Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

25. STUDĒJAMAIS RAKSTS

7. DZIESMA ”Jehova — mūsu spēks”

Turēsim prātā, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”

Turēsim prātā, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”

”Jehova ir dzīvs!” (PS. 18:46.)

TĒMA

Kāpēc ir svarīgi paturēt prātā, ka Dievs, kam mēs kalpojam, ir ”dzīvais Dievs”.

1. Kas palīdz uzticīgi kalpot Jehovam par spīti dažādām grūtībām?

 ”ĪPAŠI grūti laiki” — tā Bībelē ir raksturots laika posms, kurā dzīvojam. (2. Tim. 3:1.) Problēmas pieredz itin visi cilvēki, bet Jehovas kalpiem ticības dēļ ir jāizjūt arī naidīga attieksme, un dažās zemēs viņi tiek pat vajāti. Kas palīdz uzticīgi kalpot Jehovam par spīti dažādām grūtībām? Var pieminēt daudz ko, bet viens būtisks faktors ir apziņa, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”. (Jer. 10:10; 2. Tim. 1:12.)

2. Ko sevī ietver tas, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”?

2 Jehova redz, ar kādām grūtībām mēs saskaramies, un vēlas mums palīdzēt. (2. Laiku 16:9; Ps. 23:4.) Tā kā mēs skaidri apzināmies, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”, kas vienmēr atbalsta savus kalpus, mēs spējam izturēt jebkādus pārbaudījumus. Kā sapratne par to, ka Jehova vienmēr ir līdzās, palīdzēja Dāvidam?

3. Kāpēc Dāvids izsaucās, ka Jehova ir dzīvs?

3 Dāvids zināja, kāds ir Jehova, un allaž uz viņu paļāvās. Kad Dāvidu vajāja ienaidnieki, to vidū ķēniņš Sauls, Dāvids piesauca Jehovu. (Ps. 18:6.) Un tad, kad Jehova bija atbildējis uz Dāvida lūgšanām un viņu paglābis, viņš izsaucās: ”Jehova ir dzīvs!” (Ps. 18:46.) Šie Dāvida vārdi ir kaut kas vairāk nekā tikai atziņa, ka Dievs eksistē. Kā norādīts kādā Bībeles komentārā, šādi Dāvids pauda savu pārliecību, ka Jehova ir ”dzīvs dievs, kas vienmēr ir gatavs rīkoties savu kalpu labā”. Dāvids pats bija pieredzējis, ka Dievs, kam viņš kalpo, ir ”dzīvais Dievs”, un tas stiprināja viņa apņēmību kalpot Jehovam un cildināt Jehovu arī turpmāk. (Ps. 18:28, 29, 49.)

4. Ko dod pārliecība, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”?

4 Pārliecība, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”, mums palīdz nezaudēt degsmi kalpošanā un izturēt pārbaudījumus. Ja esam pārliecināti par Jehovas atbalstu, mēs nenolaižam rokas un darām visu, lai saglabātu ar viņu tuvas attiecības.

”DZĪVAIS DIEVS” MUMS DOS SPĒKU

5. Kāpēc nav jābaidās no dažādiem pārbaudījumiem un grūtībām? (Filipiešiem 4:13.)

5 Ja turēsim prātā, ka Jehova ir dzīvs un ir gatavs mūs atbalstīt, mēs varēsim izturēt gan mazus, gan lielus pārbaudījumus. Nav tādu grūtību, ko ar Dieva atbalstu mēs nevarētu pārvarēt. Viņš ir Visvarenais Dievs, un viņš mums var dot spēku, lai mēs izturētu jebko, kas ar mums notiek. (Nolasīt Filipiešiem 4:13.) Tāpēc mums nav jābaidās no dažādiem pārbaudījumiem un grūtībām. Kad pieredzam, kā Jehova mums palīdz izturēt vieglus pārbaudījumus, nostiprinās mūsu pārliecība, ka viņš mums dos spēku izturēt arī smagākus pārbaudījumus.

