1. Kādu iemeslu dēļ daļai Jehovas kalpu nav viegli stāstīt citiem labo vēsti? (Sk. arī attēlu.)

 JEHOVAS kalpi dalās ar citiem labajā vēstī, jo sirsnīgi mīl savu debesu Tēvu un vēlas, lai arī citi cilvēki viņu iepazītu. Daudziem no mums ļoti patīk sludināt. Bet citiem nav viegli to darīt, kaut arī viņi mīl Jehovu. Iespējams, viņi pēc dabas ir kautrīgi un viņiem trūkst pārliecības par saviem spēkiem. Citi jūtas neērti, ejot pie cilvēkiem, kas viņus nav gaidījuši. Dažus uztrauc tas, ka cilvēki negribēs klausīties. Bet citi baidās, ka tie, kam nepatīk Bībeles vēsts, kļūs dusmīgi. Tomēr, apzinādamies, cik svarīgi ir stāstīt cilvēkiem labo vēsti, visi šie brāļi un māsas regulāri sludina, un tas ļoti iepriecina Jehovu.

2. Kāpēc nebūtu sevi jānosoda, ja mums ir grūti sludināt?

² Ja mums ir grūti sludināt kautrīguma dēļ, mums nav jāuzskata sevi par sliktu Jehovas kalpu. Kautrīgums var liecināt par nevēlēšanos būt uzmanības centrā un vēlmi izvairīties no viedokļu sadursmes, kas varētu pāraugt strīdā. Bet, ja mums ir grūti sludināt tāpēc, ka baidāmies no cilvēku negatīvās reakcijas, turēsim prātā: nevienam nav patīkami, ja viņu raida prom. Turklāt mēs taču pūlamies darīt citiem labu. Mūsu debesu Tēvs labi zina, kā mēs jūtamies, un viņš ir gatavs mums palīdzēt. (Jes. 41:13.) Rakstā ir minēti pieci ieteikumi, ko mēs varam likt lietā, lai tiktu galā ar negatīvām izjūtām un gūtu sludināšanā prieku.

 SMELSIMIES SPĒKU NO DIEVA RAKSTIEM

3. Kas Jeremijam deva spēku sludināt?

³ Jau no seniem laikiem Dieva kalpus, kam ir bijis jāpilda kāds grūts uzdevums, ir stiprinājuši Dieva vārdi. To pieredzēja Jeremija. Kad Jehova viņam lika sludināt, Jeremija izsaucās: ”Es neprotu runāt — es esmu pārāk jauns!” (Jer. 1:6.) Taču Dieva vēsts viņam deva spēku. Jeremija sacīja: ”Viņa vārdi manā sirdī dega kā uguns, tie bija kā liesma manos kaulos. Es to nespēju apvaldīt.” (Jer. 20:8, 9.) Lai gan Jeremijas tautieši, kam viņš sludināja, izturējās pret viņu naidīgi, Dieva vārdi viņam deva spēku pildīt uzdoto.

4. Ko mēs gūstam, kad lasām Bībeli un pārdomājam izlasīto? (Kolosiešiem 1:9, 10.)

⁴ Arī kristiešus stiprina Dieva vārdi. Kā var lasīt Vēstulē kolosiešiem, Pāvils vēlējās, lai viņa ticības biedri iegūtu precīzas zināšanas par Jehovas gribu. Pāvils saprata, ka tad viņi spēs ”dzīvot Jehovas cienīgi” un ”nest augļus ar saviem labajiem darbiem”. (Nolasīt Kolosiešiem 1:9, 10.) Pie Pāvila minētajiem ”labajiem darbiem” pieder arī labās vēsts sludināšana. Tātad, kad lasām Bībeli un pārdomājam izlasīto, nostiprinās mūsu ticība un mēs aizvien skaidrāk apzināmies, cik svarīgi ir stāstīt citiem labo vēsti par Dieva valstību.

5. Ar kādu attieksmi jāiedziļinās Bībelē?

⁵ Kad iedziļināmies Bībelē, mēs nedrīkstam steigties. Atlicināsim laiku, lai varētu mierīgi lasīt un pārdomāt izlasīto! Ja kādu pantu vai fragmentu nesaprotam, centīsimies atrast skaidrojumu mūsu literatūrā. Ņemsim talkā Pētīšanas palīgu Jehovas lieciniekiem. Ja atvēlēsim pietiekami daudz laika, lai iedziļinātos Bībelē, vairosies mūsu pārliecība, ka viss, kas rakstīts Bībelē, ir patiesība. (1. Tes. 5:21.) Jo stiprāka būs mūsu pārliecība, jo lielāku prieku mums sagādās iespēja stāstīt citiem to, ko zinām.

