Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Cov Tsheb Nees Thiab Lub Mom Vajntxwv Yuav Tsom Kwm Koj

Cov Tsheb Nees Thiab Lub Mom Vajntxwv Yuav Tsom Kwm Koj

“Yog nej mob siab mloog [Yehauvas] uas yog nej tus Vajtswv tej lus mas tej no yeej yuav tshwm los.”​—XEKHALIYA 6:15.

ZAJ NKAUJ: 17, 136

1, 2. Thaum Xekhaliya pom zaj yog toog 7 tas, cov Yudai hauv Yeluxalees coj li cas xwb?

THAUM Xekhaliya pom zaj yog toog 7 tas, ua rau nws xav txog ntau yam. Ntshe Yehauvas tej lus cog tseg uas qhia tias Nws yuav muab cov neeg limhiam rhuav tshem txhawb tau Xekhaliya zog heev. Tiamsis tibneeg tseem niaj hnub dag noj dag haus li qub. Tsis tas li ntawd xwb, lawv pheej ua tsis txawj tau Yehauvas lub tuam tsev li. Vim li cas cov Yudai ho tso tseg tsis ua tes haujlwm uas Yehauvas kom lawv ua? Puas yog lawv xav rov los rau hauv Yeluxalees kom lawv tau lub neej zoo xwb?

2 Xekhaliya paub tias cov uas rov los rau Yeluxalees yeej yog los teev tiam Yehauvas xwb. Lawv twb yog cov uas Vajtswv tshoov kom tso vaj tse, liaj teb tseg rau tim Npanpiloo es rov los rau lub tebchaws uas lawv feem coob tsis tau pom dua li. (Exala 1:2, 3, 5) Cov Yudai yeej nyob swm tebchaws Npanpiloo lawm, tiamsis lawv paub tias kho Yehauvas lub tuam tsev dua tshiab yeej tseem ceeb kawg li, lawv thiaj taug kev 1,600 kilumev (1,000 mais) hla roob hla hav rov mus rau Yeluxalees.

3, 4. Cov Yudai uas rov los rau hauv Yeluxalees tau raug dabtsi?

3 Xav seb thaum lawv taug kev tim Npanpiloo rov los rau Yeluxalees zoo li cas xwb. Lawv taug kev deb heev, tej zaum lawv kuj tham zom zaws tias thaum mus txog Yeluxalees ntshe yuav zoo heev. Cov laus niaj hnub piav tias Yeluxalees thiab lub tuam tsev zoo nkauj kawg li. (Exala 3:12) Thaum lawv mus txog ua ciav lawv pom lub nroog Yeluxalees nyob nphob xuav fab hnyo xwb. Tej ntsa loog thiab tej ncej tsom faj los pob tag lawm. Tej zaum lawv yuav xav txog Npanpiloo tej ntsa loog uas tuab thiab ruaj khov heev. Tej no puas ua rau cov Yudai poob siab? Lawv yeej tsis poob siab li vim Yehauvas twb tsom kwm lawv mus txog chaw lawm. Lawv thiaj teeb kiag lub thaj rau ntawm lub tuam tsev thiab ua kevcai hlawv xyeem rau Yehauvas txhua hnub. (Exala 3:1, 2) Lawv kub siab lug nqes tes ua haujlwm rau Yehauvas. Lawv tsis cia ib yam dabtsi txo lawv lub zog li.

4 Cov Yudai kho lub tuam tsev thiab kho lawv tej vaj tse huvsi. Lawv kuj ua liaj ua teb xwv lawv tsev neeg thiaj tau noj. (Exala 2:70) Lawv tes haujlwm hnyav kawg li los cov yeeb ncuab tseem tuaj tawm tsam lawv thiab. Lawv raug tawm tsam tau 15 lub xyoos lawv thiaj qaug zog zuj zus lawm. (Exala 4:1-4) Tsis tas li ntawd xwb, xyoo 522, Pawxia tus vajntxwv txwv hlo tsis pub cov Yudai kho lub tuam tsev hauv Yeluxalees lawm. Ntshe yuav kho tsis tau lub nroog ntawd li.​—Exala 4:21-24.

