Hla mus rau

Mus rau cov ntsiab lus

ZAJ KAWM 5

“Siv Txhua Lub Sijhawm Kom Muaj Nqis”

“Siv Txhua Lub Sijhawm Kom Muaj Nqis”

Yog li ntawd nej yuav tsum ceevfaj thiab ua zoo. Tsis txhob ua li cov neeg ruam, tiamsis nej yuav tsum ua li cov neeg uas muaj tswvyim. Nej yuav tsum siv txhua lub sijhawm kom muaj nqis.”​—EFEXUS 5:15, 16.

ZAJ NKAUJ 8 Yehauvas Yog Peb Lub Chaw Cawm Siav

ZAJ NO THAM TXOG DABTSI? *

1. Peb yuav nrog Yehauvas sib raug zoo tau li cas?

 PEB yeej nyiam nrog cov neeg peb hlub tshua ua ke. Vim tej txij nkawm lauj sijhawm ua ke lawv thiaj sov siab so. Hos tej hluas yeej huas ntshis nrog lawv tej npoj ua si. Peb sawvdaws los yeej nyiam nrog cov phoojywg ntseeg sib sau nyob ua ke. Thaum hais txog Vajtswv, peb yeej saib peb lub sijhawm uas thov nws, nyeem nws Txojlus, thiab ua tib zoo xav txog Vajtswv muaj nuj nqis.​—Phau Ntawv Nkauj 139:17.

2. Muaj tej twg los tab kaum peb lub sijhawm?

2 Txawm tias peb nyiam thov Vajtswv thiab kawm nws Txojlus npaum li cas los, yeej tsis yoojyim rau peb ua tej no kiag li. Peb sawvdaws yeej huas ntshis mus khwv noj khwv haus ua rau peb tu ncua txojkev pe hawm Yehauvas. Muaj ntau tsav ntau yam los tab kaum peb xws li khwv noj khwv haus, saib xyuas peb lub cuab lub yig, thiab lwm yam hais tsis txhij tsis txhua. Qee zaug tej no yuav ua rau peb tsis khoom thov Vajtswv, kawm nws Txojlus, thiab los zaum tsaws xav txog nws.

3. Muaj ib yam twg ntxiv noj tau peb lub sijhawm?

3 Yog hais tias peb tsis tswj peb tus kheej tiag, yuav muaj ntau tsav ntau yam los tab kaum peb lub sijhawm tseg rau Vajtswv. Txawm tias tej peb ua tsis txhaum los yog tias peb tsis ntsuas sijhawm kom zoo zoo, ces peb yuav tsis khoom kiag li. Yog tias peb tsis ntsuas sijhawm zoo zoo ces peb pheej yuav xav mus ua si tas zaj tas zog. Yeej zoo rau peb ua si qho lub caij kom peb thiaj laj siab tiamsis yog peb mus ua ntau tshaj li tsim nyog, ces peb yuav tsis muaj sijhawm teev tiam Yehauvas. Peb yuav tau nco ntsoov tias kev ua si tsis yog yam tseem ceeb tshaj hauv peb lub neej.​—Pajlug 25:27; 1 Timautes 4:8.

4. Peb yuav tham txog dabtsi hauv zaj kawm no?

4 Hauv zaj kawm no, peb yuav tham me ntswb me ntsis seb peb yuav tau muab yam twg tso ua ntej hauv peb lub neej. Tsis tas li ntawd peb yuav tham tias peb yuav ua li cas xwv peb thiaj lauj tau peb lub sijhawm tseg cia rau Yehauvas thiab qhov no ho pab tau peb li cas.

