Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

TSHOOJ 3

Hlub Cov Uas Yehauvas Hlub

Hlub Cov Uas Yehauvas Hlub

“Tus uas nrog nraim tus txawj ntse nws kuj yuav txawj ntse.”​—PAJ LUG 13:20.

1-3. (1) Phau Vajlugkub qhia tseeb li cas? (2) Peb yuav nrhiav phoojywg li cas, thiaj pab peb coj tau zoo?

TIBNEEG zoo li lub paj rwb uas nqus tau dej. Lawv kheev coj raws li cov neeg uas lawv pheej nrog ua ke. Tos nco xwb, lawv twb xyaum tau lawv cov phoojywg tus cwj pwm thiab tus yam ntxwv lawm.

2 Phau Vajlugkub qhia tseeb li no: “Tus uas nrog nraim tus txawj ntse nws kuj yuav txawj ntse, tiamsis tus uas nrog cov neeg ruam ua phoojywg yuav raug kev liamsim.” (Paj Lug 13:20) Peb tibneeg kheev coj raws li cov neeg uas peb nyiam thiab hlub. Koj puas xav li ntawd thiab? Txawm tias lawv coj zoo los coj phem, peb kheev xyaum lawv tus cwj pwm, vim peb ncawg lawv.

3 Peb yuav tsum nrhiav cov phoojywg uas yuav txhawb kom peb coj tau zoo, peb thiaj yuav nyob ruaj hauv Vajtswv txojkev hlub. Peb yuav nrhiav phoojywg li cas? Muab hais kom yoojyim li no, peb yuav tsum hlub cov neeg uas Vajtswv hlub thiab nrog lawv ntaus phoojywg. Cov phoojywg zoo tshaj yog cov muaj tej yeeb yam uas haum Yehauvas siab. Cia peb kawm seb Yehauvas hlub cov neeg zoo li cas. Thaum peb paub zoo lawm tias Yehauvas nyiam li cas, peb yuav paub xaiv cov phoojywg zoo.

COV UAS VAJTSWV HLUB

4. Vim li cas Yehauvas muaj cai xaiv nws cov phoojywg, thiab vim li cas Yehauvas ho muab Aplahas hu ua nws tus phoojywg “kwvluag”?

4 Yehauvas ua tib zoo xaiv nws cov phoojywg. Nws puas muaj cai ua li ntawd? Nws yeej muaj cai, rau qhov nws yog tus Tswv uas kav ib puas tsav yam huvsi. Yog li ntawd, kev phoojywg nrog Vajtswv yeej yog ib qho koob hmoov zoo kawg li. Ua li, nws xaiv leejtwg los ua nws cov phoojywg? Yehauvas txav ze rau cov uas tso siab thiab muaj kev ntseeg rau nws. Xav txog tus yawg koob Aplahas. Nws yog ib tug txivneej uas muaj kev ntseeg kawg nkaus li. Vajtswv hais kom nws muab nws tus tub tua xyeem rau Vajtswv. Tsis muaj ib yam nyuaj tshaj qhov ntawd. * Txawm li ntawd los, phau Vajlugkub hais tias Aplahas kuj kam “muab Yiha xyeem” rau Vajtswv, vim nws “ntseeg tias Vajtswv tsa tau cov neeg tuag ciaj sawv rov los.” (Henplais 11:17-19) Vim Aplahas muaj kev ntseeg npaum li ntawd, Yehauvas thiaj suav tias Aplahas yog nws tus phoojywg “kwvluag.”​—Yaxaya 41:8; Yakaunpau 2:21-23.

5. Yehauvas xav li cas txog cov uas muab siab npuab nws?

5 Tus neeg uas muab siab npuab Yehauvas thiab mloog nws lus, muaj nqes kawg li rau Yehauvas. Yehauvas hlub cov uas muab nws tso ua ntej ib puas tsav yam hauv lawv lub neej. (Nyeem 2 Xamuyee 22:26.) Zoo li peb twb kawm hauv Tshooj 1 lawm tias, Yehauvas txaus siab heev rau cov uas mloog nws lus, vim lawv hlub nws. Paj Lug 3:32 hais tias, “nws nrog tus uas ua ncaj ncees sib raug zoo.” Cov uas coj raws nkaus li tej uas Vajtswv xav kom lawv ua, yog cov uas Yehauvas caw los nyob hauv nws lub “tsev ntaub.” Nws zoo siab tos txais lawv los pe hawm nws thiab qheb kev rau lawv los thov nws.​—Ntawv Nkauj 15:1-5.

