Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Koj Puas Khaws Yehauvas Tej Lus Rau Hauv Nruab Siab?

Koj Puas Khaws Yehauvas Tej Lus Rau Hauv Nruab Siab?

“Tej xwm txheej no . . . muab sau cia ntuas peb cov uas nyob ze lub sijhawm kawg.”1 KHAULEE 10:11.

ZAJ NKAUJ: 11, 29

1, 2. Ua cas zoo rau peb kawm txog 4 tug vajntxwv Yuda?

YOG koj pom lwm tus dawm kotaw ntog, koj yeej yuav ceev faj thaum koj los txog qhov chaw ntawd, puas yog? Ib yam li ntawd, yog peb pom lwm tus ua yuam kev, yuav pab kom peb paub zam qhov teeb meem ntawd thiab. Phau Vajlugkub tham txog coob tus uas tau ua yuam kev. Zoo rau peb kawm txog cov ntawd peb thiaj paub ua neej.

2 Plaub tug vajntxwv kav Yuda uas peb tau kawm dhau los yeej teev tiam Yehauvas kawg siab kawg ntsws. Txawm li ntawd los, lawv kuj tau ua yuam kev loj heev thiab. Yehauvas tau muab lawv tej kev txhaum sau cia hauv phau Vajlugkub ua lus ceeb toom rau peb sawvdaws peb thiaj paub ua neej. Cia peb kawm txog tej uas lawv tau ua yuam kev thiab kawm seb peb yuav ceev faj li cas.Nyeem Loos 15:4.

TUS UAS TSO SIAB RAU NEEG LUB TSWVYIM YUAV RAUG TEEB MEEM

3-5. (1) Txawm Axa teev tiam Yehauvas kawg siab kawg ntsws los, nws tau ua yuam kev li cas? (2) Thaum Npa-asa tawm tsam Axa, ua cas Axa ho tsis thov Yehauvas pab nws?

3 Cia peb xub kawm txog Axa. Thaum pab tub rog Khuj uas muaj 1 plhom leej tuaj ntaus Yuda, Axa tso siab plhuav rau Yehauvas. Tiamsis thaum cov Yixayee tus vajntxwv Npa-asa pib kho lub moos Lama los tav kev ntawm ciam teb Yuda, Axa ho tsis thov Yehauvas ua ntej nws mus txeeb lub moos ntawd. (2 Vaj Keeb Kwm 16:1-3) Axa cia li muab nyiaj xiab tus vajntxwv Alas kom mus pab ntaus cov Yixayee. Cov Alas thiaj pab Axa tua cov Yixayee tej moos. Phau Vajlugkub hais tias: “Thaum Npa-asa hnov tej xwm ntawd, nws txawm tseg tsis ua lub moos Lama thiab tso nws tes haujlwm tseg.” (2 Vaj Keeb Kwm 16:5) Tej zaum Axa yeej xav tias nws ua yog lawm.

4 Ua li, Yehauvas puas txaus siab rau Axa? Yehauvas tsis txaus siab. Axa tsis tso siab rau Yehauvas, nws thiaj txib Hanani uas yog nws tus cev lus mus ntuas Axa. (Nyeem 2 Vaj Keeb Kwm 16:7-9.) Hanani hais rau Axa tias txij hnub ntawd mus Axa “yuav muaj kev ua rog” hauv nws lub neej. Ces txawm muaj raws nkaus li ntawd tiag. Axa txeeb tau lub moos Lama tiamsis tebchaws Yuda muaj kev tsov kev rog ntxhov hnyo tas nws sim neej.

5 Zaj nram ntej peb tau kawm tias Yehauvas txaus siab rau Axa rau qhov Axa muaj lub siab xib rau nws. (1 Vajntxwv 15:14) Tiamsis thaum Axa tsis tso siab rau Yehauvas lawd, nws thiaj raug ntau yam teeb meem. Thaum Axa mus tawm tsam cov Yixayee, ua cas nws ho tsis thov Yehauvas pab nws? Tej zaum nws xav tias nws twb muaj tswvyim txaus lawm. Tej zaum nws mloog lwm tus lub tswvyim los kuj muaj thiab.