UA TIB ZOO XAIV TXOJ HAU KEV KOJ YUAV TAUG

5. Raws li Efexus 5:15-17 cov hluas yuav tau xaiv ua lawv lub neej li cas?

5 Ua lub neej li Vajtswv siab nyiam. Cov hluas yuav tau txiav txim seb lawv yuav xaiv ua lawv lub neej li cas. Tej xibhwb hauv tsev kawm ntawv thiab tej nruab ze uas tsis teev tiam Yehauvas yeej txhawb kom mus kawm ntawv qeb siab thiaj khwv tau nyiaj. Tej zaum qhov no yuav noj tag nrho lawv lub sijhawm. Tiamsis muaj ib txhia hluas lawv niam lawv txiv thiab cov phoojywg hauv lub koom txoos txhawb kom lawv muab lawv lub neej mus ua Yehauvas tes haujlwm. Muaj tej yam twg yuav pab tau cov hluas paub ua lawv lub neej? Ib nqe Vajlugkub uas zoo rau cov hluas nyeem thiab xav txog yog Efexus 5:15-17. (Nyeem.) Tom qab ib tug tub ntxhais hluas twg nyeem nqe no nws yuav tau nug nws tus kheej tias: “Yehauvas xav kom kuv ua yam twg? Kuv yuav tau txiav txim siab li cas xwv Vajtswv thiaj txaus siab rau kuv? Kuv yuav xaiv ua kuv lub neej li cas xwv kuv thiaj ua tau tej yam muaj nuj nqis?” Nco ntsoov tias peb nyob rau tiam phem kawg nkaus thiab Xatas yog tus tswj tus kav lub qab ntuj khwb. Tiamsis tshuav tsis ntev xwb Vajtswv yuav muab Xatas thiab lub qab ntuj phem rhuav tshem kom ploj ntais mus. Yog li peb yuav tau ua tib zoo txiav txim ua lub neej li Vajtswv siab nyiam.

6. Malis txiav txim siab li cas thiab ho pab tau nws li cas?

6 Xaiv tej yam tseem ceeb tshaj ua ntej. Muaj qee zaus peb yuav tau txiav txim seb yam twg thiaj yog yam tseem ceeb rau hauv peb lub neej. Xws li muaj ib zaug Yexus mus xyuas Malis thiab Mathas. Nkawv zoo siab hlo tos txais Yexus, yog li ntawd Mathas thiaj npaj ib pluag mov noj nchuav nthwv rau Yexus. Tiamsis nws tus niam hluas Malis zaum tsaws mloog Yexus tej lus qhuab qhia. Txawm Mathas coj li ntawd los yeej tsis ua li cas tiamsis Malis yog tus “xaiv yam zoo.” (Lukas 10:38-42) Tej zaum dhau ntawd Malis twb tsis nco qab tias lawv rau dabtsi rau Yexus noj hnub ntawd tiamsis nws yeej nco qab ntsoov tej Yexus qhia tseg. Malis tsuas nrog Yexus ib nyuag vuag xwb los nws yeej siv nws lub sijhawm kom muaj nuj nqis. Peb los yuav tau xaiv peb lub sijhawm tseg cia rau Yehauvas kom muaj nuj nqis. Peb ua tau li no li cas?

SIV PEB LUB SIJHAWM RAU YEHAUVAS KOM MUAJ NQIS

7. Vim li cas tseem ceeb rau peb thov Vajtswv, kawm nws Txojlus, thiab ua tib zoo xav txog nws?

7 Peb teev tiam Vajtswv yog thaum peb thov nws, nyeem nws Txojlus, thiab xav txog nws. Thaum peb thov Vajtswv ces twb yog peb nrog peb Leej Txiv Yehauvas sib txuas lus. (Phau Ntawv Nkauj 5:7) Thaum peb kawm Vajlugkub ces peb yuav tau Vajtswv lub tswvyim. (Pajlug 2:1-5) Thaum peb ua tib zoo xav txog Yehauvas ces yog peb xav txog nws tej yam ntxwv thiab tej uas nws npaj tseg cia rau peb. Yog peb ua li tej tau hais no ces yog peb siv peb lub sijhawm muaj nuj nqis. Peb yuav ua dabtsi ntxiv thiab?

