Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 23

ZAJ NKAUJ 28 Sib Raug Zoo Nrog Yehauvas

Yehauvas Caw Peb Tuaj Ua Qhua

Yehauvas Caw Peb Tuaj Ua Qhua

“Kuv yuav nrog lawv nyob; kuv yuav ua lawv tus Vajtswv.”​—EXEKEES 37:27.

LUB NTSIAB RAU ZAJ NO

Zaj kawm no yuav pab kom peb nkag siab tias ua Yehauvas ib tug qhua yog li cas tiag, thiab nws uas yog tus Tswv Cuab tos txais peb li cas.

1-2. Yehauvas tau caw cov uas teev tiam nws li cas?

 YOG muaj ib tug nug koj tias, ‘Yehauvas yog leej twg?’ koj yuav teb nws li cas? Tej zaum koj yuav teb nws tias, ‘Yehauvas yog kuv Txiv, kuv tus Vajtswv, thiab kuv tus phooj ywg.’ Hos tej zaud koj kuj xav tau qho yam los hais txog Yehauvas thiab. Tiam sis koj puas hais tias, ‘Yehauvas yog kuv tus Tswv Cuab?’

2 Vaj Ntxwv Daviv muab Yehauvas piv txwv ib yam li tus tswv cuab hos muab cov uas teev tiam Yehauvas piv tam li cov qhua. Daviv hais tias: “[Yehauvas] leejtwg thiaj li tsimnyog mus nyob hauv koj lub [tsev ntaub]? Leejtwg thiaj yuav mus pehawm koj saum lub roob Xi-oos uas yog koj lub roob dawbhuv?” (Phau Ntawv Nkauj 15:1) Nyob rau nqe no peb kawm tau tias yog peb xav ua nws cov qhua los sis phooj ywg los tau. Yog ib qho txiaj ntsig zoo heev uas peb tau los ua Yehauvas ib tug qhua!

YEHAUVAS XAV CAW PEB TUAJ UA QHUA

3. Leej twg yog Yehauvas thawj tug qhua, thiab nkawd ib leeg xav li cas rau ib leeg?

3 Yehauvas nyob nws ib leeg xwb ua ntej nws tsim ib puas tsav yam. Tiam sis nws txawm pib tsim nws thawj tug Tub. Yehauvas zoo yam li tus Tswv Cuab uas caw thawj tug qhua tuaj rau ntawm nws lub tsev ntaub. Nyob rau hauv phau Vajlugkub hais tias nws tus Tub “ua rau nws zoo siab thiab nrog nws nyob sov siab so.”​—Pajlug 8:30.

4. Tom qab no leej twg yog Yehauvas cov qhua?

4 Tom qab ntawd Yehauvas mam li tsim cov tub txib saum ntuj ceeb tsheej. Lawv kuj yog nws cov qhua tib yam nkaus. Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias cov tub txib saum ntuj yog Vajtswv cov tub thiab lawv puav leej zoo siab nrog Yehauvas nyob ua ke. (Yauj 38:7; Daniyees 7:10) Tau ntau ntau xyoo, Yehauvas cov qhua tsuas yog cov uas nrog nws nyob saum ntuj ceeb tsheej xwb. Tom qab no, nws thiaj li tsim tib neeg, thiab lawv kuj ua tau nws cov qhua tib yam nkaus. Cov qhua ntawd ib txhia yog Enauj, Nau-as, Anplahas, thiab Yauj. Nyob hauv phau Vajlugkub hais tias lawv yog Yehauvas cov phooj ywg vim lawv mloog nws lus.​—Chivkeeb 5:24; 6:9; Yauj 29:4; Yaxayas 41:8.

5. Peb kawm tau li cas los ntawm zaj lus faj lem muaj nyob hauv Exekees 37:26, 27?

5 Tau ntau pua xyoo, Yehauvas yeej caw nws cov phooj ywg tsis so kom los ua nws cov qhua. (Nyeem Exekees 37:26, 27.) Xws li nyob rau hauv Exekees zaj faj lem, peb kawm tau tias Vajtswv xav kom cov uas teev tiam nws nrog nws sib raug zoo. Nws “yuav coglus nrog lawv sib raug zoo kom lawv nyob tso siab lug mus ibtxhis.” Zaj lus faj lem ntawd kuj hais txog ib lub sij hawm thaum cov xaiv tseg thiab cov uas muaj feem nyob rau hauv ntiaj teb no yuav sib koom siab nyob rau hauv Yehauvas lub tsev ntaub thiab yuav “koom ua tib pab.” (Yauhas 10:16) Niaj hnub nim no twb muaj li ntawd lawm!