GATAVOSIMIES SLUDINĀŠANAI

6. Kāpēc ir jāsagatavojas sludināšanai?

⁶ Ja būsim labi sagatavojušies sludināšanai, mazināsies mūsu uztraukums  un nedrošības sajūta. Pirms Jēzus sūtīja savus sekotājus sludināt, viņš tos pamācīja. (Lūk. 10:1—11.) Mācekļi darīja tieši tā, kā Jēzus viņiem bija licis, tāpēc izjuta lielu prieku par paveikto. (Lūk. 10:17.)

7. Kā sagatavoties sludināšanai? (Sk. arī attēlu.)

⁷ Kā sagatavoties sludināšanai? Padomāsim, ko vēlamies cilvēkiem pateikt, un noformulēsim domu saviem vārdiem. Centīsimies iztēloties divas trīs iespējamās atbildes un apsvērsim, kā risināt sarunu tālāk. Sludināšanā izturēsimies dabiski, smaidīsim un būsim laipni!

8. Kādā ziņā kristieši līdzinās māla traukiem?

⁸ ”Šis dārgums mums ir māla traukos,” Korintas kristiešiem rakstīja apustulis Pāvils. (2. Kor. 4:7.) Kā var lasīt šī panta zemsvītras piezīmē, par dārgumu ir nosaukta kalpošana, ko Dievs ir uzticējis kristiešiem. (2. Kor. 4:1.) Bet kas ir domāts ar ”māla traukiem”? Senatnē māla traukos glabāja un pārvadāja to, kas bija vērtīgs, piemēram, pārtikas preces, vīnu un naudu. Tā kā mums Dievs ir uzdevis sludināt labo vēsti, var secināt, ka ar ”māla traukiem” esam domāti mēs paši. Mēs šo dārgo vēsti nesam cilvēkiem. Dievs mūs stiprina, lai mēs varētu neatlaidīgi sludināt labo vēsti.

LŪGSIM JEHOVAM DROSMI

9. Kas mums jādara, ja baidāmies, ka sludināšanā sastapsimies ar nelabvēlīgu attieksmi? (Sk. arī attēlu.)

⁹ Reizēm mums trūkst drosmes sludināt, jo baidāmies, ka cilvēki būs nelabvēlīgi noskaņoti un negribēs uzklausīt labo vēsti. Kad tā notiek, atcerēsimies, kā rīkojās apustuļi, kad viņiem aizliedza sludināt. Viņi griezās pie Jehovas un lūdza: ”Palīdzi saviem kalpiem ar lielu drosmi vēstīt tavus vārdus!” Jehova tūlīt pat atbildēja uz viņu lūgšanu. (Ap. d. 4:18, 29, 31.) Mums ir jārīkojas tāpat, kā rīkojās apustuļi. Lūgsim, lai Jehova mums palīdz mīlēt cilvēkus un mums būtu drosme viņiem stāstīt labo vēsti.

10. Kā Jehova mums palīdz drosmīgi liecināt par viņu? (Jesajas 43:10—12.)

 ¹⁰ Jehova saviem kalpiem ir licis liecināt par viņu un ir apsolījis, ka dos tiem drosmi. (Nolasīt Jesajas 43:10—12.) Kādu palīdzību viņš ir sagādājis? Pirmkārt, sludināšanā mūs atbalsta Jēzus. (Mat. 28:18—20.) Otrkārt, mums palīdz eņģeļi. (Atkl. 14:6.) Treškārt, Jehova mums dod svēto garu, kas palīdz atsaukt atmiņā to, ko esam mācījušies. (Jāņa 14:25, 26.) Ceturtkārt, Jehova mums ir dāvājis brāļu un māsu saimi, tāpēc mums ir, ar ko sadarboties sludināšanā. Mūsu ticības biedri vienmēr ir gatavi mūs atbalstīt. Mums ir viss nepieciešamais, lai mēs drosmīgi sludinātu.

PIELĀGOSIMIES SITUĀCIJAI UN SAGLABĀSIM POZITĪVU ATTIEKSMI

11. Ko mēs varētu darīt, lai sludināšanā satiktu vairāk cilvēku? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Droši vien tad, ja sludināšanā mums neizdodas cilvēkus sastapt mājās, mēs jūtamies nedaudz vīlušies. Mums būtu jāpadomā, kur viņi varētu būt. (Ap. d. 16:13.) Iespējams, tajā laikā lielākā daļa cilvēku atrodas darbā vai iepērkas. Tāpēc mēs varētu pamēģināt sludināt ielās. Kāds kristietis, vārdā Džošua, sacīja: ”Man ir izdevies uzsākt labas sarunas tirdzniecības centros un autostāvvietās.” Pa mājām viņš ar savu sievu Bridžitu cenšas sludināt pievakarēs un svētdienu pēcpusdienās, jo tad viņi satiek diezgan daudz cilvēku. (Efes. 5:15, 16.)

12. Kā noskaidrot, kam cilvēki tic un par ko viņi bažījas?

¹² Centīsimies noskaidrot, kam cilvēki tic un par ko viņi bažījas. Džošua un Bridžita to dara, uzdodot kādu jautājumu, kas lasāms uz bukleta vāka. Piemēram, kad viņi rāda bukletu Ko jūs domājat par Bībeli?, kāds no viņiem saka: ”Daži uzskata Bībeli par Dieva iedvesmotu grāmatu, bet citi ne. Kā domājat jūs?” Bieži vien tā sākas laba saruna.