Puas muaj ib qho chaw koj nyob ntsiag to kawm Vajlugkub? (Saib nqe 8-9)

8. Peb kawm tau li cas ntawm qhov uas Yexus mus nyob tom roob moj sab qhua?

8 Nrhiav ib qho chaw nyob ntsiag to. Ua ntej Yexus pib mus tshaj tawm txoj xov zoo, nws mus nyob tom roob moj sab qhua tau 40 hnub. (Lukas 4:1, 2) Thaum nws nyob ntsiag to li no, nws thov Yehauvas thiab xav txog tej uas nws Txiv xav kom nws ua. Qhov Yexus ua li no npaj nws lub siab lub ntsws rau tej kev sim siab uas nws yuav raug. Peb xyaum tau Yexus li cas? Tej zaum peb tsev neeg coob coob thiab phov nrov pes poog. Yog li ntawd peb yuav tau mus nrhiav ib qho chaw nyob ntsiag twb to tsis hais nraum zoo los xij. Nyob hauv tebchaws Fab Kis muaj ib tug muam npe hu ua Ntsulim (Julie) tau ua yam li no thaum nws xav nyob ntsiag to thov Yehauvas. Nws thiab nws tus txiv nkawv lub tsev nqaim los nqaim ti los ti. Yog li ntawd nws thiaj nrhiav ib qho chaw nyob ntsiag to thov Vajtswv. Nws hais tias: “Txhua txhua hnub kuv mus taug kev ntawm ib lub tiaj ua si. Thaum kuv mus txog tod, kuv nyob twj ywm thiab nthuav hlo kuv lub siab thov Yehauvas.”

9. Yexus khwv heev los nws ua li cas qhia tias nws saib nws txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas muaj nqis?

9 Yexus khwv kawg nkaus li. Txawm Yexus mus qhov twg los muaj coob tus tuaj caum Yexus vim lawv xav nrog nws ua ke. Muaj ib zaug “tej neeg zejzog tuaj nyob nraum qhovrooj.” Txawm li ntawd los Yexus tseg sijhawm rau nws thov Yehauvas. Thaum kaj ntug, Yexus mus tom “ib qhov chaw uas tsis muaj neeg” nws thiaj nrog tau nws Txiv ua ke.​—Malakaus 1:32-35.

10-11. Raws li Mathais 26:40, 41, Yexus hais kom nws cov tubtxib ua li cas, tiamsis lawv ho ua dabtsi xwb?

10 Yexus paub tias nws tes haujlwm tshaj tawm hauv ntiajteb no tsuas los xaus li no. Hmo ntawd yog hmo kawg nkaus nws ua neej nyob ntiajteb no lawm xwb. Nws thiaj lauj sijhawm cais mus nyob rau ib cag ntsiag twb to xav txog thiab thov Vajtswv. Qhov chaw uas nws mus nyob ntawd nyob hauv lub vaj Kexemanes. (Mathais 26:36) Nyob rau lub caij ntawd Yexus qhia rau nws cov thwjtim tias kev thov Vajtswv yog ib yam tseem ceeb tshaj plaws li.

11 Thaum lawv mus txog hauv lub vaj Kexemanes ntshe twb tav nyog li ib tag hmo dua lawm. Yexus thiaj hais kom nws cov tubtxib nyob tos vim nws yuav mus thov Vajtswv ib nyuag ncua tom ntej. (Mathais 26:37-39) Thaum Yexus sam sim thov Vajtswv, cov tubtxib txawm pw tsaug zog hlias lawm. Thaum Yexus pom li no nws txawm tsa lawv thiab hais tias kom “ceevfaj thiab thov Vajtswv pab.” (Nyeem Mathais 26:40, 41.) Yexus yeej paub tias twb yog lawv nyuaj los nyuaj siab ntxhov los ntxhov siab lawv thiaj sab sab lim lim li ntawd. Yog li ntawd Yexus thiaj hlub tshua lawv heev nws thiaj hais tias: “Cev nqaij daim tawv qaug zog kawg li.” Yexus rov mus thov Vajtswv ob zaug ntxiv. Txawm li ntawd los txhua zaus Yexus rov los pom nws cov tubtxib tsaug zog nruj nris tsis thov Vajtswv li.​—Mathais 26:42-45.