6. Kādi notikumi Dāvida dzīvē vairoja viņa paļāvību uz Jehovu?

6 Pievērsīsim uzmanību dažiem notikumiem Dāvida dzīvē, kas vairoja viņa paļāvību uz Jehovu. Kad Dāvids vēl ganīja tēva aitas, viņš divas reizes nonāca bīstamā situācijā. Reiz lācis sagrāba un nesa prom kādu aitu, bet citā reizē kādai aitai uzklupa lauva. Gan vienā, gan otrā reizē Dāvids dzinās zvēram pakaļ un izglāba aitu no plēsoņas zobiem. Tomēr viņš neuzskatīja, ka to būtu paveicis pats saviem spēkiem. Viņš apzinājās, ka viņam palīdzēja Jehova. (1. Sam. 17:34—37.) Dāvids neaizmirsa šos gadījumus. Viņš tos pārdomāja, un tā nostiprinājās viņa pārliecība, ka ”dzīvais Dievs” dos viņam spēku arī nākotnē.

7. Kāpēc Dāvids spēja pieveikt Goliātu?

7 Dāvids bija pavisam jauns, kad viņa paļāvība uz Jehovu izpaudās vēl iespaidīgākā veidā. Reiz, kad viņš bija ieradies karaspēka nometnē, viņš pamanīja, ka izraēliešu kareivji ir ļoti izbijušies. No filistiešu rindām tiem pretī bija iznācis milzis Goliāts un tos izsmējis. (1. Sam. 17:10, 11.) Izraēlieši bija zaudējuši drosmi, jo bija nobijušies no milža, kas par viņiem ņirgājās. (1. Sam. 17:24, 25.) Bet Dāvids uz šo situāciju raudzījās citādi. Viņš skaidri saprata: karaspēks, ko Goliāts ir iedrošinājies izaicināt, ir ”dzīvā Dieva karaspēks”. (1. Sam. 17:26.) Tātad Dāvids pirmām kārtām domāja par Jehovu. Viņš nešaubījās, ka Dievs, kas viņam bija palīdzējis pievārēt plēsoņas, palīdzēs arī šajā situācijā. Būdams pārliecināts par Dieva atbalstu, viņš stājās pretī Goliātam un to pieveica. (1. Sam. 17:45—51.)

8. Kas mums jāpārdomā, lai stiprinātu savu pārliecību, ka Jehova mums palīdzēs? (Sk. arī attēlu.)

8 Ja mēs neaizmirsīsim, ka ”dzīvais Dievs” ir gatavs mums palīdzēt, mēs izturēsim jebkādus pārbaudījumus. (Ps. 118:6.) Lai stiprinātu savu pārliecību, mums ir jāpārdomā, ko Jehova ir darījis agrāk. Lasīsim Bībelē par to, kā Jehova ir glābis savus kalpus senatnē. (Jes. 37:17, 33—37.) Iedziļināsimies vietnē jw.org publicētajos materiālos, lai redzētu, kā Jehova saviem kalpiem palīdz mūsu laikos. Atsauksim atmiņā, ko Jehova ir darījis mūsu labā. Iespējams, mūsu dzīvē nav noticis nekas tik iespaidīgs kā Dāvida dzīvē — mēs droši vien neesam cīnījušies ne ar lāci, ne ar lauvu. Tomēr ir skaidrs, ka gadu gaitā Jehova mūs ir atbalstījis dažnedažādos veidos. Viņš mūs ir vilcis pie sevis un ļāvis kļūt par viņa draugiem. (Jāņa 6:44.) Mēs atzīstam, ka, tikai pateicoties viņam, mēs varam saglabāt stipru ticību. Lūgsim, lai Jehova mums palīdz atcerēties, kā viņš ir atbildējis uz mūsu lūgšanām, kā viņš īstajā brīdī mūs ir atbalstījis un kā ir rūpējies par mums grūtās situācijās. Ja mēs tā rīkosimies, nostiprināsies mūsu pārliecība, ka viņš mūs atbalstīs arī turpmāk.

Mūsu pārbaudījumi ir saistīti ar kādu ļoti svarīgu jautājumu. (Sk. 8., 9. rindkopu)


9. Kā mums jāraugās uz savām grūtībām un pārbaudījumiem? (Sālamana pamācības 27:11.)

9 Ja mēs apzināmies, ka Jehova ir ”dzīvais Dievs”, kas visu redz, tad mums ir vieglāk pareizi raudzīties uz savām grūtībām un pārbaudījumiem. Mēs saprotam, ka mūsu pārbaudījumi ir saistīti ar kādu ļoti svarīgu jautājumu. Sātans ir apgalvojis, ka tad, ja cilvēki pieredzēs grūtības, viņi atteiksies no Jehovas. (Īj. 1:10, 11; nolasīt Sālamana pamācības 27:11.) Ja mēs pārbaudījumos paliekam uzticīgi Jehovam, mēs apliecinām, ka mīlam Jehovu, un pierādām, ka Sātans ir melis. Daudzi Jehovas kalpi dzīvo zemēs, kur mūsu organizācijas darbība ir ierobežota, daudzi pieredz ekonomiskas grūtības, sastopas ar negatīvu attieksmi sludināšanā vai saskaras ar citām problēmām. Ar savu uzticību šādās situācijās mēs iepriecinām Jehovu. Viņš nepieļaus, ka mūsu pārbaudījumi būtu smagāki par to, ko cilvēks spēj izturēt. (1. Kor. 10:13.) Viņš mums dos spēku, lai mēs paliktu viņam uzticīgi.

