Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Ib Leeg Niaj Hnub Txhawb Ib Leeg

Ib Leeg Niaj Hnub Txhawb Ib Leeg

“Yog nej muaj lus txhawb siab rau cov neeg no kuj hais tau.”​—TUBTXIB TES HAUJLWM 13:15.

ZAJ NKAUJ: 52, 22

1, 2. Ua cas peb yuav tsum nrhiav kev los txhawb lwm tus?

MUAJ ib tug ntxhais hu ua Maiv uas muaj 18 xyoo hais tias: “Kuv niam kuv txiv nkawd tsis hais lus txhawb kuv li. Nkawd cov lus chob siab heev. Nkawd pheej nrhiav kev los thuam kuv xwb. Nkawd hais tias kuv tsis paub qab hau tsis tsim txiaj. Nkawd thuam tias kuv rog dhau. Nkawd cov lus ua rau kuv tu siab heev, kuv quaj tas zog. Kuv thiaj tsis nyiam nrog nkawd hais lus li. Kuv saib kuv tus kheej tsis muaj nqes li lawm.” [1] (Saib cov lus qhia rau zaj no.) Thaum tsis muaj leejtwg hais ib lo lus zoo rau yus yeej tu siab kawg li tiag!

2 Yog peb hais lus zoo rau lwm tus yuav txhawb tau lawv lub zog npaum li cas? Muaj ib tug kwvtij hu ua Lis hais tias: “Tau ntau xyoo kuv saib kuv tus kheej tsis muaj nqes li. Tiamsis muaj ib zaug kuv nrog ib tug txwj laus mus qhia Vajlugkub. Nws paub tias hnub ntawd kuv nyuaj siab heev. Nws thiaj nrog kuv tham thiab ua tib zoo mloog thaum kuv qhia kuv tej kev ntxhov siab rau nws. Nws hais rau kuv tias kuv yeej ua ib teg haujlwm zoo heev. Nws hais kom kuv nco ntsoov Yexus cov lus uas qhia tias peb txhua tus tseem muaj nqes tshaj tej noog tsev. Nimno kuv tseem nco ntsoov nqe Vajlugkub ntawd. Txhua zaus kuv xav txog nqe ntawd, txhawb kuv lub zog heev. Tus txwj laus ntawd cov lus txhawb tau kuv lawm ntau.”​—Mathai 10:31.

3. (1) Tus tubtxib Povlauj qhia kom peb sib txhawb zog li cas? (2) Hauv zaj no peb yuav kawm li cas?

3 Phau Vajlugkub qhia tias peb ib leeg yuav tsum txhawb ib leeg txhua txhua hnub. Tus tubtxib Povlauj hais rau cov Khixatia Henplais li no: “Cov kwvtij, cia li ceev faj tib zoo tsis txhob cia nej cov muaj ib tug twg uas lub siab phem, lub siab tsis ntseeg, uas yuav coj nej yuam kev ntawm Vajtswv uas muaj txojsia nyob. Tiamsis nej yuav tsum niaj hnub ib leeg txhawb ib leeg lub siab . . . kom nej thiaj tsis muaj ib tug twg ua lub siab tawv vim yog raug lub txim dag ntxias.” (Henplais 3:12, 13) Xav seb thaum muaj neeg hais ib lo lus txhawb koj, ua rau koj zoo siab npaum li cas. Hauv zaj no peb yuav kawm seb ua cas ho zoo rau peb hais lus txhawb lwm tus lub zog. Yehauvas, Yexus, thiab Povlauj tau txhawb lwm tus li cas? Thiab peb ib leeg yuav txhawb ib leeg li cas?

PEB IB LEEG YUAV TSUM TXHAWB IB LEEG

4. (1) Leejtwg cheem tsum lo lus txhawb? (2) Vim li cas tibneeg tsis sib txhawb zog lawm?

