Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

NTU 11

Tej Nkauj Uas Pab Tibneeg

Tej Nkauj Uas Pab Tibneeg

Davi thiab lwm tus tau sau nkauj qhuas Vajtswv. Phau Ntawv Nkauj muaj 150 zaj nyob rau hauv

HAUV Vajlugkub, phau Ntawv Nkauj yog phau uas ntau tshaj. Siv li 1,000 xyoo los sau cov nkauj no. Muaj tej lus raug siab tshaj plaws li, ntsig txog kev ntseeg rau Yehauvas. Cov nkauj no qhuas Vajtswv, thiab ua nws tsaug. Muaj tej zaj hais txog kev xyiv fab, kev ntxhov siab, kev nyuaj siab thiab kev ntxeev dua siab tshiab. Peb pom tseeb tias cov uas sau nkauj no, tso siab plhuav rau Yehauvas thiab nrog Vajtswv sib raug zoo. Cia peb kawm txog tej ntsiab lus uas nyob hauv tej nkauj no.

Yehauvas muaj cai kav ib puas tsav yam. Tsim nyog pe hawm thiab qhuas nws. Ntawv Nkauj 83:18 hais tias: ‘Koj tib leeg xwb uas npe hu ua Yehauvas * thiaj yog tus Vajtswv Loj Dua Ntais.’ Muaj tej zaj qhuas txog tej yam uas Yehauvas tau tsim, xws li tej hnub qub saum nruab ntug, ib puas tsav yam uas muaj sia hauv ntiajteb, thiab tibneeg lub cev uas zoo tshaj plaws. (Ntawv Nkauj 8, 19, 139, 148) Muaj lwm zaj qhuas tias Yehauvas yog tus Vajtswv uas cawm thiab tiv thaiv cov uas muab siab npuab nws. (Ntawv Nkauj 18, 97, 138) Kuj muaj dua tej zaj uas qhuas tias Yehauvas yog ib tug Vajtswv uas ncaj ncees. Nws pab cov neeg uas raug kev quab yuam, thiab nws rau txim rau cov neeg limhiam.​—Ntawv Nkauj 11, 68, 146.

Yehauvas pab thiab nplig cov uas hlub nws. Zaj nkauj uas tibneeg paub zoo tshaj yog zaj 23. Hauv zaj nkauj no Davi sau tias, Yehauvas zoo li tus Tswv Yug Yaj uas hlub nws pab yaj heev. Yehauvas coj lawv kev, nws tiv thaiv lawv, thiab saib xyuas lawv. Ntawv Nkauj 65:2 qhia tias Nws “yog tus uas mloog tej lus thov.” Cov uas tau ua txhaum loj pom tias Ntawv Nkauj 39 thiab 51 nplig tau lawv siab kawg li. Hauv cov nkauj no Davi sau txog qhov uas nws ntxeev dua siab tshiab thiab lees tej kev txhaum loj uas nws tau ua. Davi cov lus qhia tias nws tso siab rau Yehauvas txojkev zam txim. Ntawv Nkauj 55:22 txhawb kom peb tso siab rau Yehauvas thiab muab peb lub nra tso plhuav rau Nws.

Yehauvas yuav siv lub Nceeg Vaj uas tus Mexiyas kav los kho lub ntiajteb. Ntau zaj qhia meej txog tus Mexiyas uas yuav ua Vajntxwv kav. Muaj lus faj lem hauv Ntawv Nkauj 2 uas qhia tias, tus Vajntxwv no yuav rhuav tshem tej haiv neeg limhiam uas tawm tsam nws. Ntawv Nkauj 72 qhia tias tus Vajntxwv no yuav rhuav tshem kev tshaib nqhis, kev tsis ncaj ncees, thiab kev quab yuam. Raws li Ntawv Nkauj 46:9, Vajtswv yuav siv tus Mexiyas lub Nceeg Vaj los rhuav tshem kev tsov kev rog, thiab tag nrho tej cuab yeej ua rog tibsi mus. Ntawv Nkauj 37 qhia tias, cov limhiam yuav raug rhuav tshem, tiamsis cov neeg ncaj ncees yuav tau nyob mus ib txhis hauv lub ntiajteb. Tibneeg yuav muaj kev thaj yeeb thiab nyob sib haum xeeb thoob ntiajteb.

—Zaj no muaj nyob rau hauv phau Ntawv Nkauj.

^ nqe 5 Yog koj xav paub vim li cas tau muab Yawmsaub hloov ua Yehauvas, thov mus saib “Cov lus taw qhia,” hauv phau Vajtswv Txojlus Txhais Tshiab Xyoo 2004, uas hais tias: “Hauv phau qub Vajtswv qhia nws lub npe rau Mauxe thiab cov Yixayee, hu ua ‘Yave’ lossis ‘Yehauva’ . . . Txhua zaum uas lus Henplais siv lub npe YHWH ntawd, Hmoob txhais hais tias ‘Yawmsaub.’”