Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Vim Li Cas Peb Yuav Tsum “Ceev Faj Zov Tos”?

Vim Li Cas Peb Yuav Tsum “Ceev Faj Zov Tos”?

“Nej tsis paub tias nej tus Tswv yuav los rau hnub twg.”​—MATHAI 24:42.

ZAJ NKAUJ: 136, 54

1. Ua cas thiaj tseem ceeb rau peb paub lub sijhawm? Piav seb. (Saib daim duab ntawm sab no.)

YUAV pib lub rooj sib txoos 3 hnub. Tus kwvtij uas coj twb tawm los tos txais sawvdaws lawm. Lawv yuav tso suab nkauj tamsim ntawd. Cov kwvtij nkauj muam sawvdaws paub tias txog caij mus zaum lawm. Lawv zoo siab heev uas yuav tau mloog tej nkauj thiab tej lus qhuab qhia rau hnub ntawd. Tiamsis muaj ib txhia tsis cuab pob ntseg mloog, lawv thiaj tsis hnov tus kwvtij tshaj tawm. Lawv tseem mus mus los los nrog cov phoojywg tham pem. Vim lawv tsis faj, lawv thiaj tsis xav tias lub rooj sib txoos twb pib lawm. Yog peb muaj tus cwj pwm no ces peb yuav tsis faj tias hnub kawg twb los ze heev lawm. Peb yuav tsum ceev faj zov tos hnub ntawd.

2. Ua cas Yexus thiaj ceeb toom kom nws cov thwjtim “ceev faj zov tos”?

2 Yexus Khetos tau ceeb toom nws cov thwjtim tias lawv yuav tsum npaj tos ‘lub caij lub nyoog kawg.’ Nws hais tias: “Nej yuav tsum ceev faj zov tos, rau qhov nej tsis paub lub sijhawm ntawd los txog thaum twg.” Tom qab ntawd nws kuj qhia ob peb lwm ntxiv kom lawv “cia li zov tos.” (Mathai 24:3; nyeem Malakau 13:32-37.) Hauv phau Mathai, Yexus kuj ceeb toom kom lawv zov tos. Nws hais tias: “Vim li no nej yuav tsum zov tos, rau qhov nej tsis paub tias tus tswv tsev yuav los thaum twg.” Nws piav ntxiv tias: “Nej yuav tsum npaj txhij rau qhov Neeg leej Tub yuav los rau teev uas nej tsis nco xav txog.” Yexus rov hais dua ib lwm tias: “Vim li no nej yuav tsum zov tos, rau qhov nej tsis paub tias yog hnub twg thiab yog teev twg.”​—Mathai 24:42-44; 25:13.

3. Ua cas peb yuav tsum nco ntsoov Yexus cov lus ceeb toom?

3 Yehauvas Cov Timkhawv nco ntsoov Yexus cov lus ceeb toom no. Lawv paub tias peb twb nyob rau “lub sijhawm kawg” lawm. Lub caij muaj “kev ceeblaj txom nyem loj kawg li” twb los yuav txog tamsim no! (Daniyee 12:4; Mathai 24:21) Niaj hnub no Yehauvas cov tibneeg thoob qab ntuj tabtom tshaj tawm txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj li Yexus tau hais tseg. Peb niaj hnub hnov tias muaj kev tsov kev rog, kev mob kev nkeeg, av qeeg, thiab kev tshaib nqhis txhua qhov. Muaj ntau yam kev ntseeg uas ua rau tibneeg tsis paub tias yuav teev tiam Vajtswv li cas, thiab muaj kev tub sab tub nyiag kev ua nruj ua tsiv puv ntia lub ntiajteb. (Mathai 24:7, 11, 12, 14; Luka 21:11) Peb tos ntsoov hnub uas Yexus yuav kho lub ntiajteb kom muaj tiav raws li nws Leej Txiv Yehauvas lub ntsiab.​—Malakau 13:26, 27.

HNUB KAWG LOS ZE HEEV LAWM

4. (1) Nimno Yexus puas paub tias Amakedoo yuav pib rau thaum twg? (2) Yehauvas puas muab hnub kawg ncua cia?

