1. Ko Jehova no mums prasa?

 BĒRNA piedzimšana vecākiem sagādā bezgala lielu prieku. Viņi vēlas, lai mazulis augtu un būtu vesels. Ja mazuļa attīstība aizkavētos, viņi būtu pamatoti noraizējušies. Tāpat kā vecāki priecājas par bērna pirmajiem solīšiem, mūsu debesu Tēvs priecājas, redzot, kā mēs speram pirmos soļus kristīgajā dzīves ceļā. Bet viņš nevēlas, ka mēs garīgā ziņā paliktu ”mazi bērni”. (1. Kor. 3:1.) Bībelē var lasīt aicinājumu: ”Saprašanā kļūstiet pieauguši.” (1. Kor. 14:20.)

2. Kādi jautājumi ir apskatīti šajā rakstā?

² Kas ir kristīgs briedums? Kā kristietis var sasniegt briedumu? Kāda nozīme ir garīgajam uzturam? Kāpēc mēs nedrīkstam būt pašpārliecināti? Rakstā ir sniegtas atbildes uz šiem jautājumiem.

KAS IR KRISTĪGS BRIEDUMS

3. Kā var iegūt garīgu briedumu?

³ Grieķu valodas vārds, kas 1. Korintiešiem 14:20 tulkots ”pieauguši”, citviet Bībelē ir tulkots ”pilnīgs”, ”sasniedzis garīgu briedumu”. (1. Kor. 2:6.) Lai kristietis iegūtu garīgu briedumu, nevis garīgā ziņā paliktu mazs bērns, viņam ir jātuvojas Jehovam. Garīgs briedums ir mērķis, ko var sasniegt visi kristieši — gan pieaugušie, gan gados jaunie. Bet arī tad, kad esam sasnieguši briedumu, mēs nedrīkstam apstāties savā garīgajā izaugsmē. (1. Tim. 4:15.)

4. Kas raksturo garīgi nobriedušu kristieti?

⁴ Garīgi nobriedis kristietis ņem vērā visus Dieva norādījumus, nevis izvēlas, kurus ievērot un kurus ne. Tas nenozīmē, ka viņš nekļūdās, — būdams nepilnīgs cilvēks, viņš mēdz kļūdīties. Tomēr viņa dzīve liecina, ka  viņš spriež un rīkojas saskaņā ar Dieva gribu. Viņš ir ”apvilcis jauno personību” un pūlas, lai viņa domāšanas veids arvien vairāk atbilstu Dieva domāšanas veidam. (Efes. 4:22—24.) Viņš ir iemācījies pieņemt gudrus lēmumus — tādus, kas balstās uz Jehovas likumiem un principiem. Viņam nav vajadzīgs garš noteikumu saraksts. Garīgi nobriedušam kristietim piemīt pašdisciplīna, un viņš dara to, ko ir apņēmies. (1. Kor. 9:26, 27.)

5. Kas var notikt ar garīgi nenobriedušu kristieti? (Efesiešiem 4:14, 15.)

⁵ Ja kristietis netiecas pēc garīga brieduma, viņš var krist par upuri ”blēdībai un viltīgai maldināšanai” un sākt ticēt dažādām sazvērestības teorijām un atkritēju meliem. a (Nolasīt Efesiešiem 4:14, 15.) Kristietim, kas nav garīgi nobriedis, ir nosliece apskaust citus, strīdēties, apvainoties un padoties kārdinājumiem. (1. Kor. 3:3.)

6. Kādas paralēles var vilkt starp garīga brieduma sasniegšanu un bērna kļūšanu par pieaugušu cilvēku? (Sk. arī attēlu.

⁶ Starp garīga brieduma sasniegšanu un bērna kļūšanu par pieaugušu cilvēku var vilkt paralēles. Kad bērns ir mazs, viņam trūkst pieredzes, tāpēc vecāki viņu pieskata. Iztēlosimies šādu situāciju: māte ar meitiņu grib šķērsot ielu. Tā kā meita vēl ir maza, māte viņu paņem pie rokas. Kad meita ir paaugusies, māte viņu vairs netur aiz rokas, taču atgādina, ka pirms ielas šķērsošanas ir jāpaskatās uz abām pusēm. Bet, kad meitene ir izaugusi, viņa labi tiek galā pati. Mazs bērns nevar izvairīties no briesmām bez vecāku palīdzības. Savukārt garīgi nenobriedis kristietis bieži vien meklē pieredzējušu ticības biedru palīdzību. Bet kā rīkojas garīgi nobrieduši kristieši? Lai izvairītos no garīgām briesmām un pieņemtu gudru lēmumu, viņi pārdomā Bībeles principus. Nobrieduši kristieši vēlas saprast, ko par konkrēto jautājumu domā Jehova. Kad viņi ir pieņēmuši lēmumu, viņi to īsteno.

