs. Bībelē ir ietverts pravietojums par kādu iekarotāju, vārdā Kīrs, kas atbrīvos ebrejus no gūsta un liks atjaunot Jehovas templi. (Jes. 44:26—45:4.) Pravietotais iekarotājs izrādījās Persijas valdnieks Kīrs. (Ezr. 1:1—4.) Lai gan Jehova panāca, ka ar Kīra starpniecību īstenojas iepriekšminētais pravietojums, viņš neietekmēja Kīra gribas brīvību. Piemēram, viņš ļāva Kīram pašam lemt, ko tas grib pielūgt. (Sāl. pam. 21:1.)

Protams, tie ir tikai daži faktori, ko mēs varam ņemt vērā, domājot par Jehovas spēju paredzēt nākotni. Mums pazemīgi jāatzīst, ka cilvēki nespēj līdz galam izprast to, kā domā Jehova. (Jes. 55:8, 9.) Tomēr tas, ko Jehova par sevi ir darījis zināmu, stiprina mūsu pārliecību, ka viņš vienmēr rīkojas pareizi — arī tad, kad paredz nākotni.