Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 19

ZAJ NKAUJ 22 Lub Nceeg Vaj Twb Kav Lawm​—Cia Li Los!

Peb Paub Li Cas Txog Yehauvas Txoj Kev Txiav Txim Rau Yav Tom Ntej?

Peb Paub Li Cas Txog Yehauvas Txoj Kev Txiav Txim Rau Yav Tom Ntej?

“Vajtswv . . . tsis xav cia ib tug twg puastsuaj mus.”​—2 PETUS 3:9.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Peb ruaj siab tias Yehauvas txoj kev txiav txim yeej yuav ncaj ncees.

1. Vim li cas peb thiaj hais tias peb nyob rau ib lub sij hawm tshwj xeeb heev?

 NIAJ hnub nim no peb yeej pom tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub muaj tiav ib nqes zuj zus. Xws li peb pom tus vaj ntxwv qaum teb thiab tus vaj ntxwv qab teb sib ntswg zog seb leej twg tau ua tus kav ntiaj teb. (Daniyees 11:40) Peb kuj pom txoj xov zoo txog Vajtswv txoj kev kav raug muab tshaj tawm thoob ntiaj teb thiab pom tsheej plhom leej los teev tiam Yehauvas. (Yaxayas 60:22; Mathais 24:14) Thiab peb kuj tau txais tej zaub mov ntawm sab kev ntseeg “raws caij raws nyoog” nplua mias.​—Mathais 24:45-47.

2. Peb paub thiab tsis paub li cas txog yav tom ntej?

2 Yehauvas niaj hnub pab kom peb to taub txog tej yam tseem ceeb uas yuav muaj tshwm sim yav tom ntej. (Pajlug 4:18; Daniyees 2:28) Peb paub tseeb tias thaum txog lub sij hawm muaj kev txom nyem loj kawg nkaus, peb yuav paub txhij txhua txog tej uas peb yuav tsum paub kom xwv peb thiaj thev taus thiab sib koom siab. Tiam sis muaj qee yam peb yeej yuav tsis paub txog hais txog yav tom ntej. Nyob rau zaj no, peb yuav xub tham seb vim li cas peb ho muab qho yam uas peb tau hais hloov lawm. Tom qab ntawd, peb mam mus tham txog tej uas peb paub txog yav tom ntej thiab Yehauvas yuav txiav txim li cas.

TEJ PEB TSIS PAUB

3. Peb tau hais li cas txog qhov uas Yehauvas txiav sij hawm rau tib neeg los teev tiam nws, thiab vim li cas peb ho hais li ntawd?

3 Yav tas los, peb tau hais tias thaum pib txoj kev txom nyem loj kawg nkaus ces yuav tsis muaj sij hawm rau tib neeg los paub Yehauvas thiab dim Amankedoos. Peb tau hais li ntawd rau qhov peb to taub tias tej uas tau muaj tshwm sim thaum dej nyab yuav tshwm sim rau peb lub caij no thiab. Xws li, peb tau xav tias thaum Yehauvas kaw lub rooj nkog ces tsis muaj leej twg nkag tau rau hauv lub nkoj lawm ces tib yam li ntawd thaum pib txoj kev txom nyem loj kawg nkaus ces Yehauvas yuav tsis cia leej twg los paub txog nws thiab dim lawm.​—Mathais 24:37-39.

4. Vim li cas peb thiaj tsis xav lawm tias txhua yam uas tshwm sim nyob rau Nau-as tiam yuav tshwm sim rau peb tiam thiab?

4 Peb puas hais tau tias txhua yam uas tau tshwm sim thaum dej nyab ntiaj teb kuj yuav tshwm sim rau yav tom ntej thiab? Hais tsis tau li ntawd. Yog vim li cas? Rau qhov phau Vajlugkub tsis hais li ntawd. a Yexus yeej tau muab “Nau-as tiam” piv rau lub caij lub nyoog uas nws rov los. Tiam sis Yexus tsis tau hais tias txhua yam uas tau tshwm sim nyob rau Nau-as tiam yuav tshwm sim rau yav tom ntej, xws li thaum Yehauvas kaw lub rooj nkog. Txawm li ntawd los peb yeej yuav kawm tau ntau yam txog Nau-as thiab dej dag nyab ntiaj teb.

5. (1) Nau-as tau ua li cas ua ntej dej dag nyab ntiaj teb? (Henplais 11:7; 1 Petus 3:20) (2) Nau-as txoj kev tshaj tawm thiab peb txoj ho zoo sib xws li cas?

