Skip to content

Skip to table of contents

SUTUDI-ARTIKEL 24

Sama á de di e gi sama paadon enke Yehofa

Sama á de di e gi sama paadon enke Yehofa

‘Yehofa, ya wan bun Gadu. I de kabakaba fu gi sama paadon. Ye soi bun-ati gi ala den sama di e suku yeepi a yu.’​—PS. 86:5.

SINGI 42 A begi fu wan futuboi fu Gadu

SAN WO LELI *

1. San Salomo be taki a Peleikiman 7:20?

 KOWNU Salomo be taki: ‘Nawan leti-ati sama de a goontapu di e du bun ala yuu. Sama á de a goontapu di nai sondu’ (Peleik. 7:20). A sani ya a tuu, bika ala wi abi sondu (1 Yoh. 1:8). Ala we du sani son yuu di Gadu á lobi. We du sani tu di e hati taawan.

2. Fa ye fii te wan mati fii gii paadon?

2 Kande i sabi ete fai be du wan sani di be hati wan mati fii. I be wani yu anga en libi bun baka, neen meke i go taki anga en. Di i go taki anga en a gii paadon. I musu fii bun di a mati fii gii paadon. I musu piisii tu.

3. San wo luku aini a artikel ya?

3 A Yehofa na a moo bun Mati di u sa abi, ma son yuu we du sani di aa lobi. Ma faw du sabi taki Yehofa de kabakaba fu gi u paadon te u meke wan fowtu? Saide a fasi fa Yehofa e gi paadon anga a fasi fa libisama e gi paadon a ná aseefi? Sama a den sama di Yehofa e gi paadon?

YEHOFA DE KABAKABA FU GI U PAADON

4. Faw du sabi taki Yehofa de kabakaba fu gi u paadon?

4 Beibel e soi u taki Yehofa de kabakaba fu gi u paadon. Di Mosesi be akisi Yehofa fu a soi en fa a gendee, a engel be taigi en taki: ‘Yehofa, Yehofa, a wan Gadu di abi tyali-ati. A abi switifasi. En ati nai boon gaw. Ai du bun ala yuu. Ai du ala san a taki. Ai du bun gi dunsudunsu sama. Ai gi sama paadon te den meke fowtu, te den du ogii efuso sondu’ (Ek. 34:6, 7). Yehofa a wan Gadu di abi tyali-ati. Efu u du wan sondu neen u soi taki a sani di u du e hati u tuutuu, a de kabakaba fu gi u paadon.​—Neh. 9:17; Ps. 86:15.

Yehofa sabi ala sani fu u (Luku paragraaf 5)

5. Enke fa Psalm 103:13, 14 e soi, da san Yehofa e du fu di a sabi wi enke libisama bun?

5 Yehofa a Sama di meke u sabi ala sani fu u finifini. Sama á de a goontapu di aa sabi (Ps. 139:15-17). Yehofa sabi saide wi abi son manii. A sabi taki son yuu we teke son manii fu den gaansama fu u di á bun. A sabi tu taki son yuu a den sani di miti wi aini u libi e meke wi abi son manii. San Yehofa e du fu di a sabi den sani ya? Fu di Yehofa sabi u bun meke ai soi tyali-ati gi wi ala yuu.​—Ps. 78:39; leisi Psalm 103:13, 14.

6. Fa Yehofa soi taki a de kabakaba fu gi u paadon?

6 Yehofa soi taki a de kabakaba fu gi u paadon. A sabi taki a Adan du meke ala sama abi sondu, neen meke we dede (Rom. 5:12). Wa poi puu sondu anga dede gi useefi. Wa poi puu den sani ya gi taa sama tu (Ps. 49:7-9). Ma Yehofa lobi u, neen meke a seeka sani gi u fu meke u fii. Fa a du a sani ya? Yohanisi 3:16 e soi taki Yehofa sende a wan kodo Manpikin fi en kon dede gi u (Mat. 20:28; Rom. 5:19). Yesesi dede gi u, fu u sa fii fu sondu anga dede. Ma efu u wani fende wini fu a sani ya, u mu soi taki we biibi taki a dede di a dede o tyai wini gi u (Heb. 2:9). Ná pikin hati a hati Yehofa di a si fa en Manpikin pina te enke a dede. Efu Yehofa á be de kabakaba fu gi u paadon, aa be o meke en Manpikin dede gi u.