5. Yehauvas tau ua li cas los txhawb nws cov tibneeg?

5 Yehauvas paub tias nws cov tibneeg yuav tsum tau kev txhawb zog lawv thiaj ua taus siab tuab. Nws thiaj ua rau Xekhaliya pom zaj yog toog 8 uas yog zaj kawg nkaus. Nws xav kom lawv nco ntsoov tias nws hlub lawv thiab pom qhov uas lawv mob siab teev tiam nws. Yehauvas cog lus tias nws yeej yuav tsom kwm lawv yog lawv rau siab ntso ua lub tuam tsev. Yehauvas hais tias: “Yog nej mob siab mloog [Yehauvas] uas yog nej tus Vajtswv tej lus mas tej no yeej yuav tshwm los.”​—Xekhaliya 6:15.

IB PAB TUB ROG SAUM NTUJ

6. (1) Xekhaliya pom dabtsi hauv zaj yog toog 8? (Saib daim duab ntawm sab 21.) (2) Vim li cas cov nees uas luag tej tsheb ntawd nyias muaj nyias xim?

6 Xekhaliya zaj yog toog 8 txhawb zog tshaj plaws li. (Nyeem Xekhaliya 6:1-3.) Xekhaliya pom dabtsi xwb? Nws tsa muag ntsia pom dheev 4 lub tsheb nees ua rog “tawm ntawm ob lub roob kem nruab nrab tuaj. Ob lub roob ntawd yog roob tooj liab.” Cov nees uas luag tej tsheb ntawd nyias muaj nyias xim, thiaj pom cov uas caij nees tseeb tseeb. Xekhaliya nug tias: “Tej no yog dabtsi?” (Xekhaliya 6:4) Peb kuj xav paub thiab vim zaj yog toog no yuav txhawb tau peb txojkev ntseeg heev.

7, 8. (1) Ob lub roob piv txog dabtsi? (2) Vim li cas 2 lub roob ntawd ho yog tooj liab?

7 Hauv phau Vajlugkub, tej roob ua piv txwv txog tej nceeg vaj lossis tej tseem fwv. Ob lub roob uas Xekhaliya pom kuj ua rau peb xav txog lub roob hauv Daniyee zaj lus faj lem thiab. Ib lub roob piv txog Yehauvas txojkev kav ib puas tsav yam uas kav mus ib txhis, thiab ib lub piv txog lub Nceeg Vaj uas tus Mexiyas kav. (Daniyee 2:35, 45) Txij xyoo 1914 los Yexus tau ua Vajntxwv ces 2 lub roob no txheem tau Vajtswv lub ntsiab kom muaj tiav rau hauv lub ntiajteb.

Yehauvas tseem siv cov tubtxib saum ntuj tiv thaiv thiab txhawb nws cov tibneeg

8 Vim li cas 2 lub roob ntawd ho yog tooj liab? Tooj liab muaj nqes heev thiab ci nplas xwb. Yehauvas hais kom cov Yixayee muab tooj liab los ua lub tsev ntaub. (Khiav Dim 27:1-3) Tom qab no lawv kuj siv tooj liab los ua lub tuam tsev hauv Yeluxalees thiab. (1 Vajntxwv 7:13-16) Ob lub roob tooj liab qhia tias Yehauvas lub hwjchim kav ib puas tsav yam thiab lub Nceeg Vaj uas tus Mexiyas kav yeej zoo kawg nkaus tiag. Tibneeg yuav nyob tso siab plhuav thiab tau txais koob hmoov nplua mias.

9. Cov uas tsav tsheb nees piv txog leejtwg, thiab lawv raug txib mus ua dabtsi?

9 Cov uas tsav tsheb nees thiab cov tsheb nees piv txog leejtwg? Piv txog tej pab tubtxib saum ntuj. (Nyeem Xekhaliya 6:5-8.) Lawv “nyob ntawm [Yehauvas] uas kav tag nrho qab ntuj no huvsi xubntiag es tawm mus” ua tes haujlwm tshwj xeeb. Lawv raug txib mus rau tej thaj tsam tiv thaiv Vajtswv cov tibneeg tsis pub lub “tebchaws sab ped” uas yog Npanpiloo ua phem. Zaj yog toog no qhia tias Yehauvas yuav tsis cia nws haiv neeg poob cev qhev rau Npanpiloo ib zaug ntxiv li lawm. Thaum Xekhaliya qhia cov uas kho lub tuam tsev txog tej no, yeej nplig tau lawv siab kawg li. Lawv cov yeeb ncuab txwv tsis tau lawv tes haujlwm.