5 Thaum Nau-as hnov Yehauvas cov lus ceeb toom, nws kuj ua li Yehauvas hais es txua ib lub nkoj. (Nyeem Henplais 11:7; 1 Petus 3:20.) Tib yam li ntawd, thaum tib neeg hnov txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj, lawv yuav tsum ua lawv lub neej raws li tej lawv hnov. (Tes Haujlwm 3:17-20) Petus muab Nau-as hu ua “tus uas qhia txojkev ncaj ncees.” (2 Petus 2:5) Tiam sis zoo li peb tau kawm hauv zaj tas los, peb yeej tsis paub tias xyov Nau-as puas tau mus tshaj tawm rau txhua leej txhua tus ua ntej dej dag nyab ntiaj teb. Niaj hnub nim no peb yeej ua li peb ua tau los tshaj tawm txoj xov zoo rau tib neeg coob li coob tau thoob ntiaj teb. Txawm peb yuav rau siab npaum li cas los peb yeej qhia tsis tau rau txhua leej txhua tus. Yog vim li cas?

6-7. Vim li cas peb thiaj hais tias peb yuav tshaj tawm tsis tau rau txhua leej txhua tus hauv ntiaj teb ua ntej hnub kawg los?

6 Xav seb Yexus tau hais li cas txog peb txoj kev tshaj tawm. Yexus tau hais tias txoj xov zoo yuav raug muab tshaj tawm “mus thoob plaws lub ntiaj teb ua tim khawv rau txhua haiv neeg.” (Mathais 24:14) Zaj faj lem no tab tom muaj tiav niaj hnub nim no. Txoj xov txog lub Nceeg Vaj muab tshaj tawm tshaj li 1,000 yam lus. Vim muaj peb lub vej xaij jw.org, tib neeg feem coob thiaj hnov txoj xov zoo txog Vajtswv lub Nceeg Vaj.

7 Yexus kuj hais rau nws cov thwj tim tias lawv yuav “tshaj tawm tsis tau thoob tej nroog,” los sis rau txhua leej txhua tus ua ntej nws yuav los txiav txim rau noob neej. (Mathais 10:23; 25:31-33) Niaj hnub nim no kuj zoo ib yam li Yexus hais ntawd thiab. Muaj tsheej plhom leej nyob rau tej thaj chaw uas peb mus tshaj tawm tsis tau ywj siab. Tsis tas li ntawd xwb, tib neeg niaj hnub yug me nyuam coob heev. Yog li ntawd, peb yuav tshaj tawm tsis tau rau txhua leej txhua tus ua ntej hnub kawg los txog. Peb tsuas ua npaum li peb ua tau xwb los tshaj tawm txoj xov zoo rau tib neeg, “tsis hais haivneeg twg, xeem twg thiab cov neeg uas hais yam lus twg.”​—Tshwmsim 14:6.

8. Zoo rau peb nug li cas txog Yehauvas txoj kev txiav txim rau tib neeg rau yav tom ntej? (Saib cov duab.)

8 Yog li ntawd, zoo rau peb nug li no: Yuav ua li cas rau cov uas tsis tau hnov txoj xov zoo ib zaug li ua ntej txoj kev txom nyem loj kawg nkaus los txog? Yehauvas thiab nws tus Tub uas nws xaiv tsa los txiav txim yuav txiav txim li cas rau lawv? (Yauhas 5:19, 22, 27; Tes Haujlwm 17:31) Lub ntsiab rau zaj kawm no hais tias Yehauvas “tsis xav cia ib tug twg puastsuaj mus.” Tiam sis nws xav kom “txhua tus nyias muab nyias tej kev txhaum huv tibsi tso povtseg.” (2 Petus 3:9; 1 Timautes 2:4) Txawm peb paub li no los Yehauvas tsis qhia kiag rau peb tias nws yuav txiav txim rau cov uas tsis tau hnov txoj xov zoo li cas. Thiab nws tsis tas yuav qhia peb txog tej ntawd.

Yehauvas yuav txiav txim li cas rau cov uas tsis tau hnov txoj xov zoo dua li ua ntej txoj kev txom nyem loj kawg nkaus pib? (Saib nqe 8) c


9. Yehauvas tau qhia peb li cas hauv phau Vajlugkub?

9 Yehauvas tau qhia peb hauv nws Txoj Lus txog qho yam uas nws yuav ua. Xws li, phau Vajlugkub qhia peb tias Yehauvas yuav tsa cov “tsis ncaj” uas tsis tau hnov txoj xov zoo es hloov lawv lub neej sawv rov los. (Tes Haujlwm 24:15; Lukas 23:42, 43) Yog li ntawd, kuj muaj lwm yam uas peb xav paub ntxiv.