6. Peb yuav ua li cas qhia tias peb hlub Yexus, thiab Yehauvas xav li cas txog cov uas hlub nws tus Tub?

6 Yehauvas hlub cov uas hlub nws tus Tub Yexus. Yexus hais tias: “Yog leejtwg hlub kuv, tus ntawd yuav tuav rawv kuv tej lus, thiab kuv leej Txiv yuav hlub nws thiab wb ob leeg yuav los cuag nws thiab nrog nraim nws nyob.” (Yauhas 14:23) Peb yuav qhia tias peb hlub Yexus li cas? Peb yuav tsum ua raws li nws hais. Nws hais kom peb tshaj tawm txoj xov zoo thiab cob qhia tibneeg los ua nws cov thwjtim. (Mathai 28:19, 20; Yauhas 14:15, 21) Tsis tas li ntawd xwb, txawm tias peb yog neeg txhaum los, peb yuav tsum “taug raws nws tus neev taw,” uas yog kub siab xyaum Yexus tus yam ntxwv. (1 Petus 2:21) Yehauvas txaus siab heev rau cov uas xyaum coj raws li Yexus Khetos, vim lawv hlub Yexus.

7. Vim li cas tseem ceeb rau peb ntaus phoojywg nrog Yehauvas cov phoojywg?

7 Yog li ntawd, Yehauvas nrhiav cov neeg zoo li cas los ua nws cov phoojywg? Nws nrhiav cov neeg uas muaj kev ntseeg, muab siab npuab nws, mloog lus thiab hlub nws tus Tub Yexus, thiab nyiam nws tej kev lig kevcai. Peb txhua tus yuav tsum nug peb tus kheej li no: ‘Kuv cov phoojywg zoo, puas coj li no? Kuv puas ntaus phoojywg nrog Yehauvas cov phoojywg?’ Tseem ceeb rau peb nrhiav cov phoojywg zoo li no. Cov phoojywg uas muaj tej yeeb yam no, thiab kub siab lug mus tshaj tawm txoj xov zoo txog lub Nceeg Vaj, yuav txhawb kom peb siv peb lub neej los ua tej yam uas haum Vajtswv siab.​—Nyeem lub ntsiab me ntawm, “ Tus Phoojywg Zoo Coj Li Cas?

XYAUM COV NEEG HAUV PHAU VAJLUGKUB

8. Koj xav li cas txog txojkev phoojywg ntawm (1) Na-aumi thiab Luv? (2) peb tug tub hluas Henplais? (3) Povlauj thiab Timaute?

8 Vajtswv Txojlus qhia txog coob tus uas tau zoo, vim lawv xaiv cov phoojywg zoo. Koj puas tau nyeem txog cov neeg ntawd? Muaj ib zaj hais txog Na-aumi thiab nws tus nyab hu ua Luv. Muaj dua lwm zaj piav txog peb tug tub hluas Henplais hauv Npanpiloo uas muaj kev sib raug zoo heev. Tsis tas li ntawd xwb, muaj ib zaj qhia txog Povlauj thiab Timaute nkawd. (Luv 1:16; Daniyee 3:17, 18; 1 Khaulee 4:17; Filipi 2:20-22) Tiamsis cia peb kawm txog ib txojkev phoojywg zoo heev ntawm Davi thiab Yaunathas.

9, 10. Ua li cas Davi thiab Yaunathas txojkev sib raug zoo yuav cog ruaj ua luaj li?

9 Phau Vajlugkub qhia tias tom qab Davi tua tau Kaulia,“Yaunathas txawm nrog Davi koom ib lub siab thiab hlub Davi ib yam li nws hlub nws tus kheej.” (1 Xamuyee 18:1) Txawm tias Yaunathas hlob Davi ntau xyoo los, nkawd sib raug zoo mus txog thaum Yaunathas raug tua tuag hauv tshav rog. * (2 Xamuyee 1:26) Ua li cas nkawd txojkev sib raug zoo yuav cog ruaj ua luaj li?