4 Peb ib leeg yuav tau txhawb ib leeg zog. Cov niam txiv yuav tsum hajyam txhawb lawv cov menyuam. Ib tug xibhwb qhia ntawv hu ua Timothy Evans [ti·mau·ti e·vees] hais tias peb yuav tsum txhawb tej menyuam ib yam li peb “ywg dej rau tej me paj ntoos.” Nws hais ntxiv tias: “Yuav tsum muaj tus txhawb, lawv thiaj paub tias muaj tus hlub lawv thiab saib lawv rau nqe.” Nyob rau “tiam kawg” no tibneeg feem coob tsuas xam pom lawv tus kheej xwb. Ib leeg “tsis hlub” ib leeg lawm. (2 Timaute 3:1-5) Cov niam txiv ib txhia tsis paub txhawb menyuam vim lawv niam lawv txiv ib txwm tsis txhawb lawv. Cov laus kuj xav tau kev txhawb zog thiab, tiamsis tsis muaj leejtwg txhawb lawv li. Coob leej thiaj yws tias tom tej chaw ua haujlwm, txawm lawv khwv heev los tsis muaj leejtwg qhuas li.

5. Peb yuav txhawb lwm tus li cas?

5 Peb yuav txhawb lwm tus li cas? Yog peb pom ib tug ua tau zoo cia li qhuas nws. Lossis qhuas txog nws tus cwj pwm zoo thiab hais lus nplig nws thaum nws nyuaj siab. (1 Thexalaunika 5:14) Peb niaj hnub tau nrog peb cov kwvtij nkauj muam ua ke. Cia peb siv lub sijhawm ntawd los txhawb lawv lub zog. (Nyeem Laj Lim Tswvyim 4:9, 10.) Xav li no: ‘Kuv cov kwvtij puas paub tias kuv mob siab txog lawv? Kuv puas qhia lawv tias kuv nco lawv txiaj ntsig thiab saib lawv rau nqe heev? Kuv puas nrhiav kev los txhawb lawv txhua lub sijhawm?’ Nco ntsoov phau Vajlugkub cov lus no: “Lo lus uas hais raug qhov cheem tsum mas zoo tshaj plaws li.”​—Paj Lug 15:23.

6. Vim li cas Xatas xav ua rau Vajtswv cov tibneeg qaug zog? Piav seb Xatas tau khwv tswvyim tawm tsam Yauj li cas.

6 Paj Lug 24:10 hais tias: “Yog koj poob siab nthav rau hnub uas koj raug ceeblaj, koj kuj tsis muaj zog.” Xatas paub tias yog nws ua tau rau peb qaug zog ces nws yuav nrhiav tau kev los rhuav peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. Vim li no Xatas thiaj ua rau Yauj raug ntau yam kev txom nyem. Tiamsis thaum kawg Xatas txo tsis tau Yauj txojkev ntseeg, rau qhov Yauj muab siab npuab Yehauvas. (Yauj 2:3; 22:3; 27:5) Peb yuav tsum tawm tsam Xatas ib yam li Yauj es tsis txhob cia nws ua rau peb qaug zog. Yog peb sib txhawb tsis tseg hauv lub cuab lub yig thiab hauv lub koom txoos, peb sawvdaws yuav zoo siab xyiv fab teev tiam Yehauvas.

XYAUM COV QAUV NO

7, 8. (1) Yehauvas tau txhawb lwm tus li cas? (2) Zoo rau cov niam txiv xyaum Yehauvas li cas? (Saib daim duab ntawm sab 7.)

7 Yehauvas txhawb tibneeg lub zog. Tus sau nkauj hais tias: “[Yehauvas] nyob ze tus uas lwj siab, thiab cawm cov uas tsis muaj chaw vam.” (Ntawv Nkauj 34:18) Thaum Yelemi qaug zog thiab ntshai heev, Yehauvas cog lus tias Nws yuav pab Yelemi. (Yelemi 1:6-10) Thaum Daniyee laus heev lawd, Yehauvas kuj txhawb nws thiab. Muaj ib zaug Yehauvas xa ib tug tubtxib saum ntuj los txhawb Daniyee tias Yehauvas hlub nws heev. (Daniyee 10:8, 11, 18, 19) Koj puas txhawb koj cov kwvtij nkauj muam li ntawd? Koj puas txhawb cov tho kev thiab cov laus uas ua tsis tau npaum li yav tas los lawd?