7. Sowtu toli aini Beibel e soi taki Yehofa e gi sama paadon anga en hii ati?

7 A omen toli fu sama de aini Beibel di Yehofa be gi paadon anga en hii ati (Efe. 4:32). Kande ye pakisei a toli fu Kownu Manase. A man ya be abi ogii-ati. A omen sani a du di Yehofa á lobi. A be e dini falisi gadu. A be e gi sama taanga-sikin fu dini den gadu ya tu. A be e boon den pikin fi en enke ofaandi gi falisi gadu. Boiti dati, Manase be poti wan pobiki aini a osu fu Yehofa. Beibel taki: ‘A du omen sani di Yehofa á lobi’ (2 Kolon. 33:2-7). Ma winsi fa Manase du den sani ya, di a soi taki den sondu fi en e hati, Yehofa gi en paadon anga en hii ati. Boiti dati, Yehofa meke a tii enke kownu baka (2 Kolon. 33:12, 13). Kande ye pakisei Kownu David tu. Enseefi be du omen sani di Yehofa á lobi. A be teke sama uman. A be kii sama tu. Di den soi David taki a sondu aa sitee. Den sani di a du e soi taki a be hati en tuutuu taki a meke den fowtu ya, neen meke Yehofa gi en paadon (2 Sam. 12:9, 10, 13, 14). Den toli ya e soi taki Yehofa de kabakaba fu gi u paadon. Den e soi tu taki wa poi maiki a fasi fa Yehofa e gi sama paadon, anga a fasi fa libisama e gi denseefi paadon.

SAMA Á DE DI E GI PAADON ENKE YEHOFA

8. Saide u sa taki Yehofa na a moo bun Sama di sa koti kuutu gi u?

8 A Yehofa na a ‘sama di e koti kuutu a hii goontapu’ (Gen. 18:25). Wan bun kuutubakaa mu sabi den weiti fi en kondee bun. A letiso a de anga Yehofa tu. A sabi den weiti fi en bun, bika neen gi u den weiti ya (Yes. 33:22). A Yehofa na a moo bun Sama di sa taigi u san bun anga san á bun. Boiti taki wan kuutubakaa mu sabi den weiti bun, san a wan taa sani di a mu sabi tu? Fosi a koti wan kuutu, a mu sabi fa sani waka tuutuu. Yehofa sabi ala sani, neen meke u sa taki neen na a moo bun Sama di sa koti kuutu gi u.

9. San Yehofa e holi a pakisei te ai luku efu a mu gi wan sama paadon?

9 Yehofa á de enke den kuutubakaa fu a goontapu ya. Te wan sani pasa, ai sabi finifini fa sani waka (Gen. 18:20, 21; Ps. 90:8). A poi si ala sani, a poi yee ala sani tu. A sabi taki a fasi fa wan sama kiya, a sikoo di a go, a peesi pe ai tan anga a fasi fa ai denki, abi kaakiti na a fasi fa ai du sani. Boiti dati, Yehofa poi si wan sama ati. A sabi saide wan sama e du son sani. Nawan sani nai kibii gi Yehofa (Heb. 4:13). Ai holi ala den sani ya a pakisei te ai luku efu ao gi wan sama paadon fu wan sani di a du.

Yehofa e kuutu sani a wan letifasi, a nai paati bee. A nai teke tyuku (Luku paragraaf 10)

10. Saide Yehofa e koti kuutu a wan letifasi ala yuu? (Deitolonomi 32:4)

10 Yehofa e koti kuutu a wan letifasi ala yuu. A nai paati bee. A ná te wan sama gudu, te a moin efuso pooti da Yehofa e gi en paadon (1 Sam. 16:7; Yak. 2:1-4). Sama á poi pai Yehofa fu a gi den paadon (2 Kolon. 19:7). A nai koti kuutu anga atiboon tu (Ek. 34:7). Neen meke u sa taki Yehofa na a moo bun Sama di sa koti kuutu gi u, bika ai holi wa pakisei fosi a kuutu u.​—Leisi Deitolonomi 32:4.