10 Davi thiab Yaunathas txojkev sib raug zoo cog ruaj heev vim nkawd hlub thiab xav ua ncaj rau Yehauvas. Nkawd sib koom siab ua raws li Yehauvas hais. Nkawd kuj coj tus cwj pwm zoo. Yaunathas qhuas Davi vim Davi muaj lub siab tawv thiab kub siab lug txhawb nqa Yehauvas lub npe. Hos Davi saib taus Yaunathas vim Yaunathas muab siab npuab Yehauvas, thiab nws txhawb qhov uas Yehauvas tau xaiv Davi los ua vajntxwv. Yaunathas tsis xav txog nws tus kheej, tiamsis nws xam pom Davi ua ntej. Xav txog thaum Davi khiav mus nyob tebchaws moj sab qhua, vim Yaunathas txiv uas yog Vajntxwv Xa-u, nrhiav Davi tua. Lub caij ntawd Davi qaug zog kawg li. Tiamsis vim Yaunathas muab siab npuab Yehauvas thiab Davi kawg li, nws thiaj ntaus thawj “mus cuag Davi . . . txhawb nws lub zog kom muaj zog rau hauv Vajtswv.” (1 Xamuyee 23:16) Xav seb, txhawb tau Davi lub zog npaum li cas thaum nws pom Yaunathas tuaj txog ntawm nws! *

11. Koj kawm tau li cas los ntawm Yaunathas thiab Davi?

11 Peb kawm tau li cas los ntawm Yaunathas thiab Davi? Peb kawm tau tias tseem ceeb tshaj rau cov uas sib cog phoojywg muaj kev ntseeg rau Yehauvas. Yog tias peb ntaus phoojywg nrog cov neeg uas muaj tib txoj kev ntseeg li peb, xav coj lub neej dawb huv, thiab xav muab siab npuab Vajtswv, ces peb yuav muaj kev sib to taub zoo, thiab ib leeg yuav paub txhawb ib leeg lub zog. (Nyeem Loos 1:11, 12.) Yog tias peb nrog cov uas pe hawm Yehauvas ua ke, ces peb yuav nrhiav tau cov phoojywg zoo li ntawd. Tiamsis puas yog txhua leej txhua tus uas tuaj hauv lub Tsev Nceeg Vaj yuav zoo ua phoojywg huv tibsi? Tsis yog. Cia peb kawm txog qhov no.

PAUB XAIV COV PHOOJYWG ZOO

12, 13. (1) Vim li cas peb yuav tsum ua tib zoo xaiv phoojywg hauv lub koom txoos? (2) Yav thaum ub cov Khixatia muaj teeb meem dabtsi, thiab qhov ntawd ua rau Povlauj ceeb toom li cas?

12 Txawm yog hauv lub koom txoos los, peb yuav tsum ua tib zoo xaiv phoojywg. Peb yuav tsum xaiv cov uas txhawb tau peb txojkev ntseeg, kom peb muaj kev sib raug zoo nrog Vajtswv. Ib yam li tej txiv hmab txiv ntoo uas siv sijhawm ntev tsawv mam li siav, tej zaum hauv lub koom txoos yuav muaj ib txhia Khixatia uas yuav tsum siv sijhawm ntev tsawv, lawv mam li paub tab ntawm sab kev ntseeg. Yog li ntawd, peb thiaj pom tias hauv txhua lub koom txoos, cov Khixatia muaj ib txhia paub Vajtswv Yehauvas zoo, tiamsis ib txhia tseem tabtom xyaum nrog Yehauvas sib raug zoo xwb. (Henplais 5:12–6:3) Peb yuav tsum ua siab ntev thiab hlub cov uas los ntseeg tshiab thiab cov uas kev ntseeg yau, vim peb xav pab kom lawv txojkev ntseeg loj hlob mus ntxiv.​—Loos 14:1; 15:1.