8 Yehauvas thiab Yexus twb nyob ua ke saum ntuj tau ntev heev lawm. Txawm li ntawd los, thaum Yexus los hauv ntiajteb no Yehauvas tseem nrhiav kev los txhawb nws tus Tub thiab. Yexus hnov nws Txiv hais lus saum ntuj tuaj 2 zaug. Thawj zaug yog thaum nws yuav pib mus tshaj tawm txoj xov zoo. Zaum kawg yog xyoo kawg uas nws muaj sia nyob hauv ntiajteb no. Yehauvas hais tias: “Tus no yog kuv tus tub uas kuv hlub, kuv txaus siab rau nws heev.” (Mathai 3:17; 17:5) Thaum Yexus hnov cov lus ntawd yeej txhawb tau nws lub zog kawg li. Hmo ua ntej Yexus tuag, nws ntxhov siab heev. Yehauvas thiaj tso ib tug tubtxib saum ntuj los txhawb nws. (Luka 22:43) Cov niam txiv, nej kuj xyaum tau Yehauvas thiab. Nrhiav sijhawm los txhawb nej cov menyuam lub zog. Thaum nej pom lawv ua zoo cia li qhuas thiab. Thaum lawv raug kev sim siab tom tsev kawm ntawv, cia li txhawb thiab nplig kom lawv nyiaj dhau.

9. Yexus coj li cas nrog nws cov thwjtim?

9 Yexus kuj tso tau ib tug qauv zoo rau peb xyaum. Hmo ua ntej Yexus tuag nws ntxuav nws cov thwjtim kotaw los qhia tias lawv yuav tsum txo hwjchim, vim lawv pheej sib cav seb leejtwg yog tus loj dua. Petus tseem khav tias nws yeej yuav tsis tso Yexus tseg ib zaug li. (Luka 22:24, 33, 34) Txawm li ntawd los Yexus tsis cim ntsoov lawv tej kev txhaum. Nws tsuas muaj qhuas lawv xwb vim lawv tsis tso nws tseg. Nws tseem cog lus tias muaj ib hnub lawv tes haujlwm yuav mus deb tshaj nws tes thiab. Nws qhia lawv tias Yehauvas hlub lawv heev. (Luka 22:28, Yauhas 14:12; 16:27) Peb yuav tsum xav li no: ‘Kuv puas xyaum Yexus es qhuas tej yam zoo uas lwm tus ua thiab, los kuv tsuas pom tej uas lawv ua yuam kev xwb?’

10, 11. Povlauj tau nrhiav kev los txhawb nws cov kwvtij li cas?

10 Tus tubtxib Povlauj tsuas hais yam zoo txog nws cov kwvtij thiab xwb. Povlauj tau nrog lawv ua ke mus ncig xyuas cov kwvtij tau ntau lub xyoos, tiamsis nws tsis cim ntsoov lawv tej kev txhaum. Nws tsuas qhuas lawv xwb. Muaj ib zaug Povlauj sau tias Timaute yog ‘tus tub uas nws hlub hauv tus Tswv.’ (1 Khaulee 4:17) Nws tso siab plhuav tias Timaute yuav hlub cov kwvtij nkauj muam. (Filipi 2:19, 20) Povlauj kuj hais rau lub koom txoos Khaulee tias nws tso siab rau Titau vim Titau ‘koom nrog nws thiab pab nws ua num rau lawv.’ (2 Khaulee 8:23) Thaum Timaute thiab Titau nkawd hnov Povlauj cov lus no txhawb tau nkawd lub zog heev, puas yog?

11 Povlauj thiab Npananpa nkawd kuj nrhiav kev los txhawb cov kwvtij nkauj muam thiab. Txawm muaj lwm tus npaj txov nkawd txojsia los nkawd tsis tso tseg li. Muaj ib zaug nkawd paub tias cov neeg hauv lub nroog Lixatha xav muab nkawd tua pov tseg. Tiamsis nkawd tseem mus txhawb cov thwjtim tshiab hauv lub nroog kom muab siab npuab Yehauvas. (Tubtxib Tes Haujlwm 14:19-22) Tom qab no hauv Efexau, muaj ib pab neeg coob coob xav muab Povlauj ntaus los nws tseem nyob txhawb cov kwvtij nkauj muam lub zog ua ntej nws mus. Tubtxib Tes Haujlwm 20:1, 2 hais tias: “Povlauj txawm kom cov thwjtim tuaj cuag nws thiab hais txhawb lawv lub siab thiab fim ncaim lawv ces nws txawm mus rau lub xeev Makhedaunia lawm. Thaum taug kev hla qhov ntawd mus thiab hais lus txhawb lawv siab ntau lawm nws txawm tuaj txog Kili tebchaws.”