7. Vai garīgi nobrieduši kristieši lūdz padomus? Paskaidrojiet.

 ⁷ Protams, arī garīgi nobrieduši kristieši reizēm lūdz kādam padomu. Viņi to dara tāpēc, ka vēlas mācīties no citu pieredzes, tomēr viņi apzinās, ka saskaņā ar Jehovas gribu katram kristietim ”jānes sava nasta”. (Gal. 6:5.) Turpretī garīgi nenobrieduši kristieši grib, lai citi pateiktu priekšā, kas viņiem jādara, vai arī pieņemtu lēmumu viņu vietā.

8. Kāpēc nevajadzētu domāt, ka visi garīgi nobrieduši kristieši ir vienādi?

⁸ Bet vai Dievam patīkamas īpašības visiem garīgi nobriedušiem kristiešiem piemīt vienādā mērā? Nē, tā nav. Kā atšķiras cilvēku āriene, atšķiras arī kristiešu personība. Viens ir drosmīgāks, citam piemīt lielāka gudrība, vēl kāds ir ļoti dāsns, bet vēl kāds izceļas ar savu iejūtību. Atšķirīgi var būt arī lēmumi, ko vienā un tajā pašā situācijā, balstīdamies uz Bībeles principiem, pieņem nobrieduši kristieši. Bieži vien tā notiek, kad runa ir par sirdsapziņas jautājumiem. Ja kristietis to saprot, viņš netiesā otru, kad tas ir pieņēmis atšķirīgu lēmumu. Nobrieduši kristieši vēlas saglabāt vienotību. (Rom. 14:10; 1. Kor. 1:10.)

KĀ KRISTIETIS VAR SASNIEGT BRIEDUMU

9. Vai garīgā izaugsme notiek pati no sevis? Paskaidrojiet.

⁹ Bērna fiziskā attīstība noris pati no sevis, bet ar garīgo izaugsmi ir citādi. To uzskatāmi parāda situācija, kāda bija izveidojusies senās Korintas draudzē. Daudzi pilsētas iedzīvotāji bija atsaukušies uz labo vēsti, kristījušies un saņēmuši svēto garu. Turklāt apustulis Pāvils diezgan ilgu laiku bija uzturējies Korintā un viņus mācījis. (Ap. d. 18:8—11.) Bet pat vairākus gadus pēc kristīšanās daudzi Korintas kristieši garīgā ziņā nebija ”pietiekami stipri”. (1. Kor. 3:2.) Viņu garīgā izaugsme bija apstājusies.

10. Kas mums jādara, lai mēs kļūtu par garīgi nobriedušiem kristiešiem? (Jūdas 20.)

¹⁰ Lai mēs neapstātos garīgajā izaugsmē, mums pirmām kārtām ir jārosina sevī vēlēšanās kļūt par garīgi nobriedušiem kristiešiem. Bez tās izaugsme nav iespējama. (Sāl. pam. 1:22.) Mēs negribētu līdzināties tādiem cilvēkiem, kas pat pēc pilngadības sasniegšanas nevēlas neko savā dzīvē izlemt paši, bet gaida, ka to viņu vietā darīs vecāki. Mēs paši esam atbildīgi par to, vai mūsu attiecības ar Jehovu kļūst arvien ciešākas. Neviens cits nevar tās stiprināt mūsu vietā. (Nolasīt Jūdas 20.) Tāpēc lūgsim, lai Jehova mums dod ”gan vēlēšanos, gan spēku rīkoties”! (Filip. 2:13.)