13 Peb yuav tsum ua tib zoo xaiv peb cov phoojywg hauv lub koom txoos, vim tej lub sijhawm muaj ib txhia yuav ua tej yam uas tsis tsim nyog ua. Tej zaum ib txhia pheej cib nyeej thiab coj cwj pwm yws taus heev. Yav thaum ub, cov Khixatia feem coob yeej muaj kev ntseeg, tiamsis lawv kuj muaj qhov teeb meem no thiab. Hauv lub koom txoos Khaulee muaj ib txhia tsis coj raws li Vajtswv Txojlus qhia. Tus tubtxib Povlauj thiaj ceeb toom lub koom txoos tias: “Tsis txhob yuam kev. ‘Qhov uas nrog cov neeg phem ua ke yeej yuav rhuav qhov uas yus ua zoo.’” (1 Khaulee 15:12, 33) Txawm tias Timaute nrog cov Khixatia ua ke los, Povlauj ceeb toom Timaute tias nws yuav tsum ceev faj cov uas coj tsis ncaj hauv lub koom txoos.​—Nyeem 2 Timaute 2:20-22.

14. Lub hauv paus ntsiab lus ntawm Povlauj cov lus ceeb toom, pab tau peb li cas?

14 Lub hauv paus ntsiab lus ntawm Povlauj cov lus ceeb toom, pab tau peb li cas? Peb yuav tsum zam tsis txhob ntaus phoojywg nrog cov neeg uas yuav coj tau peb mus ua phem, tsis hais cov uas nyob hauv lub koom txoos los yog cov neeg sab nraud. (2 Thexalaunika 3:6, 7, 14) Peb yuav tsum tuav rawv peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas. Ib yam li lub paj rwb uas nqus tau dej, peb yuav xyaum tau tus cwj pwm uas peb cov phoojywg coj. Yog tias peb muab lub paj rwb raus cawv, yuav tsis muaj dej nyob rau hauv, tiamsis tsuas muaj cawv xwb! Ib yam li ntawd, yog peb nrog cov neeg phem ua ke, peb yeej xyaum tsis tau qhov zoo, tiamsis peb tsuas xyaum tau qhov phem xwb.​—1 Khaulee 5:6.

Koj yuav zeem tau phoojywg zoo nrog Yehauvas cov tibneeg

15. Hauv lub koom txoos, koj yuav nrhiav phoojywg li cas?

15 Zoo heev uas muaj coob leej ntau tus hauv lub koom txoos coj zoo thiab muaj kev sib raug zoo nrog Yehauvas. (Ntawv Nkauj 133:1) Hauv lub koom txoos, koj yuav ua li cas nrhiav tau cov phoojywg uas coj zoo li ntawd? Thaum koj xyaum coj raws li Vajtswv lub siab nyiam, ces cov kwvtij nkauj muam uas coj li ntawd, yuav poog koj thiab. Tsis tas li ntawd xwb, tej zaum koj yuav tsum xub mus zeem lawv ua phoojywg. (Nyeem lub ntsiab me ntawm, “ Peb Zeem Phoojywg Li Cas.”) Nrhiav cov phoojywg uas coj tus cwj pwm uas koj xav xyaum. Ua lub “siab dav” li phau Vajlugkub qhia, es ntaus phoojywg nrog cov Khixatia, tsis hais haiv neeg twg los xij. (2 Khaulee 6:13; nyeem 1 Petus 2:17.) Tsis txhob zeem cov phoojywg uas nrog koj ib phaum xwb. Nco ntsoov tias Yaunathas hlob Davi lawm ntau xyoo. Thaum koj ntaus phoojywg nrog cov laus, koj yuav kawm tau ntau yam zoo los ntawm lawv thiab yuav tsav tswvyim rau koj.

THAUM MUAJ TEEB MEEM TSIS SIB HAUM

16, 17. Yog tias ib tug kwvtij ua rau peb tu siab, ua li cas ho tsis zoo rau peb cais ntawm lub koom txoos mus?

16 Hauv lub koom txoos, nyias muaj nyias ib tug cwj pwm, thiab nyias loj hlob nyias lawm ib yam. Yog li ntawd, tej lub sijhawm yuav muaj kev tsis sib haum xeeb. Tej zaum muaj tej tug kwvtij nkauj muam yuav hais lossis ua tej yam uas mob peb siab. (Paj Lug 12:18) Tej zaum muaj teeb meem vim ib tug coj cwj pwm txawv ntawm ib tug, ib tug tsis to taub ib tug, lossis ib tug cam lawm ib yam. Thaum muaj li ntawd, peb puas yuav cia tej teeb meem ntawd tav peb kev, es tsis mus koom tej kev sib txoos? Yog peb muaj kev hlub tiag tiag rau Yehauvas thiab rau cov uas nws hlub, ces peb yeej yuav tsis ua li ntawd.