4 Thaum peb mus koom rooj sib txoos 3 hnub, peb yeej paub tias yuav pib rau lub sijhawm twg. Tiamsis peb tsis paub tias lub caij muaj kev ceeblaj txom nyem loj kawg li yuav pib rau thaum twg. Thaum Yexus tseem nyob hauv ntiajteb, nws hais tias: “Hnub ntawd thiab teev ntawd tsis muaj leejtwg paub, txawm yog cov tubtxib saum ntuj thiab leej Tub kuj tsis paub tsuas yog leej Txiv tib leeg paub xwb.” (Mathai 24:36) Thaum ntawd Yexus tsis paub tias Amakedoo yuav los lub sijhawm twg. Ua li niaj hnub no Yexus puas paub? Tej zaum nws paub rau qhov Yexus yog tus uas yuav coj ntsuj rog Amakedoo. (Qhia Tshwm 19:11-16) Tiamsis peb tsis tau paub tias thaum twg hnub kawg mam los txog. Yog li ntawd, peb yuav tsum ceev faj zov tos. Yehauvas twb teem cia lawm tias lub caij muaj kev ceeblaj txom nyem loj kawg li yuav pib rau thaum twg. Hnub ntawd twb los ze zuj zus lawm. Yehauvas hais tias “nws yuav tsis sej cia ntev.” (Nyeem Hanpaku 2:1-3.) Ua cas peb thiaj paub li no?

5. Piav seb Yehauvas cov lus faj lem muaj tiav raws caij raws nyoog li cas.

5 Yehauvas tej lus faj lem yeej muaj tiav raws caij raws nyoog. Xav txog cov lus faj lem uas Yehauvas hais rau Aplahas: “Koj cia li paub tseeb tias koj caj ces yuav poob tebchaws mus nyob rau hauv lub tebchaws uas tsis yog lawv teb lawv chaw, thiab lawv yuav ua luag qhev thiab raug tsim txom [400] xyoo rau qhov ntawd.” (Chiv Keeb 15:13; Tubtxib Tes Haujlwm 7:6) Lub caij 400 xyoo ntawd pib thaum twg? Pib xyoo 1913 ua ntej Yexus uas yog thaum Aplahas tus tub Yisama-ee thuam luag Yiha. Lub caij ntawd los xaus rau lub hli Nixa 14 xyoo 1513 ua ntej Yexus, uas yog thaum Yehauvas tso cov Yixayee dim Iyi teb. Yog li ntawd, txwm nkaus 400 xyoo li Yehauvas tau hais tseg. (Chiv Keeb 21:8-10; Kalatia 4:22-29) Cia peb mus kawm ib zaj lus faj lem ntxiv. Yehauvas twb npaj tias nws yuav tso nws haiv neeg dim hnub twg lawm. Nws tso lawv dim Iyi teb lub hli Nixa 14 xyoo 1513 ua ntej Yexus. Mauxe tau sau li no txog hnub ntawd: ‘Thaum dhau 430 xyoo lawd, hnub ntawd ntag Yehauvas haiv neeg sawvdaws tawm hauv Iyi tebchaws mus.’ (Khiav Dim 12:40-42) Ua li lub caij 430 xyoo ntawd pib thaum twg? Pib lub hli Nixa 14 xyoo 1943 ua ntej Yexus. Thaum ntawd Yehauvas pib ua raws li nws tau cog tseg rau Aplahas tias Nws yuav foom koob hmoov rau Aplahas tus xeeb ntxwv. (Kalatia 3:17, 18) Ob lo lus faj lem no ua pov thawj tias 400 tawm xyoo ua ntej cov Yixayee tawm Iyi teb, Yehauvas twb teem tseg lawm tias nws yuav tso lawv dim rau hnub twg.