VAJTSWV YEEJ SAIB XYUAS PEB TXHUA QHOV

6. Ua li cas ib tug twg thiaj li yuav ua tau qhua rau hauv Yehauvas lub tsev ntaub, thiab Yehauvas lub tsev ntaub nyob qhov twg?

6 Nyob hauv phau Vajlugkub, ib lub tsev ntaub yog qhov chaw uas tib neeg mus so nkaum tshav nkaum nag. Tus tswv cuab yeej saib xyuas nws cov qhua uas nyob hauv nws lub tsev ntaub. Thaum peb muab peb lub neej cob rau Yehauvas ces peb yog cov qhua hauv nws lub tsev ntaub. (Phau Ntawv Nkauj 61:4) Peb muaj txhua yam los pab kom peb txoj kev sib raug zoo nrog Yehauvas ruaj khov khwb kho thiab nrog lwm tus uas nyob hauv Yehauvas lub tsev ntaub sib raug zoo. Tiam sis lub tsev ntaub uas Yehauvas caw peb mus so tsis nyob rau ib qho chaw xwb. Tej zaud koj kuj tau mus rau tej rooj sib txoos uas nyob lwm lub teb chaws thiab ntsib cov uas zoo siab tuaj rau hauv Yehauvas lub tsev ntaub. Yehauvas lub tsev ntaub nyob qhov txhia qhov chaw uas muaj cov uas teev tiam nws nyob.​—Tshwmsim 21:3.

7. Ua li cas peb ho paub tias cov uas teev tiam Yehauvas es tau tag sim neej lawm haj tseem yog cov qhua hauv nws lub tsev ntaub? (Saib daim duab.)

7 Ua li cov uas teev tiam Yehauvas es tau tag sim neej lawm puas tseem yog qhua hauv nws lub tsev ntaub? Lawv haj tseem yog Yehauvas cov qhua vim Yehauvas yeej nco ntsoov lawv rau hauv nws lub cim xeeb thiab nws saib lawv tam li lawv haj tseem muaj sia zees nyob. Yexus hais tias: “Thaum Mauxes sau txog tsob ntoo pos, nws kuj hais txog cov tuag ciaj sawv rov los. Nws hais tias Vajtswv Yehauvas yog ‘Anplahas tus Vajtswv, yog Ixaj tus Vajtswv, thiab yog Yakhauj tus Vajtswv.’ Yog li, nws yog cov neeg ciaj tus Vajtswv tsis yog cov neeg tuag tus Vajtswv, rau qhov Vajtswv yeej suav tias lawv tseem ciaj.”​—Lukas 20:37, 38.

Txawm cov teev tiam Yehauvas tag sim neej lawm los lawv haj tseem yog cov qhua hauv Yehauvas lub tsev ntaub (Saib nqe 7)


COV QHUA YUAV TAU DAB TSI THIAB LAWV YUAV TAU COJ LI CAS?

8. Peb yuav tau txais dab tsi thaum peb nyob rau hauv Yehauvas lub tsev ntaub?

8 Zoo ib yam li lub tsev ntaub uas tsa los ua chaw so thiab nkaum tshav nkaum nag, Yehauvas lub tsev ntaub yuav tiv thaiv nws cov qhua kom tsis txhob raug tej yam yuav rhuav tau lawv txoj kev sib raug zoo nrog nws, thiab pab tau kom lawv muaj kev vam kev cia siab rau yav tom hauv ntej. Xatas yuav ua tsis tau ib yam dab tsi los rhuav peb hlo li yog tias peb nrog nraim Yehauvas. (Phau Ntawv Nkauj 31:23; 1 Yauhas 3:8) Nyob rau hauv lub qab ntuj tshiab, Yehauvas haj tseem yuav tiv thaiv cov uas teev tiam nws kom tsis txhob muaj ib yam dab tsi los rhuav tau lawv txoj kev sib raug zoo nrog nws, thiab kom lawv tsis txhob raug kev ploj kev tuag.​—Tshwmsim 21:4.