10. Xekhaliya zaj lus faj lem txog cov uas tsav tsheb nees thiab cov tsheb nees txhawb tau peb li cas?

10 Niaj hnub nimno, Yehauvas tseem cia nws cov tubtxib saum ntuj tiv thaiv thiab txhawb nws cov tibneeg qees. (Malakhi 3:6; Henplais 1:7, 14) Txij xyoo 1919, Yehauvas cov tibneeg twb dim lub Tuam Ceeb Npanpiloo lawm. Txawm tej yeeb ncuab tawm tsam tsis pub kev ntseeg tseeb huaj vam los, lawv yeej txwv tsis tau li. (Qhia Tshwm 18:4) Peb tsis tas ntshai tsam kev ntseeg cuav yuav caij tsuj Yehauvas cov tibneeg dua rau qhov twb muaj cov tubtxib saum ntuj tiv thaiv Yehauvas lub koom haum. (Ntawv Nkauj 34:7) Yog li ntawd, cia peb zoo siab hlo thiab rau siab ntso pe hawm Yehauvas. Xekhaliya zaj lus faj lem no qhia meej rau peb tias muaj 2 lub roob tiv thaiv peb lawm, peb yeej yuav nyob tso siab plhuav tsis ntshai li.

11. Vim li cas peb thiaj tsis poob siab txog lub sijhawm uas Vajtswv cov tibneeg yuav raug tawm tsam loj?

11 Tshuav tsis ntev Xatas lub qab ntuj tej tseem fwv yuav sau nthwv tuaj ua ib ke, xav muab Vajtswv cov tibneeg ua kom puam tshuaj. (Exekhee 38:2, 10-12; Daniyee 11:40, 44, 45; Qhia Tshwm 19:19) Exekhee zaj lus faj lem kuj qhia tias lawv yuav zoo ib yam li tauv huab uas laum nkaus lub ntiajteb. Lawv txhua tus npau taws heev rag nees ntws tuaj tawm tsam Vajtswv haiv neeg. (Exekhee 38:15, 16) * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.) Peb puas poob siab rau tej no? Yeej tsis poob siab kiag li! Peb muaj Yehauvas pab tub rog tuaj peb tog lawm. Thaum txog lub caij ceeblaj txom nyem loj kawg li, Yehauvas cov tubtxib saum ntuj yuav tiv thaiv nws cov tibneeg thiab yuav muab cov uas tawm tsam Yehauvas txojkev kav rhuav tshem huv tibsi. (2 Thexalaunika 1:7, 8) Hnub ntawd yuav muaj yeej loj kawg li! Ua li, leejtwg ua tus coj Yehauvas pab tub rog saum ntuj?

YEHAUVAS MUAB LUB MOM VAJNTXWV RAU TUS POV THAWJ NTOO

12, 13. (1) Yehauvas hais kom Xekhaliya ua dabtsi ntxiv? (2) Ua li cas peb ho paub tias Tus Ceg Ntoo yog piv txog Yexus Khetos?

12 Xekhaliya tib leeg thiaj pom 8 zaj yog toog no xwb. Vajtswv thiaj hais kom nws ua ib yam dabtsi tab meeg txhua tus xwv thiaj txhawb tau cov uas txhim kho Vajtswv lub tuam tsev. (Nyeem Xekhaliya 6:9-12.) Txawm muaj 3 tug txivneej hu ua Heedai, Thaunpiya, thiab Yedaya uas tuaj tim Npanpiloo tuaj txog. Yehauvas kom Xekhaliya muab cov nyiaj thiab kub uas lawv nqa tuaj coj los ua ib lub “mom vajntxwv.” (Xekhaliya 6:11) Lub mom vajntxwv puas yog ua rau tus tswv xeev Xelunpanpee ntoo? Tsis yog. Txawm nws yog xeem Yuda thiab yog Davi caj ces los, nws tsis tau ntoo. Yehauvas hais kom Xekhaliya muab lub mom vajntxwv coj mus rau tus Pov Thawj Hlob Yausua ntoo. Ntshe cov tibneeg tsis pom qab xav li!

