Yaa mi ní ɔ nɔ

Yaa e mi ní ɔ mi

Kristofohi Nɛ Nyɛ Wa Ngɛ Jeha Mi​—Yehowa Bua Jɔ Nyɛ Anɔkuale Yemi ɔ He

Kristofohi Nɛ Nyɛ Wa Ngɛ Jeha Mi​—Yehowa Bua Jɔ Nyɛ Anɔkuale Yemi ɔ He

NGƐ je kɛ wɛ ɔ, asafo mi nikɔtɔmahi a bua jɔ he blɔ nɛ a náa kɛ sɔmɔɔ Mawu we bi ɔ he wawɛɛ. Wa náa asafo mi nikɔtɔma amɛ a he se wawɛɛ nitsɛ! Se lingmi nɛ ɔ, asafo ɔ pee tsakemi ko. A de asafo mi nikɔtɔmahi nɛ a wa ngɛ jeha mi ɔ kaa a ngɔ ní tsumi komɛ nɛ a he hia wawɛɛ ɔ kɛ ha nikɔtɔmahi nɛ a ji nihewi ɔ. Kɛ wa ngɛ tsɔɔe kɛɛ?

Ngɛ blɔ tsɔɔmi ehe nɛ ɔ nya a, ke kpɔ mi nɔ hyɛli kɛ nikɔtɔmahi nɛ a tsɔɔ ní ngɛ asafo ɔ sukuu slɔɔto ɔmɛ a mi ɔ ye jeha 70 ɔ, e sɛ nɛ a tsu ní tsumi nɛ ɔmɛ hu. Jehanɛ hu ɔ, asafo mi nikɔtɔmahi nɛ a ngɛ sɔmɔe kaa Asafo ɔ Ní Tsumi Kɔni Ajla Toli a sanehi a he blɔ nya toli aloo nikɔtɔmahi a kuu ɔ sanehi a he blɔ nya toli nɛ a ye jeha 80 ɔ kɛ sɔmɔmi he blɔ nɛ ɔmɛ maa wo asafo mi nikɔtɔmahi nɛ a ji nihewi a dɛ. Kɛ asafo mi nikɔtɔmahi nɛ a wa ngɛ jeha mi ɔ pee a ní ngɛ tsakemi nɛ ɔ he ha kɛɛ? A kɛ anɔkuale yemi fĩ Yehowa kɛ e asafo ɔ se!

Ken sɔmɔ kaa Asafo ɔ Ní Tsumi Kɔni Ajla Toli a sanehi a he blɔ nya tolɔ maa pee jeha 49. E de ke: “I kɛ Blɔ Tsɔɔmi Ajla Toli ɔmɛ kpa gbi wawɛɛ. Ngɛ anɔkuale mi ɔ, jamɛ a ligbi ɔ mɔtu ɔ loko ma nu munyu nɛ ɔ, i sɔle ha Yehowa kaa e ha nɛ a hla asafo mi nɔkɔtɔma ko nɛ e wɛ tsɔ ngɛ jeha mi ɔ konɛ e ba sɔmɔ kaa sanehi a he blɔ nya tolɔ.” Asafo mi nikɔtɔmahi nɛ a wa ngɛ jeha mi nɛ a kɛ anɔkuale yemi ngɛ sɔmɔe ɔ nu he kaa bɔ nɛ Ken nu he ɔ. Atsinyɛ jemi ko be he kaa a bua jɔ sɔmɔmi nɛ a ngɛ a nyɛmimɛ ɔmɛ sɔmɔe ɔ he. Se sisije ɔ, tsakemi ɔ hao mɛ bɔɔ.

Esperandio nɛ e sɔmɔ kaa nikɔtɔmahi a kuu ɔ sanehi a he blɔ nya tolɔ ɔ de ke: “E hao mi bɔɔ.” Se e de hu ke: “Akɛnɛ i be he wami nɛ ye hiɔ ɔ mi ngɛ wae he je ɔ, e sa nɛ ma ná be kɛ hyɛ ye he.” Ngɛ enɛ ɔ tsuo se ɔ, Esperandio kɛ anɔkuale yemi ngɛ Yehowa sɔmɔe, nɛ e ngɛ asafo nɛ e ngɛ mi ɔ ye buae.

