Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 26

ZAJ NKAUJ 8 Yehauvas Yog Peb Lub Chaw Cawm Siav

Tso Siab Plhuav Rau Yehauvas

Tso Siab Plhuav Rau Yehauvas

“Tsis muaj leejtwg tsomkwm peb li peb tus Vajtswv.”​—1 XAMUYEES 2:2.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Peb yuav kawm seb Yehauvas tej yeeb yam twg ua rau peb tso siab rau nws thiab peb yuav xyaum coj nws cov yeeb yam li cas rau li cas.

1. Nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 18:46, Daviv hu Yehauvas li cas?

 MUAJ tej zaud peb yuav raug tej yam uas nyuaj heev ua rau peb lub neej hloov hlo. Peb ris txiaj ntsig kawg li uas peb tso siab tau rau Vajtswv Yehauvas ua tus pab peb! Nyob rau zaj peb kawm tag los lawm, peb kawm tias Yehauvas yog tus Vajtswv uas muaj sia nyob thiab npaj nreg nroos yuav pab peb. Thaum peb pom tias nws pab peb ib qho dhau ib qho, qhia tau tias “Yehauvas yog tus muaj sia nyob!” (Nyeem Phau Ntawv Nkauj 18:46.) a Thaum Daviv hais li ntawd txog Vajtswv tag, nws hu Vajtswv tias “kuv lub Pob Zeb.” Daviv tus nru lus yog li cas tiag?

2. Peb yuav kawm li cas txog Daviv cov lus uas muab Yehauvas hu ua lub Pob Zeb?

2 Nyob rau hauv zaj kawm no peb yuav tham txog tias vim li cas ho muab Yehauvas hu ua lub pob zeb thiab qhov ntawd ho qhia peb li cas txog Yehauvas. Tsis tas li ntawd, peb yuav kawm tias vim li cas peb ho tso siab tau rau nws yam li peb lub Pob Zeb. Ces tom qab ntawd, peb mam li tham txog tias peb xyaum tau Yehauvas tej yeeb yam qhuas lug li cas.

VIM LI CAS HO MUAB YEHAUVAS HU UA LUB POB ZEB?

3. Nyob hauv phau Vajlugkub kheev muab “lub pob zeb” piv txwv txog dab tsi? (Saib daim duab.)

3 Nyob hauv phau Vajlugkub muab Yehauvas piv zoo yam li “lub pob zeb” xwv peb thiaj li nkag siab nws tej yeeb yam qhuas lug. Muaj ntau ntau zaus thaum Yehauvas cov tub qhe qhuas txog nws tej yeeb yam qhuas lug, lawv muab nws piv rau lub pob zeb. Thawj zaug uas hais txog tias Yehauvas yog “lub [Pob Zeb]” muaj nyob rau hauv 2 Kevcai 32:4. Thaum Hanas thov Yehauvas nws hais tias “tsis muaj [lub pob zeb] li peb tus Vajtswv.” (1 Xamuyees 2:2) Hanpakus hu Yehauvas ua nws lub Pob Zeb. (Hanpakus 1:12) Tus sau Phau Ntawv Nkauj 73 hu Vajtswv ua “lub pob zeb hauv kuv nplooj siab.” (Phau Ntawv Nkauj 73:26) Tsis tas li ntawd, Yehauvas kuj muab nws tus kheej hu ua lub pob zeb. (Yaxayas 44:8) Cia peb mus tham txog peb qho yeeb yam qhuas lug uas muab Yehauvas piv txwv yam li lub pob zeb thiab seb peb ho muab Yehauvas ua peb lub pob zeb li cas.​—2 Kevcai 32:31.

Vajtswv cov tib neeg saib Yehauvas tam li lub pob zeb uas ruaj khov (Saib nqe 3)


4. Yehauvas yog peb qhov chaw nkaum li cas? (Phau Ntawv Nkauj 94:22)

4 Yehauvas yog peb lub chaw nkaum. Thaum muaj cua daj cua dub nplawm ntws, tib neeg yeej khiav mus nkaum rau hauv tej qhov zeb. Zoo ib yam li ntawd, Yehauvas yeej tiv thaiv peb thaum peb raug kev nyuaj siab hauv peb lub neej. (Nyeem Phau Nkawv Nkauj 94:22.) Nws yeej pab tiv thaiv peb txoj kev sib raug zoo nrog nws thiab txhawb peb tias tej uas peb raug niaj hnub nim no yeej yuav tsis kav mus ib txhis. Tsis tas li ntawd, nws kuj cog lus tias yav tom ntej no nws yuav muab txhua yam ua rau peb nyuaj siab ntxhov plawv tshem huv tib si mus.​—Exekees 34:25, 26.