6. Ua cas peb thiaj paub tseeb tias Yehauvas yeej yuav cawm nws haiv neeg dim?

6 Yausua yog ib tug uas Yehauvas tau cawm hauv tebchaws Iyi los. Ntau xyoo tom qab no, Yausua thiaj hais tias: “Nej txhua tus . . . yeej paub tias txhua yam zoo uas nej tus Vajtswv [Yehauvas] cog lus rau nej tsis poob ib los li, yeej ua tiav txhua yam tsis muaj ib yam dabtsi uas tsis tau tiav.” (Yausua 23:2, 14) Yehauvas cog lus tias thaum txog lub caij muaj kev ceeblaj txom nyem loj kawg li nws yuav cawm nws haiv neeg dim. Nyob hauv lub qab ntuj tshiab nws yuav pub txojsia ntev mus ib txhis rau lawv. Peb paub tseeb tias nws tej lus cog tseg yeej yuav muaj tiav. Yog peb xav nyob hauv lub Vaj Kaj Siab, peb yuav tsum ceev faj zov tos tamsim no.

CEEV FAJ ZOV TOS THIAJ DIM

7, 8. (1) Cov faj xwm txheej thaum ub tes haujlwm yog dabtsi thiab lawv tes haujlwm ua qauv li cas rau peb? (2) Piav seb yog cov faj xwm tsaug zog, lub nroog yuav raug teeb meem li cas.

7 Cia peb kawm txog cov faj xwm uas zov tej nroog loj txheej thaum ub. Muaj ntau lub nroog, zoo li Yeluxalees uas muaj ntsa loog siab xov puag ncig, xwv yeeb ncuab thiaj txeem tsis tau. Cov faj xwm sawv saum tej chaw tsom faj. Kuj muaj cov uas zov tej rooj loog tibsi thiab. Cov faj xwm yuav tsum sib hloo nto zov nruab hnub hmo ntuj tibsi. Thaum lawv pom yeeb ncuab tuaj, lawv yuav tsum ceeb toom laj mej pejxeem sawvdaws npaj tos. (Yaxaya 62:6) Cov faj xwm yeej paub tias lawv yuav tsum txhob tsaug zog. Yog lawv tsaug zog, yeeb ncuab yuav txeem tau los hauv lub nroog ces coob leej ntau tus yuav raug ploj tuag.​—Exekhee 33:6.

8 Josephus [ntsau·xi·fa] yog ib tug uas sau keeb kwm txog cov Yudai. Nws sau txog lub caij uas cov Loos tuaj tua lub nroog Yeluxalees xyoo 70 tom qab Yexus. Twb yog vim cov faj xwm tsaug zog lawm, cov tub rog Loos thiaj txeem tau los hauv nroog. Cov tub rog Loos zes taws rau lub tuam tsev thiab muab lub nroog Yeluxalees rhuav puam tsuaj tas. Zaum no yog zaum kawg uas haiv neeg Yixayee raug kev ceeblaj txom nyem loj kawg li.

9. Niaj hnub no tibneeg puas paub hais tias muaj ib lub tseem fwv saum ntuj ceeb tsheej?

9 Niaj hnub no muaj ntau lub tseem fwv npaj cuab yeej tiv thaiv lawv lub teb lub chaw. Lawv siv tej twj koos pis tawj los tsom tsam muaj yeeb ncuab txeem tau lub tebchaws. Lawv npaj tub rog zov rawv ciam dej ciam av. Tiamsis tej tseem fwv ntawd tsis paub tias muaj dua ib lub tseem fwv uas muaj hwjchim loj kawg li saum ntuj ceeb tsheej. Yexus Khetos yog tus uas kav lub tseem fwv saum ntuj. Tshuav tsis ntev lawm xwb Vajtswv lub tseem fwv yuav los tawm tsam tag nrho cov tseem fwv hauv qab ntuj no. (Yaxaya 9:6, 7; 56:10; Daniyee 2:44) Peb xav ua zoo npaj zov tos hnub ntawd. Peb yuav tsum ua zoo kawm phau Vajlugkub tej lus faj lem seb yuav muaj tiav ib qho zuj zus li cas. Thiab peb yuav tsum muaj kev ntseeg ruaj nreeg teev tiam Yehauvas tsis tseg.​—Ntawv Nkauj 130:6.

TXHOB PUB IB YAM DABTSI TAB KAUM KOJ

10, 11. (1) Peb yuav tsum ceev faj dabtsi thiab yog vim li cas? (2) Ua cas koj ho paub tias Ntxwg Nyoog ntxias kom tibneeg txhob quav ntsej phau Vajlugkub tej lus faj lem?

