1. Ko varēja dzirdēt 2023. gada kopsapulcē?

 VISI, kas 2023. gada 7. oktobrī bija sapulcējušies Ņūbērgas kongresu namā, dzirdēja daudz ko aizraujošu. a Klātesošie noklausījās, kā tika precizēti svarīgu mācību skaidrojumi, un uzzināja par dažām izmaiņām sludināšanā. Bija saviļņojoši dzirdēt, ka pēc lielās Babilonas iznīcināšanas cilvēki droši vien joprojām varēs pievienoties Jehovas tautai. Šajā sapulcē arī izskanēja paziņojums, ka, sākot ar 2023. gada novembri, pārskats, ko sludinātāji iesniedz par savu darbību, kļūs daudz vienkāršāks. Vai visas šīs izmaiņas nozīmē, ka vairs nav jāsludina tik dedzīgi kā iepriekš? Nekādā gadījumā!

2. Kāpēc, tuvojoties galam, nedrīkst zaudēt dedzību sludināšanā? (Marka 13:10.)

² Ļaunās pasaules gals strauji tuvojas, tāpēc ir svarīgi sludināt vēl dedzīgāk nekā iepriekš. Atcerēsimies, ko Jēzus teica par labās vēsts sludināšanu. (Nolasīt Marka 13:10.) Kā redzams no tā paša notikuma apraksta Mateja evaņģēlijā, Jēzus sacīja, ka ”labā vēsts par Dieva valstību tiks sludināta pa visu zemi” un ”tad nāks gals”. (Mat. 24:14.) Ar ”galu” ir domāts Sātana ļaunās pasaules gals. Jehova ir noteicis konkrētu ”dienu un stundu”, kad sāks risināties pravietotie notikumi. (Mat. 24:36;  25:13; Ap. d. 1:7.) Ar katru dienu mēs esam tuvāk tam laikam. (Rom. 13:11.) Kamēr ļaunās pasaules gals nav pienācis, mums ir dedzīgi jāsludina.

3. Kas mūs mudina sludināt?

³ Kas mūs mudina stāstīt citiem labo vēsti? Tā ir mīlestība. Kad sludinām, mēs apliecinām savu mīlestību pret patiesību, pret cilvēkiem un, pats galvenais, pret Jehovu. Apskatīsim, kā mīlestība mums palīdz sludināt.

MĪLESTĪBA PRET PATIESĪBU

4. Kā mēs jūtamies, kad dzirdam labas ziņas?

⁴ Kā mēs jūtamies, kad saņemam kādu priecīgu vēsti? Piemēram, kad esam uzzinājuši, ka mūsu draugiem ir piedzimis mazulis, vai kad esam dabūjuši tieši tādu darbu, kas mums ir vajadzīgs, mēs esam tādā sajūsmā, ka nevaram šos jaunumus paturēt pie sevis. Labās ziņas mēs tūlīt pat gribam pastāstīt radiem un draugiem. Vai līdzīgas izjūtas mūs nepārņēma, kad dzirdējām vislabāko no vēstīm — vēsti par Dieva valstību?

5. Kādas bija mūsu izjūtas, kad sākām iepazīt Bībeli? (Sk. arī attēlus.)

⁵ Kad sākām iepazīt Bībeli, mēs uzzinājām, ka Dievs mūs mīl un vēlas, lai mēs viņam tuvotos un pievienotos viņa kalpu saimei. Mēs sapratām, ka Jehova darīs galu ciešanām, un ieguvām cerību, ka jaunajā pasaulē atkal satiksim savus tuviniekus, kas tagad ir miruši. Mūs noteikti sajūsmināja arī daudzi citi Bībelē lasāmie solījumi. (Marka 10:29, 30; Jāņa 5:28, 29; Rom. 8:38, 39; Atkl. 21:3, 4.) Tas, ko uzzinājām, mūsos raisīja siltas jūtas. (Lūk. 24:32.) Mēs iemīlējām patiesību un vēlējāmies visiem stāstīt to, kas teikts Bībelē. (Salīdzināt Jeremijas 20:9.)