17 Yehauvas yog peb tus Tswv Tsim thiab yog tus yug peb txojsia, yeej tsim nyog peb hlub thiab muab siab npuab nws tiag. (Qhia Tshwm 4:11) Tsis tas li ntawd, tsim nyog peb txhawb lub koom txoos uas Yehauvas tsa los ua nws tes haujlwm. (Henplais 13:17) Yog li ntawd, yog tias ib tug twg ua rau peb tu siab lossis mob siab, tsis zoo rau peb cais ntawm lub koom txoos mus, kom sawvdaws paub tias peb chim npaum li cas. Peb yuav ua dabtsi li ntawd? Yehauvas twb tsis yog tus ua rau peb chim ne. Peb txojkev hlub rau Yehauvas yeej yuav tsis cia peb tso nws thiab nws cov tibneeg tseg ib zaug li!​—Nyeem Ntawv Nkauj 119:165.

18. (1) Peb yuav txhawb kom lub koom txoos nyob sib haum xeeb li cas? (2) Yog tias peb zam txim rau lwm tus peb yuav tau koob hmoov dabtsi?

18 Kev hlub rau peb cov kwvtij nkauj muam, yuav pab kom peb nyob sib haum xeeb hauv lub koom txoos. Yehauvas paub tias peb yog neeg txhaum, nws paub tias peb ua tsis tau ib puas tsav yam zoo tiav log. Yog li ntawd, peb yuav tsum xyaum coj li Yehauvas thiab. Kev hlub yuav pab kom peb zam peb cov kwvtij tej kev txhaum uas me, thiab pab kom peb nco ntsoov tias peb sawvdaws yog neeg txhaum thiab peb txawj ua yuam kev. (Paj Lug 17:9; 1 Petus 4:8) Kev hlub pab kom peb “ib leeg . . . zam ib leeg” mus li. (Khaulauxi 3:13) Yeej tsis yoojyim rau peb coj raws li tej lus no. Tsis zoo rau peb cia tej kev tu siab tswj peb. Yog peb pheej tu siab lossis pheej cib nyeej, tej zaum peb yuav xav tias, ua li ntawd kom tus neeg uas ua rau peb tu siab paub nws qhov txhaum. Tiamsis tiag tiag, thaum peb cib nyeej li ntawd tsuas ua rau peb nyuaj siab xwb. Thaum tsim nyog zam txim, ces zoo rau peb zam txim rau nws. Yog tias peb zam li ntawd, Yehauvas yuav foom koob hmoov rau peb. (Luka 17:3, 4) Txojkev zam txim yuav pab kom peb muaj lub siab tus, muaj kev sib haum xeeb hauv lub koom txoos, thiab qhov tseem ceeb tshaj, yuav pab peb muaj kev sib raug zoo ruaj khov nrog Yehauvas.​—Mathai 6:14, 15; Loos 14:19.

THAUM IB TUG TAWM LAWM

19. Peb yuav txiav kev phoojywg nrog ib tug kwvtij nkauj muam thaum muaj tej teeb meem zoo li cas?

19 Muaj tej lub sijhawm, peb yuav tau txiav kev phoojywg nrog ib tug hauv lub koom txoos. Tej zaum yuav muaj ib tug kwvtij raug rho tawm vim nws hla Vajtswv txoj kevcai thiab tsis kam ntxeev dua siab tshiab. Lossis tej zaum nws tsis kam coj raws li qhov tseeb thiab nws qhia tej kevcai cuav. Muaj tej tug txhob txwm yeem tawm ntawm lub koom txoos mus. Vajtswv Txojlus qhia dawb paug tias “tsis txhob mus koom” nrog cov neeg zoo li ntawd hlo li. * (Nyeem 1 Khaulee 5:11-13; 2 Yauhas 9-11) Tej zaum yuav nyuaj heev rau peb cais ntawm peb cov phoojywg zoo, lossis ntawm peb cov nruab ze. Tiamsis, peb puas yuav muab siab npuab Yehauvas, es muab nws tej kevcai ncaj ncees tso ua ntej? Nco ntsoov tias qhov uas peb muab siab npuab thiab mloog Yehauvas lus, tseem ceeb kawg li rau nws.