”DZĪVAIS DIEVS” MŪS ATALGOS

10. Par ko Jehovas kalpi var būt pārliecināti?

10 Jehova ”atalgo tos, kas viņu cītīgi meklē”. (Ebr. 11:6.) Jau tagad viņš saviem kalpiem ļauj izjust iekšēju mieru, bet nākotnē tiem dāvās mūžīgu dzīvi. Mēs itin nemaz nešaubāmies, ka Jehova vēlas mūs atalgot un ka viņš noteikti to darīs, un tāpēc mēs kalpošanā darām visu, kas mūsu spēkos, gluži tāpat kā to darīja Jehovas kalpi senatnē. (Ebr. 6:10—12.)

11. Kāpēc Timotejs bija gatavs ”pūlēties un cīnīties” kalpošanā? (1. Timotejam 4:10.)

11 Nolasīt 1. Timotejam 4:10. Viens no pašaizliedzīgajiem Jehovas kalpiem, kas ”cerēja uz dzīvo Dievu”, bija Timotejs. Viņš ”pūlējās un cīnījās” kalpošanā. Piemēram, Pāvila mudināts, viņš centās kļūt par labāku Bībeles skolotāju un oratoru un centās it visā rādīt priekšzīmi ticības biedriem. Viņam bija uzticēti arī daži grūti uzdevumi, piemēram, stingri, bet ar mīlestību bija jāpamāca vairāki ticības biedri. (1. Tim. 4:11—16; 2. Tim. 4:1—5.) Lai gan citi kristieši ne vienmēr ievēroja, ko Timotejs darīja, viņš varēja nešaubīties, ka Jehova viņa pūles pamanīs un viņu atalgos. (Rom. 2:6, 7.)

12. Kāpēc vecākie ir gatavi pūlēties ticības biedru labā? (Sk. arī attēlu.)

12 Arī mūsdienās draudzes vecākie var būt pārliecināti, ka Jehova redz viņu labos darbus un augstu vērtē visu, ko viņi dara kalpošanā. Draudzes vecākie stiprina ticības biedrus, māca draudzi, sludina labo vēsti, un daudzi no viņiem ir iesaistīti teokrātisku ēku būvniecībā un piedalās katastrofu seku likvidēšanā. Citi darbojas slimnieku apmeklēšanas grupās vai komitejās saziņai ar slimnīcām. Vecākie zina, ka kristiešu draudzi ir iedibinājis Jehova, nevis cilvēki un ka darbs, kurā viņi iegulda visu sirdi un dvēseli, ir Jehovas darbs, tāpēc viņi ir pārliecināti, ka Jehova viņus atalgos. (Kol. 3:23, 24.)

”Dzīvais Dievs” atalgos ikvienu, kas pūlas draudzes labā. (Sk. 12., 13. rindkopu)


13. Kā Jehova raugās uz mūsu pūlēm kalpošanā?

13 Kalpošanā Jehovam pūlas ne vien draudzes vecākie, bet arī pārējie kristieši. Mēs kalpojam Jehovam no visas sirds, un tas viņu ļoti iepriecina. Viņam nepaslīd garām tas, ka mēs ziedojam pasaules mēroga darbam, un viņš ievēro arī pavisam niecīgus ziedojumus. Jehova priecājas, redzot, kā mēs pārvaram kautrīgumu un sapulcē paceļam roku, lai atbildētu, un viņa sirds līksmo, kad mēs piedodam ticības biedriem, kas mūs ir aizvainojuši. Varbūt mēs nespējam kalpošanā darīt tik daudz, cik vēlamies, tomēr Jehova augstu vērtē visu, ko paveicam. Jehova mīl visus savus kalpus, un viņš tos noteikti atalgos. (Lūk. 21:1—4.)