6. Ko var mācīties no rindkopā minētajiem kristiešiem?

⁶ Kāds kristietis, vārdā Erne, pastāstīja, kā viņu savulaik ietekmēja Bībeles  patiesība. b Kad viņam bija desmit gadu, nomira viņa tētis. Erne atcerējās: ”Man nedeva mieru doma, kur tētis ir nonācis. Vai viņš ir debesīs? Vai arī viņa vienkārši vairs nav? Es apskaudu citus bērnus, kuriem joprojām bija tēvs.” Erne gandrīz katru dienu gāja uz kapsētu un, nometies ceļos pie tēva kapa, lūdzās: ”Dievs, lūdzu, dari man zināmu, kur ir mans tētis!” 17 gadus vēlāk Jehovas liecinieki Ernem piedāvāja mācīties Bībeli, un viņš labprāt piekrita. Lielu mierinājumu viņam sniedza sapratne par to, ka mirušie neko neapzinās, ka viņi ir it kā iegrimuši dziļā miegā un ka nākotnē viņi tiks piecelti no nāves. (Pulc. 9:5, 10; Ap. d. 24:15.) Beidzot viņš bija atradis atbildes uz jautājumiem, kas tik ilgu laiku bija nodarbinājuši viņa prātu. Tas, ko Erne uzzināja no Bībeles, viņu dziļi saviļņoja. Arī viņa sieva Roža sāka mācīties Bībeli un iemīlēja patiesību. 1978. gadā viņi abi kristījās. Erne un Roža stāstīja par savu ticību radiniekiem, draugiem un visiem citiem, kas bija gatavi klausīties. No viņu Bībeles skolniekiem vairāk nekā 70 cilvēku ir kristījušies.

7. Kā mūs ietekmē Bībeles patiesība? (Lūkas 6:45.)

⁷ Kad Bībeles patiesība ir iesakņojusies mūsu sirdī, mēs vēlamies visiem pastāstīt, ko esam uzzinājuši. (Nolasīt Lūkas 6:45.) Tāpat kā agrīnie kristieši, arī mēs nevaram ”nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši”. (Ap. d. 4:20.) Mīlestība pret patiesību mūs rosina dalīties labajā vēstī ar citiem un darīt to visās iespējamās situācijās.

MĪLESTĪBA PRET CILVĒKIEM

8. Kas mūs mudina stāstīt cilvēkiem labo vēsti? (Sk. arī papildmateriālu ” Mīlēsim cilvēkus — gatavosim mācekļus” un attēlu.)

⁸ Tāpat kā Jehova un viņa Dēls, arī mēs mīlam cilvēkus. (Sāl. pam. 8:31; Jāņa 3:16.) Mēs no sirds jūtam līdzi tiem, kas ir ”bez Dieva” un kam ”nav cerības”. (Efes. 2:12.) Viņi slīkst problēmu jūrā, bet mums ir ”glābšanas veste”, ko viņiem piedāvāt, — labā vēsts par Dieva valstību. Mīlestība un līdzjūtība pret cilvēkiem mūs mudina darīt visu, kas mūsu spēkos, lai pastāstītu viņiem labo vēsti. Tā sniedz cilvēkiem cerību, palīdz viņiem uzlabot savu dzīvi jau tagad un dāvā izredzes uz ”īsto dzīvi” — mūžīgu dzīvi Dieva izveidotajā jaunajā pasaulē. (1. Tim. 6:19.)