13 Qhov uas Xekhaliya ua li no puas yog txhais tias tus Pov Thawj Hlob Yausua tau ua vajntxwv lawd? Tsis yog. Vim li cas? Rau qhov Yausua tsis yog Davi caj ces. Qhov uas Xekhaliya muab lub mom vajntxwv rau Yausua ntoo ua duab txog yav tom hauv ntej uas yuav muaj ib tug pov thawj hlob ua vajntxwv uas kav mus ib txhis hu ua Tus Ceg Ntoo. Phau Vajlugkub qhia tias Tus Ceg Ntoo yog Yexus Khetos.​—Yaxaya 11:1; Mathai 2:23. * (Saib cov lus hauv qab taw qhia.)

14. Yexus uas yog tus Vajntxwv thiab tus Pov Thawj Hlob, muaj tes haujlwm twg?

14 Yexus yog tus Vajntxwv thiab tus Pov Thawj Hlob. Nws ua tus coj Yehauvas pab tub rog saum ntuj thiab pab Vajtswv cov tibneeg hauv ntiajteb no, txawm lawv tseem nyob hauv lub qab ntuj phem los lawv nyob tau tso siab plhuav. (Yelemi 23:5, 6) Tshuav tsis ntev lawm xwb, Khetos yuav txhawb Vajtswv txojkev kav es ntaus yeej tej tebchaws thiab tiv thaiv Yehauvas cov tibneeg. (Qhia Tshwm 17:12-14; 19:11, 14, 15) Tiamsis ua ntej hnub ntawd los txog Yexus lossis Tus Ceg Ntoo, muaj ib teg haujlwm tshwj xeeb ua.

NWS YUAV UA LUB TUAM TSEV

15, 16. (1) Ua cas Vajtswv cov tibneeg ho paub pe hawm zuj zus tuaj lawd, thiab leejtwg yog tus cob qhia lawv? (2) Tom qab Khetos Kav 1,000 Xyoo lub ntiajteb yuav zoo li cas xwb?

15 Yexus ua tus Vajntxwv thiab tus Pov Thawj Hlob, tiamsis nws kuj tau tes haujlwm los “ua [Yehauvas] lub tuam tsev” thiab. (Xekhaliya 6:13, NW) Nws ua lub tuam tsev li cas? Nyob rau xyoo 1919 nws tso Vajtswv haiv neeg dim ntawm lub Tuam Ceeb Npanpiloo uas yog kev ntseeg cuav. Yexus kuj tsa dua lub koom txoos thiab tsa “tus qhev ncaj thiab ntse.” Pab kwvtij no yog cov xaiv tseg uas saib xyuas tes haujlwm hauv lub tuam tsev ntawm sab kev ntseeg feem hauv ntiajteb no. (Mathai 24:45) Yexus kuj ntxuav Yehauvas cov tibneeg txojkev pe hawm kom dawb huv.​—Malakhi 3:1-3.

16 Yexus thiab cov 144,000 leej uas ua vajntxwv thiab ua pov thawj yuav kav 1,000 xyoo. Lub caij ntawd lawv yuav pab kom cov ncaj ncees zoo tiav log. Tom qab ntawd, tsuas tshuav cov uas pe hawm Vajtswv Yehauvas seem nyob hauv ntiajteb no lawm xwb! Thaum ntawd sawvdaws yuav pe hawm Yehauvas ib yam li thaum chiv keeb.

