Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Puas “Hlub Kwvtij Zej Zog Ib Yam Li Koj Hlub Koj Tus Kheej”?

Koj Puas “Hlub Kwvtij Zej Zog Ib Yam Li Koj Hlub Koj Tus Kheej”?

“Koj yuav tsum hlub kwvtij zej zog ib yam li koj hlub koj tus kheej.”MATHAI 22:39.

ZAJ NKAUJ: 25, 36

1, 2. Phau Vajlugkub qhia tias kev hlub tseem ceeb npaum li cas?

VAJTSWV YEHAUVAS yog txojkev hlub. (1 Yauhas 4:16) Vajtswv xub tsim Yexus Khetos ua ntej ib puas tsav yam. Yexus nrog nws nyob saum ntuj tau qas txhiab qas vam xyoo thiab pom tias Vajtswv Yehauvas muaj kev hlub heev. (Khaulauxi 1:15) Thaum Yexus nyob saum ntuj nws yeej xyaum nws Txiv txojkev hlub. Thaum nws los hauv ntiajteb nws xyaum ib yam li ntawd thiab. Peb tso siab tau tias Yehauvas thiab Yexus yuav kav raws li txojkev hlub mus ib txhis.

2 Thaum muaj neeg nug Yexus tias txoj kevcai twg tseem ceeb dua ntais, nws teb lawv tias: “‘Koj yuav tsum hlub tus Tswv uas yog koj tus Vajtswv kawg siab kawg ntsws, thiab kawg koj lub tswvyim.’ Nqe no yog thawj nqes thiab yog nqe uas tseem ceeb dua ntais. Nqe uas ob kuj ib yam nkaus hais tias, ‘Koj yuav tsum hlub kwvtij zej zog ib yam li koj hlub koj tus kheej.’”Mathai 22:37-39.

3. Peb cov kwvtij zej zog yog leejtwg?

3 Peb txhua tus yuav tsum txawj sib hlub. Yexus hais tias peb yuav tsum hlub Yehauvas thiab hlub kwvtij zej zog. Tiamsis peb cov kwvtij zej zog yog leejtwg? Tus kwvtij uas ze peb tshaj yog peb tus txij nkawm ntag. Cov kwvtij hauv lub koom txoos thiab cov uas peb ntsib thaum peb mus tshaj tawm, kuj yog peb kwvtij zej zog thiab. Hauv zaj no peb yuav kawm seb peb yuav tsum coj li cas thiaj qhia tias peb hlub kwvtij zej zog tiag.

HLUB KOJ TUS TXIJ NKAWM

4. Txawm peb yog neeg txhaum los, dabtsi yuav pab txojkev txij nkawm nyob ruaj khov?

4 Yehauvas yog tus tsim Adas thiab Eva. Nws muab nkawd txis ua txij nkawm. Vajtswv xav kom nkawd muaj kev zoo siab thiab muaj tub muaj ki puv nkaus ntiajteb. (Chiv Keeb 1:27, 28) Tiamsis nkawd tsis mloog Yehauvas lus, nkawd lub neej thiaj liamsim tas. Kev txhaum thiab kev tuag kuj los raug peb txhua leej txhua tus. (Loos 5:12) Txawm li ntawd los, niaj hnub no txojkev txij nkawm tseem nyob tau ruaj khov. Yehauvas yog tus tsim txojkev txij nkawm, nws pub lub tswvyim zoo tshaj plaws rau cov niam txiv. Lub tswvyim ntawd nyob hauv phau Vajlugkub.—Nyeem 2 Timaute 3:16, 17.