13. Kāpēc mēs varam justies gandarīti arī tad, ja neviens neuzklausa mūsu sludināto vēsti? (Sālamana pamācības 27:11.)

 ¹³ Pat tad, ja cilvēki neuzklausa mūsu sludināto vēsti, mums ir pamats priecāties. Mēs esam piedalījušies sludināšanā, tātad darījuši to, ko mums ir likuši darīt Jehova un Jēzus. (Ap. d. 10:42.) Iespējams, mums neizdodas ne ar vienu parunāt, bet gandarījumu var sagādāt apziņa, ka ar savu apņēmību sludināt mēs iepriecinām debesu Tēvu. (Nolasīt Sālamana pamācības 27:11.)

14. Kāpēc mēs visi priecājamies, ja kāds sludinātājs ir saticis cilvēku, kam ir interese par Bībeli?

¹⁴ Mēs izjūtam prieku arī tad, ja kāds cits sludinātājs satiek cilvēku, kam ir interese par Bībeli. Pirms dažiem gadiem Sargtornī sludināšana bija salīdzināta ar pazuduša bērna meklēšanu. Tajā piedalās daudz cilvēku, kas metodiski pārlūko plašu teritoriju. Kad bērns ir atrasts, priecājas ne tikai tas cilvēks, kas ir atradis bērnu, bet arī pārējie, kas bija iesaistīti meklēšanā. Tāpat ir ar labās vēsts sludināšanu un mācekļu gatavošanu. Draudzes teritorijā darbojas visi sludinātāji, un, kad sapulces sāk apmeklēt jauns māceklis, visiem ir prieks.

APLIECINĀSIM MĪLESTĪBU PRET JEHOVU UN CILVĒKIEM

15. Kā vairot vēlmi sludināt? (Mateja 22:37—39; sk. arī attēlu.)

¹⁵ Mums vienmēr jāatceras, ka, sludinādami labo vēsti, mēs apliecinām mīlestību pret Jehovu un cilvēkiem. Ja to turēsim prātā, mūsu vēlme sludināt vairosies. (Nolasīt Mateja 22:37—39.) Iztēlosimies, cik priecīgs ir Jehova, redzot mūs sludinām, un kāds prieks atmirdz Bībeles skolnieku acīs, kad viņi sāk saprast patiesību. Tiem cilvēkiem, kas uzklausa labo vēsti un izlemj kalpot Jehovam, būs iespēja dzīvot mūžīgi. (Jāņa 6:40; 1. Tim. 4:16.)

16. Kā var rast prieku kalpošanā tie, kas nevar sludināt pa mājām? Miniet piemērus.

¹⁶ Mīlestību pret Jehovu un pret cilvēkiem var apliecināt arī tie sludinātāji,  kas kaut kādu iemeslu dēļ nevar sludināt pa mājām. Lūk, kā Covid-19 pandēmijas laikā sludināja kāds vīrs un sieva — Samuels un Danija. Viņi zvanīja cilvēkiem, rakstīja vēstules un, izmantojot videokonferenci, vadīja Bībeles nodarbības. Tā kā Samuelam ik pa laikam bija jāapmeklē slimnīca, lai saņemtu pretvēža terapiju, viņš sludināja tiem, ko satika slimnīcā. Viņš stāstīja: ”Cīņa ar grūtībām var emocionāli iztukšot, izsmelt visus spēkus un pārbaudīt mūsu ticību. Tāpēc ir jāiemācās rast prieku kalpošanā Jehovam.” Viņu abu situāciju vēl vairāk sarežģīja tas, ka Danija guva smagu traumu. Viņai trīs mēneši bija jāpavada guļus, un pēc tam pusgadu viņa varēja pārvietoties tikai ratiņkrēslā. Danija sacīja: ”Es centos darīt visu, ko savā situācijā spēju, — sludināju medmāsai, kas nāca pie mums, un runāju ar preču piegādātājiem. Vēl man izvērtās labas sarunas pa telefonu ar medicīnas preču veikala darbinieci.” Lai gan Samuela un Danijas apstākļi viņiem neļāva darīt kalpošanā tik daudz, cik agrāk, viņi priecājās par to, ko spēja paveikt.

17. Kāpēc jāliek lietā visi rakstā minētie ieteikumi?

¹⁷ Centīsimies likt lietā visus piecus rakstā minētos ieteikumus! Tos var salīdzināt ar ēdiena receptē minētām sastāvdaļām. Ja ēdienam pievieno visas nepieciešamās sastāvdaļas, tas sanāk garšīgs. Savukārt, ja mēs ņemsim vērā visus rakstā minētos ieteikumus, mēs spēsim tikt galā ar negatīvām izjūtām un gūsim sludināšanā prieku.