11. Kā Jehova mums palīdz sasniegt garīgu briedumu? (Efesiešiem 4:11—13.)

¹¹ Jehova ir parūpējies, lai ikvienam, kas vēlas sasniegt garīgu briedumu, būtu pieejama palīdzība. Viņš ir apmācījis draudžu vecākos, lai tie kā ”gani un skolotāji” palīdzētu ticības biedriem viņu ceļā uz ”pieauguša cilvēka briedumu — pilnīgu briedumu, kāds piemita Kristum”. (Nolasīt Efesiešiem 4:11—13.) Lai mēs iemācītos domāt tāpat, kā domāja Kristus, Jehova mums dāvā svēto garu. (1. Kor. 2:14—16.) Viņš iedvesmoja četrus Jēzus sekotājus uzrakstīt  evaņģēlijus, kurus lasot var uzzināt par Jēzus dzīvi uz zemes un iepazīt Jēzus personību. Ja cenšamies līdzināties Jēzum, mēs varam sasniegt briedumu.

KĀDA NOZĪME IR GARĪGAJAM UZTURAM

12. Kas pieder pie ”pamatmācībām par Kristu”?

¹² Lai kļūtu par kristieti, vispirms ir jāapgūst ”pamatmācības par Kristu”. Runādams par tām, Pāvils pieminēja grēku nožēlu, ticību Dievam, kristīšanos un augšāmcelšanu. (Ebr. 6:1, 2.) Uz to atsaucās apustulis Pēteris, kad 33. gada Vasarsvētkos uzrunāja lielu ļaužu pulku. (Ap. d. 2:32—35, 38.) To, cik svarīgas ir šīs pamatmācības, var saprast arī no vārdiem, ko Pāvils rakstīja par mirušo augšāmcelšanu. Viņš norādīja, ka tad, ja cilvēks nepiekrīt mācībai par augšāmcelšanu, viņa ”ticība ir veltīga”. (1. Kor. 15:12—14.) Taču ar pamatzināšanām vien ir par maz — lai kļūtu par nobriedušiem kristiešiem, mums jāapgūst arī dziļas mācības.

13. Kāpēc kristiešiem ir jāuzņem ”cieta barība”? (Ebrejiem 5:14; sk. arī attēlu.)

¹³ Kristietis, kas uzņem ”cietu barību”, ne vien zina Jehovas likumus, bet arī izprot Bībeles principus. Tieši Bībeles principi palīdz raudzīties uz visu tā, kā uz to raugās Jehova. Mēs varam uzņemt ”cietu barību”, iedziļinoties Bībelē un pārdomājot uzzināto. Pēc tam uzzinātais ir jāliek lietā. Ja mēs tā rīkojamies, mēs iemācāmies pieņemt Jehovam patīkamus lēmumus. b (Nolasīt Ebrejiem 5:14.)

14. Kā Pāvils korintiešiem palīdzēja kļūt par nobriedušiem kristiešiem?

¹⁴ Garīgi nenobriedušiem kristiešiem ir grūti pieņemt lēmumu situācijā, kurā jāvadās pēc Bībeles principiem. Dažiem šķiet, ka tad, ja kādā jautājumā nav konkrēta Bībeles likuma, viņi drīkst darīt, kā pašiem ienāk prātā. Citi grib, lai tiktu noteikts kāds likums. Pēc visa spriežot, tieši to apustulim Pāvilam bija lūguši Korintas kristieši — viņi gribēja, lai Pāvils pasaka, vai elkiem upurētu ēdienu  drīkst ēst vai ne. Bet kā rīkojās Pāvils? Viņš atzina, ka šajā gadījumā katram jāvadās pēc savas sirdsapziņas, un atgādināja, ka ikvienam ir ”tiesības brīvi izvēlēties”. Viņš pieminēja dažus vērtīgus principus, pēc kuriem korintieši varēja vadīties, lai pieņemtu tādu lēmumu, par ko nebūtu jāizjūt sirdsapziņas pārmetumi un kas nekļūtu par klupšanas akmeni citiem. (1. Kor. 8:4, 7—9.) Tā korintieši varēja iemācīties likt lietā savu spriestspēju. Kļuvuši par garīgi nobriedušiem kristiešiem, viņi negaidītu, ka citi teiktu priekšā, kā rīkoties, un neprasītu, lai vienmēr tiktu izvirzīts kāds likums.