11. Saide u sa taki a fasi fa Yehofa e gi sama paadon anga a fasi fa libisama e gi denseefi paadon a ná aseefi?

11 Den sama di sikiifi den Hebrew buku fu Beibel, e soi taki sama á de di e gi sama paadon enke Yehofa. Ondoosukuman taki te den be e taki fu a fasi fa Yehofa e gi sama paadon, a wan taa Hebrew wowtu den be e koboloiki. Den á be e koboloiki a wowtu ya te den be e taki fu a fasi fa libisama e gi denseefi paadon. Den be e taki en na a fasi ya, fu soi taki a fasi fa Gadu e gi sama paadon anga a fasi fa libisama e gi denseefi paadon a ná aseefi. A Yehofa wawan poi gi sama paadon fu den sondu fu den. Sowtu wini we fende te Yehofa gi u paadon?

12-13. (a) Fa wan sama e fii te Yehofa gi en paadon? (b) Sowtu wini we fende te Yehofa gi u paadon?

12 Te we biibi tuutuu taki Yehofa gi u paadon, u naw booko we ede moo. U kosensi seefi naw fon u moo tu. A te Yehofa seefi gi u paadon fosi da we fii so (Toli 3:19). Te a gi u paadon kaba wi anga en e toon mati baka. A leti enke noiti wa be meke wan fowtu.

13 Te Yehofa gi u paadon a nai taki fu a fowtu di u be meke moo. A nai sitaafu u fu a sani de moo tu (Yes. 43:25; Yel. 31:34). Leti enke ‘fa a peesi pe a san e opo de faawe fu pe a san e dongo, a so a poti den sondu fu u faawe fu u’ * (Ps. 103:12). Te we pakisei a fasi fa Yehofa e gi sama paadon a sani ya e bigi gi u. Ai meke u foondoo (Ps. 130:4). Ma sama a den sama di Yehofa e gi paadon?

ON TEN YEHOFA E GI WAN SAMA PAADON?

14. San u leli te anga now fu a gi di Yehofa e gi sama paadon?

14 U leli taki te Yehofa e luku efu ao gi wan sama paadon, a nai luku efu a sani di a du bigi efuso nyoni. U leli tu taki Yehofa na a Sama di meke u, neen meke a sabi u bun. Neen na a Sama di sa taigi u san bun anga san á bun. Te u meke wan fowtu, neen seefi e luku efu ao gi u paadon efuso a naw gi u paadon. Ma san Yehofa e luku te a wani sabi efu a mu gi wan sama paadon?

15. Enke fa Lukasi 12:47, 48 e soi, da san a wan fu den sani di Yehofa e luku fu sabi efu a mu gi wan sama paadon?

15 Te wan sama meke wan fowtu da Yehofa e luku efu a sama be sabi taki aa mu du a sani di a du. Disi a wan fu den sani di Yehofa e luku fu sabi efu a mu gi en paadon. Yesesi be taki fu a sani ya aini Lukasi 12:47, 48. (Leisi.) Efu wan sama sabi taki Yehofa a lobi wan sani, ma toku ai sidon e pakisei fa ao du a ogii ya te enke a go du en, da a wan gaan sondu a du. Kande Yehofa naw gi en paadon, bika a sabi bunbun san a du (Malik. 3:29; Yoh. 9:41). Ma son leisi, we de sabisabi taki a sani di u du á bun. A sani ya wani taki Yehofa naw gi u paadon fu a sani di u du? Nono. Meke u luku wan taa sani di Yehofa e luku fu sabi efu a mu gi wan sama paadon.

U mu e biibi taki Yehofa o gi u paadon te u soi taki a sani di u du e hati u tuutuu (Luku paragraaf 16-17)

16. Fa wan sama sa soi taki a sondu di a du e hati en? Saide u mu soi taki a sondu di u du e hati u, efu u wani Yehofa gi u paadon?

