Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 14

ZAJ NKAUJ 56 Muab Koj Lub Siab Ntsws Rau Vajtswv

“Xav Li Tej Neeg Laus Xav”

“Xav Li Tej Neeg Laus Xav”

“Nej yuav tsum xav li tej neeg laus xav.”​—1 KAULEETHAUS 14:20.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Peb yuav kawm seb ib tug Khixatias uas paub tab xav li cas, coj li cas, thiab txawj txiav txim siab li cas.

1. Yehauvas xav kom peb ua dab tsi?

 THAUM yug tau ib tug mos liab mas ua rau ob niam txiv muaj kev zoo siab heev. Txawm nkawd hlub nkawd tus me nyuam npaum li cas los nkawd yeej tsis xav kom nkawd tus me nyuam yog ib tug mos liab tas mus li. Yog nkawd tus me nyuam tsis loj, ntshe yuav ua rau nkawd txhawj xeeb heev. Zoo ib yam li ntawd, qhov uas peb kawm txog Yehauvas yeej ua rau nws zoo siab heev tiam sis nws tsis xav kom peb tsuas paub li peb kawm ntawd xwb. (1 Kauleethaus 3:1) Nws xav kom peb txoj kev ntseeg hlob zuj zus ntxiv xwv peb thiaj yog ib tug Khixatias uas paub tab.​—1 Kauleethaus 14:20.

2. Peb yuav kawm dab tsi nyob rau hauv zaj no?

2 Nyob rau hauv zaj kawm no, peb yuav kawm txog cov lus nug no: Ib tug Khixatias uas paub tab xav thiab coj li cas? Yuav ua li cas peb thiaj yog ib tug Khixatias uas paub tab? Ua li cas kawm tej yam tob tob hauv phau Vajlugkub ho pab tau kom peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas loj hlob? Vim li cas tsis zoo rau peb xav tias peb twb paub tab txaus lawm, tsis tas peb yuav tsav peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas ntxiv?

IB TUG KHIXATIAS UAS PAUB TAB XAV THIAB COJ LI CAS?

3. Ib tug Khixatias uas paub tab yog li cas tiag?

3 Nyob rau hauv phau Vajlugkub, cov Kilis txhais hais tias “tej neeg laus” yog ib tug paub tab. a (1 Kauleethaus 2:6) Zoo ib yam li tus me nyuam mos liab hlob zuj zus los mus ua ib tug neeg laus, peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas yuav tau hlob zuj zus xwv peb thiaj yog ib tug Khixatias uas paub tab. Txawm hais tias peb twb paub tab lawm los, peb yuav tau tsav peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas zuj zus ntxiv. (1 Timautes 4:15) Peb ib tug twg, tsis hais cov laus los sis cov hluas yeej ua tau ib tug Khixatias uas paub tab. Tiam sis yuav ua li cas peb thiaj paub hais tias peb yog ib tug Khixatias uas paub tab lawm?

4. Ib tug Khixatias uas paub tab coj li cas?

4 Ib tug Khixatias uas paub tab yeej coj raws li Yehauvas tej kev cai txhua lub sij hawm, tsis yog xav coj txoj twg ces mam li coj xwb. Nws yog noob txaug neeg txhaum ces muaj qee zaug nws yuav ua tau qho yam yuam kev. Txawm li ntawd los txhua txhua hnub, nws yeej xyaum mus xyaum los kom nws coj tau qhov zoo qhov yog, nws thiaj coj raws li lub siab tshiab thiab muaj Yehauvas txoj kev xav. (Efexus 4:22-24) Ib tug Khixatias uas paub tab yeej ib txwm cob nws lub siab kom txiav txim siab raws li Yehauvas tej kev cai thiab tej hauv paus ntsiab lus. Yog li ntawd, tsis tas lwm tus yuav muab tej kev cai los mus ntuas nws. Thaum nws txiav txim siab ua ib yam dab tsi twg, nws yeej ua tau tiav tag nrho.​—1 Kauleethaus 9:26, 27.