10 Xav txog tus faj xwm uas zov ib hmos kaj ntug. Thaum yuav kaj ntug mas, sab nws kawg li. Peb zoo li tus faj xwm ntawd ntag. Peb tabtom zov tos hnub kawg. Hnub uas lub qab ntuj no yuav raug rhuav tshem twb los ze heev lawm. Peb kuj sab kawg li lawm thiab. Tiamsis yog peb tsis ceev faj zov tos ces peb yuav plam peb txojsia. Cia peb kawm seb peb yuav tau ceev faj txog 3 yam twg.

11 Ntxwg Nyoog haub ntxias tibneeg. Ua ntej Yexus tuag nws qhia nws cov thwjtim 3 zaug tias Ntxwg Nyoog yog tus uas “kav lub ntiajteb” no. (Yauhas 12:31; 14:30; 16:11) Ntxwg Nyoog siv tej kev ntseeg cuav los ntxias tibneeg, feem coob thiaj tsis xav mloog phau Vajlugkub tej lus faj lem txog hnub kawg. (Xefaniya 1:14) Xatas yeej “ua rau cov uas tsis ntseeg, txojkev xav tsaus ntuj nti” tiag. (2 Khaulee 4:3-6) Thaum peb qhia tibneeg tias hnub kawg twb los ze heev thiab Khetos twb sawv kav lawm, coob leej ntau tus tsis xav mloog. Lawv tsuas teb li no xwb: “Koj mam mus qhia lwm tus.”

12. Ua cas peb yuav tsum ceev faj Xatas tej lus haub ntxias?

12 Txawm tias coob leej ntau tus tsis xav kawm Vajlugkub tej lus faj lem los, tsis txhob muab qhov ntawd los txo peb lub zog. Peb yeej paub tseeb tias peb yuav tsum ceev faj zov tos hnub kawg. Povlauj hais li no rau cov kwvtij: “Rau qhov nej yeej paub tias [Yehauvas] hnub ntawd yuav los.” Nws hais ntxiv tias hnub ntawd yuav los “yam li tub sab tuaj hmo ntuj.” (Nyeem 1 Thexalaunika 5:1-6.) Yexus kuj ceeb toom li no tias: “Nej yuav tsum npaj txhij rau qhov Neeg leej Tub yuav los rau teev uas nej tsis nco xav txog.” (Luka 12:39, 40) Tshuav tsis ntev lawm xwb, Xatas yuav ntxias kom tibneeg xav tias lub qab ntuj no “nyob tiaj nyob tus nyob tso siab plhuav.” Thaum ntawd Yehauvas hnub yuav los txog tamsid, ua rau sawvdaws yoob tas. Ua li peb ne? Peb yuav tsum “ceev faj zov tos thiab feeb meej.” Peb yuav tsum nyeem Vajtswv Txojlus txhua txhua hnub thiab ua zoo xav txog tej uas Yehauvas qhia peb. Yog peb ua li no ces peb yuav npaj txhij rau hnub ntawd.

13. (1) Lub tswvyim hauv lub qab ntuj no ntxias tibneeg xav yuam kev li cas? (2) Phau Vajlugkub ceeb toom kom cov Khixatia ceev faj li cas?

13 Lub tswvyim hauv lub qab ntuj no ntxias tibneeg xav yuam kev. Niaj hnub no, coob leej ntau tus xav tias lawv tsis tas paub Vajtswv. (Mathai 5:3) Lawv tsuas siv lub dag lub zog thiab lub sijhawm mus lob ntau tsav ntau yam hauv lub qab ntuj los ua lawv tug. (1 Yauhas 2:16) Tsis tas li ntawd, lub qab ntuj no tej kev ua si, tej yeeb yaj kiab, thiab tej nkauj, ntxias kom tibneeg ntshaw kev lomzem thiab ua ywj siab ywj ntsws. (2 Timaute 3:4) Tej no tsuas tab kaum tibneeg kom lawv tsis nco qab xav txog Vajtswv. Povlauj thiaj ntuas cov Khixatia kom “tsim dheev nruab dab ntub.” Nws ceeb toom lawv kom tsis txhob vuag tej uas lub cev nqaij tawv ntshaw xwb.​—Loos 13:11-14.