16 Fosi Yehofa gi wan sama paadon, ai luku efu a sani di a sama du e hati en tuutuu. Fa wan sama sa soi taki a sondu di a du e hati en? A fasi fa wan sama e denki fu a sani di a du, e soi efu ai hati en tuutuu. A mu e tyali tuutuu taki a du wan sani di á bun. A mu e hati en taki aa du sani enke fa Yehofa wani. A mu e hati en tu taki aa be meke moiti fu taanga en biibi. Na a sani de meke a sondu di tesi miti en. Kownu Manase anga David be du gaan sondu tu, ma Yehofa be gi den paadon fu di den be soi taki a sani di den be du be e hati den tuutuu (1 Kow. 14:8). A sani ya e soi taki fosi Yehofa gi wan sama paadon, ai luku efu a sani di a du e hati en tuutuu. * Ma a ná hati wawan a mu hati u taki u du wan sondu. U mu du moo. Meke u luku ete wan sani di Yehofa e luku fu sabi efu a mu gi wan sama paadon.

17. San wan sama di du wan sondu mu du efu a wani Yehofa gi en paadon? Saide a pelensipali fu a du a sani ya? (Yesaya 55:7)

17 Fosi Yehofa gi wan sama paadon, ai luku tu efu a sama kengi. Dati wani taki a mu tapu anga a sani di a be e du. A mu meke moiti tu fu du sani enke fa Yehofa wani. (Leisi Yesaya 55:7.) A mu kengi a fasi fa a be e denki. A mu meke moiti tu fu bigin denki enke fa Yehofa e denki (Rom. 12:2; Efe. 4:23). Aa mu e denki efuso du sani moo di á bun (Kol. 3:7-10). Ma dati wawan á sai. Efu a wani Yehofa gi en paadon fu a sani di a du, a mu e biibi tu taki a dede fu Yesesi e tyai wini gi en. A te ai biibi a sani ya fosi, da Yehofa o gi en paadon. Efu we meke moiti fu kengi a fasi faw be e libi, neen we biibi taki a dede fu Yesesi e tyai wini gi u, Yehofa o gi u paadon te u meke wan fowtu.​—1 Yoh. 1:7.

I MU E BIIBI TAKI YEHOFA O GII PAADON

18. San u leli fu a gi di Yehofa e gi sama paadon?

18 Meke u luku wantu sani di u leli aini a artikel ya. U leli taki sama á de di lobi gi sama paadon enke Yehofa. Saide u sa taki a sani ya? A fosi sani a taki a lobi gi sama paadon. Du fu tu a taki a sabi ala sani fu u. A sabi on ten wan sani di u du e hati u tuutuu, bika a poi si san de aini wi ati. Du fu dii sani a taki te Yehofa gi u paadon, a nai pakisei a sani di u be du moo. Ai piisii anga u baka tu. A sabi di u sabi a sani ya e yeepi u fu u kosensi á fon u moo.

19. Saide u sa piisii winsi fa we meke fowtu?

19 Fu di wi abi sondu, meke wo go e meke fowtu son yuu. Neen meke ai bigi gi u taki Yehofa abi tyali-ati. Ai holi a pakisei taki na a sondu di u kisi fu den gaansama fu u Adan anga Efa e meke u kon abi son swakifasi (Ps 103:8-14; 130:3). Efu we meke moiti fu libi enke fa Gadu wani ala yuu, a sani de o meke u piisii (Filip. 4:4-6; 1Yoh. 3:19-22). Ná pikin taanga-sikin we fende te u pakisei a sani ya.

20. San wo luku aini a taa artikel?

20 Ai bigi gi u taki Yehofa e gi u paadon te u soi taki a sani di u du e hati u tuutuu. Ma fa useefi sa meke moiti fu gi taawan paadon enke Yehofa? On ten u sa gi paadon enke Yehofa? On ten wa poi gi paadon enke Yehofa? Saide u mu sabi den sani ya? Wo luku den piki fu den akisi ya aini a taa artikel.

SINGI 45 Den sani di mi e pakisei

^ Yehofa e soi wi aini en Wowtu taki efu wan sama meke wan fowtu, neen a soi taki a fowtu di a meke e hati en tuutuu, ao gi en paadon. Ma son yuu we fii enke wa fiti fu Yehofa gi u paadon. Aini a artikel ya, wo luku faw du sabi taki Yehofa de kabakaba fu gi u paadon te u soi taki wan sani di u du e hati u tuutuu.

^ SAN DEN WOWTU YA WANI TAKI: A fasi fa wan sama e denki fu a sani di a du e soi efu ai hati en tuutuu. Tyali mu kisi en tuutuu fu a sani di a du. Aa mu du a sani de moo tu.