5. Kev hlub tseem ceeb npaum li cas rau ob niam txiv?

5 Phau Vajlugkub qhia tias yuav kom muaj kev zoo siab tiag, txhua tus yuav tsum txawj sib hlub. Cov txij nkawm yuav tsum hajyam txawj sib hlub. Tus tubtxib Povlauj qhia tias kev hlub pab tau peb li no: “Txojkev hlub ua tau siab ntev, muaj siab khuvleej, tsis khib luag, tsis khav theeb, tsis tsab ua loj, tsis ua tej uas rhuav ntsej muag, tsis xam pom nws xwb, tsis chim sai, tsis cim ntsoov luag tej kev txhaum, tsis xyiv fab rau tej kev phem tiamsis xyiv fab rau txojkev tseeb. Txojkev hlub nyiaj taus txhua yam, ntseeg mus li, muaj kev vam mus li thiab ua siab ntev thev txhua yam. Txojkev hlub tsis txawj kawg kiag li.” (1 Khaulee 13:4-8) Yog yus ob niam txiv kawm thiab ua raws li Povlauj cov lus no, yus yuav muaj kev zoo siab tiag.

Phau Vajlugkub qhia tias yuav tsum ua li cas txojkev txij nkawm thiaj nyob ruaj khov (Mus saib nqe 6, 7)

6, 7. (1) Raws li 1 Khaulee 11:3, Vajtswv tu tseg lawm tias leejtwg yog lub taubhau? (2) Ib tug Khixatia yuav tsum saib taus nws tus pojniam li cas?

6 Yehauvas twb tu tseg lawm tias tus txiv yog lub taubhau rau tsev neeg. Povlauj hais tias: “Kuv xav kom nej nkag siab tias Khetos yog txhua tus txivneej lub taubhau, tus txiv yog tus pojniam lub taubhau thiab Vajtswv yog Khetos lub taubhau.” (1 Khaulee 11:3) Txawm tias tus txiv yog lub taubhau los, nws yuav tsum tsis txhob ua phem limhiam rau nws tus pojniam. Yehauvas xav kom tus txiv hlub tshua nws tus pojniam xwb. Yehauvas tso tau tus qauv zoo heev rau cov txiv xyaum. Yehauvas muaj lub siab zoo xam pom cov uas nyob hauv qab nws txojkev tswjhwm. Yexus thiaj hwm Vajtswv ua nws lub taubhau. Yexus hais tias: “Kuv hlub leej Txiv.” (Yauhas 14:31) Yog Yehauvas ua nruj ua heev, Yexus puas yuav hwm nws?

7 Txawm tus txiv yog tus pojniam lub taubhau los, phau Vajlugkub hais tias nws yuav tsum saib taus tus pojniam. (1 Petus 3:7) Nws yuav tsum xam pom tus pojniam es yuav li nws hais thiab. Yexus tso tus qauv zoo heev rau cov txiv. Yexus xam pom nws cov thwjtim ua ntej. Nws tseem muab nws txojsia this lawv thiab. Phau Vajlugkub hais tias: “Cov txiv, cia li hlub nej cov pojniam ib yam li Khetos hlub pawg ntseeg thiab muab nws tus kheej this pawg ntseeg.” (Efexau 5:25) Thaum tus txiv xyaum li Yexus, yuav tsis nyuaj rau tus pojniam mloog nws hais. Tus pojniam yuav hlub thiab yuav hwm nws.—Nyeem Titau 2:3-5.

HLUB KOJ COV KWVTIJ NKAUJ MUAM

8. Tsim nyog peb xav li cas txog peb cov kwvtij nkauj muam?

8 Niaj hnub no muaj ntau plhom leej tau los teev tiam Yehauvas. Lawv yog peb cov kwvtij nkauj muam. Peb xav li cas txog lawv xwb? Phau Vajlugkub hais tias: “Cia li ua zoo rau txhua tus thiab yimhuab ua zoo rau cov uas ua ib tse neeg hauv txojkev ntseeg.” (Kalatia 6:10; nyeem Loos 12:10.) Tus tubtxib Petus sau tias peb “ua raws li txojkev tseeb,” peb thiaj “muaj lub siab txawj sib hlub.” Nws kuj txhawb kom cov Khixatia “cia li siv zog sib hlub,” vim qhov no tseem ceeb dua ntais.—1 Petus 1:22; 4:8.