9. Yehauvas nyiam kom nws cov qhua coj li cas?

9 Yog ib qho txiaj ntsig zoo heev uas tau ua ib tug qhua hauv Yehauvas lub tsev ntaub xwv peb thiaj muaj tau ib txoj kev sib raug zoo nrog nws mus ib txhis. Yuav kom ua tau ib tug qhua hauv nws lub tsev ntaub mus li, peb yuav tsum coj li cas? Thaum muaj ib tug twg caw koj tuaj xyuas nws, koj yeej ua ib tug qhua uas paub cai. Xws li tej zaum nws xav kom koj hle khau ua ntej nkag los hauv tsev los koj yeej ua li ntawd. Zoo ib yam li ntawd, peb yeej xav paub seb Yehauvas nyiam kom nws cov qhua coj li cas. Vim peb hlub Vajtswv, peb thiaj xav ua txhua yam kom “haum Vajtswv siab.” (Kaulauxais 1:10) Yehauvas yeej yog peb ib tug phooj ywg tiag, tiam sis nws kuj yog peb tus Vajtswv thiab peb Leej Txiv saum ntuj ceeb tsheej ces peb yuav tsum saib taus nws. (Phau Ntawv Nkauj 25:14) Nco ntsoov saib taus Yehauvas, peb thiaj yuav tsis ua tej yam ua rau nws tu siab. Cia peb “ua lub neej txo hwjchim nrog peb tus Vajtswv sib raug zoo.”​—Mikhas 6:8.

YEHAUVAS TSIS XAIV NTSEJ MUAG

10-11. Thaum cov Ixayees nyob ntawm tiaj suab puam Xinais, Yehauvas coj li cas rau lawv thiab qhov no qhia tau tias nws tsis xaiv ntsej muag li cas?

10 Yehauvas tsis xaiv nws cov qhua ntsej muag. (Loos 2:11) Cia peb mus kawm vim li cas peb thiaj paub li no los ntawm cov Ixayees thaum lawv nyob rau ntawm tiaj suab puam Xinais.

11 Tom qab Yehauvas cawm nws cov tib neeg kom tsis txhob ua cev qhev rau tim Iyiv, nws xaiv ib co pov thawj los ua hauj lwm ntawm lub tsev ntaub. Yehauvas kuj cia cov Levis ua lwm yam hauj lwm ntawm lub tsev ntaub. Yehauvas puas saib xyuas cov ua hauj lwm ntawm lub tsev ntaub los sis cov nyob ze ntawd zoo dua? Yehauvas tsis ua li ntawd vim nws tsis xaiv leej twg ntsej muag.

12. Yehauvas saib xyuas cov Ixayees tom tiaj suab puam li cas thiaj qhia tias nws tsis xaiv ntsej muag? (Khiav Dim 40:38) (Saib daim duab.)

12 Txawm cov Ixayees tsis ua hauj lwm los sis nyob ze rau ntawm lub tsev ntaub los lawv yeej muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. Xws li Yehauvas yeej saib xyuas kom tag nrho haiv neeg Ixayees pom tus ncej huab thiab nplaim taws saum lub tsev ntaub. (Nyeem Khiav Dim 40:38.) Thaum tus ncej huab txav, txhua tus yeej pom. Lawv txawm rhuav lawv tej tsev, ntsaig lawv tej khoom, thiab sib raws ua zwb zawv mus. (Teev Npe 9:15-23) Txhua leej txhua tus yeej hnov lub suab raj hu kom sawv daws sawv kev mus. (Teev Npe 10:2) Yog li ntawd, cov uas nyob ze lub tsev ntaub tsis yog cov uas sib raug zoo dua nrog Yehauvas li cov uas nyob deb. Txhua tus Ixayees yeej yog Yehauvas ib tug qhua thiab nws yeej yuav saib xyuas thiab tsom kwm lawv. Zoo ib yam li ntawd, niaj hnub nim no txawm peb yuav nyob rau rooj teb twg los xij peem, Yehauvas yeej hlub peb, saib xyuas, thiab tiv thaiv peb.