Puas muaj ib lub sijhawm zoo rau koj thov Yehauvas ua ntej koj sab sab lim lim? (Saib nqe 12)

12. Peb yuav ua li cas yog tias peb sab sab lim lim lossis peb muaj kev txhawj xeeb ntau tsav ntau yam ua rau peb tsis xav thov Vajtswv?

12 Xaiv ib lub caij nyoog zoo los nyob thov Vajtswv. Tej zaum yuav muaj ntau yam los tab kaum ua rau peb sab sab lim lim tsis xav tsa ncauj thov Vajtswv. Muaj coob leej ntau tus xav li no tib yam nkaus thiab. Yog li ntawd peb yuav ua li cas peb thiaj yuav thov Vajtswv tsis tseg tsis tu? Muaj tej tug xam pom tias lub caij nyoog zoo rau lawv thov Vajtswv yog thaum tsaus ntuj zuag xwv lawv thiaj tsis tsaug zog. Tsis tas li ntawd ib txhia nyiam zaum ntseg ntseg hos ib txhia nyiam txhos caug thov Vajtswv lawv thiaj thov tau zoo dua. Peb yuav ua li cas yog tias peb muaj kev txhawj xeeb ntau tsav ntau yam ua rau peb tsis muaj siab thov Vajtswv? Cia li qhib siab lug qhia tej nyob nraim nkoos hauv peb nruab siab rau Yehauvas. Nco ntsoov tias Yehauvas yeej khuvleej peb thiab yuav pab peb tam li ib Leeg Txi.​—Phau Ntawv Nkauj 139:4.

Thaum mus kev sib txoos muab koj lub xov tooj kaw tseg cia puas tau? (Saib nqe 13-14)

13. Thaum peb muab peb lub sijhawm pub rau Yehauvas lawm, tej twj ntawm tes tab kaum tau peb li cas?

13 Txhob cia dabtsi los tab kaum koj kawm Vajlugkub. Kawm Vajtswv Txojlus thiab mus kev sib txoos yuav pab peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas kom loj zuj zus tuaj. Peb ua tau li cas xwv lub sijhawm peb kawm Vajlugkub thiab mus kev sib txoos thiaj tsis tag dawb tag do? Peb yuav tau ua tib zoo xav seb muaj dabtsi pheej los cuam tshuam peb lub sijhawm. Txhua tus ib leeg yeej nqa rawv ib lub xov tooj ntawm tes. Tej kws tshawb fawb xam pom tias thaum ib tug neeg twg nyob ze nws lub xov tooj ntawm tes, nws yuav tsis muaj siab ua dabtsi. Ib tug xibhwb nyob hauv tsev kawm ntawv qib siab hais tias: “Koj lub siab yeej tsis nyob ntawm tej uas koj tabtom ua. Tiamsis yuj pluj plaws rau yam ub yam no.” Yog li ntawd txhua txhua zaus peb yuav pib ib lub rooj sib txoos twg cov kwvtij tshaj tawm kom muab peb lub xov tooj kaw tseg cia nyob tsam ho yog peb lub xov tooj lossis tej twj ntawm tes pheej nrov nruj nreeb thiab tab kaum lwm tus. Yog li ntawd thaum peb muab peb lub sijhawm pub rau Yehauvas lawm yeej tsim nyog rau peb muab peb lub xov tooj ntawm tes kaw xwv thiaj tsis tab kaum peb.