IB LEEG TXHAWB IB LEEG

12. Vim li cas zoo rau peb mus kev sib txoos?

12 Yehauvas xav kom peb kaj siab ua neej nws thiaj kom peb tuaj sib txoos ua ke tsis tseg. Thaum peb tuaj sib txoos, peb kawm ntxiv txog Yehauvas thiab ib leeg txhawb ib leeg. (1 Khaulee 14:31; nyeem Henplais 10:24, 25.) Tus ntxhais hu ua Maiv uas peb twb kawm tas lawd hais tias: “Kuv nyiam cov kev sib txoos heev vim sawvdaws txawj sib hlub sib pab. Qee zaus thaum kuv mus txog tom Tsev Nceeg Vaj kuv nyuaj siab heev. Tiamsis muaj tej tug viv ncaus los khawm nkaus kuv, qhuas tias kuv kuj zoo nkauj thiab. Lawv zoo siab tias kuv paub Yehauvas zoo zuj zus lawm. Lawv kuj hais tias lawv hlub kuv thiab. Tej lus uas lawv hais ua rau kuv kaj siab lawm ntau!” Yog li ntawd, qhov uas ib leeg txhawb ib leeg yeej zoo kawg li tiag.​—Loos 1:11, 12.

13. Ua cas cov uas teev tiam Yehauvas tau ntau xyoo lawm cheem tsum kev txhawb zog thiab?

13 Txawm cov uas teev tiam Yehauvas tau ntau xyoo lawm los, lawv kuj cheem tsum kev txhawb zog thiab. Muab xav rau Yausua. Yehauvas yog tus xaiv Yausua los ua tus coj cov Yixayee mus rau hauv lub tebchaws uas Nws cog tseg. Txawm Yausua twb teev tiam Yehauvas tau ntau xyoo lawm los, Yehauvas tseem kom Mauxe mus txhawb Yausua thiab. Yehauvas hais rau Mauxe tias: “Koj cia li hais rau Yausua thiab txhawb nws lub zog thiab txhawb nws lub siab kom ruaj khov rau qhov nws yuav coj haiv neeg no hla mus thiab yuav coj lawv mus tuav lub tebchaws uas koj pom no ua lawv teej lawv tug.” (Kevcai 3:27, 28) Yeej tsis yoojyim rau Yausua, vim nws yuav coj cov Yixayee mus txeeb tebchaws. Muaj ib zaug lawv kuj swb rog thiab. Yog li ntawd, Yausua cheem tsum kev txhawb zog nws thiaj ua taus siab tawv. (Yausua 7:1-9) Niaj hnub no cov txwj laus thiab cov saib xyuas thaj tsam yog cov uas saib xyuas Vajtswv cov tibneeg. Lawv cheem tsum kev txhawb zog thiab. (Nyeem 1 Thexalaunika 5:12, 13.) Ib tug kwvtij uas saib xyuas thaj tsam tau hais tias: “Muaj tej tug kwvtij kuj sau ntawv ua wb tsaug tias lawv zoo siab uas wb mus xyuas lub koom txoos. Wb muab cov ntawv ntawd khaws cia huvsi. Thaum wb nyuaj siab wb muab thau los nyeem dua mas txhawb tau wb zog heev.”

Hais lus mos lus muag txhawb tej metub menyuam lawv thiaj txav ze rau Yehauvas (Saib nqe 14)

14. Cov qauv twg pab kom peb pom tias thaum peb ntuas lwm tus kuj zoo rau peb qhuas lawv thiab?

14 Muaj ib zaug, tus tubtxib Povlauj tau ntuas lub koom txoos hauv Khaulee. Thaum cov kwvtij ua raws li Povlauj ntuas, nws kuj qhuas lawv thiab. (2 Khaulee 7:8-11) Povlauj cov lus txhawb kom lawv ua qhov yog xwb. Zoo rau cov txwj laus thiab cov niam txiv xyaum Povlauj tus qauv. Nruas yog ib leej txiv uas muaj ob tug menyuam, hais tias: “Thaum cov niam txiv txhawb tej menyuam pab tau lawv hajyam paub tab thiab hlub Yehauvas. Thaum peb ntuas menyuam, peb yuav tsum nco ntsoov txhawb lawv thiab, lawv thiaj xav khaws peb tej lus cia. Menyuam yeej paub ua zoo. Yog peb txhawb lawv tsis tseg ces yuav pab tau lawv coj zoo mus tas lub neej.”