6. Axa tus qauv pab peb ceev faj li cas? Muab ua piv txwv.

6 Axa tus qauv pab peb ceev faj li cas? Peb yuav tsum ceev faj txhob tso siab rau peb lub tswvyim, tiamsis tso siab plhuav rau Yehauvas. Tsis hais yam loj yam me, peb yuav tau thov Yehauvas pab. Zoo rau peb xav txog cov lus nug no: Thaum peb ntsib teeb meem, puas yog peb siv peb lub tswvyim los daws xwb? Los yog peb nrhiav phau Vajlugkub lub tswvyim los pab peb? Piv txwv tias koj tsev neeg txwv tsis pub koj mus kev sib txoos lossis mus rooj sib txoos. Koj puas yuav thov Yehauvas tsav tswvyim rau koj kom koj paub hais koj tsev neeg? Tej zaum koj twb nrhiav haujlwm tau ntev loo lawm. Thaum kawg, muaj ib tug xav ntiav koj ua haujlwm, ua li koj puas yuav qhia tias koj ua tsis tau haujlwm rau lub sijhawm uas koj muaj kev sib txoos? Txawm peb ntsib teeb meem li cas los xij, peb yuav tsum nco ntsoov tus sau nkauj cov lus no: “Cia li muab koj txojkev rau [Yehauvas] coj, tso siab plhuav rau nws, nws yuav ua kom tiav.”Ntawv Nkauj 37:5.

YUAV ZOO LI CAS YOG PEB XAIV TEJ PHOOJYWG TSIS ZOO?

7, 8. Yehausafa tau ua yuam kev li cas thiab tau muaj xwm dabtsi los raug nws? (Saib daim duab ntawm sab 21.)

7 Cia peb kawm txog Axa tus tub Yehausafa. Yehauvas txaus siab rau Yehausafa rau qhov nws coj tau zoo heev. Thaum nws vam khom Yehauvas, nws ua tau ntau yam haujlwm zoo. Tiamsis muaj zaum puav nws kuj ua tau yuam kev thiab. Yehausafa pheej nrog cov neeg uas tsis hlub Yehauvas ntaus phoojywg. Phau Vajlugkub qhia tias Ahaj yog ib tug vajntxwv phem heev tiamsis Yehausafa cia li yuav Ahaj tus ntxhais rau nws tus tub. Tom qab no, txawm tus cev Vajtswv lus Mikhaya cheem Yehausafa los, nws tseem koom siab nrog Ahaj mus ntaus cov Alas thiab. Thaum lawv mus ntaus rog, Yehausafa yuav luag tuag hauv tshav rog. (2 Vaj Keeb Kwm 18:1-32) Thaum nws rov los txog hauv Yeluxalees, tus cev Vajtswv lus Yehu thiaj nug Yehausafa tias: “Tsim nyog koj pab cov neeg phem thiab hlub cov uas ntxub [Yehauvas] lov?”Nyeem 2 Vaj Keeb Kwm 19:1-3.

8 Txawm Yehausafa twb yuav luag tuag thiab Yehu tau ntuas nws hnyav heev los, nws tseem coj li qub. Yehausafa yeej hlub Yehauvas thiab yeej xav ua haum Yehauvas siab, tiamsis nws tseem rov ntaus phoojywg nrog ib tug uas tsis hlub Yehauvas dua thiab. Tus ntawd yog Ahaj tus tub Ahaxiya. Yehausafa thiab Ahaxiya nkawd koom siab txua nkoj txwg ua ke. Tiamsis thaum kawg nkawd cov nkoj puam tsuaj tas, nkawd twb tsis tau siv li.2 Vaj Keeb Kwm 20:35-37.

9. Yog peb nrog cov neeg tsis hlub Yehauvas ntaus phoojywg yuav zoo li cas?

9 Yehausafa tus qauv pab kom peb ceev faj li cas? Pab kom peb ceev faj cov neeg uas tsis hlub Yehauvas. Yehausafa yeej xav ua qhov ncaj qhov yog, thiab nws yeej “nrhiav [Yehauvas] kawg siab kawg ntsws.” (2 Vaj Keeb Kwm 22:9) Tiamsis vim nws nrog cov neeg uas tsis hlub Yehauvas ntaus phoojywg, nws thiaj tsim tau ntau yam kev nyuaj siab rov rau nws. Muaj ib zaug nws twb yuav luag tuag tiag. Nco ntsoov lo paj lug no: “Tus uas nrog nraim tus txawj ntse nws kuj yuav txawj ntse, tiamsis tus uas nrog cov neeg ruam ua phoojywg yuav raug kev liamsim.” (Paj Lug 13:20) Peb yeej xav qhia kom lwm tus paub txog Yehauvas. Tiamsis tsis zoo rau peb nrog cov uas tsis teev tiam Yehauvas ua phoojywg.