9, 10. Vim li cas Vajtswv cov tibneeg ho nyob tau sib haum xeeb?

9 Tsis muaj ib lub koom haum twg yuav zoo li peb lub no. Vim li cas? Vim tias peb tsoom kwvtij nkauj muam txawj sib hlub, sib pab tiag tiag li. Tsis tas li ntawd xwb, vim peb hlub Yehauvas thiab mloog nws tej kevcai, nws pub nws lub hwj huam dawb huv los pab peb. Vajtswv lub hwj huam yog lub hwjchim loj tshaj plaws li. Lub hwj huam dawb huv pab kom ib tsoom kwvtij, thoob ntiajteb nyob tau sib haum xeeb.—Nyeem 1 Yauhas 4:20, 21.

10 Povlauj qhia tias cov Khixatia yuav tsum muaj kev hlub. Nws hais tias: “Cia li hnav lub siab tab ncuab, siab khuvleej, siab txo hwjchim, siab mos siab muag thiab thev taus, ib leeg ua siab ntev rau ib leeg thiab yog leejtwg muaj xaiv muaj lus ib leeg kuj zam ib leeg. [Yehauvas] zam txim rau nej li cas nej yuav tsum zam txim ib yam li ntawd. Cia li hnav txojkev hlub tsav rau tej no huvsi, txojkev hlub khi tau txhua yam sib koom ua ke.” (Khaulauxi 3:12-14) Peb zoo siab kawg li uas txawm peb yog haiv neeg twg los xij, peb tsoom kwvtij muaj txojkev hlub uas “khi tau txhua yam” sib koom siab ua ke!

11. Vajtswv lub koom haum coj li cas?

11 Qhov uas Yehauvas cov tibneeg sib hlub thiab nyob sib haum xeeb qhia meej tias lawv muaj txojkev ntseeg tseeb. Yexus hais tias: “Qhov uas nej sib hlub no yuav ua rau sawvdaws paub tias nej yog kuv li thwjtim.” (Yauhas 13:34, 35) Tus tubtxib Yauhas kuj sau tias: “Raws li no thiaj pom tseeb tias leejtwg yog Vajtswv li menyuam leejtwg yog dab Ntxwg Nyoog li. Txhua tus uas tsis ua ncaj thiab tsis hlub nws li kwvtij kuj tsis yog los ntawm Vajtswv los. No yog tej lus qhuab qhia uas nej tau hnov thaum chiv thawj los hais tias peb ib leeg yuav tsum hlub ib leeg.” (1 Yauhas 3:10, 11) Yehauvas Cov Timkhawv txojkev hlub thiab kev sib haum xeeb qhia meej tias lawv yog cov uas raws Khetos qab tiag. Lawv yog cov uas Vajtswv txib mus tshaj tawm txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj thoob ntiajteb.Mathai 24:14.

SAU “PAB NEEG COOB COOB”

12, 13. (1) Niaj hnub no “pab neeg coob coob” txhawb nqa dabtsi? (2) Lawv yuav txais tej koob hmoov twg?

12 Muaj ntau haiv neeg tau los ua Yehauvas Cov Timkhawv. Feem ntau yog “pab neeg coob coob” uas phau Vajlugkub qhia txog. Lawv txhawb nqa lub Nceeg Vaj thiab yuav yog cov uas dim txojkev tsim txom loj kawg nkaus. Vim lawv muaj kev ntseeg rau Yexus txojkev theej txhoj, lawv twb “ntxhua lawv tej tsoos tsho hauv tus Menyuam Yaj cov ntshav kom dawb paug” lawm. “Pab neeg coob coob” hlub Yehauvas thiab nws tus Tub Yexus. Lawv pe hawm Yehauvas “nruab hnub hmo ntuj.”—Qhia Tshwm 7:9, 14, 15.