YUAV TXHAWB LWM TUS LI CAS?

15. Peb yuav txhawb lwm tus li cas?

15 Qhia cov kwvtij nkauj muam tias koj saib lawv rau nqe heev. (2 Vaj Keeb Kwm 16:9; Yauj 1:8) Yog peb ua li ntawd ces twb yog peb xyaum Yehauvas thiab Yexus. Txawm peb ua tau ntau tau tsawg los xij, Yehauvas thiab Yexus saib txhua yam uas peb ua rau nkawd muaj nqes. (Nyeem Luka 21:1-4; 2 Khaulee 8:12.) Muab xav rau cov laus hauv lub koom txoos. Nyuaj heev rau lawv tuaj kev sib txoos thiab mus tshaj tawm txhua lub lim tiam. Peb puas txhawb lawv lub zog? Peb puas qhuas lawv tes haujlwm thiab?

16. Peb yuav txhawb lwm tus rau lub caij twg?

16 Siv txhua lub sijhawm los txhawb lwm tus. Thaum koj pom tej yam zoo uas lwm tus ua cia li qhuas nws. Thaum Povlauj thiab Npananpa mus rau hauv lub moos Athi-au, xeev Pixidia, cov thawj coj hauv lub tsev sablaj hais tias: “Cov kwvtij, yog nej muaj lus txhawb siab rau cov neeg no kuj hais tau.” Povlauj thiaj siv lub caij ntawd los txhawb sawvdaws lub zog. (Tubtxib Tes Haujlwm 13:13-16, 42-44) Thaum peb txhawb lwm tus lub zog, lawv yuav txhawb peb thiab.​—Luka 6:38.

17. Peb yuav qhuas lwm tus li cas?

17 Qhuas txog ib yam twg. Thaum Yexus qhuas cov Khixatia hauv Thiathila, nws cia li hais hlo qhov zoo uas lawv tau ua tsis yog nws lam tau lam qhuas lawv xwb. (Nyeem Qhia Tshwm 2:18, 19.) Peb yuav xyaum Yexus li cas? Yog peb pom ib leej niam uas yog ib txhais yim neeg nrog nws cov menyuam, zoo rau peb qhuas nws vim nws tu iab tu khwv. Yog peb muaj metub menyuam, nco ntsoov qhuas lawv txog tej yam zoo uas lawv tau ua rau Yehauvas. Thaum peb qhuas lwm tus, peb cia li qhia tsi ntsees rau tej uas lawv ua tau, lawv thiaj pom tias tsis yog peb lam tau lam qhuas lawv xwb.

18, 19. Peb yuav txhawb kom peb cov kwvtij nrog nraim Yehauvas li cas?

18 Yehauvas qhia kom Mauxe txhawb Yausua lub zog. Nimno Yehauvas tsis hais lus rau peb li thaud lawm. Tiamsis thaum nws pom peb txhawb lwm tus lub zog yeej txaus nws siab heev. (Paj Lug 19:17; Henplais 12:12) Zoo li muaj tej tug kwvtij cev lus qhuab qhia raug siab heev. Tej zaum nws txawj piav tej nqe Vajlugkub kom peb to taub. Peb puas yuav qhia tej no rau nws kom txhawb tau nws lub zog? Muaj ib tug muam tau ua li ntawd. Nws sau ib tsab ntawv mus rau tus kwvtij uas cev lus qhuab qhia tias: “Txawm koj nrog kuv tham ib pliag xwb los, koj pom tias kuv nyuaj siab heev, koj thiaj txhawb thiab nplig kuv. Kuv xav kom koj paub tias koj zaj lus qhuab qhia thiab cov lus koj hais zoo yam nkaus li ib qho khoom pub los ntawm Yehauvas los.”

19 Povlauj ntuas kom peb ua li no: “Yog li no, ib leeg cia li txhawb ib leeg lub zog thiab ib leeg pab ib leeg kom nyob ruaj yam li nej tseem ua ntawd.” (1 Thexalaunika 5:11) Yog peb xyaum raws li no, peb yuav txhawb tau kom peb cov kwvtij nrog nraim Yehauvas. Tsis tas li ntawd xwb, peb yuav ua rau Yehauvas zoo siab kawg nkaus li!

^ [1] (nqe 1) Tau muab cov npe hauv zaj no ib txhia hloov lawm.