10. (1) Yog peb xav nrhiav txij nkawm, Yehausafa tus qauv yuav pab peb ceev faj li cas? (2) Peb yuav tsum nco ntsoov txog dabtsi?

10 Yehausafa tus qauv kuj pab tau cov uas xav nrhiav txij nkawm kom paub ceev faj thiab. Ib txhia xav tias lawv nrhiav tsis tau txij nkawm hauv lub koom txoos ces lawv yuav mus nrhiav rau sab nraud. Ib co ho muaj cov nruab ze uas niaj hnub txhob kom lawv nrhiav txij nkawm tsam laus ces tsis muaj leejtwg yuav. Muaj dua lwm cov ho xav tias tos lawv ntshaw txij nkawm los twb yog Yehauvas tsim peb kom paub ntshaw li ntawd. Txawm peb nrhiav tsis tau ib tug uas phim peb los, cia peb tsis txhob mus nrhiav cov sab nraud. Cia peb ua zoo xav txog Yehausafa tus qauv. Thaum ntej Yehausafa tos Yehauvas coj nws txoj hau kev xwb. (2 Vaj Keeb Kwm 18:4-6) Tiamsis thaum Yehausafa nrog Ahaj ntaus phoojywg, Yehausafa hloov li cas lawm? Vim Yehausafa nrog cov uas tsis hlub Yehauvas ua ke, nws cia li tsis quav ntsej Yehauvas tej lus ceeb toom lawm. Twb tsim nyog Yehausafa nco ntsoov tias Yehauvas “mus mus los los qhov muag ntsia ntsoov thoob plaws lub ntiajteb kom thiaj ua nws lub hwjchim tshwm los pab cov uas lub siab xib rau nws.” (2 Vaj Keeb Kwm 16:9) Cia peb nco ntsoov tias Yehauvas hlub peb heev, nws yeej xav pab peb tiag. Yog koj xav muaj ib tug txij nkawm, koj puas ntseeg tias Yehauvas paub tej uas koj lub siab ntshaw? Muaj ib hnub Yehauvas yeej yuav pub qhov uas koj ntshaw rau koj.

Tsis txhob nyiag nyiam cov uas tsis pe hawm Yehauvas (Saib nqe 10)

TSIS TXHOB KHAV THEEB

11, 12. (1) Hexekhiya tau ua li cas thiaj qhia tias nws khav theeb? (2) Vim li cas Yehauvas thiaj zam Hexekhiya lub txim?

11 Cia peb ho kawm txog Hexekhiya. Yehauvas tau sim seb Hexekhiya lub siab zoo li cas. (Nyeem 2 Vaj Keeb Kwm 32:31.) Thaum Hexekhiya mob hnyav heev, Yehauvas tau ua txujci qhia tias Hexekhiya tus mob yuav zoo. Yehauvas ua rau tus duab ntawm tus ntaiv thim rov qab 10 theem. Thaum cov tub nom hauv Npanpiloo hnov xov txog tej no, lawv txawm txib neeg tuaj nug Hexekhiya txog qhov txujci ntawd. (2 Vajntxwv 20:8-13; 2 Vaj Keeb Kwm 32:24) Thaum cov Npanpiloo tuaj txog, Yehauvas tsis qhia tias Hexekhiya yuav tsum tos txais lawv li cas. Tiamsis phau Vajlugkub hais tias Yehauvas “muab [Hexekhiya] tso nyob kab ntsab” es cia Hexekhiya ua raws li nws lub siab nyiam. Hexekhiya ua li cas xwb? Nws txawm qheb nws tej txhab nyiaj txhab kub huvsi rau cov neeg Npanpiloo saib. Qhov no qhia li cas txog Hexekhiya lub siab?