14. Raws li Filipis 4:6, 7, Yehauvas pab tau peb kom nyob tswm li cas?

14 Thov Yehauvas pab kom peb nyob tswm tswm. Thaum peb mus kev sib txoos lossis kawm Vajlugkub tej zaum peb lub siab yuav ua ywj fab ywj fwj nyob tsis tswm. Lossis tej zaum peb tej kev nyuaj siab yuav ua rau peb xav txog ntau ntau yam. Thaum zoo li no lawm mas peb lub siab yuav tsis nyob rau ntawm Vajtswv Txojlus. Yog li ntawd peb yuav tau thov Yehauvas pab peb lub siab nyob tswm tswm peb thiaj tsis xav ntau tsav ntau yam xwv thiaj mloog tau.​—Nyeem Filipis 4:6, 7.

NROG YEHAUVAS SIB RAUG ZOO PAB TAU PEB

15. Thaum peb teev tiam Yehauvas yuav tsav tau peb lub neej li cas?

15 Thaum peb thov Yehauvas, kawm Vajlugkub, mus kev sib txoos, thiab xav txog nws yuav tsav tau peb lub neej lawm hov ntau. Peb yuav paub txiav txim ua qhov zoo. Phau Vajlugkub qhia tias thaum peb “nrog cov neeg txawj ntse ua ke [peb] thiaj yuav txawj ntse.” (Pajlug 13:20) Txhua zaus peb lauj sijhawm los kawm Yehauvas, tus uas muaj tswvyim tshaj plaws, peb yuav muaj tswvyim ntxiv tuaj. Peb yuav txawj txiav txim ua qhov zoo thiab ua lub neej uas haum Vajtswv siab.

16. Thaum peb nrog Yehauvas sib raug zoo peb yuav txawj qhia lwm leej lwm tus li cas?

16 Peb yuav txawj qhia lwm leej lwm tus. Yog peb thov Yehauvas tsis tseg tsis tu ces peb txojkev sib rau zoo nrog nws yuav tawg paj txi txiv. Thaum peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas ruaj khov ces tus peb qhia rau txojkev ntseeg kuj yuav ruaj khov rau Yehauvas tib yam nkaus. Xws li thaum Yexus qhia rau nws cov thwjtim tias nws Txiv hlub thiab hmov tshua lawv npaum li cas. Qhov no pab tau kom cov thwjtim huab yam sib raug zoo nrog Yehauvas.​—Yauhas 17:25, 26.

17. Vim li cas kev thov Vajtswv thiab kawm Vajlugkub ho pab tau peb muaj kev ntseeg?

17 Peb yuav muaj kev ntseeg ruaj nreeg ruaj khov. Peb txojkev ntseeg Yehauvas yuav ruaj nreeg ruaj khov tuaj yog peb thov nws xws li kom coj peb txoj hauv kev, nplig peb, thiab pab peb. (1 Yauhas 5:15) Tsis tas li ntawd yog peb rau siab ntso kawm Vajlugkub tsis tseg tsis tu ces yuav pab tau peb txojkev ntseeg kom mos nyuj nyoos. Nco ntsoov tias tus neeg uas “hnov txojmoo zoo . . . thiaj ntseeg.” (Loos 10:17) Yog li ntawd yuav kom peb txojkev ntseeg ruaj khov peb yuav tau ua dabtsi ntxiv?