13 Thaum txog lub caij “muaj kev ceeblaj txom nyem loj kawg li” Vajtswv yuav muab lub qab ntuj limhiam no rhuav tshem tibsi. (Mathai 24:21; nyeem Yelemi 25:32, 33.) Tiamsis Yehauvas hlub nws cov tibneeg kawg li. Nws yuav tiv thaiv thiab coj lawv mus nyob rau hauv lub qab ntuj tshiab. Nws cog lus tseg 2,000 xyoo los lawm tias “nws yuav so txhua ncos kua muag ntawm lawv qhov muag, txojkev tuag yuav tsis muaj dua li lawm, txojkev quaj ntsuag txojkev quaj thiab kev mob yuav tsis muaj dua li lawm.” Hauv lub Vaj Kaj Siab yuav tsis muaj kev limhiam, kev txom nyem, los kev ploj kev tuag li lawm. Koj puas xav mus nyob thiab?—Qhia Tshwm 21:4.

14. Pab neeg coob coob huam vam coob npaum li cas lawd?

14 Tiam kawg twb pib xyoo 1914 los lawm. Thaum ntawd thoob ntiajteb, tsuas muaj li 5,000 leej teev tiam Yehauvas xwb. Lawv yog cov xaiv tseg uas yuav mus saum ntuj ceeb tsheej. Lawv hlub cov kwvtij zej zog heev. Txawm yuav nyuaj npaum li cas los, lawv kub siab lug tshaj tawm txoj xov zoo. Yehauvas pub nws lub hwj huam dawb huv pab lawv thiab. Txoj xov zoo nrov ncha deb npaum li cas lawd? Niaj hnub no Yehauvas twb sau tau ib pab neeg coob coob los paub qhov tseeb lawm. Lawv cia siab tias lawv yuav tau nyob hauv ntiajteb no mus ib txhis. Nimno muaj tshaj li 8,000,000 tus Timkhawv thoob ntiajteb, thiab muaj tshaj li 115,400 lub koom txoos. Tibneeg tsuas pom los coob zuj zus ntxiv xwb. Xyoo 2014, muaj tshaj li 275,500 leej los ua kevcai raus dej. Yog muab xam ces xyoo ntawd muaj kwvlam li 5,300 tus ua kevcai raus dej txhua lub lim tiam.

15. Ua li cas ntau haiv neeg thiaj tau hnov txoj xov zoo?

15 Zoo siab kawg li uas ntau haiv neeg twb hnov txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj lawm tiag. Tau muab peb cov ntaub ntawv Vajlugkub txhais ua 700 tawm yam lus. Xws li Phau Tsom Faj, ib lub hlis twg, luam txog li 52,000,000 phau ua 247 yam lus. Hauv lub ntiajteb no tsis muaj ib phau ntawv tseb ntau tshaj ntawd lawm. Kuj tau muab phau ntawv Phau Vajlugkub Qhia Txog Dabtsi Tiag? txhais ua 250 yam lus, thiab twb luam txog li 200,000,000 phau lawm.

16. Vim li cas Yehauvas lub koom haum huam vam zuj zus tuaj?

16 Peb lub koom haum huam vam zuj zus vim tias peb muaj kev ntseeg rau Vajtswv thiab txais yuav phau Vajlugkub ua nws Txojlus tiag. (1 Thexalaunika 2:13) Txawm tias Xatas ntxub peb thiab tawm tsam peb npaum li cas los, Yehauvas tseem foom koob hmoov nplua mias rau peb.—2 Khaulee 4:4.

MUAJ KEV HLUB TXHUA LUB SIJHAWM

17, 18. Thaum peb ntsib cov uas tsis teev tiam Yehauvas, peb yuav coj li cas?

17 Thaum peb tshaj tawm txoj xov zoo, tus yuav xav li cas los muaj. Ib txhia xav mloog tiamsis ib txhia ntxub txoj xov zoo. Thaum peb ntsib cov uas tsis teev tiam Yehauvas, peb yuav coj li cas? Yehauvas xav kom peb coj li nqe no: “Cia li hais nej tej lus muaj kev hlub thiab qab ntsev, xwv nej thiaj paub tias tsim nyog teb txhua tus li cas.” (Khaulauxi 4:6) Vim peb hlub peb cov kwvtij zej zog, cia peb “ua siab zam xeeb teb lawv thiab muab lawv saib hlob.”—1 Petus 3:15.