5. Ib tug Khixatias uas tsis paub tab coj li cas? (Efexus 4:14, 15)

5 Ib tug Khixatias uas tsis paub tab mas yeej yooj yim heev rau nws mus mloog luag tej lus haub ntxias thiab lus “dag.” Xws li tej lus xaiv lus cua uas luag tso tawm saum huab saum cua los sis mus mloog cov neeg fav xeeb tej lus. b (Nyeem Efexus 4:14, 15.) Tsis tas li ntawd, nws ua neeg khib xeeb, nyiam pib kom sib cav sib ceg, ua neeg chim sai los sis thaum muaj ib yam twg sim nws siab los nws cia li mus ua.​—1 Kauleethaus 3:3.

6. Vim li cas peb ho muab ib tug Khixatias uas paub tab piv rau ib tug me nyuam uas txawj hlob zuj zus? (Saib daim duab.)

6 Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias ncua sij hawm uas ib tug Khixatias xyaum kom ua tau ib tug Khixatias uas paub tab mas zoo ib yam li lub caij ib tug me nyuam hlob zuj zus mus ua ib tug neeg laus. Muaj ntau yam uas ib tug me nyuam tseem tsis tau paub ces yuav tau muaj ib tug laus los mus pab cob qhia nws. Xws li muaj ib leej niam, nws yeej qhia nws tus me ntxhais kom tuav nws tes thaum hla kev. Tiam sis thaum tus me ntxhais ntawd hlob zuj zus lawd, leej niam kuj qhia kom tus me ntxhais ntawd saib kev ua ntej nws yuav hla. Thaum tus me ntxhais ntawd laus lawm nws yeej txawj hla kev tsis yuav leej twg qhia. Zoo ib yam li tej menyuam yaus yuav tau muaj cov laus pab, cov Khixatias uas tsis paub tab los yuav tau muaj cov Khixatias uas paub tab pab kom lawv txawj zam tej yam tsis zoo. Yog ib tug Khixatias paub tab lawd, thaum nws txiav txim siab ua ib yam dab tsi los nws yeej mus saib tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub ua ntej tso kom nws thiaj muaj Yehauvas txoj kev xav.

Cov Khixatias uas tsis paub tab yuav tau kawm kom txawj siv tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub coj los txiav txim siab (Saib nqe 6)


7. Cov Khixatias uas paub tab puas yuav lwm tus pab?

7 Tus Khixatias uas tseem xyaum kom paub tab pheej tos kom lwm tus txiav txim li ub li no rau nws los sis qhia seb nws yuav tsum ua li cas rau li cas. Tiam sis cov Khixatias uas paub tab tsis coj li ntawd. Muaj qee lub sij hawm, cov Khixatias uas paub tab yeej thov kom cov paub tab tshaj lawv pab lawv. Txawm li ntawd los lawv yeej paub ntsoov tias lawv yuav tau txiav txim seb yuav tau ua li cas rau li cas thiab lawv paub tias “nyias yuav tsum ris nyias lub nra.”​—Kalatias 6:5.

8. Cov Khixatias uas paub tab ib leeg txawv ib leeg li cas?

8 Ib tug neeg laus, nyias yeej zoo txawv nyias ntsej muag. Yog li ntawd, txhua tus Khixatias uas paub tab nyias yeej muaj nyias ib qho zoo. Xws li ib txhia muaj tswv yim hos ib txhia muaj siab tawv. Ib txhia muaj lub siab dawb hos ib txhia txawj xav. Muaj qho lub sij hawm, ob tug Khixatias uas paub tab nyias yuav txiav txim siab txawv nyias tiam sis nkawd puav leej tsis hla tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub. Nkawd ib tug tsis thuam ib tug tab txawm nyias txiav txim siab txawv nyias. Nkawd puav leej koom siab.​—Loos 14:10; 1 Kauleethaus 1:10.

YUAV UA LI CAS PEB THIAJ YOG IB TUG KHIXATIAS UAS PAUB TAB?

9. Piav seb peb puas cia li ua ib tug Khixatias paub tab.

9 Ib tug me nyuam yeej txawj hlob zuj zus tuaj tiam sis ib tug txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas yeej yuav tsis loj hlob yog nws tsis kam tiag. Xws li cov ntseeg nyob rau hauv Kauleethaus txais yuav txoj xov zoo, ua kev cai raus dej, tau lub hwj huam dawb huv, thiab kawm tau ntau yam los ntawm tej Povlauj qhia. (Tes Haujlwm 18:8-11) Tau ntau xyoo tom qab lawv ua kev cai raus dej tag lawm los, coob leej haj tseem tsis tau paub tab. (1 Kauleethaus 3:2) Yuav ua li cas peb thiaj li tsis zoo li lawv?