Nɛ kpɔ mi nɔ hyɛli nɛ a kɛ jehahi babauu sɔmɔ nɛ amlɔ nɛ ɔ, a ná sɔmɔmi he blɔ kpahi ɔ hu nɛɛ? Allan nɛ e kɛ jeha 38 sɔmɔ kaa kpɔ mi nɔ hyɛlɔ ɔ de ke: “Benɛ i nu munyu nɛ ɔ, e pee mi nyakpɛ.” Se kɛ̃ ɔ, e na kaa e he hia nɛ e tsɔse nihewi ɔmɛ konɛ a ba tsu ní tsumi ɔ. Loloolo ɔ, e kɛ anɔkuale yemi ngɛ Yehowa sɔmɔe.

Russell nɛ e kɛ jeha 40 sɔmɔ kaa kpɔ mi nɔ hyɛlɔ kɛ tsɔɔlɔ ngɛ asafo ɔ sukuu ɔmɛ a mi ɔ tsɔɔ kaa benɛ e kɛ e yo ɔ nu munyu nɛ ɔ, a hao. E de ke: “Wa bua jɔ sɔmɔmi he blɔ nɛ ɔ he wawɛɛ, nɛ e peeɔ wɔ kaa wa ngɛ he wami nɛ wa ma nyɛ kɛ ma tsa ní tsumi ɔ nɔ.” Amlɔ nɛ ɔ, Russell kɛ e yo ɔ ngɔɔ a níhi a si kpami ɔ kɛ tsɔsemi nɛ a ná a kɛ yeɔ bua nyɛmimɛ nɛ a kɛ mɛ ngɛ asafo mi ɔ.

Ke o nui he kaa bɔ nɛ nyɛmimɛ nɛ ɔmɛ nu he po ɔ, munyu ko nɛ ngɛ Samuel womi nɛ ji enyɔ ɔ ma nyɛ maa ye bua mo konɛ o na nɔ́ he je nɛ a nu he jã.

NYUMU NƐ BAA E HE SI, NƐ E NUƆ NƆ́ SISI

Anɛ o kai nɔ́ nɛ ba benɛ Matsɛ David bi Absalom tsɔ atua a lo? David tu fo kɛ ho Mahanaim ya ngɛ Yerusalɛm ngɛ Yɔdan Pa a beleku je. Benɛ David kɛ nihi nɛ a piɛɛ e he ɔ ngɛ lejɛ ɔ, a he fĩ mɛ bɔɔ. Anɛ o kai nɔ́ nɛ ba a lo?

Nyumuhi etɛ komɛ nɛ a ngɛ jamɛ a kpokpa a nɔ ɔ ngɔ niye ní slɔɔtohi kɛ ní hoomi níhi kɛ sa kɛ ya ha mɛ. Barzilai piɛɛ nyumu nɛ ɔmɛ a he. (2 Sam. 17:27-29) Benɛ a ye Absalom nɔ nɛ́ David kpale kɛ yaa Yerusalɛm ɔ, Barzilai ya je lɛ blɔ kɛ su Yɔdan Pa a he. David de lɛ ke e suɔ nɛ e kɛ lɛ nɛ ya Yerusalɛm. E ngɛ mi kaa “niatsɛ” ji Barzilai, nɛ e hia we niye ní nɛ Matsɛ David ma ha lɛ ɔ mohu lɛɛ, se David tsɔɔ kaa e suɔ nɛ e hyɛ e nɔ. (2 Sam. 19:31-33) Eko ɔ, David suɔ nɛ Barzilai nɛ hi e kasa nya ngɛ Yerusalɛm konɛ e hi lɛ ga woe, ejakaa Barzilai ngɛ níhi a si kpami fuu. Enɛ ɔ ko pee he blɔ ngua kɛ ha Barzilai akɛnɛ e maa hi matsɛ we ɔ mi nɛ e ma tsu ní ngɛ lejɛ ɔ he je!