10. Peb kuj muaj lus nug li cas thiab?

10 Puas yog txhua tus uas raug puas tsuaj thaum muaj txoj kev txom nyem loj kawg nkaus yuav tsis raug tsa sawv rov los? Vajtswv Txoj Lus qhia meej meej tias cov uas tawm tsam Yehauvas es raug puas tsuaj thaum muaj ntsuj rog Amankedoos yuav tsis raug tsa sawv rov los. (2 Thexalaunikes 1:6-10) Ua li cov uas muaj mob muaj nkeeg tuag, laus tuag, raug xwm txheej tuag, los sis raug lwm tus tua tuag rau thaum muaj txoj kev txom nyem loj kawg nkaus ne, lawv puas yuav raug tsa sawv rov los thiab? (Tej Lus Qhia 9:11; Xakhaliyas 14:13) Cov ntawd ib txhia puas yuav nrog cov “tsis ncaj” uas yuav raug tsa sawv rov los nyob hauv lub qab ntuj tshiab? Hais txog qhov ntawd peb tsis paub.

TEJ PEB PAUB

11. Tib neeg yuav raug txiav txim li cas thaum txog Amankedoos?

11 Peb kuj paub qho yam uas yuav tshwm sim yav tom hauv ntej. Xws li, peb paub tias thaum muaj Amankedoos, tib neeg yuav raug txiav txim raws li tej uas lawv tau ua rau Khetos cov kwv tij. (Mathais 25:40) Cov uas tau pab cov xaiv tseg thiab Khetos yuav yog cov yaj. Thiab peb paub tias ib txhia xaiv tseg uas yog Khetos cov kwv tij tseem yuav nyob hauv ntiaj teb tom qab pib txoj kev txom nyem loj kawg nkaus ces lawv mam raug coj mus saum ntuj ua ntej ua ntsuj rog Amankedoos. Thaum tseem muaj Khetos cov kwv tij nyob hauv ntiaj teb no, tib neeg yeej tseem muaj sij hawm los mus pab lawv thiab tes hauj lwm uas lawv ua. (Mathais 25:31, 32; Tshwmsim 12:17) Vim li cas qhov no ho tseem ceeb?

12-13. Ib txhia yuav ua li cas xwb tom qab lawv pom “lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais” raug puas tsuaj? (Saib cov duab.)

12 Thaum txoj kev txom nyem loj kawg nkaus pib lawm, ib txhia uas pom “lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais” raug puas tsuaj tej zaum yuav nco dheev tias Yehauvas Cov Tim Khawv twb tshaj tawm li ntawd tau ntau lub xyoos. Ua li cov ntawd ib txhia puas yuav los ntseeg Yehauvas?​—Tshwmsim 17:5; Exekees 33:33.

13 Yog tias muaj li ntawd ces kuj zoo ib yam li lub sij hawm uas nyob hauv teb chaws Iyiv uas yog Mauxes tiam. Thaum cov Ixayees tawm hauv teb chaws Iyiv, kuj “muaj lwm haivneeg coob heev” nrog lawv mus thiab. Tej zaum cov ntawd ib txhia los ntseeg Yehauvas vim lawv pom muaj raws li kaum qhov xwm txheej uas Mauxes tau hais. (Khiav Dim 12:38) Yog tias thaum tib neeg pom lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais raug puas tsuaj es lawv mam los ntseeg Yehauvas li thaud, peb puas yuav hais tias qhov ntawd tsis ncaj ncees lawm? Peb yeej yuav tsis hais li! Peb yeej yuav zoo li peb Leej Txiv uas nyob saum ntuj uas yog “tus uas muaj lub siab puv nkaus kev hlub thiab tshua, yog tus uas tsis chim sai thiab yog tus uas muaj kev hlub thiab ncaj ncees.” b​—Khiav Dim 34:6.

Ib txhia uas pom “lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais” raug puas tsuaj tej zaum yuav nco dheev tias Yehauvas Cov Tim Khawv twb tshaj tawm li ntawd tau ntau lub xyoos (Saib nqe 12-13) d


14-15. Piav seb ib tug uas yuav tau txoj sia ntev dhawv mus ib txhis puas yog nyob ntawm seb nws tuag thaum twg thiab nyob rau qhov twg? (Phau Ntawv Nkauj 33:4, 5)

14 Tej thaud peb yuav hnov cov kwv tij nkauj muam ib txhia hais txog lawv cov txheeb ze uas tsis teev tiam Yehauvas tias: “Yog kuv tus txheeb ze tuag ua ntej txoj kev txom nyem loj kawg nkaus pib ces yuav zoo dua vim nws yuav muaj feem sawv rov los.” Lawv hais li ntawd los twb yog lawv xav rau qhov zoo xwb. Tiam sis tus tib neeg lub neej yav tom ntej tsis nyob ntawm seb nws tuag thaum twg. Yehauvas yog tus txiav txim ncaj ncees ces nws yeej yuav ua qhov yog qhov ncaj xwb. (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 33:4, 5.) Yog li ntawd, peb ruaj siab tias “tus uas txiav txim rau tej neeg ntiajteb tagnrho” yuav ua qhov ncaj.​—Chivkeeb 18:25.