10. Yuav ua li cas peb thiaj yuav ua tau ib tug Khixatias paub tab? (Yudas 20)

10 Yuav kom peb ua tau ib tug Khixatias paub tab, peb yuav tsum muaj lub siab xav ua tiag kom paub tab. Cov Khixatias uas tsis paub tab zoo li cov “nyiam txoj kev tsis txawj xav,” thiab lawv yeej yuav tsis paub tab mus li. (Pajlug 1:22) Cia peb tsis txhob zoo yam li cov tib neeg uas twb tiav niam tiav txiv lawm los haj tseem tos lawv niam lawv txiv qhia lawv ua ub ua no. Yog li ntawd, peb yuav tau txawj txiav txim siab peb tus kheej thiab tsav peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas kom loj zuj zus. (Nyeem Yudas 20.) Yog tias koj haj tseem xyaum kom koj ua tau ib tug Khixatias paub tab, kav tsij thov Yehauvas xwv koj thiaj “muaj lub siab kub lug thiab muaj zog npho ua raws li nws siab nyiam.”​—Filipis 2:13.

11. Yehauvas tau muab dab tsi pab kom peb ua tau ib tug Khixatias uas paub tab? (Efexus 4:11-13)

11 Yehauvas yeej paub zoo tias yuav tsum muaj lwm tus pab, peb thiaj yuav paub tab. Nws thiaj pub kom muaj cov los mus saib xyuas thiab cob qhia hauv lub koom txoos xwv peb txoj kev sib raug zoo nrog nws thiaj loj zuj zus thiab “ua tau lub neej zoo ib yam li Yexus Khetos.” (Nyeem Efexus 4:11-13.) Yehauvas kuj muab lub hwj huam dawb huv los pab kom peb “muaj lub siab ib yam li Yexus Khetos lub.” (1 Kauleethaus 2:14-16) Tsis tas li ntawd, peb muaj phau Mathais, Malakaus, Lukas thiab Yauhas uas qhia seb Yexus xav li cas, qhia li cas, thiab coj li cas thaum nws tseem nyob hauv ntiaj teb. Qhov uas peb xyaum Yexus txoj kev xav thiab kev coj noj coj ua, yuav pab kom peb ua tau ib tug Khixatias uas paub tab.

KAWM TEJ YAM TOB TOB HAUV PHAU VAJLUGKUB

12. “Kawm Yexus Khetos txoj kevcai lub hauvpaus” yog li cas tiag?

12 Yuav kom peb ua ib tug neeg paub tab, peb yuav tsum paub tob tshaj li qhov uas peb “kawm Yexus Khetos txoj kevcai lub hauvpaus.” Xws li kawm txog ntxeev dua siab tshiab, kev ntseeg, ua kev cai raus dej, thiab qhov uas cov tuag yuav ciaj sawv rov qab los. (Henplais 6:1, 2) Thaum txog hnub Peetekos, tus tub txib Petus tau qhia tej uas hais tas no rau tib neeg paub. (Tes Haujlwm 2:32-35, 38) Yuav kom peb ua tau Yexus ib tug thwj tim, peb yuav tsum ntseeg tej kev qhia ntawd. Xws li Povlauj ceeb toom tias yog leej twg tsis ntseeg txog qhov uas sawv rov qab los ces tus ntawd yeej tsis tsim nyog ua Yexus ib tug thwj tim li. (1 Kauleethaus 15:12-14) Peb yuav tsum kawm kom tob tshaj li tej hauv paus kev ntseeg no peb thiaj li paub tab.

13. Peb yuav ua li cas tej zaub mov ntawm sab kev ntseeg uas hais hauv Henplais 5:14 thiaj pab tau peb? (Saib daim duab.)

13 Cov zaub mov ntawm sab kev ntseeg tsis yog hais txog Yehauvas tej kev cai xwb tiam sis kuj hais txog nws tej hauv paus ntsiab lus kom pab peb txawj xav ib yam li nws xav. Yuav kom tej zaub mov ntawd pab tau peb, peb yuav tsum kawm nws Txoj Lus, ua tib zoo xav txog tej lus ntawd, thiab muab siv rau hauv peb lub neej. Yog peb ua li ntawd ces peb yuav txawj txiav txim siab ua tej yam uas haum Yehauvas siab. c​—Nyeem Henplais 5:14.