20, 21. (1) Ua li cas thiaj hais tau tias kev hlub tshoov kom lub koom txoos muab tej tug rho tawm? (2) Vim li cas ho tseem ceeb rau peb ua tib zoo xaiv phoojywg?

20 Txojkev rho tibneeg tawm hauv lub koom txoos qhia tias Yehauvas muaj kev hlub rau peb. Ua li cas thiaj hais tau li no? Thaum ib tug neeg uas tsis kam ntxeev dua siab tshiab raug rho tawm hauv lub koom txoos, qhov ntawd qhia tias peb hwm thiab saib taus Yehauvas lub npe dawb huv, thiab saib taus nws tej kevcai. (1 Petus 1:15, 16) Thaum cov neeg ntawd raug rho tawm ces yuav tiv thaiv tau lub koom txoos ntawm tej kev phem kev haub ntxias. Cov kwvtij nkauj muam yuav tso siab tau tias lub koom txoos yog ib qhov chaw nraim tej kev phem limhiam hauv lub qab ntuj no. (1 Khaulee 5:7; Henplais 12:15, 16) Thaum ib tug neeg raug ntuas hnyav li no, ces qhia tias Yehauvas hlub nws. Tej zaum tom qab nws raug ntuas li no, yuav ua rau nws ras dheev thiab tig rov los cuag Yehauvas.​—Henplais 12:11.

21 Peb yeej hais tsis tau tias peb yuav tsis yoog raws li peb cov phoojywg. Yog li ntawd, tseem ceeb heev rau peb ua tib zoo xaiv peb cov phoojywg. Thaum peb ntaus phoojywg nrog Yehauvas cov phoojywg, thiab hlub cov uas Yehauvas hlub, ces peb yuav muaj cov phoojywg uas zoo tshaj plaws li. Qhov uas lawv coj tus cwj pwm zoo, yuav pab kom peb ua tau raws li Yehauvas lub siab nyiam.

^ nqe 4 Thaum Yehauvas hais kom Aplahas muab nws tus tub tua xyeem, qhov ntawd piv txwv txog thaum Vajtswv yuav tso nws tib leeg Tub los tuag rau noob neej. (Yauhas 3:16) Thaum Aplahas tabtom yuav muab nws tus tub Yiha tua, Yehauvas txwv kiag nws, thiab muab ib tug laug yaj los rau Aplahas tua xyeem hloov Yiha chaw.​—Chiv Keeb 22:1, 2, 9-13.

^ nqe 9 Thaum Davi tua tau Kaulia, nws “tseem yog menyuam” tub hluas xwb. Thaum Yaunathas tuag, Davi muaj li 30 xyoo, hos Yaunathas twb muaj 60 xyoo lawm. (1 Xamuyee 17:33; 31:2; 2 Xamuyee 5:4) Yog li ntawd, Yaunathas kam hlob Davi li 30 xyoo diam.

^ nqe 10 Hauv 1 Xamuyee 23:17, Yaunathas tau hais tsib yam los txhawb Davi: (1) Nws txhawb kom Davi tsis txhob ntshai. (2) Nws hais rau Davi tias, Xa-u yuav ua tsis tau phem rau Davi. (3) Nws txhawb kom Davi nco ntsoov tias, Davi yuav tau ua vajntxwv kav cov Yixayee raws li Vajtswv tau cog lus tseg. (4) Nws cog lus tias nws yuav muab siab npuab Davi. (5) Nws hais rau Davi tias, Xa-u yeej paub tias Yaunathas muab siab npuab Davi li ntawd lawm.

^ nqe 19 Yog tias xav paub ntxiv seb yuav coj li cas nrog cov uas raug rho tawm lossis cov uas yeem tawm, mus nyeem zaj hu ua, “Peb Yuav Coj Li Cas Nrog Tus Neeg Raug Rho Tawm?” hauv Cov Lus Qhia Ntxiv.