15 Peb kuj hais tau tias ib tug lub neej yav tom ntej tsis yog nyob ntawm seb nws nyob rau qhov twg. Yehauvas yeej tsis suav qas txhiab qas vam tus tib neeg uas nyob rau tej qhov chaw uas tsis tau hnov txoj xov zoo tias lawv yog “tshis.” (Mathais 25:46) Tus txiav txim ncaj ncees yeej mob siab cov tib neeg ntawd tshaj peb. Peb yeej tsis paub tias thaum txog txoj kev txom nyem loj kawg nkaus Yehauvas yuav ua li cas. Tej zaud thaum lawv pom tej uas tshwm sim thiab pom Yehauvas lub hwj chim thaum muaj txoj kev txom nyem loj kawg nkaus, lawv kuj yuav los ntseeg Yehauvas.​—Exekees 38:16.

Thaum txoj kev txom nyem loj kawg nkaus pib lawm, ib txhia uas pom “lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais” raug puas tsuaj . . . puas yuav los ntseeg Yehauvas?

16. Peb paub li cas txog Yehauvas? (Saib daim duab.)

16 Thaum peb kawm Vajlugkub, peb pom tias Yehauvas saib txoj sia rau nqi heev. Nws tau muab nws tus Tub txoj sia los txhiv peb txhua tus kom peb muaj hwv tsam nyob mus ib txhis. (Yauhas 3:16) Peb yeej pom Yehauvas txoj kev hlub. (Yaxayas 49:15) Nws paub peb txhua tus lub npe. Nws paub peb zoo kawg li. Txawm peb tuag lawm los nws yuav tsa tau peb ciaj sawv rov los muaj tus xeeb ceem zoo li qub. (Mathais 10:29-31) Peb yeej ruaj siab tias peb Leej Txiv uas nyob saum ntuj yuav txiav txim ncaj ncees rau txhua leej txhua tus vim nws muaj tswv yim thiab muaj kev khuv leej.​—Yakaunpaus 2:13.

Peb yeej ruaj siab tias peb Leej Txiv uas nyob saum ntuj yuav txiav txim ncaj ncees rau txhua leej txhua tus vim nws muaj tswv yim thiab muaj kev khuv leej (Saib nqe 16)


17. Zaj tom ntej peb yuav kawm txog dab tsi?

17 Tam sim no peb to taub tej nqe Vajlugkub zoo dua yav tas los. Yog li ntawd, qhov no ua rau peb pom tias peb yuav tau maj nroos tshaj tawm txoj xov zoo. Ua li cas peb ho hais li ntawd? Thiab dab tsi yuav pab kom peb rau siab ntso tshaj tawm txoj xov zoo tsis tseg? Zaj tom ntej mam li teb ob lo lus nug no.

ZAJ NKAUJ 76 Puas Ua Rau Koj Zoo Siab?

a Yog xav paub ntxiv, mus saib Phau Tsom Faj lub 3 Hlis tim 15 xyoo 2015, sab 7-11 ntawm lub ntsiab “Koj Yeej Pom Zoo Ua Li Ntawd.”

b Tom qab lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais raug puas tsuaj, Yehauvas cov tib neeg txhua tus yuav raug sim thaum Nkos uas nyob hauv teb chaws Mankos sawv tawm tsam. Txhua tus uas los nrog Yehauvas cov tib neeg teev tiam nws tom qab lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais raug puas tsuaj los kuj yuav raug sim thiab.

c COV DUAB: Peb qho chaw uas txoj xov zoo mus tsis txog: (1) Ib tug poj niam nyob rau lub teb chaws uas lawv txoj kev ntseeg tsis pub kawm txog Yehauvas, (2) ib khub niam txiv nyob rau lub teb chaws uas tej nom tej tswv tsis tso cai thiab phom sij heev yog kawm txog Yehauvas, thiab (3) ib tug txiv neej nyob puag tom hav zoov uas tib neeg mus tsis txog.

d DAIM DUAB: Ib tug poj niam uas tso Yehauvas tseg lawm nco dheev txog tej nws tau kawm txog “lub nroog Npanpiloos uas loj dua ntais.” Nws thiaj hloov siab thiab rov los rau nws niam nws txiv uas teev tiam Yehauvas. Yog muaj li no, cia peb xyaum Leej Txiv saum ntuj tus uas muaj kev khuv leej thiab siab dawb siab zoo es zoo siab tias tus neeg txhaum tig rov los lawm.