12 Hexekhiya muaj lub siab khav theeb heev. Phau Vajlugkub hais tias “Hexekhiya tsis nco tej txiaj ntsig uas [Yehauvas] pab nws.” Phau Vajlugkub tsis qhia tias yog vim li cas Hexekhiya thiaj khav theeb. Tej zaum yog vim nws ntaus yeej cov Axilia. Tej zaum nws khav vim Yehauvas kho tau nws zoo lawm. Tej zaum kuj yog vim nws nplua nuj thiab nto npe heev lawm. Txawm yav nram ntej nws teev tiam Yehauvas kawg siab kawg ntsws los, nimno Yehauvas tsis txaus siab rau nws lawm. Tiamsis thaum Hexekhiya “txo nws lub siab khav theeb,” Yehauvas kuj zam nws lub txim thiab.2 Vaj Keeb Kwm 32:25-27; Ntawv Nkauj 138:6.

13, 14. (1) Tej yam twg yuav sim seb peb lub siab zoo li cas? (2) Zoo rau peb nco ntsoov li cas thaum lwm tus qhuas peb?

13 Hexekhiya tus qauv qhia li cas rau peb? Qhia tias peb yuav tsum ceev faj lub siab khav theeb. Tom qab Yehauvas pab Hexekhiya kov yeej cov Axilia thiab kho nws tus mob zoo, Hexekhiya txawm pib khav theeb. Thaum peb ua tau tej yam zoo es luag qhuas peb, peb yuav coj li cas xwb? Tej peb hais thiab tej peb ua yuav qhia tias peb muaj lub siab zoo li cas tiag. Piv txwv tias ib tug kwvtij siv sijhawm los ua tib zoo npaj nws zaj lus qhuab qhia rau lub rooj sib txoos. Tom qab nws cev zaj lus qhuab qhia tas, coob tus txawm los qhuas nws. Nws yuav coj li cas xwb?

14 Cia peb nco ntsoov Yexus cov lus no: “Thaum nej ua txhua yam raws li uas hais rau nej lawd, nej cia li hais tias, ‘Peb yog cov tub qhe uas tsis tsim txiaj. Peb tsuas ua raws li tes haujlwm uas peb yuav tsum ua xwb.’” (Luka 17:10) Nco ntsoov tias twb yog Hexekhiya tsis nco txiaj ntsig rau tej uas Yehauvas tau ua, nws thiaj khav theeb. Yog li ntawd, thaum lwm tus qhuas tias peb cev tau peb zaj lus qhuab qhia zoo heev, zoo rau peb txo hwjchim. Peb yuav tsum nco ntsoov tias twb yog vim Yehauvas pub phau Vajlugkub thiab nws lub hwj huam dawb huv rau peb, peb thiaj ua tau xwb. Txawm luag qhuas peb los, cia peb qhuas Yehauvas thiab nco nws txiaj ntsig.

CIA YEHAUVAS PAB KOJ TXIAV TXIM SIAB

15, 16. Ua cas Yauxiya ho tuag lawm?

15 Cia peb ho kawm txog Yauxiya. Txawm tias Yauxiya yog ib tug vajntxwv zoo heev los, vim nws tau ua yuam kev nws thiaj tuag lawm. (Nyeem 2 Vaj Keeb Kwm 35:20-22.) Yauxiya tau ua yuav kev li cas? Yauxiya tau sawv tawm tsam Nekhau uas yog tus vajntxwv kav tebchaws Iyi. Nekhau tau hais rau Yauxiya tias nws tsis xav nrog Yauxiya ua rog. Phau Vajlugkub qhia tias Nekhau cov lus ntawd yog “tawm hauv Vajtswv lub qhov ncauj los.” Txawm li ntawd los, Yauxiya tseem sawv tawm tsam cov Iyi thiab. Thaum kawg Yauxiya thiaj tuag rau hauv tshav rog lawm. Ua cas Yauxiya ho sawv tawm tsam Nekhau? Phau Vajlugkub tsis qhia txog qhov ntawd.