Akɛnɛ Barzilai baa e he si nɛ e nuɔ nɔ́ sisi he je ɔ, e ha nɛ David le kaa e ye jeha 80. E de hu ke: “Anɛ ma nyɛ ma le slɔɔto nɛ ngɛ nɔ́ nɛ hi kɛ nɔ́ nɛ hí a kpɛti lo?” Mɛni Barzilai ngɛ tsɔɔe? E ná níhi a si kpamihi fuu ngɛ si himi mi. Nɛ e ma nyɛ maa wo David ga kaa bɔ nɛ “nikɔtɔma komɛ” wo Matsɛ Rehoboam ga benɛ e ngɛ tsɛ yee ɔ. (1 Ma. 12:6, 7; La 92:12-14; Abɛ 16:31) Enɛ ɔ he ɔ, munyu nɛ Barzilai tu ke kɛ e maa pee kɛ le slɔɔto nɛ ngɛ nɔ́ nɛ hi kɛ nɔ́ nɛ hí a kpɛti ɔ tsɔɔ níhi nɛ e be nyɛe maa pee akɛnɛ e bwɔ ɔ he je. E tsɔɔ hu kaa bwɔmi he je ɔ, ke e ye ní nɛ e nu ní ɔ, e nui ngɔɔmi tsɔ ko ngɛ mi. Nɛ ke a ngɛ lae po ɔ, e ngɔɛ ngɛ e tue mi. (Fiɛlɔ 12:4, 5) Enɛ ɔ he ɔ, Barzilai de David kaa e ngɔ niheyo wayoo ko nɛ a tsɛɛ lɛ ke Kimham ɔ mohu kɛ ya Yerusalɛm. Eko ɔ, Barzilai bi ji Kimham.​—2 Sam. 19:35-40, NW.

MOO TO BLƆ NYA KƐ HA HWƆƆ SE

Tsakemi nɛ a pee kɛ ha asafo mi nikɔtɔmahi nɛ a wa ngɛ jeha mi nɛ wa tu he munyu kɛ sɛ hlami ɔ ngɛ kaa nɔ́ nɛ Barzilai pee ɔ pɛpɛɛpɛ. Ngɛ wa be nɛ ɔ mi ɔ, pi asafo mi nɔkɔtɔma kake ko si fɔfɔɛ nɛ a da nɔ kɛ pee tsakemi nɛ ɔ kaa bɔ nɛ e ba ngɛ Barzilai blɔ fa mi ɔ. Mohu ɔ, a susu nɔ́ nɛ maa ye bua asafo mi nikɔtɔmahi nɛ a kɛ anɔkuale yemi ngɛ Yehowa sɔmɔe ngɛ je kɛ wɛ ɔ he.

Kristofohi nɛ a wa ngɛ jeha mi nɛ a baa a he si nɛ ɔ nu sisi kaa ke a ngɔ ní tsumihi nɛ a kɛ jehahi babauu tsu ɔ kɛ wo nihewi a dɛ ɔ, lɔ ɔ ma ha nɛ Yehowa asafo ɔ maa ya hɛ mi. Behi fuu ɔ, asafo mi nikɔtɔmahi nɛ a wa nɛ ɔmɛ lɛ a tsɔse nihewi ɔmɛ kaa bɔ nɛ eko ɔ, Barzilai tsɔse e bi ɔ, aloo kaa bɔ nɛ bɔfo Paulo tsɔse Timoteo ɔ. (1 Kor. 4:17; Filip. 2:20-22) Nihewi nɛ ɔmɛ a mɔde bɔmi tsɔɔ kaa a ji “nike níhi . . . ngɛ adesahi a mi,” nɛ a ma nyɛ maa ye bua kɛ “fia Kristo ɔ nɔmlɔ tso ɔ kɛ ma si.”​—Efe. 4:8-12; kɛ to 4 Mose 11:16, 17, 29 ɔ he.

SƆMƆMI HE BLƆ KPAHI NƐ O MA NYƐ MA NÁ

Ngɛ je kɛ wɛ ɔ, Mawu sɔmɔli babauu nɛ a ngɔ sɔmɔmi he blɔ ko nɛ a ngɛ ɔ kɛ ha ni kpahi ɔ ná sɔmɔmi he blɔ kpahi.

Marco nɛ e kɛ jeha 19 sɔmɔ kaa kpɔ mi nɔ hyɛlɔ ɔ de ke: “Sɔmɔmi he blɔ ehe nɛ i ná a ha nɛ i nyɛɔ nɛ i yeɔ bua nyɛmimɛ yihi nɛ a hunomɛ be asafo ɔ mi ɔ.”

Geraldo nɛ lɛ hu e kɛ jeha 28 sɔmɔ kaa kpɔ mi nɔ hyɛlɔ ɔ de ke: “Oti ehehi nɛ waa kɛ ma wa hɛ mi ji kaa wa maa ye bua nihi nɛ a kpa asafo mi kpehi bami ɔ, nɛ́ waa kɛ nihi fuu nɛ kase Baiblo ɔ.” E tsɔɔ hu kaa e kɛ e yo ɔ kɛ nihi 15 ngɛ Baiblo ɔ kasee, nɛ a ye bua nyɛmimɛ babauu nɛ a bɔni asafo mi kpehi yami ekohu.