5. Yehauvas ua peb qhov chaw nkaum li cas?

5 Ib qho uas pab tau peb daws peb tej teeb meem yog thov kom Yehauvas pab peb. Thaum peb thov, Vajtswv yuav muab “Vajtswv txoj kev siab tus” rau peb. (Filipis 4:6, 7) Xws li muaj ib tug kwv tij lub npe hu ua Adees (Artem) raug kaw vim nws ntseeg Yehauvas. Thaum nws raug kaw, luag txawm los thom nws ntau zaus, ua saib tsis taus nws, thiab hem nws. Adees hais tias: “Thaum twg lawv yuav los thom kuv mas ua rau kuv nyuaj siab heev. . . . Kuv thiaj li thov Yehauvas txhua zaus. Kuv thov kom Yehauvas pab kuv ua siab tus thiab muaj tswv yim teb lawv. Txawm kuv raug tsim txom los kuv ua siab tus tus. . . . Vim muaj Yehauvas pab kuv, cuag li muaj ib lub pob zeb kem kuv thiab lawv.”

6. Vim li cas peb ho ib txwm tso siab tau rau Yehauvas? (Yaxayas 26:3, 4)

6 Tso siab tau rau Yehauvas. Zoo li ib lub pob zeb loj loj los sis ib lub roob uas tsis txawj txav mus rau qhov twg, peb paub tias Yehauvas yeej npaj nreg nroos pab peb. Peb tso siab tau rau nws vim nws yog lub “pobzeb tiv thaiv peb mus ibtxhis.” (Nyeem Yaxayas 26:3, 4.) Nws yeej ua tau raws li nws cog lus tseg, hnov peb tej lus thov, thiab yuav pab peb vim nws ib txwm muaj txoj sia nyob. Peb yeej tso siab tau rau Yehauvas vim nws muab siab npuab cov uas teev tiam nws. (2 Xamuyees 22:26) Nws yeej nco ntsoov tej uas peb ua rau nws thiab nws yuav muab nqi zog rau peb.​—Henplais 6:10; 11:6.

7. Peb yuav pom li cas thaum peb tso siab rau Yehauvas? (Saib daim duab.)

7 Thaum peb tso siab plhuav rau Yehauvas, twb yog peb xam pom tias nws yog peb lub Pob Zeb. Yog peb tso siab es mloog nws thaum peb raug tej kev nyuaj siab ces yuav pab tau peb lub neej heev. (Yaxayas 48:17, 18) Txhua zaus uas peb pom tias Yehauvas pab peb, peb yim huab tso siab rau nws. Ces peb yuav yim huab tso siab tias Yehauvas tib leeg nkaus nkaus xwb thiaj li pab tau peb thev dhau tej kev sim siab uas peb raug tab txawm yuav nyuaj npaum li cas. Thaum tsis muaj ib tug twg nyob rau qhov twg pab tau peb los yeej muaj Yehauvas nyob rau ntawd pab peb. Vadamias (Vladimir) hais tias: “Kuv huab yam nrog Yehauvas sib raug zoo thaum luag ntes kuv. Kuv yim huab tso siab rau Yehauvas vim tshuav kuv tib leeg xwb thiab Yehauvas tib leeg thiaj pab tau kuv thev taus txhua yam.”

Yog peb tso siab rau Yehauvas ces yam nkaus li Yehauvas yog peb lub Pob Zeb (Saib nqe 7)


8. (1) Vim li cas peb ho hais tias Yehauvas tsis txawj hloov? (2) Qhov uas peb muaj Yehauvas ua peb lub Pob Zeb, pab tau peb li cas? (Phau Ntawv Nkauj 62:6, 7)

8 Yehauvas tsis txawj hloov mus hloov los. Yehauvas zoo li ib lub pob zeb loj loj los sis ib lub roob uas nyob rau tib qho chaw xwb tsis txawj txav. Nws tus xeeb ceem thiab nws lub ntsiab yeej tsis hloov. (Malakis 3:6) Thaum Adas thiab Evas nkawd tsis mloog Yehauvas lus, nws yeej tsis hloov nws lub ntsiab rau noob neej. Raws li tus tub txib Povlauj sau, Yehauvas yeej “tsis rov dag nws ib zaug li.” (2 Timautes 2:13) Qhov no txhais tau tias txawm leej twg ua li cas los xij, Yehauvas tus kheej, nws lub ntsiab, los sis nws tej kev cai yeej tsis hloov. Vim Yehauvas tsis hloov, peb paub hais tias nws yuav pab peb thaum raug kev nyuaj siab thiab nws yeej yuav ua raws li nws cog tseg rau yav tom hauv ntej.​—Nyeem Phau Ntawv Nkauj 62:6, 7.