18 Txawm peb kwvtij zej zog npau taws thiab tsis kam txais yuav txoj xov zoo los, peb tseem hlub lawv thiab xyaum Yexus tus qauv. Thaum luag “hais lus phem rau [Yexus], nws tsis hais phem pauj. Thaum nws raug tsim txom nws tsis hem lawv.” Nws tso siab plhuav rau Yehauvas. (1 Petus 2:23) Yog li ntawd, peb yuav tsum txo hwjchim txhua lub sijhawm thiab ua raws li cov lus no: “Tsis txhob ua phem pauj phem, thiab tsis txhob cem pauj qhov uas luag cem. Tiamsis cia li foom koob hmoov rau luag.”—1 Petus 3:8, 9.

19. Peb yuav tsum coj li cas nrog peb cov yeeb ncuab?

19 Yog peb txo hwjchim peb yuav ua tau raws li Yexus cov lus no: “Nej twb hnov tej lus uas qhia tias, ‘Yuav tsum hlub kwvtij zej zog thiab ntxub koj cov yeeb ncuab.’ Tiamsis kuv hais rau nej tias, nej yuav tsum hlub nej cov yeeb ncuab thiab thov Vajtswv pab cov uas tsim txom nej, nej thiaj yog leej Txiv uas nyob saum ntuj li tub. Rau qhov nws pub nws lub hnub tawm tuaj rau cov neeg phem thiab cov neeg zoo, thiab nws tso nag los rau cov neeg ncaj thiab cov neeg tsis ncaj ib yam nkaus.” (Mathai 5:43-45) Lub hauv paus ntsiab lus no tseem ceeb heev. Peb yog Vajtswv cov tub qhe, yog li ntawd, txawm peb cov yeeb ncuab coj li cas los xij, peb yuav tsum hlub lawv.

20. Ua li cas peb thiaj paub tias yav tom hauv ntej yuav tshuav cov uas hlub Yehauvas thiab kwvtij zej zog lawm xwb? (Saib daim duab ntawm sab 23.)

20 Peb yuav tsum hlub Yehauvas thiab kwvtij zej zog txhua lub sijhawm. Txawm muaj neeg tawm tsam peb los, thaum peb pom lawv txom nyem peb yuav tau pab lawv. Tus tubtxib Povlauj sau tias: “Tsis txhob tshuav leejtwg li nuj nqes dabtsi li, tsuas yog tshuav nqe sib hlub, rau qhov tus uas hlub lwm tus kuj ua raws nraim li txoj kevcai huvsi lawm. Nqe uas hais tias, ‘Tsis txhob deev luag poj luag txiv, tsis txhob tua neeg, tsis txhob ua tub sab, tsis txhob ua siab hlob xav tau luag tug,’ thiab lwm nqe kuj sau zog rau hauv nqe no uas hais tias, ‘Nej yuav tsum hlub kwvtij zej zog ib yam li nej hlub nej tus kheej.’ Kev hlub tsis ua phem rau kwvtij zej zog kiag li, vim li no txojkev hlub thiaj ua rau txoj kevcai tiav puv npo.” (Loos 13:8-10) Xatas lub qab ntuj phem kawg li, muaj kev ntxub ntxaug thiab kev limhiam. Tiamsis Vajtswv cov tub qhe hlub kwvtij zej zog tiag. (1 Yauhas 5:19) Tom qab Yehauvas rhuav tshem Xatas, cov dab, thiab lub qab ntuj limhiam no lawm, yuav tshuav cov uas hlub luag lwm tus nyob thoob plaws ntiajteb xwb. Yuav yog ib lub caij zoo tshaj plaws li thaum txhua leej txhua tus hlub Yehauvas thiab hlub kwvtij zej zog tiag!