15. Kā Pāvils palīdzēja ebreju tautības kristiešiem?

¹⁵ Daudz ko var mācīties no tā, ko Pāvils rakstīja vēstulē ebreju tautības kristiešiem. Daļa no viņiem bija kļuvuši ”par tādiem, kam vajag pienu, nevis cietu barību”. (Ebr. 5:12.) Kaut arī patiesības gaisma kļuva aizvien spožāka, šo kristiešu garīgā izaugsme bija apstājusies. (Sāl. pam. 4:18.) Piemēram, daļa ebreju kristiešu uzstāja, ka ir jāpilda Mozus bauslība, lai gan tā jau apmēram 30 gadu nebija spēkā. (Rom. 10:4; Tit. 1:10.) 30 gadi bija pietiekami ilgs laika posms, lai mainītos un iemācītos uzņemt ”cietu barību”. Savā vēstulē Pāvils palīdzēja ebreju kristiešiem izprast dziļas mācības. Pāvila vēstule bija tieši tas, kas šiem kristiešiem bija vajadzīgs, lai viņi saprastu, ka Dievam jātuvojas uz Kristus izpirkuma upura pamata, un lai viņiem būtu drosme sludināt saviem tautiešiem par spīti to negatīvajai attieksmei. (Ebr. 10:19—23.)

NEBŪSIM PAŠPĀRLIECINĀTI

16. Vai garīgi nobrieduši kristieši drīkst atslābt? Paskaidrojiet.

¹⁶ Mums visiem ir jātiecas kļūt par garīgi nobriedušiem kristiešiem. Bet vai kristieši, kas ir garīgi nobrieduši, drīkst atslābt? Nē, tā nav. Lai saglabātu garīgu briedumu, ir jāpūlas. Kristieši nedrīkst ieslīgt pašapmierinātībā un kļūt pašpārliecināti. (1. Kor. 10:12.) Mums regulāri ir jāpārbauda, vai neesam apstājušies garīgajā izaugsmē. (2. Kor. 13:5.)

17. Ko Pāvils uzsvēra Vēstulē kolosiešiem?

 ¹⁷ Arī vēstulē Kolosu kristiešiem Pāvils uzsvēra, ka ir jāpūlas saglabāt garīgu briedumu. Lai gan kolosieši bija sasnieguši briedumu, Pāvils viņiem rakstīja: ”Piesargieties, ka neviens jūs nesagūsta ar filozofiju un tukšu maldināšanu.” (Kol. 2:6—10.) Kā var lasīt Vēstulē kolosiešiem, kristietis, vārdā Epafra, kas acīmredzot ļoti labi pazina Kolosu kristiešus, bieži lūdza Jehovu, lai viņi ”saglabātu garīgu briedumu”. (Kol. 4:12.) Tātad gan Pāvils, gan Epafra apzinājās, ka bez Dieva palīdzības un bez pašu pūlēm garīgu briedumu nav iespējams saglabāt. Viņi vēlējās, lai kolosieši jebkādās grūtībās paliktu garīgi stipri.

18. Kas var notikt, ja kristietis nepūlas saglabāt garīgu briedumu? (Sk. arī attēlu.)

¹⁸ Kā liecina Vēstule ebrejiem, kristietis, kas ir sasniedzis garīgu briedumu, bet nepūlas to saglabāt, var uz visiem laikiem zaudēt Dieva labvēlību. Šāda cilvēka sirds var nocietināties tik ļoti, ka viņš nespēj neko nožēlot un līdz ar to Dievs viņam nevar piedot. Tomēr Pāvils bija pārliecināts, ka ar ebreju kristiešiem tā vēl nav noticis. (Ebr. 6:4—9.) Kā mūsdienās kristieši var atgūt garīgu spēku? Ja neaktīvie kristieši, kā arī tie, kas ir izslēgti no draudzes, vēlas atgriezties pie Jehovas, viņu pazemīgā nostāja liecina, ka viņi nav tādā situācijā, kādu pieminēja Pāvils. Lai viņi atjaunotu labas attiecības ar Jehovu, viņiem ir vajadzīga Jehovas palīdzība. (Eceh. 34:15, 16.) Tāpēc draudzes vecākie bieži vien organizē, lai kāds pieredzējis kristietis garīgi stiprinātu to, kurš vēlas atgriezties pie Jehovas.

19. Pēc kā jātiecas ikvienam kristietim?

¹⁹ Izvirzīsim mērķi kļūt par garīgi nobriedušiem kristiešiem un tieksimies pēc tā! Uzņemsim ”cietu barību” un mācīsimies uz visu raudzīties tā, kā raugās Jehova. Bet, sasnieguši garīgo briedumu, darīsim visu, lai to nezaudētu!