9. Par ko mēs brīdinām cilvēkus, un kāpēc? (Ecehiēla 33:7, 8.)

 ⁹ Tā kā mēs mīlam cilvēkus, mēs gribam ne tikai stāstīt viņiem labo vēsti, bet arī viņus brīdināt par ļaunās pasaules galu, kas strauji tuvojas. (Nolasīt Ecehiēla 33:7, 8.) Mums nav vienalga, kas notiks ar cilvēkiem, kuri nezina patiesību, tostarp arī ar mūsu tuviniekiem. Cilvēki ir aizņemti ar savām darīšanām, un viņiem nav ne jausmas, kas gaidāms drīzā nākotnē, — ka ”būs tik liels posts, kāda nav bijis no pasaules sākuma līdz pat šim laikam un kāda arī vairs nebūs”. (Mat. 24:21.) Mēs gribam, lai viņiem būtu zināms, ka šis laikposms sāksies ar viltus reliģijas iznīcināšanu un beigsies ar Armagedonu, kad ies bojā visa ļaunā pasaule. (Atkl. 16:14, 16; 17:16, 17; 19:11, 19, 20.) Mēs lūdzam Jehovu, lai cilvēki nopietni pārdomātu, ko viņiem stāstām, un nostātos Jehovas pusē. Bet kas notiks ar mūsu tuviniekiem un citiem cilvēkiem, kas pašlaik neuzklausa vēsti, ko viņiem sludinām?

10. Kāpēc ir svarīgi stāstīt cilvēkiem par drīzā nākotnē gaidāmajiem notikumiem?

¹⁰ Kā minēts iepriekšējā rakstā, varētu būt, ka Jehova dos iespēju izglābties arī tiem cilvēkiem, kas, redzēdami lielās Babilonas iznīcināšanu, sāks ticēt Jehovam. Ja tā tiešām būs, tad ir skaidrs, ka cilvēkiem ir ļoti svarīgi uzzināt, kas drīzā nākotnē notiks ar viltus reliģiju un ar visu ļauno pasauli. Paturēsim prātā: lielā posta laikā cilvēki varēs atsaukt atmiņā to, ko viņiem stāstām tagad. (Salīdzināt Ecehiēla 33:33.) Varbūt viņi atcerēsies, ko mēs viņiem bijām stāstījuši par šiem notikumiem, un tas viņus pamudinās pievienoties Jehovas kalpu saimei, kamēr tāda iespēja vēl pastāv. Dramatiski notikumi var ļoti spēcīgi ietekmēt cilvēkus. Atcerēsimies, ka cietuma uzraugs Filipos pievērsās Jehovam tikai pēc tam, kad bija ”notikusi stipra zemestrīce”. (Ap. d. 16:25—34.) Kaut kas līdzīgs, iespējams, notiks tad, kad pasauli satricinās lielās Babilonas iznīcināšana, — daži, kas tagad neatsaucas uz mūsu sludināto vēsti, tad varbūt sāks ticēt Jehovam.

MĪLESTĪBA PRET JEHOVU

11. Kā mēs slavējam un godinām Jehovu, un kāpēc mēs veltām kalpošanai Jehovam savu spēku? (Atklāsmes 4:11; sk. arī attēlus.)

¹¹ Galvenais iemesls, kāpēc mēs sludinām,  ir tas, ka mēs mīlam Jehovu un karsti vēlamies, lai tiktu svētīts viņa vārds. Sludināšanu mēs uzskatām par lielisku veidu, kā slavēt mūsu mīļo debesu Tēvu. (Nolasīt Atklāsmes 4:11.) Mēs no sirds piekrītam, ka Jehovam ”pienākas slava, gods un spēks”. Mēs slavējam un godinām Jehovu, kad palīdzam cilvēkiem saprast, ka viņš ir ”radījis visu” un ka viņš ir mūsu dzīvības avots. Jehovam pienākas arī mūsu spēks. Tāpēc mēs veltām kalpošanai Jehovam savu spēku, laiku un līdzekļus tik lielā mērā, cik ļauj mūsu apstākļi. (Mat. 6:33; Lūk. 13:24; Kol. 3:23.) Mēs mīlam Jehovu un no sirds vēlamies stāstīt citiem par mūsu debesu Tēvu. Mēs arī vēlamies darīt citiem zināmu viņa vārdu un to, kāds Dievs viņš ir.