16 Txawm li cas los, twb tsim nyog Yauxiya mus nug Yehauvas seb puas muaj tseeb raws li Nekhau hais tso. Yauxiya yeej mus cuag tau Yelemi uas yog ib tug cev Vajtswv lus, tiamsis nws tsis ua li ntawd. (2 Vaj Keeb Kwm 35:23, 25) Tsis tas li ntawd xwb, tsim nyog Yauxiya ua tib zoo xav ua ntej nws sawv tawm tsam cov Iyi. Lub sijhawm ntawd Nekhau twb tsis npaj tias nws yuav mus ntaus Yeluxalees, nws tsuas mus ntaus lub moos Kakhemi uas yog lwm haiv neeg xwb. Tsis tas li ntawd, Nekhau yeej tsis tau thuam Yehauvas lossis Yehauvas haiv neeg ib los li. Tiamsis vim Yauxiya tsis ua zoo xav, nws thiaj ua tau yuam kev. Qhov no pab peb pom tias ua ntej peb yuav txiav txim siab ua ib yam tseem ceeb twg, peb yuav tsum ua tib zoo xav seb Yehauvas xav li cas tso.

17. Thaum peb yuav tau txiav txim siab txog ib yam dabtsi, Yauxiya tus qauv yuav pab peb ceev faj li cas?

17 Thaum peb txiav txim siab ua ib yam dabtsi, peb yuav tsum xav txog phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus es txiav txim siab raws li ntawd. Tej zaum peb yuav tau tshawb nrhiav ntxiv hauv peb tej ntaub ntawv Vajlugkub. Peb kuj mus cuag tau ib tug txwj laus thiab. Tus txwj laus ntawd yuav muab phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus los pab peb. Xav txog tus qauv no: Muaj ib tug muam uas tus txiv tsis ntseeg Yehauvas. Tus muam tau npaj tias nws yuav mus qhia Vajlugkub. (Tubtxib Tes Haujlwm 4:20) Tiamsis hnub ntawd nws tus txiv tsis xav kom nws mus. Tus txiv hais tias vim nkawd tsis tau ua ke ntev lawm, tus txiv xav coj nws mus ua si. Tus muam thiaj ua zoo xav txog phau Vajlugkub tej hauv paus ntsiab lus seb nws yuav ua li cas thiaj zoo. Tus muam yeej paub tias nws yuav tsum mloog Vajtswv lus thiab yuav tsum ua raws Yexus lo lus sam hwm kom mus nrhiav tibneeg los ua Yexus cov thwjtim. (Mathai 28:19, 20; Tubtxib Tes Haujlwm 5:29) Tiamsis tus muam kuj paub tias phau Vajlugkub tau qhia kom tus pojniam nyob hauv qab tus txiv txojkev tswjhwm thiab. Tsis tas li ntawd xwb, Yehauvas xav kom nws cov tibneeg txawj xav txawj yoog. (Efexau 5:22-24; Filipi 4:5) Puas yog nws tus txiv txwv tuag nthi tsis pub nws mus tshaj tawm? Los yog tus txiv tsuas xav siv sijhawm nrog nws ua ke hnub ntawd xwb? Yehauvas cov tibneeg yuav tsum txawj xav es txiav txim siab zoo kom qhuas tau Yehauvas.

XYIV FAB TEEV TIAM YEHAUVAS KAWG SIAB KAWG NTSWS

18. Plaub tug vajntxwv Yuda pab tau koj ceev faj li cas?

18 Muaj zaum puav, peb yuav ua tau yuam kev zoo li 4 tug vajntxwv Yuda uas peb tau kawm tas los no. Tej zaum peb yuav (1) ua li peb lub tswvyim xwb, (2) nrog cov neeg tsis zoo ntaus phoojywg, (3) muaj lub siab khav theeb, thiab (4) lam tau lam txiav txim siab tsis xav ua ntej seb Yehauvas xav li cas tso. Txawm peb ua tau yuam kev los, tsis txhob poob siab. Nco ntsoov tias Yehauvas yeej paub peb lub siab ib yam li nws paub 4 tug vajntxwv Yuda. Nws yeej paub tias peb hlub nws thiab xav pe hawm nws kawg siab kawg ntsws tiag. Vim li no Yehauvas thiaj muab tej qauv zoo li cov vajntxwv no sau cia rau hauv phau Vajlugkub rau peb kawm kom peb paub ceev faj xwv peb thiaj tsis ua tau yuam kev. Cia peb ua Yehauvas tsaug uas nws tseem muab tej no sau cia los ua qauv rau peb kawm thiab!