CIA LI NQES TES UA LUB TUAM TSEV

17. Yehauvas cog lus li cas rau cov Yudai, thiab cov lus ntawd txhawb tau lawv li cas?

17 Xekhaliya cov lus txhawb tau cov Yudai heev. Lawv cia siab ntsoov rau Vajtswv tej lus cog tseg. Yehauvas cog lus tias nws yuav tiv thaiv thiab pab kom lawv ua tau lub tuam tsev. Tej zaum lawv xav tias lawv tsawg heev, xyov lawv puas yuav muaj peevxwm ua tau lub tuam tsev. Xekhaliya thiaj txhawb lawv ntxiv kom lawv tsis txhob xoob teg. Twb muaj Heedai, Thaunpiya thiab Yedaya tuaj pab lawm los, Yehauvas qhia tias tseem yuav muaj coob tus “tuaj pab ua [Nws] lub tuam tsev” ntxiv. (Nyeem Xekhaliya 6:15.) Cov Yudai paub tseeb tias Yehauvas yeej yuav pab lawv ua tes haujlwm no. Txawm Pawxia tus vajntxwv tsis pub ua los lawv kub siab lug rov ua haujlwm. Qhov uas Pawxia txwv lawv zoo ib yam li lub roob loj heev tiamsis Yehauvas muab tshem hlo lawm. Nyob rau xyoo 515 ua ntej Yexus lawv thiaj ua tiav kiag lub tuam tsev. (Exala 6:22; Xekhaliya 4:6, 7) Yehauvas tej lus kuj yog hais txog tej yam tseem ceeb dua lub tuam tsev ntawd thiab.

Yehauvas yeej nco ntsoov peb tes haujlwm thiab qhov uas peb hlub nws (Saib nqe 18, 19)

18. Niaj hnub no tau muaj raws li Xekhaliya 6:15 li cas?

18 Niaj hnub no, muaj tsheej plhom leej tau los pe hawm Yehauvas. Lawv zoo siab hlo muab “tej qhov txhia chaw” thiab siv lub dag lub zog los ua Yehauvas tes haujlwm. Qhov uas lawv ua no yog lawv txhawb Yehauvas lub tuam tsev ntawm sab kev ntseeg. (Paj Lug 3:9) Peb paub tias Yehauvas yeej saib tej uas peb ua no rau nqe heev. Nco ntsoov tias thaum Heedai, Thaunpiya thiab Yedaya coj nyiaj thiab kub tuaj, Xekhaliya muab coj mus ua ib lub mom vajntxwv. Lub mom vajntxwv ntawd yog “ua lub chaw nco txog” tej uas lawv tau txhawb kev pe hawm tseeb. (Xekhaliya 6:14) Yehauvas yeej yuav nco ntsoov peb tes haujlwm, thiab qhov uas peb hlub nws.​—Henplais 6:10.

Peb zoo siab kawg li uas peb muaj feem nyob hauv ib lub koom haum uas yuav nyob ruaj khov mus ib txhis

19. Tej uas Xekhaliya ua yog toog pom txhawb tau peb li cas?

19 Nyob rau tiam kawg no Yehauvas cov tibneeg tau ua ntau yam zoo kawg li. Yehauvas foom koob hmoov thiab muaj Khetos ua tus coj thiaj ua tau tej no xwb. Peb zoo siab kawg li uas peb muaj feem nyob hauv lub koom haum uas yuav nyob ruaj khov mus ib txhis. Peb paub tias Yehauvas lub ntsiab rau txojkev pe hawm tseeb yeej yuav muaj tiav xwb xwb li. Yog li ntawd, cia li “mloog [Yehauvas] uas yog [peb] tus Vajtswv tej lus” thiab muab qhov uas peb tau los ua nws cov tibneeg saib rau nqes. Yog peb ua li ntawd, peb tus Vajntxwv uas yog tus Pov Thawj Hlob, thiab cov tubtxib saum ntuj yuav tiv thaiv peb. Cia li rau siab ntso txhawb kev pe hawm tseeb. Yehauvas yeej yuav tsom kwm koj dhau lub sim ceeb no thiab mus ib txhis li!

^ nqe 11 Yog xav paub ntxiv mus saib zaj “Tej Uas Peb Xav Paub” hauv Phau Tsom Faj Askiv lub 5 Hlis tim 15, 2015 sab 29 txog 30.

^ nqe 13 “Naxale” yog lus Henplais uas txhais tias “ceg ntoo.”