Yehauvas muab lub tsev ntaub tso rau hauv plawv lub yeej qhia tias nws tsis xaiv leej twg ntsej muag (Saib nqe 12)


NIM NO LOS YEHAUVAS YEEJ TSIS XAIV NTSEJ MUAG

13. Vim li cas peb ho hais tau tias Yehauvas tsis xaiv leej twg ntsej muag niaj hnub no?

13 Yehauvas cov tib neeg niaj hnub nim no ib txhia nyob ze lub hauv paus koom haum loj los sis ib ceg Npe-ee. Hos ib txhia ua hauj lwm nyob rau hauv. Tsis tas li ntawd, lawv kuj tau ua ntau tsav ntau yam thiab tau nrog cov uas ntaus thawj ua ke. Hos ib txhia kuj ua cov saib xyuas thaj tsam los sis lwm yam hauj lwm puv ntoob. Yog tias koj tsis yog ib tug ntawd los tsis txhob tag kev cia siab. Nco ntsoov tias Yehauvas hlub tag nrho nws cov qhua. Nws yeej paub koj zoo thiab paub tias koj xav tau dab tsi rau dab tsi. (1 Petus 5:7) Yehauvas yeej faib zaub mov ntawm sab kev ntseeg rau txhua tus uas teev tiam nws, thiab nws yeej coj lawv txoj hau kev thiab tiv thaiv lawv.

14. Muaj dua ib txoj hau kev twg uas qhia tias Yehauvas tsis xaiv ntsej muag?

14 Muaj dua ib txoj hau kev uas Yehauvas qhia tias nws tsis xaiv ntsej muag. Yog nws saib ntshis kom txhua tus hauv ntiaj teb tau nyeem phau Vajlugkub. Thaum chiv thawj, Vajtswv Txoj Lus sau ua peb yam lus xwb. Xws li lus Henplais, lus Alas, thiab lus Kilis. Yog li ntawd, puas yog cov uas nyeem tau peb yam lus no thiaj li sib raug zoo nrog Yehauvas dua li cov uas nyeem tsis tau? Tsis muaj tseeb li ntawd.​—Mathais 11:25.

15. Muaj dab tsi qhia tias Yehauvas tsis xaiv ntsej muag? (Saib daim duab.)

15 Tsis yog hais tias peb txawj txawj ntse ntse los sis paub cov lus Henplais, Alas, thiab Kilis es Yehauvas thiaj li caw peb tuaj ua qhua. Yehauvas nthuav nws lub tswv yim rau tus hlob tus yau nyob hauv lub qab ntuj no. Tau muab phau Vajlugkub txhais tawm ua ntau hom lus xwv tib neeg thoob qab ntuj thiaj li tsav tau lawv lub neej, thiab thiaj li kawm kom paub sib cog kev phooj ywg nrog Yehauvas.​—2 Timautes 3:16, 17.

Vim li cas tau muab phau Vajlugkub txhais ua ntau yam lus qhia tias Yehauvas tsis xaiv leej twg ntsej muag? (Saib nqe 15)


UA YEHAUVAS TUS QHUA MUS LI

16. Raws li Tes Haujlwm 10:34, 35, yuav ua li cas Yehauvas thiaj txais yuav peb mus li?

16 Yog ib qho txiaj ntsig zoo kawg li uas tau ua Yehauvas ib tug qhua hauv nws lub tsev ntaub. Nws yog ib tug siab dawb siab zoo, hlub txhua tus, thiab txawj tos txais qhua tshaj plaws. Tsis tas li ntawd, nws tsis xaiv leej twg ntsej muag txawm koj yuav nyob rau qhov twg, yog haiv neeg twg, tus hlob tus yau, tus laus tus hluas, los sis xeem twg. Tiam sis nws tsuas xaiv cov uas kam mloog nws lus los ua nws cov qhua xwb.​—Nyeem Tes Haujlwm 10:34, 35.

17. Peb yuav mus nrhiav qhov twg xwv peb thiaj paub ntxiv seb peb ua tau ib tug qhua hauv Yehauvas lub tsev ntaub li cas?

17 Nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15:1, Daviv hais tias: “[Yehauvas], leejtwg thiaj li tsimnyog mus nyob hauv koj lub [tsev ntaub]? Leejtwg thiaj yuav mus pehawm koj saum lub roob Xi-oos uas yog koj lub roob dawbhuv?” Yehauvas siv Daviv teb cov lus nug nyob rau hauv Phau Ntawv Nkauj 15. Nyob rau zaj txuas ntxiv tom ntej no mam li piav tias peb yuav tau ua dab tsi xwv peb thiaj ua tau haum Yehauvas siab thiab ua nws cov phooj ywg mus li.

ZAJ NKAUJ 32 Tuaj Hlo Yehauvas Tog!