Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

Cov Dab Dag Tias Cov Tuag Tseem Ciaj Sia

Cov Dab Dag Tias Cov Tuag Tseem Ciaj Sia

Phau Vajlugkub hais tias Xatas “yog tus uas dag ntxias neeg thoob ntiajteb.” (Qhia Tshwm 12:9) Xatas thiab nws cov dab tsis xav kom peb ntseeg Vajtswv Txojlus uas yog phau Vajlugkub. Lawv ua kom tibneeg ntseeg tias cov tuag tseem ciaj sia nyob rau ib qho chaw qhov twg lawm. Cia peb saib seb lawv dag li cas.

Kev Ntseeg Cuav

Tibneeg, tsiaj txhu, tej ntses, thiab tej noog puavleej txawj tuag ib yam nkaus

Muaj ntau txojkev ntseeg qhia tias txhua tus tibneeg muaj ib tug plig uas tseem ciaj sia nyob tom qab lub cev tuag lawm. Lawv hais tias thaum tibneeg tuag, nws muaj ib yam dabtsi tseem ciaj mus nyob rau ib qho chaw qhov twg lawm.

Tiamsis Vajtswv Txojlus tsis qhia li ntawd. Ua piv txwv, phau Vajlugkub qhia tias thaum Yehauvas tsim Adas nws “muab hmoov av los puab tsim ua neeg, thiab tshuab pa ciaj sia rau hauv nws lub qhov ntswg, mas neeg thiaj li ciaj sia.” (Chiv Keeb 2:7) Yog li ntawd Vajtswv tsis tau muab ib yam dabtsi tso rau hauv Adas uas tseem ciaj sia nyob tom qab nws tuag lawm.

Tej tsiaj txhu tsis muaj ib tug plig uas tseem ciaj sia nyob tom qab lawv tuag. Thaum Vajtswv tsim tej tsiaj txhu nws muab txojsia txoj pa rau lawv, lawv thiaj ciaj sia.​—Chiv Keeb 1:20, 21, 24, 30.

Phau Vajlugkub qhia tias thaum tibneeg tuag tsis muaj ib yam dabtsi uas tseem ciaj sia nyob tom qab. Yog li ntawd, cov tuag tsis muaj feem los cuam tshuam cov uas tseem ua neej nyob. Phau Vajlugkub hais tias:

  • “Txojsia twg ua txhaum muaj txim kuj yuav tuag.”​Exekhee 18:4.

  • “Nej tsis txhob ntshai rau thaum leejtwg nplua nuj tuaj, thiab thaum nws vaj tse muaj koob meej zuj zus tuaj, rau qhov thaum nws tuag nws tsis coj dabtsi mus.” ​—Ntawv Nkauj 49:16, 17.

  • “Thaum lawv tuag, lawv yuav rov mus ua av; lawv tej tswvyim yuav kawg rau hnub ntawd.”​—Ntawv Nkauj [Phau Ntawv Nkauj] 146:4, TMZ.

Vajlugkub qhia tias tsis muaj ib yam ciaj sia nyob tom qab tibneeg tuag

Muaj lwm nqe Vajlugkub qhia tias tibneeg tuag ib yam li tej tsiaj txhu. (Laj Lim Tswvyim 3:19, 20) Cov uas tuag lawm tsis paub dabtsi li. (Laj Lim Tswvyim 9:5, 10) Yog li ntawd thaum ib tug neeg tuag lawd, tsis muaj ib yam dabtsi tseem ciaj sia nyob rau tom qab.

Yog tias koj nyeem thoob plaws phau Vajlugkub, koj yuav nrhiav tsis pom ib nqes uas qhia tias cov tuag tseem muaj sia nyob rau ib qho chaw qhov twg. Tibneeg tsis muaj ib tug plig uas tsis txawj tuag. Phau Vajlugkub tsis qhia tias muaj ib qho chaw rau cov tuag tej plig mus nyob. Tej lus qhia ntawd yog los ntawm Xatas thiab nws cov dab. Yehauvas ntxub txhua txojkev ntseeg uas qhia qhov dag.​—Paj Lug 6:16-19; 1 Timaute 4:1, 2.

Cov Txiv Neeb

Cov dab ua txuj yees ua cov tuag tej plig xwb

Lwm txojkev uas Xatas coj tibneeg yuam kev yog los ntawm cov txiv neeb. Tus txiv neeb yog ib tug uas txuas lus tau nrog cov nyob rau sab yeeb ceeb. Muaj tibneeg coob heev ntseeg ib yam li cov txiv neeb. Lawv xav tias cov uas lawv nrog txuas lus ntawd yog cov tuag tej plig. Tiamsis zoo li peb tau pom nyob rau hauv phau Vajlugkub, yeej muaj tsis tau li ntawd ib zaug li.​—Laj Lim Tswvyim 9:5, 6, 10.

Yog li ntawd lawv nrog leejtwg txuas lus? Nrog dab xwb! Cov dab yeej pom tibneeg thaum tseem ua neej nyob; cov dab paub tias tus neeg ntawd hais lus li cas, nws zoo li cas, nws tau ua dabtsi, thiab nws paub txog dabtsi. Yog li ntawd thiaj yoojyim heev rau cov dab ua txuj yees kom zoo li cov tibneeg uas tuag lawm.​—1 Xamuyee 28:3-19.

Tej Zaj Lus Cuav

Lwm txojkev uas Xatas dag txog cov tuag yog los ntawm tej zaj lus cuav. Ntau zaus tej lus ntawd ua rau tibneeg tsis kam mloog qhov tseeb hauv phau Vajlugkub.​—2 Timaute 4:4.