SAGLABĀSIM CIEŠAS ATTIECĪBAS AR ”DZĪVO DIEVU”

14. Kā ciešas attiecības ar Jehovu palīdz palikt uzticīgiem viņam? (Sk. arī attēlu.)

14 Ja Jehova mums ir reāls, mums nav grūti palikt uzticīgiem viņam. Par to skaidri liecina kāds notikums dievbijīgā Jāzepa dzīvē. Kad viņu mudināja rīkoties netikli, viņš kategoriski atteicās to darīt, jo negribēja ar savu rīcību apbēdināt Dievu. (1. Moz. 39:9.) Lai Jehova mums būtu reāls un mūsu attiecības ar viņu kļūtu arvien ciešākas, mums viņš ir regulāri jālūdz un ir jāiedziļinās Bībelē. Ja mums ar Jehovu būs tik tuvas attiecības, kādas bija Jāzepam, mēs nedarīsim neko tādu, kas Jehovu apbēdinātu. (Jēk. 4:8.)

Ja mums būs ciešas attiecības ar ”dzīvo Dievu”, mēs spēsim palikt viņam uzticīgi. (Sk. 14., 15. rindkopu)


15. Ko var mācīties no tā, kas notika ar izraēliešiem tuksnesī? (Ebrejiem 3:12.)

15 Tie, kas pārstāj paļauties uz Jehovu, var kļūt viņam neuzticīgi. Tā notika ar lielu daļu izraēliešu, kad tie atradās tuksnesī. Viņi labi zināja, ka Jehova pastāv, bet viņiem radās šaubas, ka Jehova par viņiem gādās, un viņi jautāja: ”Vai Jehova ir ar mums vai ne?” (2. Moz. 17:2, 7.) Tāpēc viņi pat sacēlās pret Dievu, un tas ir brīdinošs piemērs mums. Nepieļausim, ka mēs sāktu rīkoties līdzīgi šiem izraēliešiem! (Nolasīt Ebrejiem 3:12.)

16. Kas var kļūt par pārbaudījumu mūsu ticībai?

16 Kāpēc ne vienmēr ir viegli saglabāt ciešas attiecības ar Jehovu? Pasaulē ļoti daudz cilvēku netic, ka Dievs pastāv, un bieži vien tādiem cilvēkiem klājas labi. Tas var būt pārbaudījums mūsu ticībai. Mēs, protams, nesākam noliegt Dieva eksistenci, bet mums var rasties šaubas, vai Dievs mums palīdzēs. Tādas domas bija nodarbinājušas arī 73. psalma sarakstītāju. Viņš redzēja, ka tie, kas pārkāpj Dieva likumus, dzīvo bez rūpēm, tāpēc viņam sāka likties, ka nav vērts kalpot Dievam. (Ps. 73:11—13.)

17. Kas mums jādara, lai mēs spētu palikt uzticīgi Jehovam?

17 Tomēr minētā psalma sarakstītājs mainīja savu viedokli. Viņš apdomāja, kas galu galā gaida tos, kuri vairs nepaļaujas uz Jehovu. (Ps. 73:18, 19, 27.) Viņš pārdomāja, kāpēc ir vērts kalpot Dievam. (Ps. 73:24.) Arī mums ir jāpārdomā viss labais, ko Jehova mums ir dāvājis, un jāapzinās, ka tā visa mums nebūtu, ja mēs nekalpotu Jehovam. Ja tā darīsim, mēs spēsim palikt uzticīgi Jehovam un varēsim teikt tāpat, kā teica 73. psalma sarakstītājs: ”Man ir labi Dieva tuvumā.” (Ps. 73:28.)

18. Kāpēc mēs varam droši raudzīties nākotnē?

18 Mēs zinām, ka mūs gaida vēl daudz pārbaudījumu. Bet mēs noteikti spēsim tos visus izturēt, tāpēc ka mēs ”kalpojam dzīvajam un patiesajam Dievam”. (1. Tes. 1:9.) Dievam Jehovam rūp, kas notiek ar viņa kalpiem, un viņš tiem vienmēr steidz palīgā. Tā viņš ir rīkojies senatnē, un tā viņš dara tagad. Drīz visi zemeslodes iedzīvotāji pieredzēs pašu lielāko postu cilvēces vēsturē. Taču mums no tā nav jābaidās, jo Jehova būs mums līdzās. (Jes. 41:10.) ”Mēs, paļāvības pilni, varam teikt: ”Jehova ir mans palīgs, es nebaidīšos.”” (Ebr. 13:5, 6.)

3. DZIESMA ”Mūsu cerība un spēks”