Tej zaub mov ntawm sab kev ntseeg qhia kom peb txawj txiav txim siab ua li Yehauvas lub siab nyiam (Saib nqe 13) d


14. Povlauj pab cov Kauleethaus kom paub tab li cas?

14 Cov Khixatias uas tsis paub tab yeej tsis paub tias yuav txiav txim li cas rau li cas yog tsis muaj kev cai nyob rau hauv phau Vajlugkub. Ib txhia xav tias yog twb tsis muaj kev cai ces lawv ua li cas los tau. Hos ib txhia kuj xav kom muaj kev cai thaum tsis muaj ib txoj kev cai twg tswj. Xws li cov Khixatias nyob rau hauv Kauleethaus nug kom Povlauj tsa ib txoj cai seb lawv noj tau los tsis tau tej zaub mov uas muab fij rau tej mlom. Povlauj tsis qhia rau lawv seb yuav ua li cas rau li cas tiam sis nws pab kom lawv txawj txiav txim siab. Nws siv ib co hauv paus ntsiab lus hauv Vajtswv Txoj Lus coj los pab lawv txiav txim kom thiaj tsis rov ua rau lawv lub siab rov qab nkaug lawv thiab ua rau lwm tus xav yuam kev. (1 Kauleethaus 8:4, 7-9) Povlauj pab cov Kauleethaus kom txawj siv Vajtswv Txoj Lus los txiav txim siab es tsis txhob tos lwm tus txiav txim siab rau lawv los sis tos kom muaj ib tsab cai los tswj. Nws ua li no kom thiaj pab tau lawv ua neeg paub tab.

15. Povlauj pab cov Khixatias uas hais lus Henplais kom loj hlob li cas?

15 Peb kawm tau ib yam ntxiv los ntawm qhov uas Povlauj sau nws tsab ntawv rau cov Khixatias uas hais lus Henplais. Muaj ib txhia tsis tsav lawv txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Lawv twb tsim nyog noj taus zaub taus mov ntawm sab kev ntseeg lawm, tiam sis lawv tseem rov mus noj mis. (Henplais 5:12) Lawv tsis kam kawm thiab tsis kam txais yuav tej yam tshiab uas Yehauvas qhia los ntawm lub koom txoos. (Pajlug 4:18) Xws li muaj coob tus ntseeg uas yog neeg Yudais haj tseem qhia Mauxes Txoj Kev Cai tab txawm 30 xyoo dhau los lawm qhov uas Yexus tuag theej txhoj twb muab rhuav tag lawm. (Loos 10:4; Titus 1:10) Ncua sij hawm uas 30 xyoo ntawd, yeej muaj sij hawm ntau heev rau cov Khixatias kho lawv tus kheej kom tsis txhob coj Mauxes Txoj Kev Cai ntxiv. Yog li ntawd, Povlauj thiaj li pab kom lawv txais yuav tej zaub mov ntawm sab kev ntseeg uas nws tau qhia rau lawv. Nws tsab ntawv pab tau lawv pom tias txoj kev teev tiam Yehauvas uas Yexus qhia zoo dua. Qhov no yuav ua rau cov Yudais tawm tsam lawv heev tiam sis lawv yuav tau ua siab tawv qhawv.​—Henplais 10:19-23.

TSIS ZOO RAU PEB XAV TIAS PEB TWB PAUB TAB TXAUS LAWM

16. Yuav kom peb ua neeg paub tab zuj zus ntxiv, peb yuav tau ua li cas?

16 Peb yuav tau ua kom peb paub tab zuj zus mus li. Peb yuav tsum tsis txhob xav tias peb paub tab txaus lawm es tsis tas yuav tsav ntxiv peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. (1 Kauleethaus 10:12) Peb yuav tau “tshuaj” peb tus kheej tas zaj tas zog seb peb txoj kev ntseeg puas tseem hlob zuj zus.​—2 Kauleethaus 13:5.