12. Kā mēs varam svētīt Jehovas vārdu?

¹² Mīlestība pret Jehovu mūs mudina svētīt viņa vārdu. (Mat. 6:9.) Mēs gribam dot savu ieguldījumu tajā, lai Jehovas vārds tiktu attīrīts no negoda, ko tam ir sagādājuši Sātana nekrietnie meli. (1. Moz. 3:1—5; Īj. 2:4; Jāņa 8:44.) Visiem, kas ir gatavi klausīties, mēs stāstām, kāds patiesībā ir Dievs. Mēs vēlamies, lai ikviens cilvēks uzzinātu, ka Jehovas izcilākā īpašība ir mīlestība, ka viņš ir taisnīgs valdnieks un ka viņa valstība drīzumā darīs galu visām ciešanām un nodibinās mieru, un tad nekas vairs neaptumšos cilvēku laimi. (Ps. 37:10, 11, 29; 1. Jāņa 4:8.) Aizstāvot Jehovas reputāciju, mēs svētījam viņa vārdu un dzīvojam saskaņā ar savu nosaukumu — Jehovas liecinieki.

13. Kāpēc mēs uzskatām, ka būt Jehovas lieciniekiem ir liels gods? (Jesajas 43:10—12.)

 ¹³ Jehova mums ir uzticējis būt viņa lieciniekiem. (Nolasīt Jesajas 43:10—12.) Vadošās padomes vēstulē, kas publicēta Valstības Kalpošanas 2007. gada februāra numurā, ir teikts: ”Iespēja saukties par Jehovas lieciniekiem ir lielākais gods, kāds vien var būt.” Kāpēc mēs tā uzskatām? To palīdz saprast kāds piemērs. Iztēlosimies, ka mēs par kaut ko esam nepatiesi apsūdzēti un mums ir jāatrod liecinieks, kas apliecinātu, ka apsūdzība balstās uz meliem. Mēs par savu liecinieku noteikti izraudzītos tādu cilvēku, uz ko mēs paļaujamies un kam ir uzticama cilvēka reputācija. Tas, ka Jehova mūs ir izraudzījies par saviem lieciniekiem, parāda, ka viņš mūs labi pazīst un mums uzticas. Viņš zina: mēs pavēstīsim citiem, ka viņš ir vienīgais patiesais Dievs. Mēs jūtamies pagodināti, ka Jehova mums ļauj liecināt par viņu, un mēs cenšamies izmantot ikkatru iespēju darīt zināmu viņa vārdu un atspēkot melus, kas par viņu tiek izplatīti. (Ps. 83:18; Rom. 10:13—15.)

SLUDINĀSIM, LĪDZ PIENĀKS GALS!

14. Kas aizraujošs mūs gaida drīzā nākotnē?

¹⁴ Sludināšanā mēs pieredzēsim vēl daudz ko aizraujošu. Mēs ceram, ka ar Jehovas palīdzību vēl daudzi uzzinās patiesību, pirms sāksies lielais posts. Turklāt ir saviļņojoši domāt par to, ka pat lielā posta laikā, kas būs drūmākais posms cilvēces vēsturē, iespējams, būs tādi cilvēki, kas nošķirsies no Sātana pasaules un sāks ticēt Jehovam. (Ap. d. 13:48.)

15., 16. Kas mums jādara, un cik ilgi?

¹⁵ Mums ir gods piedalīties darbā, kas nekad vairs neatkārtosies, — mēs visā pasaulē sludinām labo vēsti par Dieva valstību. Bet mums ir arī jābrīdina cilvēki par to, kādi notikumi drīzumā risināsies. Zemeslodes iedzīvotājiem ir jāzina, ka ļaunās pasaules gals strauji tuvojas. Ja būsim to pavēstījuši, tad, sākoties lielajam postam, viņi sapratīs, ka mēs esam sludinājuši Jehovas vēsti. (Eceh. 38:23.)

¹⁶ Mīlestība pret patiesību, pret cilvēkiem un, pats galvenais, pret Jehovu mūs mudina pašaizliedzīgi un dedzīgi sludināt. Tāpēc darīsim visu, kas mūsu spēkos, līdz kamēr Jehova teiks, ka darbs ir pabeigts!