14. Luka 21:34, 35 ceeb toom peb li cas?

14 Peb tsis xav kom lub tswvyim hauv qab ntuj no ua rau peb xav yuam kev. Tiamsis peb xav kom Vajtswv lub hwj huam dawb huv pab peb nco ntsoov tej xwm txheej uas yuav muaj los sai sai no. (1 Khaulee 2:12, TMZ) [1] (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Tiamsis peb yuav tsum ceev faj. Yog peb tsis ceev faj ces peb yuav cia tej nyuag kev ntxhov siab los tab kaum peb tes haujlwm rau Yehauvas. (Nyeem Luka 21:34, 35.) Thaum peb mus tshaj tawm txog tiam kawg, yuav muaj neeg thuam luag peb. (2 Petus 3:3-7) Tiamsis txhob cia qhov ntawd ua rau peb qaug zog. Peb yeej paub tseeb tias hnub kawg yuav los tiag tiag li. Yog peb xav kom lub hwj huam dawb huv pab peb, peb yuav tsum mus koom kev sib txoos nrog peb cov kwvtij nkauj muam tsis tu ncua.

Koj puas “ceev faj zov tos”? (Saib nqe 11-16)

15. (1) Ua cas rau Petus, Yakaunpau, thiab Yauhas lawv? (2) Yog peb tsis ceev faj, peb yuav tsaug zog li cas?

15 Nyuaj heev rau peb ceev faj zov tos vim peb yog neeg txhaum. Yexus paub tias peb yog noob txaug neeg txhaum xwb. Muaj qee zaus uas peb raug kev sim siab peb yuav qaug rau tej ntawd. Hmo uas luag ntes Yexus, nws kom Petus, Yakaunpau, thiab Yauhas lawv zov tos. Tiamsis lawv ua li cas xwb? Hmo ntawd lawv lim heev, lawv tsaug zog tas. Yexus kuj lim kawg li thiab, tiamsis nws thov Vajtswv ib hmos nkaus. Vim li cas? Txawm Yexus yog ib tug neeg zoo kawg nkaus tsis muaj txhaum los, nws paub tias nws yuav tsum thov Vajtswv thiaj pab tau nws tuav kev ntseeg ruaj khov. Tsim nyog cov tubtxib thov Vajtswv hmo ntawd thiab, puas yog?​—Malakau 14:32-41.

16. Raws li Luka 21:36 Yexus qhia kom nws cov thwjtim “zov tos” li cas?

16 Peb yuav “zov tos” Yehauvas hnub li cas? Peb yuav tsum xav ua qhov ncaj qhov yog xwb. Tiamsis puas yog tas li ntawd xwb? Tsis yog. Nyob tiam kawg no, yog peb xav ceev faj zov tos peb yuav tsum thov Yehauvas tsis tseg tsis tu ib yam li Yexus tau qhia nws cov thwjtim.​—Nyeem Luka 21:36; 1 Petus 4:7.

CEEV FAJ ZOV TOS

17. Yuav ua li cas peb thiaj npaj txhij rau hnub kawg?

17 Yexus hais tias hnub kawg yuav los rau “teev uas nej tsis nco xav txog.” (Mathai 24:44) Yog li ntawd, lub sijhawm no tsis yog lub uas peb yuav mus vuag tej yam hauv lub qab ntuj no lossis tej uas peb cev nqaij tawv ntshaw. Tej ntawd twb yuav dua mus. Peb yuav tsum nco ntsoov tias hauv phau Vajlugkub, Yehauvas thiab Yexus qhia kom peb ceev faj zov tos. Cia peb ua tib zoo kawm tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub, seb tej ntawd tabtom muaj tiav li cas. Thov kom peb txhua leej txhua tus nrhiav kev los nrog Yehauvas sib raug zoo thiab muab lub Nceeg Vaj tso ua ntej hauv peb lub neej. Yog peb ua li no, peb yuav npaj txhij rau hnub kawg. (Qhia Tshwm 22:20) Peb thiaj yuav dim tau hnub ntawd!

^ [1] (nqe 14) Mus saib tshooj 21 hauv phau ntawv God’s Kingdom Rules!