9. Koj khaws tau li cas los ntawm tej Tatianas raug?

9 Yog peb ua tib zoo xav txog Yehauvas tej yeeb yam qhuas lug, nws lub ntsiab rau lub ntiaj teb no thiab rau noob neej ces yuav ua rau peb tso siab rau nws tias nws yog peb lub Pob Zeb. Tsis tas li ntawd, yuav pab tau kom peb muaj lub siab tus thiab npuab siab rau nws thaum raug kev sim siab. (Phau Ntawv Nkauj 16:8) Muaj li no rau ib tug muam npe hu ua Tatianas (Tatyana) thaum luag muab nws kaw rau hauv nws lub tsev vim nws ntseeg Yehauvas. Tatianas hais tias: “Tshuav kuv tib leeg nkaus nkaus xwb. Thaum thawj yeej nyuaj kawg li, ua rau kuv nyob ntxhov siab hnyo.” Nws txawm pib xav txog Yehauvas thiab Yehauvas lub ntsiab rau noob neej ces nws thiaj li xam pom tias tseem ceeb heev uas nws yuav tau thev nws txoj kev sim siab. Qhov no thiaj pab tau kom nws muaj lub siab tus thiab rau siab ntso teev tiam Yehauvas. Tatianas hais tias: “Thaum kuv to taub tias vim li cas muaj tej no los raug kuv ces kuv thiaj li nco dheev txog tias yog ua rau Yehauvas. Qhov no thiaj pab tau kom kuv tsis txhob xav txog kuv tus kheej xwb.”

10. Yehauvas ua tau peb lub Pob Zeb li cas niaj hnub nim no?

10 Tsis ntev tom ntej no, peb yuav raug kev nyuaj siab heev thiab peb yuav tau tso siab rau Yehauvas tshaj li yav tag los lawm. Yog li ntawd, tam sim no tseem ceeb heev rau peb yuav tau tso siab rau Yehauvas thiab paub tias nws yeej yuav pab peb tuav rawv peb txoj kev ntseeg txawm peb yuav raug li cas los xij peem. Ua li cas peb thiaj tso siab tau rau nws thiab paub tias nws yuav pab peb? Peb yuav tau mus nyeem tej zaj uas muab sau tseg cia rau hauv phau Vajlugkub thiab tej ntaub ntawv uas Yehauvas lub koom haum luam tawm uas sau txog Yehauvas cov tib neeg niaj hnub nim no. Peb yuav pom tias Vajtswv yeej pab nws cov tib neeg. Nco ntsoov muab tej zaj ntawd coj los ua tib zoo xav. Yog koj ua li no ces koj yuav pom tau tias Yehauvas yog koj lub Pob Zeb.

XYAUM YEHAUVAS TEJ YEEB YAM

11. Vim li cas peb ho xav xyaum Yehauvas tej yeeb yam? (Saib lub ntsiab “ Tej Hom Phiaj Rau Cov Tub Hluas.”)

11 Peb twb tham txog Yehauvas tej yeeb yam uas qhia tias nws zoo yam li lub pob zeb rau peb. Tam sim no mus peb yuav tham seb peb yuav xyaum cov yeeb yam no li cas rau li cas. Yog peb xyaum Yehauvas cov yeeb yam no kam tiag ces peb yuav txhawb tau cov kwv tij nkauj muam lub dag zog. Xws li Yexus tis Ximoos lub npe Khefas (lus Kilis yog “Petus”), uas txhais hais tias ib lub pob zeb. (Yauhas 1:42) Yexus tus nru lus yog hais tias Petus yuav mus txhawb cov uas nyob hauv lub koom txoos txoj kev ntseeg. Cov txwj laus hauv lub koom txoos kuj zoo ib yam li “lub tsua uas ntxoov lub tiaj mojsab qhua.” Qhov no yog hais tias lawv tiv thaiv cov uas nyob hauv lub koom txoos. (Yaxayas 32:2) Tiam sis peb txhua leej txhua tus yeej xyaum tau Yehauvas tej yeeb yam qhuas lug kom ib leeg thiaj txhawb tau ib leeg.​—Efexus 5:1.