18. Piav seb vim li cas peb yuav tau xav mus xav los txog Vajtswv thiab tej uas peb tau kawm.

18 Peb yuav tau ua tib zoo zaum tsaws xav txog tej uas peb tau kawm. Yog li ntawd tus sau Phau Ntawv Nkauj 77 los kuj xam pom muaj tseeb li no tib yam nkaus. Nws lub siab ntxhov txoog vim nws xav tias ntshe Yehauvas tsis txaus siab rau nws thiab cov Yixalayees lawm. Nws tej kev nyuaj siab ua rau nws pw tsis tsaug zog. (Nqe 2-8) Yog li ntawd nws yuav ua li cas xwb? Nws hais rau Yehauvas tais: “Kuv yuav xav txog txhua yam uas koj tau ua tas los lawm; kuv yuav ua tib zoo xav txog koj tej haujlwm uas tseemceeb.” (Nqe 12) Tus sau phau ntawv nkauj yeej paub txog tej Yehauvas tau ua los pab nws haivneeg. Tiamsis vim nws txhawj heev dhau lawm nws thiaj xav tias: “Puas yog Vajtswv tsis nco qab hlub peb lawm? Puas yog nws txojkev chim hloov txojkev hlub chaw lawm?” (Nqe 9) Yeej muaj tseeb tiag, tus sau phau ntawv nkauj yeej xav mus xav los txog tej uas Yehauvas tau ua yav tas los lawm thiab thaum Vajtswv pab nws haiv tibneeg. (Nqe 11) Tom qab thaum nws xav txhij xav txhua lawm tus sau nkauj paub tseeb li cas? Nws txojkev ntseeg txawm loj zuj zus tias Yehauvas yeej yuav tsis tso nws haivneeg tseg ib zaug li. (Nqe 15) Peb los tib yam nkaus li ntawd. Peb yuav tau xav mus xav los txog tej uas Yehauvas twb ua tag los lawm rau nws cov tibneeg txheej thaum ub thiab rau peb niaj hnub niam no xwv peb txojkev ntseeg Yehauvas thiaj yuav ruaj nreeg ruaj khov.

19. Nrog Yehauvas sib raug zoo pab tau peb li cas ntxiv?

19 Peb lub siab yuav xib Yehauvas heev zuj zus. Thaum peb lub siab xib Yehauvas heev zuj zus tuaj lawm peb yuav ua raws li nws hais, coj lub neej kom haum Yehauvas siab nyiam, thiab ua tiag thev kev sim siab. (Mathais 22:37-39; 1 Kauleethaus 13:4, 7; 1 Yauhas 5:3) Tsis muaj ib yam dabtsi uas yuav muaj nuj nqis tshaj peb txojkev sib raug zoo nrog Yehauvas lawm.​—Phau Ntawv Nkauj 63:1-8.

20. Peb yuav tau ua li cas xwv lub sijhawm peb teev tiam Yehauvas thiaj muaj nuj nqis?

20 Nco ntsoov tias peb teev tiam Vajtswv thaum peb thov nws, kawm Vajlugkub, thiab zaum tsaws xav txog nws. Thaum peb teev tiam Yehauvas cia peb siv peb lub sijhawm kom muaj nuj nqis yam li Yexus. Xws li mus nrhiav ib qho chaw nyob ntsiag to, txhob cia ib yam dabtsi cuam tshuam peb, thiab thov Yehauvas pab peb rau siab ntso teev tiam nws. Yog tias peb txawj siv peb lub sijhawm kom muaj nuj nqis niaj hnub niam no, Yehauvas yuav foom koob hmoov rau peb. Ib hnub tom ntej no peb yuav tau txojsia nyob mus ib txhis tsis paub kawg thaum Vajtswv txhim kho lub ntiajteb dua tshiab.​—Malakaus 4:24.

ZAJ NKAUJ 28 Sib Raug Zoo Nrog Yehauvas

^ Yehauvas zoo tam li ib tug phoojywg kwvluag. Peb yim paub nws peb yim xav paub nws ntxiv. Peb yeej lauj sijhawm kom peb paub ib tug tibneeg zoo zoo. Yog li ntawd peb yuav tau lauj sijhawm los nrog Yehauvas sib raug zoo xwv peb thiaj paub nws ntxiv tuaj. Txhua lub sijhawm peb yeej khwv heev tsis tau so. Yuav ua li cas peb thiaj muaj sijhawm los nrog Yehauvas sib raug zoo? Yog peb lauj sijhawm nrog Yehauvas sib raug zoo, yuav pab tau peb lub neej li cas?