Allan nɛ wa wo e ta kɛ sɛ hlami ɔ de ke: “Amlɔ nɛ ɔ, wa ná he blɔ nɛ́ waa kɛ ma tsu fiɛɛmi ní tsumi ɔ saminya. Waa kɛ wa he woɔ ma nɔ odase yemi mi, wa fiɛɛɔ ngɛ ní tsumi hehi, kɛ wa kpɔ ɔ mi. Nihi enyɔ nɛ waa kɛ mɛ kaseɔ ní ngɛ wa kpɔ ɔ mi ɔ baa asafo mi kpehi.”

Ke o ji nyɛminyumu nɛ o ná sɔmɔmi he blɔ ehe ko ngɛ asafo ɔ mi ɔ, blɔ kpa ko hu ngɛ nɛ o ma nyɛ maa gu nɔ kɛ ye bua. O ma nyɛ ma fĩ ní tsumi nɛ Yehowa ngɛ tsue ɔ se kɛ gu o níhi a si kpami nɛ o kɛ maa ye bua nihewi nɛ a ngɛ o we asafo ɔ mi ɔ nɔ. Russell nɛ wa wo e ta kɛ sɛ hlami ɔ de ke: “Yehowa ngɛ nihewi ɔmɛ tsɔsee, nɛ e kɛ mɛ ngɛ ní tsue. A kɛ he wami nɛ a ngɛ ɔ ngɛ ní tsue saminya. Asafo ɔ tsuo ngɛ a ní tsɔɔmi kɛ bɔ nɛ a hyɛɛ nyɛmimɛ ɔmɛ a nɔ ha a he se náe!”​—Hyɛ daka nɛ ji, “ Moo Ye Bua Nihewi Konɛ A Ya A Hɛ Mi.”

YEHOWA BUA JƆ ANƆKUALE NƐ O YEƆ Ɔ HE

Ke tsakemi nɛ ɔ sa o he po ɔ, ko ha nɛ e hao mo. Ní nɛ o tsu kɛ be ɔ ye bua nihi babauu, nɛ o ma nyɛ maa ya nɔ maa pee jã. Nyɛmimɛ ɔmɛ suɔ mo, nɛ a maa suɔ mo daa.

Nɔ́ nɛ he hia pe kulaa ji kaa Yehowa bua jɔ o he. E hɛ be ‘ní tsumi kɛ suɔmi nɛ o je kpo ngɛ e biɛ ɔ he kɛ gu sɔmɔmi nɛ o ngɛ ni klɔuklɔu ɔmɛ sɔmɔe nɛ o yaa nɔ nɛ o sɔmɔɔ mɛ ɔ nɔ’ jee. (Heb. 6:10) Ngmami nɛ ɔ ngɛ nɔ mi mae ha wɔ kaa pi dengme nɛ wa gbo kɛ be ɔ pɛ nɛ Mawu maa wo wɔ he hiɔ. Bɔ nɛ o he jua wa ha Yehowa ha a, e hɛ be nyɛe maa je níhi nɛ o tsu kɛ be kɛ mɔde nɛ o ngɛ bɔe amlɔ nɛ ɔ kaa o maa sa e hɛ mi ɔ nɔ!

Nɛ ke o ji nɔ ko nɛ a tsakee we o ní tsumi ngɛ asafo ɔ mi hu nɛɛ? Mo hu munyu nɛ ɔ ma nyɛ ma kɔ o he. Ngɛ mɛni blɔ nɔ?

Ke nyɛminyumu ko ngɛ o kasa nya nɛ e kɛ jeha babauu sɔmɔ nɛ a tsake e ní tsumi ɔ, o ma nyɛ ma ná e níhi a si kpami ɔ he se. Mo bi ga womi kɛ je e ngɔ. Mo bi e juɛmi ngɛ níhi a he. Moo hyɛ bɔ nɛ e níhi a si kpami ɔ yeɔ bua lɛ ngɛ e ní tsumi ehe ɔ mi ha.

Ke o wa ngɛ jeha mi nɛ a tsake o ní tsumi jio, o ji nyɛminyumu loo nyɛmiyo nɛ o ma nyɛ ma ná nikɔtɔma nɛ ɔmɛ a he se jio, o hɛ ko je nɔ kaa Yehowa bua jɔ anɔkualetsɛmɛ nɛ a kɛ jeha babauu sɔmɔ lɛ nɛ a yaa nɔ nɛ a peeɔ jã a he wawɛɛ.