12. Peb pab tau lwm tus li cas rau lub caij muaj kev nyuaj siab?

12 Ua chaw nkaum. Thaum cov kwv tij nkauj muam poob vaj poob tsev es yuav tau khiav vim raug cua daj cua dub los sis muaj tsov muaj rog, peb kuj tos txais tau lawv los nrog peb nyob. Tiam kawg no yuav phem zuj zus ntxiv, yog li ntawd peb yuav tau yim huab pab cov kwv tij nkauj muam heev dua qhov qub. (2 Timautes 3:1) Tsis tas li ntawd, peb yuav tau nplig thiab hlub lawv. Ib qho uas peb ua tau li no yog nrog lawv tham thiab nplig lawv thaum lawv tuaj rau ntawm tej kev sib txoos. Peb xav kom qhov chaw uas peb tuaj sib txoos ntawd ua rau lawv sov siab. Tib neeg nyob rau tiam no, ib leeg tsis ua zoo rau ib leeg. Qhov no thiaj li ua rau cov kwv tij nkauj muam ntxhov siab thiab xam tsis pom txoj kev hlub. Yog li ntawd, thaum cov kwv tij nkauj muam tuaj txog rau ntawm tej kev sib txoos, peb yuav tau tos txais, txhawb, thiab qhia tias peb hlub lawv.

13. Cov txwj laus pab nplig lwm tus li cas thaum raug kev nyuaj siab? (Saib daim duab.)

13 Cov txwj laus yeej pab cov kwv tij nkauj muam thaum lawv raug kev nyuaj siab ntxhov plawv. Thaum muaj xwm txheej los sis yuav tau mus kho mob hauv tej tsev kho mob, cov txwj laus yeej sib pab mus pab cov kwv tij nkauj muam. Tsis tas li ntawd, cov txwj laus kuj nrhiav tej nqe Vajlugkub los mus txhawb lawv thiab. Thaum cov kwv tij nkauj muam pom cov txwj laus hais lus zoo, mloog lawv, thiab nkag siab lawv ces lawv yuav qhib siab hlo rau cov txwj laus. Thaum cov txwj laus muaj cov yeeb yam zoo li no yuav ua rau lwm tus pom lawv txoj kev hlub thiab yuav yooj yim rau lawv mloog cov nqe Vajlugkub uas cov txwj laus muab los pab lawv.​—1 Thexalaunikes 2:7, 8, 11.

Cov txwj laus nplig cov kwv tij nkauj muam rau lub caij muaj kev nyuaj siab ntxhov plawv (Saib nqe 13) b


14. Peb yuav ua li cas thiaj qhia tau tias peb yog ib tug neeg uas tso siab tau rau?

14 Tso siab tau rau. Peb xav kom lwm tus paub tias peb yeej yuav pab lawv thaum lawv xav tau kev pab, tsis hais thaum muaj kev nyuaj siab. (Pajlug 17:17) Peb yuav tau ua dab tsi xwv lwm tus thiaj tso siab rau peb? Peb yuav tau xyaum Yehauvas txhua hnub kam tiag, xws li ua raws li peb tau cog lus tseg los sis tuaj kom raws sij hawm. (Mathais 5:37) Yog peb paub tias ib tug twg xav tau kev pab, peb cia li mus pab lawv. Tsis tas li ntawd, peb yuav tau ua tib zoo saib kom peb ua kom tag tej hauj lwm hauv lub koom txoos uas tau muab tso rau peb thiab ua kom raws nkaus li tau qhia tseg.