Muaj ib txhia xav tias lawv twb pom cov neeg uas tuag lawm ciaj rov los

Nyob hauv tebchaws Afika muaj coob leej hais tias lawv pom cov uas twb tuag lawm tseem ciaj sia nyob rau lwm qhov. Raws li ib txwm piav mas cov neeg uas lawv pom ntawd nyob deb heev ntawm tej qub zej qub zos. Tiamsis koj ho ua tib zoo xav saib maj: ‘Yog tias ib tug neeg twg muaj hwjchim sawv tau hauv qhov tuag rov qab los, nws puas yuav mus nyob deb ntawm nws tsev neeg thiab nws cov phoojywg?’

Tsis tas li ntawd xwb, puas yog tus tibneeg ntawd muaj tsos zoo li tus neeg uas tau tuag lawm xwb? Muab ua piv txwv li no, muaj 2 tug Khixatia mus tshaj tawm Vajtswv txoj xov zoo rau puag tom liaj. Nkawd tau pom ib tug yawg laus pheej raws nkawd qab tau ntev loo. Thaum nkawd nug nws, nkawd mam li paub tias tus txivneej ntawd xav tias nkawd ib tug yog nws tus tijlaug uas tuag tau ob peb xyoos dhau los lawm. Qhov uas tus yawg laus xav ntawd tsis yog lawm tiamsis nws tsis kam ntseeg tias nws xav yuam kev li. Tej zaum tus yawg ntawd yuav mus qhia rau nws cov phoojywg nruab zos hais tias nws pom nws tus tijlaug tiag.

Tej Yog Toog, Tej Npau Suav, Thiab Tej Suab Hu

Dab siv tej npau suav, tej yog toog, thiab tej suab hu los coj tibneeg yuam kev

Tseeb tiag koj yeej paub txog tej yam txawv txawv uas tibneeg tau pom, tau hnov, lossis tau ua npau suav txog. Ntau zaus tej yam ntawd ua rau lawv ntshai kawg li. Malees (Marein), uas nyob rau lub tebchaws Afika sab hnub poob, pheej hnov nws niam tais uas nyuam qhuav tuag lawm hu nws thaum hmo ntuj. Malees ntshai heev, nws qw ua rau nws tsev neeg sawv tag nrho. Thaum kawg nws tsis meej pem li lawm.

Ua tib zoo xav li no saib, yog tias cov neeg tuag tseem ciaj sia tiag tiag, lawv puas yuav hem cov neeg uas lawv hlub? Yeej tsis hem li. Cov uas hem tibneeg yog dab xwb.

Tiamsis hais txog tej lus zoo thiab tej lus nplig siab ne? Ua piv txwv, nyob rau lub tebchaws Xiala Li-oo, muaj ib tug pojniam hu ua Nkanpaxe (Gbassay) tau mob. Nws ua npau suav pom nws txiv uas nyuam qhuav tuag lawm los saib nws. Nws txiv qhia kom nws mus rau ntawm ib tsob ntoo, mus de ib daim nplooj, thiab muab tsau dej haus. Nws yuav tsum tsis txhob qhia leejtwg paub ua ntej nws ua li no. Thaum nws ua li no tas ces nws txawm zoo lawm.

Muaj dua ib tug pojniam hais tias muaj ib hmos tom qab nws tus txiv tuag lawd, nws tus txiv los saib nws. Nws pom nws tus txiv zoo nraug ntxiag thiab hnav ib ce khaub ncaws zoo nkauj heev.

Tej lus thiab tej yog toog ntawd zoo li kuj pab tau tibneeg thiab, tiamsis puas yog los ntawm Vajtswv? Tsis yog. Yehauvas “yog tus Vajtswv tseeb uas tso siab tau.” (Ntawv Nkauj 31:5) Nws yeej tsis kam dag ntxias peb ib zaug li. Tsuas yog cov dab thiaj dag peb li ntawd xwb.

Tiamsis puas muaj ib co dab zoo thiab? Tsis muaj li. Txawm tias muaj tej lub sijhawm zoo li dab pab tau tibneeg los, lawv puavleej phem tas tus. Thaum Ntxwg Nyoog nrog Eva tham, nws ua txuj hais lus zoo heev. (Chiv Keeb 3:1) Tiamsis tom qab Eva ua raws li Ntxwg Nyoog hais, ua li cas rau nws lawm? Eva tuag lawm.

Xatas hais rau Eva tias nws yuav tsis tuag. Eva ntseeg Xatas, tiamsis thaum kawg Eva tuag lawm

Koj yeej paub tias muaj tej tibneeg phem ua txuj hais lus zoo kom lawv dag ntxias thiab khuj tau lwm tus. Hmoob muaj ib lo paj lug twb hais tias: “Ncauj qab zib nplaig qab ntse. Ntxias noj ntxias qhe.” Thiab Vajtswv Txojlus hais tias: “Txawm yog ntxwgnyoog los, nws twb txawj txia ua li ib tug tubtxib saum qaumntuj uas muaj hwjchim ci ntsa iab.”​—2 Khaulee [2 Kaulithaus] 11:14, VTL.

Nimno Vajtswv tsis siv tej npau suav, tej yog toog, lossis tej suab hu los txuas lus nrog neeg ntiajteb lawm. Nws siv phau Vajlugkub los coj thiab cob tibneeg, kom tibneeg “npaj txhij zog ua tau txhua yam haujlwm zoo.”​—2 Timaute 3:17.

Yog li ntawd thaum Yehauvas ceeb toom rau peb txog Ntxwg Nyoog tej lus dag ntxias, twb yog nws hlub peb. Nws paub tias dab yog cov yeeb ncuab uas limhiam tshaj plaws.