17. Povlauj tsab ntawv rau cov Kaulauxais pab kom lawv ua neeg paub tab li cas?

17 Povlauj tsab ntawv uas nws sau mus rau cov Kaulauxais qhia tias lawv yuav tau ua neeg paub tab tas zaj tas zog. Txawm tias cov Kaulauxais twb yog cov Khixatias uas paub tab lawm los Povlauj qhia kom lawv ceev faj es tsis txhob xav li tej neeg hauv lub qab ntuj no xav. (Kaulauxais 2:6-10) Epafas yeej paub cov uas nyob hauv lub koom txoos zoo heev los nws haj tseem thov Yehauvas tas zaj tas zog kom lawv “muab siab rau ntseeg thiab ua tau zoo zuj zus,” los sis paub tab. (Kaulauxais 4:12) Peb khaws tau dab tsi los ntawm qhov no? Povlauj thiab Epafas nkawd paub tias yuav kom peb ua tau neeg paub tab, yuav tsum muaj Vajtswv pab thiab peb yuav tsum ua zoo soj ntsuas kom peb txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv hlob zuj zus. Nkawd xav kom cov Kaulauxais ua neeg paub tab mus li, lawv thiaj kov yeej txhua yam kev sim siab uas los raug lawv.

18. Tej zaum yuav muaj li cas rau ib tug Khixatias uas paub tab? (Saib daim duab.)

18 Povlauj ceeb toom cov Henplais tias yog ib tug Khixatias uas paub tab lawm tsis ceev faj, nws kuj rhuav tau nws txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv. Yog nws tsis kam mloog Yehauvas ces nws yuav tso Yehauvas tseg zuj zus thiab tsis kam lees nws tej kev txhaum kom Yehauvas thiaj zam txim rau nws. Zoo kawg li uas cov Henplais tsis zoo li ntawd. (Henplais 6:4-9) Ua li cas rau cov uas tsis tshaj tawm txoj xov zoo tau ntev loo lawm los sis cov raug rho tawm uas txiav txim siab rov qab los? Yog lawv lees lawv lub txim ces qhia tias lawv tsis zoo li cov Povlauj sau hauv nws tsab ntawv. Thaum lawv rov qab los ntseeg Yehauvas, lawv yuav tau cia Yehauvas pab lawv. (Exekees 34:15, 16) Xws li cov txwj laus kuj hais kom ib tug kwv tij los sis nkauj muam uas paub tab mus pab lawv tsav lawv txoj kev ntseeg kom rov qab nrog Yehauvas sib raug zoo dua.

Yehauvas kuj muaj kev pab rau cov uas txoj kev ntseeg tsuag lawm (Saib nqe 18)


19. Peb yuav tau teem hom phiaj li cas?

19 Yog koj peem tiag kom koj ua tau ib tug Khixatias uas paub tab ces koj yeej yuav ua tau li koj npaj tseg cia! Kav tsij rau siab ntso kawm tej yam tob tob hauv phau Vajlugkub thiab xav ib yam li Yehauvas xav. Yog tias koj twb paub tab lawm, cia li ua npaum li koj ua tau kom koj paub tab mus li.

KOJ YUAV TEB LI CAS?

  • Ib tug Khixatias uas paub tab xav thiab coj li cas?

  • Yuav ua li cas peb thiaj yog ib tug Khixatias uas paub tab?

  • Vim li cas tsis zoo rau peb xav tias peb twb paub txaus lawm?

ZAJ NKAUJ 65 Tau Hau Ntsoov Lawm Tom Ntej!

a Txawm tias Cov Nqe Lus Henplais tsis siv “paub tab” thiab “tsis paub tab” los lub ntsiab yeej nyob rau ntawd. Xws li nyob rau hauv Pajlug muab tus uas tsis thoob tsib to nrog thiab tus uas txawj ntse coj los sib piv.​—Pajlug 1:4, 5.

b Mus saib lub vej xaij jw.org thiab JW Library® hauv ntu “Lwm Yam”, ntawm lub ntsiab “Protect Yourself From Misinformation” ua lus Askiv.

c Mus saib ntu “Cov Ntsiab Rau Peb Kawm” hauv phau no.

d DAIM DUAB: Ib tug kwv tij paub muab tej hauv paus ntsiab lus hauv phau Vajlugkub los pab nws thaum saib tej yam nyob hauv this vis (TV).