15. Thaum cov uas nyob hauv lub koom txoos tso siab tau rau cov txwj laus, yuav pab tau sawv daws li cas?

15 Thaum cov kwv tij nkauj muam paub tias lawv hu tau cov txwj laus thaum twg los tau ces yuav pab tau lawv tsis nyuaj siab ua luaj twg. Lawv xam pom tias cov txwj laus txaus siab hlo tuaj pab lawv ces lawv paub tias cov txwj laus yeej hlub lawv. Thaum cov txwj laus ntuas cov kwv tij nkaum muam es siv phau Vajlugkub los sis cov ntaub ntawv uas lub koom haum luam tawm dua li muab lawv lub tswv yim coj los ntuas, ces cov kwv tij nkauj muam yuav tso siab rau lawv dua. Tsis tas li ntawd, cov kwv tij nkauj muam yuav tso siab rau cov txwj laus heev dua yog tias cov txwj laus tsis muab lawv tej teeb meem coj mus piav rau ub rau no, thiab cov txwj laus ua li lawv tau cog lus tseg.

16. Thaum peb ua tej yam uas Yehauvas hais tias zoo, yuav pab tau peb thiab lwm tus li cas?

16 Rau siab ntso ua tej yam uas Yehauvas hais tias zoo. Yog tias peb mloog Yehauvas lus rau txhua fab thiab siv cov lus hauv phau Vajlugkub los pab peb txiav txim siab ua ub ua no ces peb yuav coj tau ib tug qauv zoo rau lwm tus xyaum. Thaum peb kawm Vajtswv Txoj Lus thiab tsav tau peb txoj kev ntseeg rau Vajtswv ces peb yuav npuab siab rau nws thiab coj raws li nws tej kev cai. Yog peb muaj Yehauvas txoj kev xav ces peb yuav paub cais tias yam twg qhia tseeb thiab yam twg qhia cuav kom txhob ntxias tau peb mus ua tej yam ntawd. (Efexus 4:14; Yakaunpaus 1:6-8) Peb txoj kev ntseeg Yehauvas thiab tej uas nws cog tseg yuav pab kom peb muaj lub siab tus thaum peb hnov txog ib yam xov xwm twg tsis zoo. (Phau Ntawv Nkauj 112:7, 8) Tsis tas li ntawd, peb haj tseem yuav pab tau tej tug uas tab tom raug kev sim siab.​—1 Thexalaunikes 3:2, 3.

17. Muaj dab tsi pab tau cov txwj laus kom txawj pab tau lwm tus?

17 Cov txwj laus yuav tau xyuam xim, txawj tswj lawv lub siab, paub cai, thiab muaj lub siab ntev. Cov txawj laus no pab kom lwm tus muaj lub siab tus thiab muaj kev ntseeg rau Yehauvas. Tsis tas li ntawd, qhov uas lawv “muab siab npuab Vajtswv tej lus” kuj txhawb tau lub koom txoos. (Titus 1:9; 1 Timautes 3:1-3) Lawv tus yam ntxwv thiab qhov uas lawv mus txhawb cov kwv tij nkauj muam yuav pab tau kom sawv daws mus kev sib txoos, mus tshaj tawm, thiab kawm Vajlugkub lawv tus kheej. Thaum cov kwv tij nkauj muam muaj kev nyuaj siab ntxhov plawv los cov txwj laus txhawb kom lawv tso siab rau Yehauvas thiab xav txog nws tej lus cog tseg.

18. Vim li cas peb ho qhuas Yehauvas thiab xav nrog nws sib raug zoo ntxiv zuj zus? (Saib lub ntsiab “ Tej Uas Pab Koj Nrog Yehauvas Sib Raug Zoo.”)

18 Tom qab peb tshuaj xyuas Yehauvas cov yeeb yam tag lawm, peb kuj hais tau ib yam li Vaj Ntxwv Daviv tias: “Cia li qhuas [Yehauvas] uas yog tus tiv thaiv kuv!” (Phau Ntawv Nkauj 144:1) Peb yeej ib txawm tso siab tau rau Yehauvas. Txawm peb laus lawm los peb tseem tso siab tau tias nws haj tseem yuav pab kom peb nrog nws sib raug zoo. Ces peb yuav hais tau tias nws yog peb lub Pob Zeb.​—Phau Ntawv Nkauj 92:14, 15.

ZAJ NKAUJ 150 Nrhiav Vajtswv Koj Thiaj Dim

a Phau Ntawv Nkauj 18:46 (NWT ): “Yehauvas yog tus muaj sia nyob! Cia li qhuas kuv lub Pob Zeb! Thov kom Vajtswv uas yog kuv tus cawm seej tau koob meej loj tshaj plaws.”

b COV DUAB: Thaum nyob hauv lub Tsev Nceeg Vaj, muaj ib tug muam qhib siab lug mus cuag ob tug txwj laus.